Aprīlis 18., 2015


saldumi
00:47
Braukt mājās pēdējā transportā, pa ceļam klausīties mūziku austiņās. Ēst vakariņas, vilkt pidžamu un apsēsties lasīt grāmatu.
Par to es domāju visu vakaru.

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Aprīlis 17., 2015


mindbound
22:57
So fucking tired, it's like a week got compressed into a single day.
Garastāvoklis:: blank
Mūzika: Art Of Empathy - Posthuman Decadence: Good Morning Sick World

(jāpiebilst, ka...)

anonymous
22:43 - "Sievietes pasaule", 1926
Kādu Jūs iedomājaties
idealu laulātu draugu?

Pārbaudiet sevi mazliet — vai esiet priekšzīmīga dzīves biedre

tālāk )

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

lord
20:30 - kā es pavadīju Lieldienas (27.03.-11.04.2015)

tālāk bildītes no Vilijas no Spānijas un Francijas )
Mūzika: Борис Гребенщиков - Иван и Данила

(jāpiebilst, ka...)

iive
20:14 - Varētu uztaisīt pollu, bet nemāku
Kas foršāks?


vai

?

Mums ir argumenti abās pusēs.

(jāpiebilst, ka...)

bozena
15:04 - Laika zobs
Ja tic visādiem tur dzīvesstila padomiem un speciālistiem (jātic tak ir, kā var neticēt!), cilvēkam neko daudz nevajagot sevi pārpūlēt fiziski, pilnīgi pietiekot ar pusstundas pastaigu. Kaut kas tur neštimm. Es darba dienās staigāju gandrīz stundu (gan ne no vietas, toties uz augstiem papēžiem (jūtiet spēku, dakter!) ar pilnu uzkabi un ātri, jo, kā saka Līžele, man vajadzētu sarakstīt grāmatu "Kā paspēt pēdējā sekundē un nekaunēties par to") bet ar aknu priekšējo daivu jūtu, ka ar to kaut kā nav gana. Man liekas, normālam kantora vergam būtu vismaz pusotru stundu jāskalda malka vai jāmuk no sanknotiem pērtiķiem, vai jārakņājas zemē, lai atrastu ēdamās saknes, vai jānirst upē pēc ēdamajām zivīm. Un tikai tad šī ofispersona būtu pietiekami izkustināta, jo šo 8 stundu uzsēdējumu nevar neitralizēt stunda sporta zālē.
Pie tam, man ir paaugstināts holesterīna līmenis, apsveicam laimētājus! Un vēl es uzzināju, ka tās cistas, tas nav nekāds vēzis (es nemiršu, vismaz ne tūlīt), bet gan "vecumposmam raksturīgas fizioloģiskas izmaiņas". Kas tālāk? Sirmi mati? Zobu protēzes? Mazbērni? Nūjošana? Kādas tur paaudzes deju kolektīvs "Sānsolītis"?
Vienvārdsakot, dakter, viss ir sarežģīti. Laika zobs grauž. Bioloģiskā dzeguze kūko.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saldumi
17:07
Every fairy tale offers the potential to surpass present limits, so in a sense the fairy tale offers you freedoms that reality denies. In all great works of fiction, regardless of the grim reality they present, there is an affirmation of life against the transience of that life, an essential defiance. This affirmation lies in the way how author takes control of reality by retelling it in his own way, thus creating a new world. Every great work of art, I would declare pompously, is a celebration, an act of insubordination against the betrayals, horrors and infidelities of life. The perfection and beauty of form rebels against ugliness and shabbiness of the subject matter.

(Azar Nafisi "Reading Lolita in Tehran: A Memoir in Books")
Tags:

(jāpiebilst, ka...)

crescendo
16:04 - Par grāmatiņām parunāsim.

Expanse


The Expanse turpinājumi ir jauki lasāmas grāmatiņas, bet tā WOW faktora, kas Leviathan Wakes tām nav. Ja kaut cik patika otrā grāmata, tad droši trešo un ceturto arī var lasīt, līdzīgas, bet biš labākas - nav tā 'kādu mēs foršu characteru lomu spēlei uzbūvējām, bet ko mums ar viņu tagad iesākt?' efekta. Bet, bet, bet Expanse pēc Leviatāna ir space opera caur un cauri, viss tas skaistais pārējo žanru piejaukums ir nost.

Diemžēl, man bail, ka tas nozīmē, ka arī seriālā no tā skaistuma būs atlikusi tikai muļķīga cepure. Žēl, ja tā.

