Maijs 30., 2015


ctulhu
20:23
Uzlasījām mašīnas notriektu spāri. Aizdomājāmies par insektu ķirurģiju, tas varētu būt labs poligons ``davinči`` veidīgo sistēmu testēšanai un vispār interesanti - kā var salabot organismu, kam ir exoskelets.

[pa to laiku tas lops atjēdzās un aizlidoja]

(jāpiebilst, ka...)

saldumi
18:55
Bet jā - runājot par NVO forumu, uz kuru es tiešām aizgāju spilgti zilās zeķbiksēs, zilā kleitā un kedās, jo jaunas kurpes nebiju paguvusi nopirkt, to izdarīju pēc tam (jaunās kurpes arī ir spilgtas un krāsainas, bet tā, kā Lelde teica, ka es ar tām varētu iet visur, izņemot pie prezidenta un uz tiesu - ne vineu ne otru apmeklēt neesmu īpaši ieinteresēta, domāju, ka būs ok), man šķiet, ka visā visumā viss bija normāli, man visu izdevās izstāstīt tā, kā es biju izplānojusi, un nebija arī pārāk daudz nepatīkamu starpgadījumu. Un tomēr man palika visai skumjš iespaids par visu izglītības sistēmas plānošanu kopumā un to, ka ir tik skaidri redzams, ka cilvēkiem būtībā nav īsti saprotams, ko nozīmē iekļaujoša izglītība un ka tā attiecas uz visiem izglītības posmiem un visiem skolēniem/studentiem (ne tikai speciālo vajadzību grupām), noslēguma daļā, kurā tika nolasīti visu darba sekciju rezumējumi, Ināra Mūrniece teica, ka nekad neesot iedomājusies, ka šīs problēmas varētu attiekties arī uz augstāko izglītību - tā, diemžēl, arī ir tā problēma - neviens Latvijā par to nav iedomājies jau entos gadus. Un visas tās runas par to, ka pamazām jau lietas mainās uz labu, ir diezgan nomācošas, jo izskatās, ka ātrāk kā pēc desmit gadiem nekas nevarētu būt nopietni citādāk, un katra diena, kad nekas nav nopietni citādāk, ir "nē" visiem tiem cilvēkiem, kam pārmaiņas ir ļoti vajadzīgas.

Un mani ārprātīgi nomāc kopējā attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, es sava stāstījumā sākumā, ar sevi iepazīstinot, pateicu, ka nāku no literatūras pasaules, un kaut kad vēlāk, atsaucoties uz manis runāto, kāda sieviete sakot, ka bieži vien cilvēki ar speciālājam vajadzībām ir ļoti talantīgi, norādīja, ka arī es esmu teikusi, ka rakstu, mani taču varētu izdot (nu, tur konteksts ar sociālo uzņēmējdarbību utt.) - un te nav runa par to, ka latviešu literatūrai cilvēki bieži neseko un var mierīgi nezināt, ka esmu tikko saņēmusi gada balvu par krājumu, bet principā par to, ka tiklīdz cilvēki uzzina, ka tu piederi kādai speciālo vajadzību grupai, viņi automātiski pieņem, ka tu nevarētu savā dzīvē bez citu bakstīšanas un virzīšanas darīt nopietnas, krutas lietas tieši tāpat kā visi pārējie, - un šis priekšstats cilvēkos ir tā iesakņojies, ka tu vari atnākt uz pasākumu saeimā ar spilgti zilām kedām un kleitu, un pastāstīt, ko tu dari, bet tev tāpat ir zīmogs, un tas, man liekas, vienkārši šausmīgi. Es reāli sāku saprast, kāpēc cilvēki var gribēt slēpt, ka ir slimi.

Kaut arī laikam jau man manu tā saucamo "cilvēktiesību aktīvismu" izdodas bīdīt visai veiksmīgi, ņemot vērā to, ka es darbojos viena pati (respektīvi, ar draugu iedvesmu, bet nepiederu nekādām organizācijām un tikai rakstu blogu), ja mani jau pēc mazāk kā gada aicina runāt NVO forumā, bet, kad es pabāžu degunu visās tajās vidēs, man gribas pagriezties un skriet prom. Es gribu tikai rakstīt literatūru, dzīvot, mācīties lietas, kas mani interesē, un pikrt krāsainas kleitas. Es nespēju saprast visu šo absurdu un negribu tajā piedalīties.
Bet savu runu gan es labprāt pārvērstu rakstā, tikai nezinu, kam , jo lit. vai fil. izdevumi nebūtu gluži īstā vieta, plus, es gribētu, lai to lasa pēc iespējas vairāk cilvēku.

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saldumi
18:52
Aizskrien, aizskrien tepat līdz veikalam jaunajās kurpēs un ar jauno somu - pagūsi izmirkt līdz ādai. Bet vispār foršs šis lietus. Turu visus logus vaļā, viss smaržo un ir ļoti mierīg un labi.

(jāpiebilst, ka...)

ravejsledzejs
16:03
vien bučiņ )

(jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
12:04
ukraiņu aviolīnijas, pazīstamas arī ar nosaukumu mau, manā atmiņā ieies ar to, ka tur notiek kā kino
rindu aiz manis ģībst sieviete, stjuarti metas klāt ar skābekļa balonu, vēl rindu tālāk pieceļas vīrietis un saka я врач
piezemējoties lisabonā, blakus skrejceļam vakara tumsiņā trīs sportiski vīrieši baltos šortos skrēja krosiņu (nekā citādi to nenosaukt)
pirmajās desmit minūtēs lisabonā mēs jau bijām izstādes atklāšanā un dzērām atklāšanas vīnu
pirmajās simt jau dejojām pie a-ha bijušajā maukumājā oslo (tāpēc, ka bijusī maukumāja liverpūle blakusdurvīs bija pārāk pilna)

(8 piebilda | jāpiebilst, ka...)

anonymous
12:23
Tāds rīts, kad vajadzētu zvilnēt uz terases ar šampi, bet nav pie rokas ne viena, ne otra.

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Maijs 28., 2015


bozena
23:30
Man jau nekas it kā, tomēr, mani šis valodniecības jautājums jau kādu laiku nodarbina, ziniet, lai viss būtu godīgi, arī vīriešu uzvārdiem ar sugasvārda nozīmi būtu jāmaina galotne atbilstoši dzimumam tāpat kā sieviešu. Ak tad tā, es nevaru būt Božena Spainis? Es nevaru būt Božena Lācis? Vai Božena Kalns? Okey, bet tad es arī sagaidu, ka starp mums būs Jānis Priedis, Edgars Lapsis, Guntis Vimbis un Kaspars Piepis. es ceru ka tas jau ir iesniegts kādā iesniegumu iesniegtuvē, nu, kur jau cilvēki iesniedz savas gaišākās idejas labākai nākotnei.

(7 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Maijs 29., 2015


iive
23:00 - Dzejnieks un nāra
No vienas puses, esmu ļoti pateicīga par to, ka bija iespēja apmeklēt uzvedumu, jo tas izgaiņāja SM atstātos mošķus no Dailes nama. Man reizēm tā ir - ja kādā vietā piedzīvota liela reibuma stadija, atgriešanās tur ir nepatīkamā veidā satraucoša (reizēm pat nepatīk savs dators, ja iepriekš kaut kas drunkpoustots cibā). Nepalīdzēja arī tieši pirms koncerta izdzertā kafija. Ieejot telpās, sirds sāka joņot ārkārtīgi strauji, un es vienubrīd halucinācijā redzēju Vilka bijušo sievu. Vēl ieņemot vietu balkonā, satraukti knosījos, jo ar daļēji zudušas atmiņas brillēm redzēju, kā mēs ar ant. dejojam uz krēsliem, kas sakrauti pie skatuves, līdz apsargs nodzen.
Un tad sekoja priekšnesums - tik naivs un tāpēc viengabalains, tas bija kā dezinficējošs jūras ūdens. Ne īsti svaigs, iestāvējies tādā veidā, ka pat kostīmi (koristiem un Nārai) šķita izvilkti no septiņdesmito gadu rekvizītu kaudzes (lai gan es nezinu, vai septiņdesmitajos ir bijis līdzīgs uzvedums). Bet mierinošs. Koris gan bija visdzīvīgākā priekšnesuma daļa - solisti šķita pārāk... ēm "simboliski?". Nu tā it kā cenšoties runāt par būtisko, nomaldās emocionālā tuvībā. Arī mūziķi varēja būt atraisītāki un dramaturģija nedaudz savāktāka. Šķiet, mēs ar Vilku esam vienīgie, kas uzskata, ka "kamēr vien akmens augs" un "kamēr vien gliemeži skrien" ir paradoksi, kas nozīmē "viss ir pavisam citādāk, un tu nevari būt mans draugs", par ko it kā liecināja arī Nārubērns, kas nepazīst tēvu (jo Dzejnieks noslīka, vai dabūjis no Nāras visu, ne vien pirkstiņu, notinās - godīgi sakot, nesapratu). Taču spītīgā šīs dziesmas izdziedāšana uz aplausiesm, visiem trīs solistiem smaidot vienam uz otru, lika domāt, ka beigas ir laimīgas. Un ja tas ir atkal kaut kādā simboliskajā līmenī par nesavienojamo pretstatu iespējamību mīlestībā... tad ejiet tak reiz ar savu simbolismu! /Šādi es laikam atklājos kā nesmalkjūtōša būtne./

