Februāris 9., 2016


bozena
21:54
Tā kā ēnu dienā Līžele netika pie sava iecerētā traumatologa-ortopēda, rīt viņai brīvprātīgi obligāti jāēno kāds pēc sadales.
Smilšu karjers netrāpījās, būs metālapstrādes rūpnīca.
Varbūt tas ir liktenis, es saku, varbūt metālapstrāde iekritīs kā oglīte sirdī, un pēc dažiem gadiem mēs Līželi varēsim sastapt dresējot izdaudzināto 150 tonnu preses, acīm mirdzot domnu uguns atblāzmā.

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

grizzly_bear
16:29
Russian teacher 'kills friend in heated poetry versus prose argument'

http://www.independent.co.uk/news/world/europe/russian-teacher-kills-friend-in-heated-poetry-versus-prose-argument-9095784.html

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
16:06 - kas tad nu
esmu pamanījusi, ka neesmu vienīgā, kam šodiena ir *ievietot izmisīgi neapmierinātu neartikulētu skaņu virkni* diena

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saldumi
15:09
Es šodien jūtos ļoti, ļoti bedīga. Un tam nav nekāda racionāla iemesla, varbūt izņemot to, ka es nevarēju aizmigt līdz pusastoņiem no rīta, kā rezultātā pavadīju miegā varbūt stundu, varbūt mazāk.

Bet pēdējā laikā es esmu atklājusi kaut ko brīnišķīgu. Es pieļauju, ka tas varētu izklausīties ļoti pārsteidzoši, jo es esmu cilvēks, kas ļoti daudz reflektē par savām un citu jūtām un to iespējamajiem cēloņiem, un tomēr - es tikai pavisam nesen esmu sapratusi, ka cilvēki drīkst justies tā, kā viņi jūtas, arī bez racionāla iemesla un attaisnojuma. (Protams, nerunājot par to, ka, ja tu trīs nedēļas jūties bēdīgs bez "jebkāda iemesla", tad, visticamāk, kaut kas būtisks ir palaists garām), bet - man visu laiku ir bijusi sajūta, ka, ja es kaut kā jūtos, piemēram, ļoti priecīga vai ļoti skumja, vai dusmīga, man ir jāvar paskaidrot "jūtos tā tāpēc un tāpēc", citiem vārdiem runājot, "man ir tiesības tā justies, un nemaz nemēģiniet man iestāstīt kaut ko citu". Un man tiešām ir šķitis, ka jūtas ir leģitīmas un pieļaujamas tikai tad, ja tās var izskaidrot un tām ir gana labs pamatojums, jo es taču neesmu tas nesaprātīgais murmulis, kas sevi un citus terorizē tāpēc, ka netiek galā ar savām nesaprotamajām emocijām. Un mēs jau arī tiešām daudz lietojam frāzes "man nav nekāda iemesla tā justies", "tev nav tā jājūtas" utt.

Bet jūtas jau nav izskaitļojamas vai vienādojamas ar rīcību, t.i. ja kāds sadusmojas, tas nenozīmmē, ka viņš tūliņ iet lamāt un sist dusmu izraisītāju, vai, ja ir skumjš un apjucis, obligāti neieslīgst ilgtermiņa pesimismā un beigu galā nenolec no tilta. Ja mēs kopumā vairāk vai mazāk esam kontaktā ar sevi un saviem iekšējiem procesiem, atsevišķas nepamatojamas jūtas nav bīstamas.
Es pieļauju, ka man tieši sajūta, ka tāda nepieskatīta un nepaskaidrojami patvaļīga jušanās novedīs pie nelaba gala, ir iemesls tam, ka es reizēm lietas pāranalizēju.

Un, es domāju, nez, kāpēc to, ka es kaut kā drīkstu justies, sevi vai citus par to apriori nevainojot, ir bijis tik grūti atklāt, t.i. jūtos tā, it kā būtu salikusi tūkstošgabaliņu puzli vai atrisinājusi sarežģītu atjautības uzdevumu.

Tas gan nenozīmē, ka es principā grasos atmest savas analizēšanas tradīcijas, bet tagad gan laikam tomēr vienkārši paklausīšos mūziku vai palasīšu, apēdīšu šokolādi, un ceru ka kaut kad tuvākajā laikā atkal jutīšos citādāk.

(jāpiebilst, ka...)

kants
15:14 - mākslas vēstures krustpunkti
strunkem un cīrulim abiem bija mitoloģiska keramika, bet abi parīzes art deco expo'25 tika apbalvoti par kaut ko citu. kamēr cīrulis mācījās no zariņa, zariņš strunki uzskatīja par lohu, savukārt strunke dzīvoja virs zariņa darbavietas un tur rīkoja ballītes.

(jāpiebilst, ka...)

anonymous
14:01 - Zināšanas
Teiksim, manai mammai allaž licies svarīgi ne no šā, ne no tā uzzināt, kas, piemēram, ir "rakstnieces X māte". Ko ar šo zināšanu var iesākt, nekad neesmu sapratis.

(14 piebilda | jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
13:59
šodien lorenas meiberijas diena cibās
viktorīna "cik viņai gadu", tas jums lūdzu pie martcores
bet pie manis – sex, drugs & rocknroll, tas ir, music, gender and social media
"– i have freedom of speech! – but do you have to be a prick?"
kā arī iespēja no asprātīgas un mazliet kautrīgas dāmas nesāpīgi uzzināt, kas ir feminisms
(neoplazmai patiks)
music, gender and social media

(8 piebilda | jāpiebilst, ka...)

ernuerna
13:50
Terve, mīļā Suomu zeme, kā man tevis pietrūka!

(jāpiebilst, ka...)

fjokla
13:01
man ir tāds diezgan glīts, bet problemātisks deguns, domāju, varbūt jāatsakās no viņa, parakstīja man otro nespējnieka biļetenu, aizkam atkal seriki, šoreiz metos uz epidēmiju sērijām, jo folija cepurīte man čukst, ka šitas vīruss bija palaists speciāli priekš manis, un vispār, stipri zajebala jau. Tadnulūk, serikā par epidēmijām viņi katrā sērijā kaujas ar burlakiem pie bodēm, par ūdeni un paiku, es gan īsti nesaprotu šito, ja no cilvēces atlicis vien viens procents, tadnuesnez, tur būtu jāpaiet zināmam laikam kamēr izēd visas bodes cauri un izdzer upes, a šitā, tāda kompānija no sešiem cilvēkiem,viņiem visu laiku darba pilnas rokas, man atkal liekas, ka tur var kādus gadus normāli atslābt, kājām gaisā, kamēr izēd pa visu ielu visas bodes, vai ievācas v nature vienā rimčikā, tur tak mūžs paiet, kamēŗ noēd visus plauktus,nukamon, tai vietā vislaiku jāskraida un jāmeklē nepatikšanas,nunu

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

iive
04:22
Kāpņutelpā dūmi, saskrēja arī dzīvoklī. Izsaucām ugunsdzēsējus. Izrādās, dedzis koplietošanas elektrības skapis kāpnēs. Ugunsdzēsēji teica - līdzīgi esot bijis citā mājā netālu. Laikam ļaunprātīga dedzināšana.
Āsholi.
Slikta dūša.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

klusais_okeans
02:49
laikam jāievieš kaut kāds savu itāļu sieviešu fetiša tags

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
01:46
šonakt man visai ļoti pietrūkst mana mirušā kaķīša. drusku saraizējos par to, kā šonedēļ atrisināšu socializēšanās apjomu un darba/mācību dzīves balansa potenciālo problemātiku, jo pēkšņi visā blīvi aizbāztajā grafikā jāietilpina vēl arī vecāki. bet rīt agra un gara diena, izmisīgas plānošanas vietā nolikos gulēt.

pasaucu magoni, bet viņa tur kā parasti nervozi trinās un bakstījās, taču man gribējās kaut ko nomierinošu, un es aiz inerces pasaucu kanēli un sāku raudāt. tā nu tagad izskatās, ka šonakt sevi miegā iešņukstēšu. viņš bija tik rāms un apgarots, ai.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Februāris 8., 2016


anonymous
22:30 - The Great Race (1965)


Uzaicināja uz RL filmu skatīšanās pasākumu Splendidā parādīt kādu mani interesējošu filmu. Izvēle neprasīja vairāk par minūti. Tā vienkārši ir filma, kuru redzēju kā pirmo kino savā mūžā. Tagad jau, protams, zinu, ka tā ir t.s. slapstick comedy, bet tajā reizē - 3-4 gadu vecumā - man bija tik šausmīgi bail, ka lielu daļu filmas griezos prom un neskatījos. Taču pārsteidzošā kārtā daudzas ļoti spilgtas ainas bija palikušas atmiņā ļoti precīzi. Tagad gan arī bija bail - bail no tā, ka varētu nebūt nedz smieklīgi, nedz bail. Bet bija labi, un par filmā iekļauto feminisma apspriešanu man, protams, vispār nebija nekādas jausmas.
Tags:

(jāpiebilst, ka...)

saldumi
22:29
"(..) Why do you think she's scared of anything? She's a grown-up, isn't she? Grown-ups and monsters aren't scared of things."
"Oh, monsters are scared, " said Lettie. "And as for grown-ups..." She stopped talking rubbed her freckled nose with a finger. Then, "I'm going to tell you something important. Grown-ups don't look like grown-ups on the inside either. Outside they're big and thoughtless and they always know what they're doing. Inside they look just like they always have. Like they did when they were your age. The truth is, there aren't any grown-ups. Not one, in the whole wide world."