Ancillary Justice/Ancillary Sword



Zinu, ka bija te, kas par Ancillary Justice sajūsminājās... Man ir aizdomas, ka daļa sajūsmas iemesla ir no tā paša skapja, kur mana nemirstošā sajūsma par Iron Dragon's Daughter. Personīgos sāpīgos tarakānus smuki pa spalviņai glauda tā, ka tie aš sāk dziedāt un paziņo, ka Meaning of Everything beidzot sapratuši. Bez tieši tāda tarakānu veida, grūtāk (lai gan, nu re, balvas tak visas iespējamās grāmatiņai piešķirtas, tā kā laikam jau ir kāda vērtība arī bez tarakāniem. Androgīnisms? Feminisms? Sci-fi like it used-to-be?)

Ja Leviatāns ir kosmiskā opera, kas pamanās izvairīties no kosmiskās operas mīnusiem, tad Ancillary Justice ir kosmiskā opera, kurā ir viss tas, kas kosmiskajās operās ir, labais un sliktais. Tik, ka nav skarbo džeku ar pistolēm, gabaliņš tomēr tāds feministiski androgīns. "Kaut kur nezin kur, kaut kad nezin kad', bez atsauces uz Zemi, ar daudz jaunvārdiem un terminoloģiju, kurā fiksi jāielaužas, tehniskiem aprakstiem - tai pašā laikā izlaižot to tehnisko aprakstu, kas kā smuki ieēnotu lielo Plot Twist beigās. Kulturālā ekspansija, šķiriska sabiedrība (oficieri un pārējie), politiskās ietekmes spēlītes (par laimi ar servīzēm, ne kleitām.. oi, šis jau no Sword ne Justice).

Pirmā daļa, godīgi, lasās pagrūti. Jā, ir interesantas worldbuilding idejas, bet aprakstošas, bez komentāra, bez tā domu eksperimenta faktora 'iedomāsimies, kā būtu, ja'. Otrā (par spīti servīzēm :) ) tomēr ir lasāmāka, vieglāk uztverama, vairāk padomāt par sabiedrību liekoša - Ancillary Justice tāda gara, mazliet haotiska prelūdija pirmajam cēlienam.

~~~


Ko tālāk labu palasīt? Mongoliādu iesāku, bet... mani-biedē-biezums un pagaidām galīgi Stīvensoniska neliekas (lai gan Stīvensons reizēm sāk Stīvensonisks likties pēc pirmajām 600-700 lappusēm, nebūtu nekas neparasts). Ir kāds riktīgs must-read šobrīd? Kas tur ar tiem šī gada Hugo īsti noticis, pavisam politisku idejiņu ietekmēts saraksts, ko nav vērts tālāk pētīt? Lai gan ja tic tam apgalvojumam, tad jāpieņem, ka arī Skin Games tur ir politiskās pārliecības pēc, bet Skin Games takš galīgi nav slikts gabals, kuru izlasot nominācijas pēc vien būtu žēl iztērētā laika. Piemēram, par Wise Mans Fears man patika mazāk (piedodiet fanes). Tāpat tas gabals pilnīgi noteikti nav sliktāks par Ancillary Sword (kas tak ir nominēts PAR SPĪTI politikai). (un vēl, Drēzdenes Failu piecpadsmitā sērija ir krietni labāka par dažām iepriekšējām sērijām. Varbūt pat pagaidām veiksmīgākā sērija savā seriālā. mazliet American Gods atsit, un Ameircan Gods man ir, paši ziniet Ze Mēraukla attiecīgajam žanram)

Tātad, kas ir lasījuši - kas ir ar pārējiem trim nominantiem, kuru meklēt rokā pirmo?
Upd: Laikam Three Body Problem jāķerās klāt. Ņemot vērā pirms-daž-gadu Fantastu Piknikā autora tautietes ieteikumu kā, cik sapratu, labāko, ko varenā Ķīna pēdējos gados sci-fi ir radījusi.

(jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
15:41
pirms jūs pārsteidz rītdienas vārdadienu kalendārs, raugiet nu šurp, es visu esmu izdomājis
tā kā mums rīt sola kodolziemu ar saulīti, darīsim to vispirms dārzā un pēc tam siltā namiņā
no kādiem diviem dancosim ap ugunskuru dārzā, līdz ar tumsiņu/nosalšanu pārvāksimies uz mordoras pakāji
groziņus lūdzu saprātīgos iepakojumos – ko nevarēs sadedzināt, būs pašiem jāstiepj ārā no dārziņiem
šī ir jūsu lielā iespēja avenēs iekakāt irlā! (lai gan ir arī zolīda sirsniņmājiņa)

Tags:

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

savaadaisu
15:39
Šodien īso dienu ņemu. Galva riņķī iet no tās trakās domāšanas un mēģinājumiem visu kaut cik sakarīgi uzrakstīt nākošajām paaudzēm.

(jāpiebilst, ka...)

penny_lane
12:42
dienas prieciņš. pazudis telefons. kolēģe zvana.

-labdien. es zvanu penijai.
-nepareizs numurs, šī nav penija.
-vai jūs droši zināt, ka šis nav penijas telefons.
-jā. es viņu tikko atradu rimi.


ok. aizeju uz rimi. tur slāj pretī pārdevēja, lepni nesdama telefonu rokā. atnāk pie manis, TAD demonstratīvi paslēpj aiz muguras un jautā- kādā krāsā?

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
12:40
nēnu es saprotu, ka jūs ne pārāk uzrunā iepriekšminētās rasbainieka tūraģentūras problēmas, bet nu ja mūsu primaveras sarakste būtu nevis feisbukos, bet cibā, tur sen jau būtu kolapsēti komentāri, pie kam (pagaidām) pat ne vārda par pārtiku, bērnu audzināšanu vai homoseksualitāti, lūk kā mēs mākam

(18 piebilda | jāpiebilst, ka...)

mindbound
11:53
Zerg are real (although tiny, not particularly threatening even in numbers, and without fleshy spaceship technology).
Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Perturbator - Dangerous Days: Future Club

(jāpiebilst, ka...)

annuska
11:33
Vienmēr gribas par kādu dienu vai istabu vairāk.

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

barvins
10:57 - Jūtūbe
Minecraft jukebox C418-chirp

(jāpiebilst, ka...)

savaadaisu
09:11
Tā vien liekas, ka šodien būs tukšā diena.
Toties vakar ārkārtīgi seksīgu sievieti redzēju. Tur laikam ir kaut kāda zemapziņas fiška, ka reāli piecērt uz kādu specifisku tipu.

(jāpiebilst, ka...)

lara
08:55
Atnāca slapjš kaķītis ar asiņainu ausi, izēda bļodiņu ar sauso barību un bļodiņu ar konserviem, nogāzās gulēt. Īsts kaķu vecis.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

kants
01:42 - tas brīdis, kad
tavā datorspēlē parādās smēķējoša cūka, kura diedelē burbonu... un via jz. honeybee atklātā the wolf among us pārsteidz ne ar to vien. intelektuāli un morāli izaicinoša gōrīga pasaka, kuras darbība notiek ņujorkas nomalēs. grafiski gan ļoti mazprasīga uz komiksu estētikas bāzes, bet tas kopā ar ļoti vienkāršu interakciju sniedz pat zināmu šarmu. līdz 16 gadu vecumam (laikam oficiāli varētu būt līdz 21) nav ieteicama. 



Garastāvoklis:: buffalo trace

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saldumi
00:11
Es arī laikam tik jūtīgi reaģēju uz plāniem ieviest "tikumības sardzi" skolās, jo tas viss man kaut kādā simboliskā veidā ļoti aktualizē manu bērnību un pusaudžu gadus, līdzīgi kā grāmata par Irānu, ko šobrīd lasu.

Mājās nebija nekā cita, kā vien grāmatas, nu, vismaz par neko citu man negribējās domāt, ne toreiz, ne tagad. Un skolā man darīja pāri - tagad, kad ir pagājis laiks, un atmiņas par to visu vairs nav mokošas, jo gluži vienkārši to vairs nav - tas ir, es atceros, kas notika, ja es apzināti gribu atcerēties, bet es par to visu vairs nedomāju dienu dienā, kā bija agrāk, es varu to tā formulēt, jo tas ir neuzbāzīgs veids, kā par to runāt. Tā vienkārši bija. Kaut arī man jau toreiz bija sajūta, (un to tā pasniedza arī pieaugušie), ka man bija jātiek ar sevi un savu dzīvi galā labāk, bet tagad es zinu, ka tā nav taisnība - tagad man ir jātiek ar sevi un savu dzīvi galā, toreiz es biju bērns, un nevienam no pieaugušajiem īpaši nerūpēja, kas ar mani notiek. Tā visa ir dzīve, par kuru es gribētu aizmirst, un tajā paša laikā - es zinu, ka aizmirst pavisam ir bīstami.

Es pazīstu cilvēkus ar apmēram tikpat nelāgām skolas pieredzēm, kāda bija man, tāpat man ir draugi, kuri uz maniem skolas stāstiem reaģē ar "man ļoti žēl, ka tev tā bija, bet man gan skolā ļoti patika", kas nozīmē, ka mans gadījums, ja ne gluži ir izņēmums, tad tomēr to nevar uzskatīt arī par vispārēju tendenci, jo, ja tā padomā, es laikam pazīstu diezgan daudz cilvēku, kam skolā patika un klājās labi. Bet man ir sajūta, ka "jaunie plāni" varētu padarīt manu pieredzi par normu ikvienam bērnam, kas ar kaut ko atšķiras un nav gatavs vai nespēj šīs atšķirības noslēpt. Jo manu klasesbiedru galvenā problēma ar mani bija tā, ka viņi nevarēja panākt no manis to, kas tika sagaidīts, neatkarīgi no tā, kā viņi pret mani izturējās, es nebiju gatava sadarboties, nebiju gatava nedz klusēt, nedz runāt tad, kad no manis to gaidīja. Es turpināju mācīties labāk par visiem dažos priekšmetos un sliktāk par visiem citos. Turpināju bolīt acis (es, neko nepārspīlējot, biju ļoti pārsteigta, kad vidusskolā par to pārstāja smieties un kopš tā laika neviens arī vairs nav smējies, nu, varbūt izņemot atsevišķus gadījumus veikalā vai sabiedriskajā transportā, jo līdz tam to darīja lielākā daļa bērnu gan bērnudārzā, gan skolā, un es, kaut arī pēc maniem pieklājības standartiem šāda izturēšanās pret citiem cilvēkiem galīgi nebija adekvāta, tomēr pieņēmu, ka droši vien tas tiešām ir smieklīgi vai ļoti disturbing, ja jau to dara tik daudzi cilvēki). Astotajā klasē es sāku bastot vairāk par klases "stilīgajiem čaļiem", tā kā mana skola bija tuvu jūrai, siltā laikā es mēdzu bastot stundas, kas man nepatika vai likās bezjēdzīgas, un iet peldēties, nācu atpakaļ uz skolu ar slapjiem matiem, kas bija viens no iemesliem, kāpēc mani uzskatīja par jukušu. Vārdsakot, es biju dīvaina, un pret mani izturējās tā, kā jau nu pret dīvaiņiem pusaudži mēdz izturēties. Kas attiecas uz maniem skolotājiem - bija tādi, kuriem es ļoti patiku un kuri mani mēģināja, cik nu tas iespējams, sargāt, un bija tādi, par kuriem man ir zināmas aizdomas, ka, ja vien viņi nebūtu pieaugušie, viņi labprāt būtu izturējušies visai līdzīgā veidā, kā mani klasesbiedri, principā jau viņi to arī darīja, tikai rafinētākos un smalkākos veidos, un tad bija tādi, kuri mēģināja man izskaidrot, ka tas, ka pret mani tā izturas, ir mana vaina (līdzīgi, kā mana māte), un, ka es varētu vienkārši vienreiz sākt "uzvesties kā normāls cilvēks".

Salīdzinājumā ar to visu, uni viss ir ļoti saulaini un pūkaini (es tiešām tā domāju).

Un jā - man ir tāda sajūta, ka tas, kas bija "neveiksmīgs gadījums" un apstākļu sakritība (ja es tādām ticētu), varētu kļūt par apzināti iemācītu un organizētu to bērnu, kas nespēj iekļauties "normalitātes" robežās, sodīšanu un izstumšanu.

Un vēl - es domāju, ka daļa sabiedrības tiešām ir lētticīga, un vai nu šo visu neuztver nopietni vai neredz, cik tas patiesībā ir bīstami, bet es nedomāju, ka visi, kas ši procesa bīdīšanā ir iesaistīti, arī ir tādas naivas aitiņas, par kādām mēģina uzdoties, manuprāt, šis tiešām ir ļoti, ļoti slikti.

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Aprīlis 16., 2015


rasbainieks
23:45
popmūzika atšķiras ar to, ka lirikas ir tikai viena rindiņa, kas tiek atkārtota visu dziesmu

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba