lara's LiveJournal
 
[Jaunākie ieraksti] [Kalendārs] [Draugi]

Šeit ir 20 jaunākie dienasgrāmatas ieraksti ieraksti lara dienasgrāmatā:

    [ << 20 vecākus ]
    Thursday, October 30th, 2014
    13:21
    melnie pirkstiņi
    Vakar uztaisīju glītu manikīru, bet, mājās aizgājusi, plikām rociņām saplosīju un apēdu granātābolu. Ādā iesūcās granātābolu sula, kas vairs nav izbalināma ne ar citronu sulu, nedz ar jebkādu briesmīgu beršanu. Tagad man tādas rokas, it kā es nedēļu būtu ar nagiem plēsusi kartupeļus no melnas, melnas zemes. Mīļais Cosmo, saki, lūdzu, vai līdz sestdienai tas melnums varētu kaut kā izbalēt? Man jāpiedalās pasākumā, kur vajadzēs publiski rādīt rokas.
    Wednesday, October 29th, 2014
    11:48
    ko es šogad neredzēju
    Šis ir rekordgads kultūras pasākumu neapmeklēšanā. Es neaizgāju uz Viju Celmiņu, Stūra māju, uz Gustavu Kluci neaizgāju un vispār gandrīz ne uz vienu izstādi neaizgāju, un uz izrādi laikam biju kādu vienu pavasarī, nemaz jau nerunājot pat koncertiem. Filmas neskatos ne kinoteātrī, ne mājās. Pa drusciņam lasu no bibliotēkas paņemtas grāmatas. Citādi esmu tuvu tumsonībai. Toties šogad esmu sataisījusi neparasti daudz pati savas mākslas. Kā paspēt redzēt/dzirdēt/izlasīt to, ko dara citi?
    Friday, October 24th, 2014
    12:04
    E-grāmatu maketēšana mani ir tā aizrāvusi, ka sēžu pie kompja līdz vēlai naktij un spēlējos ar tekstiem. Vēl daudz jāapgūst, bet kaut kas sāk sanākt. Sen neesmu tā priecājusies par mācīšanos.
    Sunday, October 19th, 2014
    16:31
    Pēc visām joņošanām un drudžainajām darbībām viena šāda mājsaimniecības diena ir ļoti svētīga. Uz brīdi esmu viena pati. V. aizbrauca pie sevis uz darbnīcu, kaimiņi devās ciemos pie radiem, kaķis izgājis pastaigāties. Mājās esmu tikai es. Un pēkšņi man ir milzīga iedvesma tīrīt un kārtot, mest laukā aizpērnās, pustukšās makaronu pakas, mazgāt puķu podus un pārbīdīt mēbeles. Ir iekurtas visas trīs krāsnis, māja ir silta un mīlīga. Uzcepu ķirbi, sanāca ļoti garšīgs. Izmazgāju drēbes. Žēl, ka ārā tik slapjš, citādi būtu grābusi lapas. Nekas, tagad mazgāšu grīdas.
    Sākot ar rītdienu, katrā brīvākā brītiņā ir jāglezno, citādi nepaspēšu. Bet šodien es spēlēju mājās.
    Saturday, October 18th, 2014
    23:13
    Katru dienu notiek ļoti daudz visa kā. Ātri, koši, intensīvi. Es nepaspēju pierakstīt. Tikai dzīvoju.
    Monday, October 13th, 2014
    22:28
    Pirms nedēļas atgriezos no ceļojuma. Neesmu ne izkrāmējusi koferi, ne iekopējusi dotorā bildes. Nav laika. Septiņās dienās noticis daudz visa kā, un ceļojums šķiet tāla pagātne. Trakums, cik ātri viss joņo!
    Thursday, October 9th, 2014
    05:10
    Jau pamodos, gulēt vairs negribas. Līst lietus, ārā vēl tumšs, un šis ir manas dzimšanas dienas rīts. Kaķītis guļ blakus zem segas, ķepiņām apkampis manu plecu un murrā. Skatos pirmos apsveikumus facebookā, domāju dienas plānu. Šoreiz neko nesvinēšu, ar ceļojumu jau jūtos visu nosvinējusi. Bet tik un būs mazliet svētki. Darbs, kustību pulciņš, pašā vakarā - jaunā izstādes objekta taisīšana. Būs intensīva diena - tāda, kādas man patīk.
    Tuesday, October 7th, 2014
    21:25
    Esmu mājās. Aeroflote tomēr izrādījās laimīga izvēle - kamēr visas citas aviokompānijas savus reisus kancelēja, krievi vienā mierā lidoja, kavēšanās bija pavisam neliela. Jā, paceļoties lidmašīna kratījās un zvalstījās, un krita lielās gaisa bedrēs, bet tas jau tikai tāds brītiņš, kamēr tiek cauri mākoņiem. Tālāk viss bija labi. Laimīgi atkūlos mājās vakar vakarā, no gultas izlīdu šodien vakarpusē, izdzēru kafiju Pārdaugavas Fazendā, tagad atkal acis krīt ciet no noguruma. Viss. Pārējo pastāstīšu vēlāk.
    Monday, October 6th, 2014
    10:23
    Iesprūdu. Nezinu, kad būšu mājās. Negants taifūns. Japāņi mani jau vakar atsūtīja uz Naritu, nakšņoju viesnīcā. Tas bija prātīgi darīts, jo vilcieni šodien nekustās. Tagad esmu lidostā, viss ir apstājies. Briesmīgi gribu mājās. Sēžu pie loga, skatos, kāds vējš un lietus plosās ārā.

    upd. Mēs lidosim. Tikai 30 min vēlāk nekā plānots. Tātad man ir iespēja tikt laikā arī uz Rīgas reisu. Mājas, mājas, es jau nāku!
    Sunday, October 5th, 2014
    12:02
    Gribas mājās. Viss pabeigts, atklāts, nosvinēts. Līst lietus, šī ir mana pēdējā diena Japānā, un ir sajūta, ka laiks doties. Lūdzu, pieturiet īkšķus, lai rīt labi un viegli tieku mājās. Te ir taifūns, un sliktos laika apstākļos var nekursēt vilcieni un nelidot lidmašīnas. Baigi negribas iestrēgt kaut kur. Mājupceļš jau tāpat ir gana garš.
    Friday, October 3rd, 2014
    09:44
    Šodien brīvdiena. Došos ekskursēt uz Kamakuru un Enošimu. Vakar papildināju savu darbu. Nu gan ir pilnīgi gatavs. Rīt atklāšana.
    slikti gulēju. Nav ziņu no mājām. Zinu, ka kaķis slimo, kaimiņi ved viņu pie vetārsta. Pēdējās dienās viņi neko neziņo, es uztraucos. Kaimiņiene domā, ka sūtīt īsziņas uz manu telefonu ir dārgi, neizdodas viņu pārliecināt, ka viņai tas neko nemaksā. Nu jā, man rādās slikti sapņi un neguļas.

    Savukārt mīļumiņš neziņo, kā klājas manam topošajam izstādes objektam. Esmu pārskaitusies un pārbijusies. Kas viņiem visiem noticis? Viņi nekad nav piedzīvoši, kā tas ir, kad zemeslodes otrā pusē gaidi ziņas no mājām? Jums tur Latvijā viss normāli?

    Mēģināšu atslābt un priecāties. Ir karsta diena, uzvilku vasaras svāciņus, došos skatīties pasauli.

    Vakar biju lieliskā ramen ēstuvē. Japāņi mani tur aizveda. It kā parasts ēstūzītis kādā parastā ielā, bet tur - vigaršīgākā ramen zupa, kāda jebkad ēsta. Un gatavo to nopietna izskata vīri melnos tērpos. Nenormāli garšīgi.
    Wednesday, October 1st, 2014
    18:10
    Trienāles izstādes patika. Īpaši fotogrāfijas (Tsuchida Hiromi, Narahara Ikko - piefiksēju, lai atcerētos). Bija daudz visādi lieli klasiķi - nu tur Maļēvičs, Magrits, Vorhols, bet ar darbiem, kurus nebiju redzējusi. Bija darbi, kuru izpētīšanai vajadzīgs laiks un iedziļināšanās, bet laika man nebija daudz, tāpēc šis un tas palika neapgūts. Patika kopējā koncepcija un sadalījums nodaļās. Pirmā nodaļa - Klusums - lieliska. Tajā bija arī Vija Celmiņa.
    Nebija nekā lieka, nekādu sūdu, viss ar cieņu un jēgpilni.

    Tā daļiņa pilsētas, kuru esmu redzējusi (ap muzeju) ir ļoti glīta. Plaša un modīga. Daudz telpas, stilīgi. Parks, strūklakas, skulptūras. Nezinu kādēļ atgādina Čikāgu (arī to pilsētas daļu, kas ap muzeju).

    Jau tumšs. Jāsameklē stacija un jāceļo uz savu Fudžisavu. Vakarā laikam būšu mājās viena, jo saimnieks Tokijā kādā saietā.

    Dīvaini, cik stipri iedvesmo ceļš. Pavisam citas domas, citas idejas, milzīga vēlēšanās redzēt vēl vairāk, darīt vairāk, pagūt, dzīvot. Kur tas viss pazūd vienatnē mājās mitrās ziemas dienās? Kāpēc tad gribas tikai ēst un gaidīt, kad viss beigsies?
    13:03
    Traka diena jau no paša rīta. Sajaucu atslēgas kodu savam mākslas šķūnim, sacēlu kājās japāņus, beigās izrādījās, ka esmu divus ciparus apmainījusi vietām. Jezgai pa vidu izmirku lietū.
    Ar lielu kavēšanos esmu atkūlusies līdz Jokohamai, iešu skatīties izstādes. Atradu Stārbakšus, beidzot tieku pie tīkla. Katrs mans pīkstiens, izmantojot viesabonēšanu, ir nejēdzīgi dārgs. Tāpēc es te neko nerakstu.
    Savu mākslu pabeidzu. Ir ok, tikai tādu šķūnīti es varētu mierīgi piepildīt viena pati nedēļas laikā. Bet mēs tur esam četri mākslinieki. Baigā šaurības un saspiestības sajūta. Es gribētu strādāt vēl, bet nav kur likties.
    Šodien līst. Pelēka, dūmakaina diena Jokohamā. Tad nu eju uz muzeju.
    Monday, September 29th, 2014
    20:37
    Ciba, tu mani dzirdi? Šis ir mans pirmais mēģinākums kaut ko iecibot no Japānas. Caur telefonu. svarīgākais - šeit ir patīkams karstumiņš. Šodien aizbraucu uz trīs vilciena pieturu attālumā esošo okeānu. Stundiņu pastaigājos, paskatījos uz sērferiem, pavēroju, kā puišeļi ķersta krabi, apēdu līdzi paņemto lanču, un paspēju saulē apsvilināt visas apģērba neapsegtās ķermeņa daļas.
    Japānā man uzreiz piemetās briesmīgs kaze. Kas ir kaze, es zinu, jo man Japānā vienmēr ir kaze un es eju uz aptieku meklēt kādu pretkaze līdzekli (šodien aptiekā nodejoju mazu deju, kuras mesidžs bija - lūdzu, lūdzu dodiet man kādus tūsku mazinošus deguna pilienus). Tie viņu ledainie gaisa kondicionētāji taču var nosaldēt cilvēku beigtu! Šņaukājos jau trešo dienu, deguns kā rācenis, galva pilna sāpēm un puņķiem. Gulēt nevaru, jo karsti un iesnas.
    Dzīvoju pie kāda pensionēta kunga. Man ir plaša istaba ar tatami. Ļoti labi ēdu. Daudz zivis un dārzeņi. Ēdu daudz un negausīgi, jo man viss garšo.
    Darbu taisu simts gadus vecā papīra noliktavā - tāds historical building. Ceru tuvāko dienu laikā visu pabeigt un mazliet paceļot tepat tuvumā.
    Tagad pirms naktsmiera iziešu pasēdēt uz balkoniņa un paklausīties cikādes. Rīt atkal būs gara diena papīrnoliktavas simtgadīgajos putekļos. Vakarā jūtos kā apēdusi spaini rūgtu zirnekļtīklu un gružu, jo visu dienu kāpelēju pa putekļainām sienām. Bet ir baigi forši.
    Tuesday, September 23rd, 2014
    03:52
    Lietus. Pamodos. Šausminoši skaidras domas, pilnas visādām ļaunām iespējamībām, trauksme, sāpīgs ķermenis. Atceros visu, ko neesmu paspējusi izdarīt. Nojaušu visu, kas varētu neizdoties. Un tāpat vien bail no visa un par visiem. Kas tas ir?
    Sunday, September 21st, 2014
    20:00
    Viss izdevās - ekskursija un tikšanās ar cilvēkiem. Bija sanākuši klausītāji, bija stāsti, bija labs laiks. Viesojāmies vēl arī šodien. Viss ir labi. Esmu nogurusi, bet mierīga un rāma. Kuras krāsniņa, silti. Vēl mazliet pastrādāšu un tad iešu gulēt. Tagad vajadzētu būt mierīgāk.
    Tuesday, September 16th, 2014
    11:21
    Fantastiski. Nogulēju visu nakti bez pamošanās. Sapņus neatceros. Pamodos īsi pirms septiņiem moža, priecīga, stipra. Palasīju grāmatu, pavingroju, uztaisīju brokastis, piekārtoju māju, savācu mantas, ja nu gadītos šodien pēc darba kur aizklīst. Tagad strādāju kā tāds malacis. Kas notiek - kāda superlabvēlīga laika prognoze vai kas?
    Sunday, September 14th, 2014
    05:06
    Mēness spīdina acīs zilu gaismu. Pamodos, aizgāju līdz ārdurvīm paskatīties, vai kaķītis nav pārnācis. Jā, kaķītis bija pie durvīm, ielaidu mājā, iebēru bļodiņā barību. Palasīju Cibu. Tagad sēžu mēness izgaismotā gultā un gaidu, kas būs tālāk. Rīts vēl īsti nav, būtu jāguļ.
    Saturday, September 6th, 2014
    12:22
    izelpa
    Grūti noticēt, bet esmu iekārtojusi darbnīcas izstādi. Pēdējā brīdī notika brīnums un palīgos pieteicās D., bez viņas es netiktu galā ar bilžu karināšanu. Tagad divas dienas pa sešām stundām būšu zāles uzraudze. Tā taču ir laika jūra! Skaidrs, ka apmeklētāja nebūs neviena, bet es varēšu lasīt grāmatas, maketēt iekavētos darbus, nolakot nagus un domāt par dzīvi. Varbūt pat kaut ko pierakstīt. Varbūt sākt adīt ziemai cimdus?
    Tuesday, September 2nd, 2014
    09:02
    Esmu ļoti nogurusi. Jāiztur šī diena, varbūt kļūs mierīgāk. Arvien grūtāk tikt galā ar spriedzi, tā atņem vēlēšanos uzsākt jebko. Gribētos brīvdienas.
[ << 20 vecākus ]
About Sviesta Ciba