lara's LiveJournal
 
[Jaunākie ieraksti] [Kalendārs] [Draugi]

Šeit ir 20 jaunākie dienasgrāmatas ieraksti ieraksti lara dienasgrāmatā:

    [ << 20 vecākus ]
    Wednesday, September 8th, 2021
    17:07
    Togetherness
    Pirms brīža pagalmā Codes ielā iesoļoja vista. Tumša. Smuka. Draudzīga. Nāk klāt un sarunājas. Ieliku apkaimes soctīklos ziņu, ka meklēju saimnieku. Tik mīlīga vistiņa, jācer, ka drīz pieteiksies īpašnieks, jo kaķim diez vai vistiņa būs vienaldzīga.
    Friday, September 3rd, 2021
    13:23
    Sapņu pieraksti (zinu, ka lasīt citu cilvēku sapņus ir garlaicīgi). Sapņots šorīt
    Man jāpiedalās Oskara pasniegšanas ceremonijā. Ceremonija sākas tūlīt, es jau kavēju, ļoti stipri kavēju. Es zinu, ka man tur ir jābūt, esmu nominēt kaut kam par kaut ko, bet ir skaidrs, ka es nedabūšu balvu, un arī tas ir skaidrs, ka man tur neviens nepievērsīs īpašu uzmanību. Mana dalība ir tikai formalitāte. Un tomēr man tur ir jābūt obligāti. Tūlīt jābūt.
    Man mugurā rūtains flaneļa krekls un noļukušas sporta bikses, kājās gumijas zābaki. Es nesu spaini. Man nav laika pārģērbties, un pat, ja būtu, man nav tādu tērpu, kas būtu piemēroti tik svinīgam gadījuma. Es redzu iztēlē dīvas fantastiskos tērpos, pozējot uz sarkanā paklāja, un, bļin, man nav vispār nekā, ko uzvilkt uz to sasodīto ceremoniju, un tad es saprotu, ka nav citas izejas - ir jāiet tādai, kāda esmu. Un es dodos turp, kaut kur, pat nezinu, kur un kā, bet apzinos, ka slāšu pa sarkano paklāju gumijniekos un flaneļa kreklā, un ar bleķa spaini rokās. Tāda man Oskara ceremonija.
    Wednesday, April 21st, 2021
    15:44
    Jāpieraksta vēsturei. Šodien biju pie friziera. Iepriekšējā reize bija 2020. gada septembrī. Pagājušajā gadā frizieri apmeklēju divas reizes.
    Wednesday, February 17th, 2021
    11:23
    Gavēnis
    Mēģināšu šogad atturēties no soctīklu dzīves. Nezinu, kā man ies. Varbūt vienīgi Cibu atstāšu. Bet, ja nerakstu līdz Lieldienām, tas nozīmē, ka esmu baigi stingra rakstura katoliete, un spēju arī no Cibas atturēties. Bet, ja rakstu, tad stipri pēc Cibas ilgojos.
    Friday, January 29th, 2021
    04:50
    Naktsdzīvnieks
    Labrīt, Ciba!
    Naktī mani vairākas reizes pamodināja kaķītis. Katra nakts ir laimes spēle - varbūt kaķītis gulēs visu nakti mierīgi, un tad arī es varēšu visu nakti gulēt mierīgi, bet varbūt kaķītis gribēs vairākas reizes pagrabināt alvejas kātus un lampiņu virtenes, pāris reizes paēst un kādu reizi iziet ārā pačurāt un pastaigāties, kā arī pēc tam nākt iekšā siltā istabā, atkal paēst un kaut ko pagrabināt.
    Pagājušajā naktī kaķītis gribēja pilnīgi visu vairākas reizes. Tagad mierīgi nolikās gulēt manā savandītajā gultā, bija dusmīgs, kad gribēju viņu paglaudīt. Lai lieku šo mierā, viņam jāguļ!
    Thursday, December 24th, 2020
    11:29
    Ziemassvētku brīnums
    Mana psihe sagādāja brīnumainu Ziemassvētku dāvanu. Šorīt pamodos pēc sapņa, kurā pie manis atnāca vienradzis. Tas bija balts ar pelēkām krēpēm. Es stāvēju ķiršu dārzā, un vienradzis pienāca man kāt. Sapnī brīnījos, cik viņš reāls. Nekāds tur izskaistināts, mirdzošs brīnums. Normāls vienradzis. Kā jau zirgveidīgajam viņam bija mīksta, silta spalva, rags bija savērpts spirālē, drusku apbružāts un pelēcīgs kā ilgi kalpojis. Sajutu viņa silto elpu. Ļoti bikli pastiepu roku un ar plaukstu pieskāros maigajai ādai starp nāsīm. Silts un mīksts. Bija drusku bail. Nevar jau zināt, ko tāds darīs, kā uzvedīsies. Bija sajūta, ka notiek kaut kas ļoti neparasts. Un reizē arī domāju - lūk, viņi taču ir īsti, pavisam īsti. Vienradži.

    Mīļie. Novēlu jums katram savu vienradzi. Satikt un noglāstīt. Pavisam īstu vienradzi! Priecīgus svētkus!
    https://en.wikipedia.org/wiki/Unicorn#/media/File:DomenichinounicornPalFarnese.jpg
    Friday, December 18th, 2020
    16:05
    Pelēkā laikmeta liecības
    Biju pastā darba uzdevumā. Vienā no neglītākajām pasta nodaļām, kāda jebkad redzēta. Imantā. Kaut kādā padomju celtnē ar tuneļiem un pārejām. 25 min jāgaida rindā. Pelēki cilvēki neglītos mēteļos stāv aiz pasta durvīm un kā apmāti lūkojas uz tablo. Man bija ļoti smaga kaste, kuru es pat 5 min nevarēju noturēt rokās, bet, pateicoties pasta aplikācijai, varēju atstāt kasti mašīnā un apmeklēt tuvējos veikalus. Kaut kāds krievu preču veikals, kur viss ļoti dīvains. Nopirku divas limpenes un nagu vīli. Vēl arī zeķbikses pelēkā krāsā. Plaukti pustukši. Varbūt izpirkti pirmssvētku trakumā.
    Kaut kādi tuneļi starp veikaliem. Viss pelēks un drūms.
    Kādā garenā telpā darbojas frizētava. Tur droši vien viss ir saglabājies autentisks no deviņdesmito gadu sākuma. Milzīgi, tukši, pelēki logi. Dāmas ar folijā ietītām šķipsnām. Izmisuma frizūras.
    Audumu veikals, kam izkārtnē rakstīts "Biljards". Kāpnes uz augšu, kāpnes uz leju. Apdrupušas un slīpi noslīdējušiem pakāpieniem.
    Aizbrauciet uz to veikalu un pasta nodaļu tie, kam tagad grūti, kas ilgojas padomju desu saldās garšas. Aizbrauciet un atcerieties, kāpēc mēs tā dievinājām ārzemju košļeņu papīrīšus. Dievs, svētī Latviju!
    Wednesday, November 25th, 2020
    08:32
    Viens rīts
    Šis ir bijis ideāls rīts. Pamostos sešos bez modinātāja. Kafija, dienasgrāmata, dienas ziņas.
    Tad iekurinu krāsniņu darbnīcā. Kaķim brokastis. Eju sasveicināties ar L. Viņa mostas. Tagad vēlreiz jāvāra kafija kanniņā uz plīts. Ar putotu pienu.
    Un tam visam fonā novembra pelēkā krēsla, mitrais gaiss, gar logu peldoši dūmu mākonīši no skursteņa. Tik maigs novembris, silts, saudzīgs.
    Arvien vairāk mīlu tumšos mēnešus, slapjos un neērtos.
    Nu jā. Tikai pierakstu. Tāds rīta foto.
    Thursday, August 13th, 2020
    17:52
    Katrā pasakā vajag pūķi. Ždanoka ir "Mūsējo" pūķis. Visi viņu pamana, šausminās par ugunīgajiem spļāvieniem un baida bērnus ar ždanokpūķi.
    Varētu šo lappusi aizlīmēt un mierīgi lasīt tālāk smuki un harmoniski. Lai bēni nekad neuzzinātu, ka ir tādi mūsu valstij nelojāli cilvēki.
    Saturday, March 14th, 2020
    17:34
    Šodien pusdienlaikā mēģināju atvērt Cibu, bet tur rādīja, ka kaut kāds errors - mēģiniet vēlāk. Sabijos, ka jūs pazudīsiet. Un ar ko tad runāšos šajos nemierīgajos laikos?

    Man pagaidām nekādi neizdodas iemājoties. Esmu darbā kā parasti. Tas, ka atcēlās performanču pasākumi, dod man iespēju maketēt iekrātos darbus arī nedēļas nogalē. Birojā esmu viena pati, tātad sociālā izolācijā kā valstī noteikts.
    Galva sāp. No maketēšanas, no ziņu gaidīšanas, no domām par tuvajiem, par sevi, par dzīvi.