(Neil Gaiman "The Ocean at the End of the Lane")
Tags:

(jāpiebilst, ka...)

mindbound
21:43

Kārtējo reizi akūti izjūtu diennakts stundu nepietiekamību (vai iespēju uz laiku pavairot sevi vairākos eksemplāros).

BTW, vietējie bio/neiro cilvēki ([info]panacea?) – kā jūs tulkotu “dendritic spines”? “Sariņi”? “Dzelksnīši”? “Izaugumi”? Ja arī eksistē akceptēts latviskais tulkojums, tad līdz šim neesmu tādu atradis. Pats pagaidām sliecos uz “izaugumiem”.


Garastāvoklis:: working
Mūzika: Funker Vogt - Blutzoll: My Innermost

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
18:49
man ir diezgan skaidri arī patterns tam, kāda mūzika neizbēgami vienmēr pabaro manu dvēseli

patterns

(jāpiebilst, ka...)

intenormal
17:44 - pirmdiena
nekas interesants vispār nenotiek. vai arī man vienīgajam ir garlaicīgi?
Mūzika: Refused - Useless Europeans

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
16:09 - fight the system?
freedom is what you do with what's been done to you

//Jean-Paul Sartre

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

penny_lane
12:42
pēkšņi nevaru iztēloties, kā latviski skaisti pateikt game-changing vai groundbreaking. latviešu valodā pēkšņi trūkst tādas kā grandiozitātes.

(9 piebilda | jāpiebilst, ka...)

kants
12:36 - aplam netikumīga filma

ar terensa malika vai brāļmāsas vačovsku vērienu darīta himna seksuālajai identitātei the last witch hunter (2015) pārsteidz ar savu konsekvento, gluži mitoloģisko sižeta kodējumu. filma sākas ar radikāli homoseksuālu dispozitīvu, kurā ar zemes auglību un transformācijām saistītā sieviešu seksualitāte ir pilnībā demonizēta iepretim krustu nesošajai vīrišķajai brālībai. uz šī fōna risinās filmas centrālā sižeta līnija – galvenā varoņa (vens dīzels) drāma, kā vecākam vīrietim uzsākot attiecības ar jaunāku zēnu (elija vuds). arī šeit visi elementi tiek pacelti simboliskā līmenī: varoņa vecums (sal. ar mozu vai noasu!) sniedzas gadsimtos, attiecības viņam ir trīsdesmit septītās, un tajās ir uzvērts paiderastiskais mācīšanās/atjaunotnes elements. parādās divas interesantas sižeta blakuslīnijas: nekrofilā koķetērija ar iepriekšējo partneri un divi saistīti vīriešu kārtas antagonisti: belials, kurš iemieso heteroseksuālo normativitāti kopumā, un tās nesējs sižeta līmenī, kāds (spoguļattēlā galvenajam varonim!) ultra-maskulīns heteroseksuālis, kura lieta tiek iztiesāta s/m klubā, līdz to aprij liesmojošs megaānuss (attēlā).

kā izrādās, filmas galvenais varonis, katru reizi, stājoties attiecībās ar nākamo zēnu, pārdzīvo sava veida identitātes krīzi – pārejas perioda izraisītā nedrošība liek viņam vēlreiz pārdzīvot sava mūža pirmo, heteroseksuālo dzimumaktu, kura partnere dramatiskajā vēstījumā ir atbilstoši kodēta kā raganu karaliene. attiecību krīze ir atgriešanās šajos mītiskajos pirmslaikos. filmas veidotāji gan to traktē visai burtiski – kamēr uguns šajā filmā simbolizē seksualitāti kā tādu, liesmojošs falls/zobens minētajā dispozitīvā sakrīt ar anālo penetrāciju – tieši tādā veidā galvenais varonis atkal un atkal atrisina krīzi, apliecinot savu identitāti. nebūt ne mazāk traģisks tēls ir sieviešu kārtas protagoniste (roze leslija). viņu moka iluzoras vainas apziņa, domājot, ka pašas brālis ir palicis homoseksuāls pēc tam, kad viņa to reiz ir pieķērusi masturbējot. tas viņai liek tiekties pēc filmas galvenā varoņa, savukārt galvenajam varonim viņa kļūst par terapeitisku transferences objektu krīzes pārdzīvošanas laikā. lūk, it kā vīrietis un sieviete, bet attiecības veidotas tik sarežģīti un gluži pretdabiski! 


(9 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba