Man pašai savas cigaretes - Komentāri

"Iemūrētie" pārsteidza ar savu didaktiskumu. Tāda jau, protams, līdzību daba. Un tomēr - kaut kā no laikmetīgas operas gribas ko vairāk par pamācībām, smukām bildēm un melodramatiskas operetes stila mūzikas, kurā brīžiem ieskanās tādas kā padomju filmu sentimentālās melodijas, brīžiem pauliski tautiski raudamgabali un dzīvīgākajos brīžos komerciāli drošie vēberiskie akordi. Zanderes tekstos ironija un smiekli, lai arī klātesoši, tomēr laikam pārāk klusi. Brīžiem likās, ka Ešenvalds libretu vispār nav lasījis, vai arī viņam nav humora izjūtas. Un rezultātā sanācis kārtīgs latviešu gabals, kurā visi cieš un tas ir arī viss, par ko ir stāsts. Man gan vietām smiekli nāca ļoti, bet šķiet, ka es biju viena no retajām. Un kājās arī pēc izrādes nepiecēlāmies. Sēdējām četri tieši zem lustras un gaidījām, kad tā nāks pār mums kā lepnības sods.