    Kā jums klājas?
    Monday, December 16th, 2019
    12:14
    Pamodos pēc sapņa, kurā pēdējie vārdi bija: "Dievs pat no visnepareizākajām situācijām spēj cilvēkus padarīt laimīgus."
    Tuesday, August 27th, 2019
    15:21
    Starp augustu un septembri
    Kad tieku pāri bēdām par to, ka dienas kļuvušas īsākas, katru gadu kā no jauna atklāju to, cik ļoti man patīk rudens gaisma. Tā ir bieza un dzidra. Un ēnās tumši zila tumsa. Mostos sešos bez modinātāja. Ārā ir krēsla, saule vēl tikai pacelsies aiz Mārupītes melnalkšņiem. Migla stāv kā klusa, caurspīdīga siena. Putni klusē. Pilsēta klusē. Virtuvē pustumsā vāru kafiju, gaismu neieslēdzot. Pēc tam ar kafiju sēžu gultā, skatos logos. Debesis no bezkrāsainām vēršas zilas, liepu galotnes kļūst rudas no rīta saules. Es domāju par to, cik ļoti man patīk. Vienkārši patīk. Es nezinu, kas tas ir. Dzīvot. Laikam tā to sauc.
    Friday, June 7th, 2019
    11:42
    Ja Vilibaldis rakstīja par aukstiem ananāsa gabaliņiem kā labāko ēdienu šādos laika apstākļos, tad es turos uz salami desiņām ar asajiem pipariem. No diētiska gala ir tomāti, bagātīgi apsālīti. Varētu ēst sāli pa tiešo no trauka. Varbūt piemaisīt kafijai karotīti sāls?
    Ko tu, Cibiņ, ēd karstajās dienās, ja vispār ēd?
    Tuesday, June 4th, 2019
    14:01
    Transformeri
    Jums arī tā gadās?
    No rīta piecēlos, saģērbos, izgāju no mājas. Drēbes kā jau drēbes. Bikses, plāns džemperītis pavasarīgā krāsā. Auskari. Braucu ar velo. Braucu, braucu un saprotu, ka nevaru izturēt. Tās drēbes. It kā normālas drēbes, bet nu kaut kā man nav labi. Es jūtos neglīta, noplukusi, kaut kāda resna un vienlaicīgi kā maisā iekāpusi. Un viss tā kā šļūk, tā kā spiež, tā kā nepareizi. Arvien grūtāk elpot un uz cilvēkiem vispār negribas skatīties.
    Piestāju pie lielveikala nopirkt pusdienu salātiņus. Pēc pusstundas iznācu tērpusies kleitā, kas izskatās kā pagarināts kombinē, un džinsu jakā. Vienīgi kurpes un auskari vecie. Džinsu jaka man nav bijusi kopš pusaudzības. Un šodien man to jaku vajadzēja kā ēst. Iegāju džinsu veikalā, pirmo uzmērīju un nopirku. Ir. Turklāt ar atlaidi. Mana jaka. Ceru tagad kādus 10 gadus ar viņu draudzēties. Kleitai ir tāds šķēlums sānos, ka braucot ar ričuku, kāju var redzēt gandrīz līdz ribām. Būs jāizdomā kāda saspraude.
    Bet jūtos es labi. Nekas vairs nespiež, nešļūk un nežņaudz. Ja nu vienīgi maciņš.
    Wednesday, April 18th, 2018
    13:06
    Netīšām izlasīju "Padari savas krūtis efektīvākas". Tur īstenībā bija "Padari savus rītus efektīvākus"
    Tuesday, January 3rd, 2017
    15:19
    Viss ir vieglāk, kad ir gaisma.
    Tuesday, December 20th, 2016
    20:47
    Vēl tumšāks vairs nekļūs.
    Tuesday, November 1st, 2016
    13:17
    Svēto dienas brīnums
    Šodien piedzīvoju tādu satricinājumu, it kā Dievs mani būtu uzrunājis no degoša krūma. Vai kā būtu ieraudzījusi vienradzi Bieriņu parkā.
    Vakar vakarā prātā ienāca ideja instalācijai. Darbam vajadzīgas vairākas žaketes. Vēlams vienādas vai vismaz līdzīgas. Šodien uz labu laimi iegāju kristiešu humpalās, un tur - četras pilnīgi vienādas melnas vīriešu žaketes! Par eur 2.00 gabalā, un vēl ar 25% atlaidi. Nezinu, vai spējat iztēloties, kāda tā ir sajūta. It kā tas darbs, kas pagaidām ir tikai manā galvā, būtu pats no sevis daļēji materiliazējies. Būs jāuztaisa līdz galam. Bet es vēl arvien jūtos kā vienradzi satikusi.
    Thursday, April 21st, 2016
    11:59
    Šorīt bibliotēkā atdevu divas grāmatas, bet vienai pagarināju termiņu. Bibliotekāre ieskatījās savos reģistros un teica, lai to trešo grāmatu lasu ātri un nesu atdot drīz, jo pēc šīs grāmatas esot rinda. Tā grāmata, kura jāgaida rindā, ir Ievas Melgalves "Mēness teātris".
    Thursday, January 21st, 2016
    16:40
    Es gribu apmeklēt visus kursus un nodarības, iemācīties valodas, redzēt filmas un teātra izrādes, noklausīties koncertus un meditēt dzīves skolās, kur māca laimi un pilnību. Es gribu maģistrus un interešu pulciņus. Uzrakstīt grāmatu un izstādes gribu daudz visu laiku. Gribu aiziet pie visiem draugiem uz visām ballītēm. Gribu neko nedarīt no rīta līdz vakaram. Gribu agri iet gulēt, celties agri, celties vēlu. Nopelnīt visu naudu. Nu labi, vismaz daudz naudas. Gribu sasniegt. Paspēt. Likties mierā un dzīvot šim mirklim. Bet tomēr paspēt. Un lai būtu viegli un viss notiktu it kā pats no sevis. Kaut arī būtu jāpārvar grūtības. Kā to izdarīt, kā?
[ << 20 vecākus ]
About Sviesta Ciba