lara's LiveJournal
 
[Jaunākie ieraksti] [Kalendārs] [Draugi]

Šeit ir 20 jaunākie dienasgrāmatas ieraksti ieraksti lara dienasgrāmatā:

    [ << 20 vecākus ]
    Wednesday, October 1st, 2014
    18:10
    Trienāles izstādes patika. Īpaši fotogrāfijas (Tsuchida Hiromi, Narahara Ikko - piefiksēju, lai atcerētos). Bija daudz visādi lieli klasiķi - nu tur Maļēvičs, Magrits, Vorhols, bet ar darbiem, kurus nebiju redzējusi. Bija darbi, kuru izpētīšanai vajadzīgs laiks un iedziļināšanās, bet laika man nebija daudz, tāpēc šis un tas palika neapgūts. Patika kopējā koncepcija un sadalījums nodaļās. Pirmā nodaļa - Klusums - lieliska. Tajā bija arī Vija Celmiņa.
    Nebija nekā lieka, nekādu sūdu, viss ar cieņu un jēgpilni.

    Tā daļiņa pilsētas, kuru esmu redzējusi (ap muzeju) ir ļoti glīta. Plaša un modīga. Daudz telpas, stilīgi. Parks, strūklakas, skulptūras. Nezinu kādēļ atgādina Čikāgu (arī to pilsētas daļu, kas ap muzeju).

    Jau tumšs. Jāsameklē stacija un jāceļo uz savu Fudžisavu. Vakarā laikam būšu mājās viena, jo saimnieks Tokijā kādā saietā.

    Dīvaini, cik stipri iedvesmo ceļš. Pavisam citas domas, citas idejas, milzīga vēlēšanās redzēt vēl vairāk, darīt vairāk, pagūt, dzīvot. Kur tas viss pazūd vienatnē mājās mitrās ziemas dienās? Kāpēc tad gribas tikai ēst un gaidīt, kad viss beigsies?
    13:03
    Traka diena jau no paša rīta. Sajaucu atslēgas kodu savam mākslas šķūnim, sacēlu kājās japāņus, beigās izrādījās, ka esmu divus ciparus apmainījusi vietām. Jezgai pa vidu izmirku lietū.
    Ar lielu kavēšanos esmu atkūlusies līdz Jokohamai, iešu skatīties izstādes. Atradu Stārbakšus, beidzot tieku pie tīkla. Katrs mans pīkstiens, izmantojot viesabonēšanu, ir nejēdzīgi dārgs. Tāpēc es te neko nerakstu.
    Savu mākslu pabeidzu. Ir ok, tikai tādu šķūnīti es varētu mierīgi piepildīt viena pati nedēļas laikā. Bet mēs tur esam četri mākslinieki. Baigā šaurības un saspiestības sajūta. Es gribētu strādāt vēl, bet nav kur likties.
    Šodien līst. Pelēka, dūmakaina diena Jokohamā. Tad nu eju uz muzeju.
    Monday, September 29th, 2014
    20:37
    Ciba, tu mani dzirdi? Šis ir mans pirmais mēģinākums kaut ko iecibot no Japānas. Caur telefonu. svarīgākais - šeit ir patīkams karstumiņš. Šodien aizbraucu uz trīs vilciena pieturu attālumā esošo okeānu. Stundiņu pastaigājos, paskatījos uz sērferiem, pavēroju, kā puišeļi ķersta krabi, apēdu līdzi paņemto lanču, un paspēju saulē apsvilināt visas apģērba neapsegtās ķermeņa daļas.
    Japānā man uzreiz piemetās briesmīgs kaze. Kas ir kaze, es zinu, jo man Japānā vienmēr ir kaze un es eju uz aptieku meklēt kādu pretkaze līdzekli (šodien aptiekā nodejoju mazu deju, kuras mesidžs bija - lūdzu, lūdzu dodiet man kādus tūsku mazinošus deguna pilienus). Tie viņu ledainie gaisa kondicionētāji taču var nosaldēt cilvēku beigtu! Šņaukājos jau trešo dienu, deguns kā rācenis, galva pilna sāpēm un puņķiem. Gulēt nevaru, jo karsti un iesnas.
    Dzīvoju pie kāda pensionēta kunga. Man ir plaša istaba ar tatami. Ļoti labi ēdu. Daudz zivis un dārzeņi. Ēdu daudz un negausīgi, jo man viss garšo.
    Darbu taisu simts gadus vecā papīra noliktavā - tāds historical building. Ceru tuvāko dienu laikā visu pabeigt un mazliet paceļot tepat tuvumā.
    Tagad pirms naktsmiera iziešu pasēdēt uz balkoniņa un paklausīties cikādes. Rīt atkal būs gara diena papīrnoliktavas simtgadīgajos putekļos. Vakarā jūtos kā apēdusi spaini rūgtu zirnekļtīklu un gružu, jo visu dienu kāpelēju pa putekļainām sienām. Bet ir baigi forši.
    Tuesday, September 23rd, 2014
    03:52
    Lietus. Pamodos. Šausminoši skaidras domas, pilnas visādām ļaunām iespējamībām, trauksme, sāpīgs ķermenis. Atceros visu, ko neesmu paspējusi izdarīt. Nojaušu visu, kas varētu neizdoties. Un tāpat vien bail no visa un par visiem. Kas tas ir?
    Sunday, September 21st, 2014
    20:00
    Viss izdevās - ekskursija un tikšanās ar cilvēkiem. Bija sanākuši klausītāji, bija stāsti, bija labs laiks. Viesojāmies vēl arī šodien. Viss ir labi. Esmu nogurusi, bet mierīga un rāma. Kuras krāsniņa, silti. Vēl mazliet pastrādāšu un tad iešu gulēt. Tagad vajadzētu būt mierīgāk.
    Tuesday, September 16th, 2014
    11:21
    Fantastiski. Nogulēju visu nakti bez pamošanās. Sapņus neatceros. Pamodos īsi pirms septiņiem moža, priecīga, stipra. Palasīju grāmatu, pavingroju, uztaisīju brokastis, piekārtoju māju, savācu mantas, ja nu gadītos šodien pēc darba kur aizklīst. Tagad strādāju kā tāds malacis. Kas notiek - kāda superlabvēlīga laika prognoze vai kas?
    Sunday, September 14th, 2014
    05:06
    Mēness spīdina acīs zilu gaismu. Pamodos, aizgāju līdz ārdurvīm paskatīties, vai kaķītis nav pārnācis. Jā, kaķītis bija pie durvīm, ielaidu mājā, iebēru bļodiņā barību. Palasīju Cibu. Tagad sēžu mēness izgaismotā gultā un gaidu, kas būs tālāk. Rīts vēl īsti nav, būtu jāguļ.
    Saturday, September 6th, 2014
    12:22
    izelpa
    Grūti noticēt, bet esmu iekārtojusi darbnīcas izstādi. Pēdējā brīdī notika brīnums un palīgos pieteicās D., bez viņas es netiktu galā ar bilžu karināšanu. Tagad divas dienas pa sešām stundām būšu zāles uzraudze. Tā taču ir laika jūra! Skaidrs, ka apmeklētāja nebūs neviena, bet es varēšu lasīt grāmatas, maketēt iekavētos darbus, nolakot nagus un domāt par dzīvi. Varbūt pat kaut ko pierakstīt. Varbūt sākt adīt ziemai cimdus?
    Tuesday, September 2nd, 2014
    09:02
    Esmu ļoti nogurusi. Jāiztur šī diena, varbūt kļūs mierīgāk. Arvien grūtāk tikt galā ar spriedzi, tā atņem vēlēšanos uzsākt jebko. Gribētos brīvdienas.
    Sunday, August 31st, 2014
    07:58
    Neko nelīdz, ja gulēt aiziet vienos. Tik un tā 3.30 mostos, acis platas, domāju visādas domas. Tā arī neizdevās aizmigt.
    Ap pieciem sāku šķirot fotogrāfijas projektam, ap sešiem izdzēru pirmo kafiju, septiņos gāju lasīt akmeņus (tam pašam projektam). Tagad nezinu, ko darīt - mēģināt aizmigt vai doties brokastīs.
    Kā, lūdzu, iemācīties gulēt?
    Thursday, August 28th, 2014
    14:27
    uzrakstiet, lūdzu, kāds, ka viss būs labi.
    bet tikai tā, lai var noticēt.
    09:49
    dzīve parastā
    Esmu garā, garlaicīgā rindā, gaidu mašīnas tehn.apskati. Līst lietus. Man ir Statoil kafija un Ciba. Vēl 10 mašīnas pirms manis. Ļoti nāk miegs.
    Monday, August 25th, 2014
    21:39
    dienas atskaite
    Visu daru. Sāku no viena gala un daru. Ceru nokļūt visiem darbiem arī otrā galā.
    Dienā pa ceļam uz V-ielu samērcēju vasaras kurpītes pilnīgi un galīgi. Iegāju vistuvākajā veikalā un nopirku pirmos kaut cik pieņemamos zābakus un turpat veikalā arī uzvilku staigāšanai.
    Gribētos vēl kādu siltu dieniņu šogad. Lūdzu.
    Thursday, August 21st, 2014
    04:54
    Kāpēc gulēt ir tik grūti?
    Sunday, August 10th, 2014
    19:16
    Nupat gultā atradu beigtu putniņu. Tas bija gādīgi nolikts līdzās manam spilvenam. Kaķītis visādi izrāda savu mīlestību un rūpes. Bet es, nepateicīgā sieviete, viņu bieži pametu uz vairākām dienām ieslēgtu darbnīcā pie ūdens un sausās barības. Atkal jau pārāk reti esmu mājās.
    Friday, August 1st, 2014
    11:22
    trīsstūri
    Sasodīts, viņiem bija taisnība! Ir viens no tiem retajiem brīžiem, kad es gribētu, kaut atcerētos kādu noderīgu formulu un varētu izrēķināt... es pat nemāku izstāstīt, ko tieši man vajag izrēķināt. Tikai miglaini atceros kaut kādus trīsstūrus, kvadrātus, taisnstūrus un to, ka vispār bija iespējams kaut ko aprēķināt, ja ir zināmi daži dotie lielumi. Bet rēķināt es nemāku. Tagad nāksies izlīdzēties ar intuīciju. Kā parasti. Bet viņiem - skolotājiem - tomēr bija taisnība, kad teica, ka dzīvē jums, bērni, reiz rēķināšana noderēs.

    Nu kā lai es saprotu, vai 850 m lentas uz 3 m objekta ir daudz/maz/pietiekoši?
    Saturday, July 26th, 2014
    09:23
    Mājai visas durvis, visi logi vaļā - visi, kurus var atvērt. Ārā klusums. Vēja nav, kokiem ne zariņš nekustas. Nenopļautajā pagalma stūrī smilgas un aveņu krūmi nekustīgi kā fotogrāfijā.
    Klusa iela. Ne mašīnu, ne gājēju. Nav arī rīta skrējēju pie upītes. Neviens neiet pastaigā ar suni. Nav nevienas mammas ar bērnu ratiņiem.
    Nedzird pilsētu, nedzird Ulmaņa gatvi, kas parasti šalc tālumā kā upe. Nedzird vilcienus, pat lidostu nedzird. Viss apstājies. Esam mēs divi vien ar kaķīti pagalmā, ēnā zem kļavas zariem.
    Monday, July 21st, 2014
    12:39
    Es nezinu, kā ar visu tikt galā. Atkal jau pārāk daudz visa kā kopā. Darbs un māksla. Kā paspēt, draugi, sakiet, lūdzu, kā paspēt.
    Saturday, July 5th, 2014
    10:02
    Tas nu beidzot viens īsti vasarīgs rīts Parkā. Man šodien ir brīvdiena. Pavisam īsta brīvdiena. Es neplānoju to izmantot kaut kā īpaši, tikai pastaigāties, palasīt grāmatu, padarīt sīkus darbiņus un viss. Nekā sadomāta un samudrīta. Parasta brīvdiena. Bez pārspīlējumiem.
    Sunday, June 29th, 2014
    22:54
    Bet tas, ko vēlējos ierakstīt pirms Teo bija uzkāpis uz klaviatūras, - turpinu dzīvot pusmiegā. Citu neko nevaru patstāstīt. Viss ir citādi pēc visa tā trakuma. Skaistais un sāpīgais kopā kārtām vien kā parasti.
[ << 20 vecākus ]
About Sviesta Ciba