lara's LiveJournal
 
[Jaunākie ieraksti] [Kalendārs] [Draugi]

Šeit ir 20 jaunākie dienasgrāmatas ieraksti ieraksti lara dienasgrāmatā:

    [ << 20 vecākus ]
    Friday, April 18th, 2014
    08:22
    Pamodos sešos. Man ir lieli plāni svētku dienām. Kaimiņi aizbraukuši, visa māja ir man vienai pašai, daudz klusuma, daudz gaismas un garš, garš izdarāmo lietu saraksts. Gelznot, sataisīt cd skices, uzbūvēt pamatu izstādes un simpozija maketam, uzrakstit stāstiņu kustību izrādei, kārtot māju, pārcelt darba vietu no guļamistabas uz mazo istabiņu, kurā vasaras vakaros ir visskaistākais skats pa logu. Vēl daži sīkumi. Esmu jau ķerusies klāt. Lielā piektdiena ir labas iemesls, lai nesvinētu savu vārdu, arī kristīgās un pagāniskās aktivitātes samazināšu līdz minimumam, visus spēkus atdodot mākslai un kultūrai.

    Sveicieni manām vārdamāsām Cibā.
    Tuesday, April 15th, 2014
    17:32
    arī cirslītis
    Paslēpu savu ciršļu ierakstu par pelēm, lai nemulsinātu sevi un citus un neizplatītu maldīgu informāciju. Piedodiet. Labāk virtuāli pievienošos smukājām meitenēm stikla traukā.
    Hei! tas taču ir manā pusē, varbūt pēc darba aiziet paskatīties dzīvajā?
    Monday, April 14th, 2014
    12:23
    plāni un atskaites

    Majās pārnācu ap pusnakti. Protams, ar nejaušo teātri nebija gana, vēl arī aizskrēju pie D. uz ķirbju kūku un izmēģināju darbošanos ar kinētiskajām smiltīm. Tās ir ļoti dīvainas - sajūta tāda, it kā spēlētos ar dzīvu organismu. Kāda citplanētošu dzīvā būtne, kas pati no sevis staipās, dalās un tad atkal salipinās kopā.
    Vakardienas kultūrtrakums bija vai nu pilnmēness izraisīts vai arī tā bija uzlādēšanās pirms jauna superaizņemtības posma. Šorīt sarakstīju visus tuvākajās nedēļās paveicamos darbus - ai, ai, ai. Cita starpā jātaisa dizains mūzikas diskam, un par to es ļoti priecājos. Taisīt diskus ir tāpat kā būvēt instalācijas, tik pat iedvesmojoši un brīvi.
    Un vēl - vakar pa ceļam no izstādes uz teātri lasīju KD publicētos Agritas Grīnvaldes dzejoļus. Daži no tiem stipri iedarbojas un turpina skanēt domās.
    http://www.diena.lv/kd/lasitava/agrita-grinvalde-metamorfozes-14051874 

    Sunday, April 13th, 2014
    18:54
    Nezinu, vai šī ir bēgšana vai kas, bet jau pusi dienas staigāju pa kulturālām vietām un grābju visu pēc kārtas. Izstādes, dzejoļus, grāmatas. Iebēgu teātrī, kur skatos ne īpaši labu izrādi. Tā bija pēkšņa ideja. Tagad strpbrīdis. Kurp vēl paspēšu aizklejot līdz vakaram? Bet mājās tomēr neeju.
    10:16
    brīvdienu ēdienkarte
    Vakar pēcpusdienā kaķītis noķēra sarkankrūtīti un lepns nolika pie mājas durvīm. Parādīja, cik veikli un eleganti māk nabaga beigto putniņu mētāt pa gaisu un purināt zobos. Iespaidīgi. Tiešām apbrīnojami. Pie manis tobrīd ciemojās Dominika, un palūdzu viņai novērst kaķīša uzmanību no medījuma, lai es tikmēr varētu neuzkrītoši apbedīt putniņu. Uztaisīju viņam zārciņu no koku mizām un apglabāju zem dekoratīvās ābeles. Kaķītis vēl visu vakaru staigāja lepns un satraucies par dienas varoņdarbu. Vakarā izgāja uz balkona un mēģināja medīt kaut kādus naktsputnus.
    Bet es šorīt cepu kartupeļus - lielas, treknas kartupeļu šķēles ar garšvielām un zaļumiem.
    Tā mēs ar kaķīti sevi lutinām un iepriecinām.
    Saturday, April 12th, 2014
    01:24
    tāda diena

     pastaiga )

    Thursday, April 10th, 2014
    21:56
    Man tik ļoti nāk miegs, ka nespēju saņemties aiziet līdz vannas istabai un iztīrīt zobus. Sēžu te, šķirstu Cibu, neko nedaru. Vēl kosmētika jānotīra un nakts drēbes jāvelk, tas ir tik daudz un tik nogurdinoši. Kāpēc nevar tā kā kaķītis - iekāpt gultā, saritināties vai izstiepties, atkarībā no attiecīgā brīža noskaņojuma, un migt ciet. Nē, visi tie zobi, skropstas, sejas losjoni, krēmi, ķemmes, pidžammas un čības! Kamēr tiek galā, tikmēr esi vai nu beigts no noguruma vai arī miegs pāriet.
    Tuesday, April 8th, 2014
    11:51
    telpa Liepājā
    Hei, Liepājas puses cibiņi! Vai, lūdzu, kādam nav padomā telpas Liepājā, kurās varētu notikt neliela kustību izrādīte?
    Tātad tā:
    1) vieta - Liepājas centrs vai tuvu centram;
    2) laiks - izrādei jānotiek 17. maijā Muzeja nakts pasākumu ietvaros;
    3) tilpums - kādi 8 performeri + apm. 30-50 skatītāji;
    4) noskaņa - romantisks noplukums, nostaļģija, vecs dzīvoklis, putekļi un nolupusi krāsa, bet lai ir elektrība un ūdens; var būt arī atjaunotas, glītas telpas, bet lai nav plastmasīgas.
    5) maksa - nav ne jausmas, vai pasākuma organizatori būs ar mieru par telpu īri ko maksāt, droši vien kaut ko minimālu - elektrība un tml.

    Lūdzu, ja ir kāda ideja, pieteikties šeit vai citronmeetra inboksā.lv.
    Thursday, March 27th, 2014
    10:18
    Saulains rīts, esmu nomodā jau no četriem, bet tas nekas. Plānoju dienu. Bibliotēka, muzejs, pieminekļi, darbs, putekļi, nodarbība. Braukšu ar ričuku, lai saelpotos pavasara gaisu. (Noķert kaķīti un iespundēt mājā pirms prombraukšanas). Vēl jāpaēd brokastis, tad jādodas. Miegs nāk. Iedzert vēl kafiju, nesteigties. Dzīvot mierīgi un ar prieku.
    Monday, March 24th, 2014
    20:58
    Tipiska kaķīšu problēma
    Jaunais censonis kaķītis ir uzkāpis kokā un nevar nokāpt lejā. Viņš ir tik augstu, ka nekādas trepes tur klāt netiek. Pagaidām kokā viņš ir pavadījis kādas četras stundas. Kad man jāsāk bažīties?
    Skats ir sirdi plosošs - drēgns vakars, līņā, vējš šūpo zarus alejas liepām, un, lūk, kas tad tas tur tāds oranžs, balts un košs kā Ziemassvētku bumbulis žēli tirinās zaru žāklē? - kaķītis, protams, mans kaķītis Teodors. Viņš brīžiem žēlīgi brēc.
    Cik skumīgi.

    (ilustrāciju varat redzēt Facebookā)

    Paldies Cibas kolektīvās domas spēkam. Pietika tikai ierakstīt problēmu Cibā, lai superstārs Teo pats nokāptu lejā. Fū. Tagad iedzeršu kādu niemierinošu vakara tējiņu. Paldies, draugi.
    Saturday, March 15th, 2014
    16:51
    Iebraucu tieši vērtā un putenī. Paceļam bija tikai lietus, bet, jo tuvāk Parkam, jo vairāk pārslu. Tagad zeme ar debesīm griežas kopā, elektrība raustās, vējš kauc gar mājas stūriem. Man jāmaketē, bet nevar zināt, vai noturēsies elektrība.
    09:43
    Centrs

    Pēdējā laikā mieru nedod šāds jautājums )

    Wednesday, March 12th, 2014
    23:14
    shelly
    Sunday, March 9th, 2014
    19:41
    dienas tēma - ajurvēda
    Esmu gandrīz tikai vata. Nemaz nezināju, ka visas manas nedienas var nosaukt vienā vārdā. Vata. Vata. Vata.

    "Uzņēmīgs pret slimībām, nervu slimības, sāpes, artrīts, psihiskās slimības"; izturēšanās - "Skaudīgs, greizsirdīgs, zaglīgs, nereliģiozs, neuzticīgs, mainīgas mīļākās nodarbošanās";
    jo īpaši sirsnīgi - sadaļā "Prognozes": "pēnācēji - maz"; "īpašums - maz īpašuma un noguldījumu"; "dzīves ilgums - īss"; "salīdzinājums ar dzīvnieku - kaza, zaķis, kamielis, suns, vārna, ēzelis, pele".

    Ar cieņu,

    Vata-Pele
    Thursday, March 6th, 2014
    23:47
    Šodien biju izstāžu zālē un noņēmu Kaislību. Man palīgā pieteicās burvīga asistente - septiņgadīgā kuratores meitiņa. Kopā nostrādājām divas stundas un viņa visā piedalījās. Parunājām par dzīvi un mākslu. Viņa teica, ka māksliniekiem mēdzot būt kaķi. Jā, jā, es piekritu. Viņa teica, ka tas tādēļ, ka kaķi nerunā pretī un neko sliktu nesaka māksliniekiem par viņu mākslu.
    Ja nebūtu asistentes, man būtu bijis bēdīgi griezt pušu Kaislības diedziņus. Šis man bija mīļš darbs. Bet ar asistenti mēs spēlējām sarkanos džungļus, no kuriem beigās pāri palika tikai sarkani zirnekļi.
    Kad objekts bija novākts, viņa palūdza sev mazliet diedziņu parūkai. Jā, viņa gribot sev tādus sarkanus matus kā Drošsirdei no multenītes. Uzdāvināju viņai diezgan daudz sarkanu matu. Un viņa aizskrēja pa izstāžu zāli tāda maza un zaļā kleitā, ar sarkaniem, sarkaniem Kaislības matiem uz galvas.
    Saturday, March 1st, 2014
    12:26
    par mākslu tagad nerunāsim
    Vai man tā tikai šķiet, ka pēdējā laikā izrādes kļūst arvien garākas un garākas? Noskatījos Izraidītos. Viss super, aktieri ņemas no visas sirds, bet, mīļie draugi, man tirpst un sāp dibens no tik ilgas sēdēšanas. Piecas stundas! Turklāt otrajā un trešajā cēlienā zālē bija nežēlīgi karsti, un es pie sevis domāju par to, kā neuzkrītoši izlīst no kleitas un zeķbiksēm.
    Tuesday, February 25th, 2014
    12:37
    par lietām, kas pašas sevi nedara
    Fantazēju par to, ka kaķītis varētu iemācīties vārīt kafiju un pienest man to no rītiem gultā. Viņš tāpat mostas pirms manis, būtu tikai loģiski, ja līdzās citām izklaidēm viņš arī gatavotu kafiju. Bet kaķītis tikai murrā un lien azotē, baksta man seju ar ķepiņām un saka: celies, pasniedz brokastis un laid mani ārā lielajā pasaulē.
    Saturday, February 22nd, 2014
    21:41
    Ķīseļa diena
    Kur, lūdzu, pazuda šī diena? Desmit vakarā, un es neko neesmu izdarījusi. Visu dienu zvana telefons, es raustos uz visām pusēm, es nevaru koncentrēties. Jau no paša rīta viss sagāja ķīselī. Man piezvanīja draudzene, ka viņai vajadzētu no manis aizņemties ofisa atsēgu. Nu labi, aizvedu viņai atslēgu, iegājām Spicē izdzert kafiju. Kamēr dzērām kafiju, draudzenei nozaga ričuku. Kamēr draudzene gaidīja policiju, es braucu uz mājām pēc sava ričuka, lai varētu aizdot draudzenei. Mājās biju vēlā pēcpusdienā. Un tad sākās visi tie telefona zvani, visādi sīkumi, ņemšanās, saimniecība. Un šī diena ir pagājusi, atstājot mani ar nepadarītu svarīgo darbu kaudzi un sajūtu, ka es nevaru tikt galā. Turklāt man ir aizdomīgas sāpes vēderā. Es gūglēju briesmu stāstus par audzējiem un baidos.
    Vienu lietu šodien izdarīju godam - uzvārīju ķīseli klasisko. Ar žāvētiem augļiem. Jau kādu nedēļu sapņoju par tādu īstu bērnības staipigo, rozīņaino ķīseli un, lūk, beidzot sev to sagādāju. Ar vaniļas biezpienu. Vismaz ķīselis izdevās tieši tāds, pēc kāda ilgojos.
    Friday, February 7th, 2014
    19:16
    pavasaris kokos
    Urā! Kaķītis ticis jaunā līmenī! Šovakar viņš uzkāpa vienīgajā pagalma kokā - vecajā, pusnokaltušajā ķirsī - un pēc stundu ilgas žēlabainas bļaušanas paša spēkiem atkal norāpās lejā. Es viņu mazliet uzmundrināju ar saukšanu un stāvēšanu zem koka, bet viņš nokāpa tad, kad neskatījos. Žēl, ka neredzēju, vai viņš izmanto lejā rāpšanās tehniku ar dibenu vai galvu pa priekšu.
    Thursday, February 6th, 2014
    14:53
    esmu tādā kā pusnemaņā no iesnām un vēl visādiem slimības gļukiem. pastrādāt nevaru, varbūt vēlāk, kad būšu pagulējusi. tagad mēģināšu iziet ārā ieelpot gaisu. tā bezgaisa sajūta beidz nost. skatos filmiņas, raudu, vāru tējas, ēdu apelsīnus, klīstu pa māju, īsti neko nevar saprast. katru reizi, kad ieraugu sevi spogulī, pārbīstos - esmu gan bāla, gan sarkana, aizpampušām acīm, bet vakar safrizētie mati vēl arvien stilīgi, vijīgi, spīdīgi kā no žurnāliem. izskatās kā parūka.
[ << 20 vecākus ]
About Sviesta Ciba