Jāpieraksta, jo šī bija diena pēc kuras ilgojos visu darbu pilno vasaru. Ar riteni aizbraucu līdz Raiskuma ezeram. Nopeldējos. Tad lasīju ar skatu uz ezeru. Gulēju uz soliņu ar skatu uz zilajām debesīm. Tad novēroju vardi. Ēdu līdzpaņemtos ābolus. Izlikos, ka rakstu plānu rakstam, kuru biju apsolījusi nodot līdz šodienai. Tad pasūtīju visas domas par rakstu ļoti tālu prom. Atkal lasīju. Kaut ko bakstījos feisbukā. Gulēju, skatījos debesīs. Ēdu ābolus. Atkal nopeldējos. Lēnām braucu atpakaļ uz Cēsīm. No Raiskuma pagrieziena pa Limbažu šoseju, neminoties var aizbraukt gandrīz līdz Gaujas tiltam. Tāds slīpums. |
|
From: | maya |
Date: |
27. Septembris 2020 - 23:33 |
|
|
|
(Link) |
|
Šodiena arī bija skaista. Vakarā nokļuvu Kuldīgā un pirmajās desmit minūtēs ieklīdu pagalmiņā, kur nejauši satiku senus paziņas. Viss izskatījās pēc sirsnīgi skaista kino ar siltiem smiekliem, mūziku no atvērtiem logiem un ceļojošā cirka brīvību.