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saldumi
21:43
Ir tādi brīži, kad tu saproti, ka tam, ka tava dzīve bieži vien ir apnicīga stulbu problēmu gūzma, nav pilnīgi nekādas nozīmes. Braucu pāri tiltam uz mājām, klausos mūziku, skatos upē un vakara gaismā, un esmu vislaimīgākais cilvēks pasaulē.

(jāpiebilst, ka...)

mindbound
19:20

Initial fuckery with field/spiking network hybrid models is over, now it’s time for polishing and paperwork (and maybe, just maybe, sleep).

Conclusions from the last few months:

  • When in doubt, read Theoretical Neuroscience, by Dayan, P. and Abbott, L. F. (2001);
  • MATLAB is a great tool but its language gets more atrocious the longer one uses it;
  • The previous point can be remedied by just writing everything in Julia and not looking back;
  • Converting average firing rates to individual spikes in a population of neurons by way of first converting the former into instantaneous firing rates for a group of Poisson “neurons” inserted between the neural field and the spiking population is not cheating, even if it kind of feels like that;
  • BLAS/LAPACK is magic (both in the sense that it allows solving complex problems with a few short incantations and in the sense that it is a thing of nightmare and eldritch portent);
  • I still can do double and triple all-nighters, fuck yes.


Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Hungry Lucy - Pulse Of The Earth: Balloon Girl

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

ernuerna
16:34 - Nātru prezervi
Jautājums tev, kaucmindiete (-dieti): vai nātres arī var saplaucēt burciņā ziemas zupām kā skābenes? Tā dara?

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

iive
16:07
Klau, kā latviski saka par apbalvojumiem, kad ir "Jury Special Mention"?
Vai "Honorable Mention".

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

ravejsledzejs
16:03
kaut kā sen neviens nav piedāvājis man savākt līķus. es ko sāku zaudēt savu šarmu un profesionālās iemaņas?...

(10 piebilda | jāpiebilst, ka...)

ctulhu
15:48
http://book-shop.sells.com.ua/dzhehani-n-yazyik-ada/p36

/``Ada`` ir tāda programmēšanas valoda/

(10 piebilda | jāpiebilst, ka...)

intenormal
15:47 - uz priekšu
vakar palīdzēju [info]honeybee
viņa gulēja ar vili kasimu
un es dāvanā dabūju kuģīti

viņa vispār par visu bija sajūsmā

Mūzika: INVSN - Down In The Shadows

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
15:46
jūs teicāt, ka uz portugāli ne tikai caur pleskodāli, bet arī borispili ir ok
nu skatieties jūs man

(jāpiebilst, ka...)

intenormal
15:43
šodien vēl vairāk zajebaļi
Mūzika: The Smiths - Heaven Knows I'm Miserable Now

(jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
12:54
Mums ir nenovērtējami svarīgi zināt, kādu vārdu tev piešķīra dators, lūdzu informē, cik ātri vien iespējams!

(21 piebilda | jāpiebilst, ka...)

ctulhu
11:07 - iekšēji pabeigts dialogs
-kur ir sērskābe?
-kolbā
-[jau nīgrāk]kur ir tā kolba??
-ap sērskābi

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
10:41
bīstamākās situācijas satiksmē, kādas man ir gadījušās pēdējā laikā, abas ir bijušas uz lāčplēša ielas velojoslas
vienreiz, man pie zaļā pieklājīgā ātrumā vīlējot pāri brīvības ielas krustojumam, no gaidošo gājēju pūļa pie luksofora man priekšā izleca zaķis ar riteni (manevrs apmēram kā ar auto izbraukt no vārtrūmes, neskatoties, vai brauktuve brīva), es pati nesaprotu, kā man izdevās nobremzēt un neietriekties ne zaķī, ne autoplūsmā blakus
otrreiz pie jrt man priekšā strauji un līdz galam atvērās auto durvis, un man vienkārši tupa paveicās, jo es skatījos visur citur, tikai ne uz tieši tā auto tieši tām durvīm (vainīgais zaķis, visu cieņu, nāca atvainoties un apķert)
tāda tā nosacītā drošība

Tags:

(38 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba