Decembris 22., 2014


ernuerna
21:40 - lai visi rokenrola dievi mielo viņa dvēseli
Džo…

http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-30582761

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

pelnufeja
21:27
Nesaprotu, kāpēc toreiz, kad es veikalā aizmirsu zaļo tēju un to sapratu, tikai atnākus mājās, neviens man neko nepateica, bet šovakar, kad grasījos aizmirst kāruma desertu, vairāki cilvēki vērsa uz šo faktu manu uzmanību. Bez tā deserta es mierīgi būtu varējusi dzīvot, ja salīdzina ar veselu iepakojumu lieliski garšojošas tējas.

(jāpiebilst, ka...)

bozena
20:37
Ziemassvētku miers ir kaut kas tikpat reāls un nosaukumam atbilstošs kā galvas siers, nesaslapināmais dvielis un ideāls vīrs.
Es saprotu, ka sāku atkārtoties, bet kāpēc, lūdzu, kāpēc cilvēki sevi šitā apgrūtina, koa? Ar Ziemassvētkiem es domāju. Es viņus sākšu no sirds nīst. Vai ta nevar sēdēt mierā ap egli, iedzert, ko katris atnesis un uzdziedāt? Vai vismaz sēdēt mierīgi pat bez egles. Var pat nedziedāt. Nē, redz, darbā eglīte, vajag kaut ko uzcept un dāvaniņu! Nekad vairs sieviešu kolektīvā! Mana nākamā darba vieta, dievgodvārds, būs kāds metalurgu kantoris, kur vīri, lūk šitādi un es viena Sniegbaltīte.
https://www.youtube.com/watch?v=kIBeYoP9Wi0
Labi, pie kā mēs palikām? Jaunkundzēm arī ierasts apdāvināt visas draudzenītes un tad vajag vienā pulciņā to un otrā šito. Es jau esmu sacepusi divas ķerras ar cukurotajiem riekstiem, un ziniet, es baidos, ka varu ar skatienu sastindzināt akmenī ikvienu, kas man palūgs 5 EUR.
Es vēl gribēju izstāstīt, cik ļoti mani tracina baznīcas koncerta laikā brēcoši zīdaiņi un mazbērni, bet tad atcerējos, ka es pati nokavēju pašu labāko tajā priekšnesumā - trompeti (godavārds! es godbijībā noliecu galvu šīs izdomas priekšā) taurējoša bērna priekšnesumu (baznīcā, ja!), un nodomāju, ka bērniņi droši vien bija aizkustināti no šīm bazunēm, un likos mierā.
Tas viss šoreiz, ak dakter. Kā jūs domājat, vai 50 g balzama nomierinās Dievieti manī?

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

pelnufeja
19:38
Pārlasu un laboju eseju. Man liekas, ka viss, ko es tur esmu uzrakstījusi, ir pēdējais mēsls, bet tam tagad nav nekādas nozīmes. Kaut kad vienkārši pienāks pulksteņa laiks, kad to vajadzēs iesniegt. Drīz pienāks arī visādi citi pulksteņa laiki, un tad viss būs beidzies.

Šodien gāju ar Dž apmēram trīs stundu garā pastaigā, ja būtu varējusi saņemties, būtu arī kaut kur palaidusi paskriet, bet man bija bail, ka es varētu vienk. pagriezties un skriet prom, un atstāt viņu, baroju ar gardumiem, vispār es viņam esmu izstāstījusi par iemidzināšanu, un lielākoties viņš luncina asti "labi, ja tu tā saki, mēs varam tā darīt" izteiksmē. Visas šīs sarunas beidzas ar to, ka es sēžu kādā dzīvokļa stūrī un raudu, kamēr suns kādu laiku mēģina ielīst man klēpī, laiza mani un neizpratnē rūc. Un tad viņam apnīk, un viņš aiziet kaut kur gulēt.

(jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
19:02
to pat izstāstīt nevar, cik instantly pacilājošs iespaids uz mani ir jaunajam štābiņam
normālas grīdas, gaišas sienas bez tapetēm, un rasbainieks vienā rāvienā ir laimīks
skaicka viss ir bardakā, bet tiklīdz te sanesa mūsu iedzīvi, pat ar visu bardaku uzreiz tik mājīgi
rumpis pārguris līdz pilnīgam spēku izsīkumam, bet sirds dzied

(15 piebilda | jāpiebilst, ka...)

kants
16:02 - pa to laiku taxfrījos

Mūzika: rome: le vertige du vide

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

penny_lane
13:24
tādas vieglas skumjas un viegla skaudība pret tiem, kas izkārtu mēli deso arī pēc dāvanām un eglītēm un kulinārijas un cep piparkūkas un saiņojas un noput ar gliteriem un pārģērbjas par rūķiem vai zaķiem vai vienalga.

man kādreiz tā bija. sen. iespējams, es vēl biju bērns.

komerciāli vai kā vēl ne, mazliet pietrūkst spēja/vēlme kaut ko padarīt īpašu, kaut ko padarīt siltu un vieglu. neiedeva studijas atslēgu, žēl, biju svēti nolēmusi vismaz ierakties tur kaut kādās lietās, kaut kādos darbos un pseidodarbos, es zinu, ka viss, ko meklēju, ir podziņa, kas apturēs laiku.


man reiz bija draudzene, kas, kad bija mazliet nelaimīga, allaž teica, ka jāejot dejot. un tai vajadzībā lasījās tāds savāds netverams izmisums.

man pēdējā laikā tik ļoti gribas dejot, ka aizmirstu, ka nemāku dejot.

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

penny_lane
11:31
tā kukaine nav biš sapisusies savā feminisma (vai kas tas vispār ir?) definīcijā?

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

mindbound
01:05
Winter solstice greetings, everyone!
Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Vestigial - Translucent Communion: The Geometry

(jāpiebilst, ka...)

Decembris 21., 2014


saccharomyces
23:44 - ziemsvētku pasaka
rasisteži un melnādainais santa klauss

(jāpiebilst, ka...)

mindbound
22:09
Xmasing so far: Got a bottle of Laphroaig 10 (great), a Logitech G700s mouse (great but will use it wired), & promising experiment results.
Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Jill Tracy - Quintessentially Unreal: Make It Burn
Tags: , ,

(7 piebilda | jāpiebilst, ka...)

pelnufeja
21:22
Es vienmēr esmu zinājusi, ka lifts nav drošs - tagad tas ir sabojājies. Interesanti, ja es to atklāju, man vajadzēja mēģināt noskaidrot, vai tur iekšā ir cilvēki, vai arī es varu paļauties, ka viņi paši par sevi spēs parūpēties?

(8 piebilda | jāpiebilst, ka...)

klusais_okeans
19:05 - 2014
šis tiešām bija viens riebīgs gads, pilns ar tumšām, cilvēka cieņu un saprātu pazemojošām kaislībām un manu bezspēcību viņu priekšā, emocionāliem sabrukumiem un dažādu pakāpju depresijām. Pozitīvais atlikums no tā visa ir daudzās pašatklāsmes - pagaidām tās nepalīdz dzīvot labāk, bet gan jau pienāks arī tāds brīdis, kad spēšu jauniepazīto sevi izmantot skaistākas dzīves būvēšanā. (Būvniecības metafora nebija nejauša)

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

klusais_okeans
17:25
ai, Fredijs Merkūrijs taču jau sen dziedāja, ka too much love will kill you

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
16:11
Ā, nu tagad skaidrs, lasītu grāmatu ekranizācijas ir jāskatās divreiz. Jo pirmajā reizē tu esi pārāk aizņemts ar "Kur jūs to likāt?", "Kas šitas tāds?" un "WTF!?", a otrreiz saproti, ka viss patiešām ļoti kruta.

(9 piebilda | jāpiebilst, ka...)

ravejsledzejs
15:52
Vai ir kāds Rīgā, kurš pa svētkiem gribētu pieskatīt bariņu žurku?

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

krii
10:08
Pēdējās nedēļas laikā mans visbiežāk lietotais vārds ir "nomierinies".

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

mindbound
03:13

We're part of the continuation of the Old Enlightenment. This is the New Enlightenment. The old project is finished. We have the science now, and now we move on to the next part of the Enlightenment project.

/EY/


Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Flesh Field - Belief Control: The Truth Within

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
01:55
12 kastes ar grāmatām, un kicīts pie sava plaukta vēl nemaz nav ķēries

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Decembris 20., 2014


pelnufeja
21:55
Es mēģinu noslēgt dīlu ar savu sirdsapziņu, jo vienbrīd man likās, ka viss - man tiešām jāmirst līdz ar suni, jo es nevaru fiksi konvertēties par citu cilvēku un konvertēt savu vērtību sistēmu tāpēc, ka man tā ir ērti, proti, es domāju, ka iemidzināt ir noslepkavot, un, kad es vienā brīdi apstājos pie šīs domas, tad man tiešām šķita, ka tagad visam ir beigas, jo es nespēšu ar to sadzīvot, bet tad es šo nedaudz izvērtu - proti, ja runa ir par dž mācīšanu un visāda veida noņemšanos ar viņu, tur man nav ne mazāko sirdsapziņas pārmetumu, es esmu daudz darījusi, bet tas vienkārši nav strādājis, otrkārt, sākumā nekas neliecināja, ka tas viss tā izvērtīsies, proti, es nepaņēmu agresīvu suni - tas, ko es zināju, bija "slikta pieredze", nevis "nosliece uz agresīvu uzvedību", tāpat es viņam neko nedarīju, lai viņš tāds kļūtu. Un par to slepkavošanu, ja man mājās būtu kāds iespaidīgāks un potenciāli agresīvs dzīvnieks, nu, piemēram, čūska, neviens taču nemēģinātu apelēt pie manas sirdsapziņas, bet gan tikai mudinātu no tās atbrīvoties (nu, varbūt izņemot radikālus vides aktīvistus). Bet atbrīvoties no čūskas arī ir noslepkavot dzīvu un tikpat nevainīgu būtni, jo, pirmkārt, tā nav apzināti un ļaunprātīgi agresīva, otrkārt, noteikti ir cilvēki (vārdotāji), kas var ar tām tikt galā. Man un ar mani arī citiem dž ir bīstams. Pat nerunājot par košanu, man viņš ir bīstams arī tāpeč, ka tik, briesmīgi velk un plosās uz ielas, nevis tāpēc, ka es nevarētu viņu noturēt, bet tas ir bīstami acij. Es mēģināju viņu atdot visādiem dzīvnieku aktīvistiem, kas varētu ar viņu tikt galā, bet viņi izliekas, ka uz viņiem šis neattiecas. Es nemēģinu sevi attaisnot citu acīs, bet pati saprast, ka šie ir ļoti racionāli iemesli, lai es pati spētu sadzīvot ar savu lēmumu. Proti, šī ir mana ļoti apzināta izvēle, un es domāju, ka man uz tādu ir tiesības.

Un tas nemaina faktu, ka tad, kad suns guļ, ielicis galvu man klēpī, man liekas, ka es nomiršu aiz bēdām, ka pasaulei vajadzētu pārstāt griezties, lai nevienam nekad nebūtu jāizdara šādas izvēles. Jo tas taču tik ļoti sāp. Un tas tik ļoti nav godīgi.

Rīt no rīta es ceru piecelties un piezvanīt uz vetklīniku, un es ceru, ka šo varēs saorganizēt pēc iespējas ātrāk, jo, galu galā, ja es esmu izlēmusi, tad atlikt ir izveikt bezjēdzīgu pašspīdzināšanu.

(12 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba