Jūnijs 26., 2016


saccharomyces
16:08
tātad, pabeidzu lasīt radical honesty grāmatiņu. sākotnējā sajūsma noplakusi, noteikti tagad vairs nemētātos apkārt ar tik cītīgiem piedāvājumiem citiem to lasīt, drīzāk norādītu tikai uz vērtīgo izvilkumu kompilāciju. jo vienā brīdī patiešām sāka likties, ka autors vienkārši ir pārāk aizrāvies ar vēlmi būt RADIKĀLI ATŠĶIRĪGAM, izdarīt kaut ko "vairāk", nekā vienkārši pateikt saprātīgas lietas, kas ir fundamentālas, bet ne fundamentāli jaunas. viens paņēmiens, ko viņš izmanto, ir rakstības stils (tāds it kā humõrīgs, visai mačo un diezgan plaši lamuvārdu piepildīts), bet tad tas tā kā nedaudz apsīkst un parādās kaut kāds tāds drusku viszinības un pretrunu aromāts. vispār jau tāda visnotaļ patronizējoša attieksme vijas cauri visam tekstam, kas mani nedaudz mulsina. vēl mani nedaudz kaitina ezotēriskie iestarpinājumi (jāatzīst - nav ĻOTI daudz, bet ir - blāblāblā enerģijas, blāblāblā dievišķā dzirksts mātes klēpī, umm, nu, labi, lai nu tā būtu) un tādi vienkāršojumi (piemēram, pasaka par vienradzi, kuras iznākums ir TIK ACMĪREDZAMS jau no pirmās rindkopas), kas brīžiem atstāj iespaidu, ka autors lasītāju tur par muļķi.


šī goodreads mini recenzija diezgan labi atbilst tam, ko domāju par šo grāmatu, tāpēc tā vietā, lai pati daudz drukātu, vienkārši iekopēšu:

This book is brash, confident, strong, results-oriented, opinionated, simple, and straightforward to the point of over-simplifying. It also has New Age-y sub-themes that will put off some, but that's another matter.

The book's basic point is sound -- honesty is the best policy. However, the implementation of that policy, as described in "Radical Honesty", is not very nuanced. It is a shock program most properly applied to people who are consciously or unconsciously living out self-destructive scripts that they internalized from somewhere or another, for people who are being deeply, fundamentally dishonest with themselves and with others. It is for people who could use a real shaking up, to break free from the false security and real stress of a false persona.

That's fine as far as it goes. However, if you were to apply the principles of radical honesty indiscriminately in your daily life, you would be a jerk, basically, and you wouldn't be able to get anything done in society. It's best considered for bringing health to broken intimate relationships among adults.

On this point, a quote from Khalil Gibran comes to mind:
"If indeed you must be candid, be candid beautifully."

The stark candidness prescribed in "Radical Honesty" is not beautiful, it is raw and ultimately self-centered. It's for emergency use, like approaching the task of redecorating by burning your house down and starting over.

That said, personally I found the author's brash style to be refreshing and likeable. As always, the reader should just extract the personally valuable stuff out of his collection of techniques and his overall message, and simply ignore the rest.


lūk, esmu briesmīgs nelegālis, visi, kam ir vēlēšanās, varat arī ņemt un paši izlasīt: pdf, mobi, epub

(jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
15:12
Testament (Homage to Walt Whitman)



I, Erica Jong, in the midst of my life,
having had two parents, two sisters,
two husbands, two books of poems
& three decades of pain,
having cried for those that did not love me
those who loved me- but not enough
& those whom I did not love-

declare myself now for joy

There is pain enough to nourish us everywhere;
it is joy that is scarce…

and tears to drown in, and bile enough to swallow all day long.

Righteous indignation is the religion of the dead, in the house of the dead
where the dead speak to eachother in creaking voices
each arguing a more unhappy childhood than the other.
Unhappiness is cheap,
Childhood is a universal affliction.
I say to hell with the analysts of minus & plus

the life-shrinkers, the diminishers of joy.
I say to hell with anyone
who would suck on misery
like a pacifier
in a toothless mouth.

I say to hell with doom…
Doom is cheap

If the apocalypse is coming,
let us wait for it in joy…

let us not gnash our teeth on the molars of corpses-
though the molars of corpses are plentiful enough.
let us not scorn laughter though scorn is plentiful enough.
Let us laugh and bring plenty to the scorners
for they scorn themselves.
I myself have been a scorner
and have chosen scornful men,
men to echo all that was narrow in myself, men to hurt me as I hurt myself.

In my stinginess my friends have been stingy,
In my narrowness my men have been mean.

I resolve Now for joy.

If that resolve means I must live alone,
I accept aloneness.

If the joy house I inhabit must be
a house of my own making,
I accept that making…

No joy-denyer can deny me now.
For what I have is undeniable.
I inhabit my own house,
the house of joy…

Dear Walt Whiman, horny old nurse to pain,
speaker of passwords primeval.
merit refuser, poet of body and soul..
You were hankering, gross, mystical, nude,
you astonished with the odour of your armpits,
You cocked your hat as you chose;
you cocked your cock,

but you knew “the me myself’.

You believed in your soul,
and believing made others believe in theirs.

The soul is contagious.
One man catches another’s
like the plague;
and we are all patient spiders
to each other.
If we can spin the joy thread
& also catch it-
If we can be sufficient to ourselves,
we need fear no entangling webs…

How to spin joy out of an empty heart?
The joy-egg germinates even in despair.
Orgasms of gloom convulse the world;

& and the joy-seekers huddle together.

We meet on the pages of books & by beachwood fires,
We meet scrawled blackly in many-folded letters.
We know each other by free & generous hands,
We swing like spiders on each other’s souls.



//Erica Jong
Tags:

(jāpiebilst, ka...)

bozena
14:38
Mēs ar Līželi laižam luni pludmalē. Dzēriens Garāža ar citronu garšu kārtīgi uzsilis garšo pēc karstā pretgripas līdzekļa vai ACC.

(jāpiebilst, ka...)

mindbound
13:50
Right now: Clear, 31 °C
Feels like: Lethargy
Garastāvoklis:: lethargic
Mūzika: Headscan - Pattern Recognition: Carnal Knowledge

(jāpiebilst, ka...)

bozena
09:10
Nakts pagāja meklējot spilvena vēso pusi un kādu mazāk karstu bedrīti gultā.

(jāpiebilst, ka...)

bozena
00:04
Vislabākais tādā plustrīsdesmitpieci dienā ir vakars un nakts. Sēžu uz terases, dzeru, ko Ūsiņš un veikals Mego devis, skatos, kā satumst un klausos, kā viss aug.

(jāpiebilst, ka...)

Jūnijs 25., 2016


rasbainieks
18:46
nu tā, izskatīgākais futbolists visā turnīrā ir ārā

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

intenormal
18:33 - breksis
laiks gatavoties imbecilu vadītai pasaulei!
Mūzika: LR2

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
16:05 - patērētāju sabiedrība
brexit sakarā visa cita starpā mani nekādi nepamet sajūta, ka tagad vajag fiksi sapirkt lietas no amazon.co.uk, jo zems mārciņas kurss, un mani nedaudz satrauc, ka pēc uk izstāšanās vairs varbūt nesūtīs uz LV vai arī tas būs daudz dārgāk. bet man tik ļoti patīk pirkt no turienes sev vajadzīgas lietas!

(5 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saldumi
15:13
Man gan apkārt īpaši neviens par britu lēmumu izstāsties nepriecājas, bet tad, kad es nejauši uzduros kaut kam tādam kā prieka rīmes, kas ietver vēstījumu, ka Dievs palīdzējis britiem atgūt valsti, un vēl piebildi, ka Brisele tagad kaut ko mācīsies, un Lavijā varbūt mazināsies birokrātija, tad man tas sāk atgādināt to janvāri pēc eiro ieviešanas, kad es regulāri dzirdēju cilvēkus veikalos izsakāmies par to, cik eiro neglīti un pretīgi salīdizmājumā ar latiem, t.i. ir tik skaidrs, ka cilvēki ir ļoti dusmīgi par daudzām citām savā valstī notiekošām lietām, un jau sen viņi ir dusmīgi, tik dusmīgi, ka varbūt nemaz paši līdz galam nespēj sev noformulēt, par ko un uz ko ir dusmīgi. Un tad šis ļauj sajusties tā, ka mēs pastarpināti esam iespēruši ļaunajai ES, kas neko labu mums nav darījusi, bet tikai apdraud mūsu nacionālās vērtības, aizver cukurfabrikas (kuras gan aizvērām mēs paši, bet tas jau nav svarīgi), mēģina mums uzspiest kaut kādu cilvēktiesību ievērošanu utt.

Es galīgi neuzskatu, ka viss, ko dara ES ir brīnišķīgi, un ka par būšanu tajā vajadzētu nekritiski priecāties, bet sajūsma par šo man liekas ļoti bērnišķīga.

(11 piebilda | jāpiebilst, ka...)

rasbainieks
15:03
starp citu, auksti novērtēju, kā liktenis izlēma man paziņot par breksi
jāņu rītā pamostoties, telefona lokskrīnā mani gaidīja šāds bila beilija tvīts:
Sometimes only the Pistols will do 'There's no future, in England's dreaming. No fu-ture..No fu-ture..No fu-ture for you!'
(jūzerpikčai klāt vēl viens levelis)

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

bozena
12:40
Visi mana zvērudārziņa un bērnudārziņa iemītnieki salīduši pa pieejamajiem ēnas pleķīšiem. Mums 30 grādi ēnā.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

fjokla
09:30
man šitā ir bijis divreiz, nezinu kā to sauc, betē tāds, muzikālā un vizuālā saiešana kopā tik perfektā kombinācijā, ka tev aiz skaistuma tā iedur saulespinumā,ka saskrien asaras un gribas izvelties no mašīnas baranciņā un kaukt nebalsī, tas pirmais bija tad, kad kopā ar piafas non, je ne regrette rien, aiz ceļa līkuma iznira Pasienes baznīca, atagad, nupat vakar, kad salīdām tādi priecīgi un smirdīgi mašīnā un uzreiz pielipām pie sēdekļiem un lēnām čunčinājām pa ceļu, kur rudzi no abām pusēm, kas šūpinājas un ta, hujakts, un zāle ar bišu spietu (ja nu kāds vēl nezin), un vai man dieniņ, ka tiešām tūlīt nomiršu. Kāds zin to pēteri, to dragūnu? ir lecīgs? ja nav lecīgs, nododiet, celuju vaši ručki, vīrietim taisni šitā ir jāskan, kā tu skani

(14 piebilda | jāpiebilst, ka...)

krii
07:21
Mazliet satrūkties no klusā pakšķa, ar kādu uz parketa nokrīt plaukstošo magoņu kauslapiņas.

(jāpiebilst, ka...)

saldumi
00:31
Kaut arī es pēdējās nedēļās ļoti daudz domāju par nākotnes perspektīvām, kuras nemaz tik daudzsološas nerādās, meklēju to dzīvokli T un vispār esmu aktīvā dialogā ar savas dzīves daudzajām problēmām, ir viena sajūta, kuras šeit gandrīz pilnīgi iztrūkst, un tā ir patstāvīgi fonā mītošā trauksme par to, ka notiks kaut kas slikts, ka man noteikti ir kaut kādas nepatikšanas, par kurām es vēl nezinu, bet drīz es saņemšu zvanu vai e-pastu, un kāds man paziņos, ka ir noticis tas un tas, un es nevarēšu radušos apstākļus atrisināt, un tad es atkal būšu panikā un izmisumā. Es zinu, ka šī sajūta ir diezgan izplatīta, jo nesen par to šeit rakstīja vairāki cibiņi un ko līdzīgu arī vakar pieminēja draudzene telefonsarunā.
Es zinu arī, ka šī sajūta nāk no nedrošības par dažādiem apstākļiem un tā, ka viss ir tāds "mazliet mata galā plīvojošs", arī no tā, ka es vairākkārt ilgstoši esmu bijusi situācijās, kurās virs galvas karājas kaut kas neatrisināts un biedējošs, kas kuru katru mirkli draud uzgāzties un iznīcināt to, ko tu no visa spēka tā mēģini būvēt un nosargāt. Un, acīmredzot, es neesmu no šiem brīžiem līdz galam atkopusies.
Tā ir tiešām briesmīga sajūta, kas ļoti, ļoti traucē. It kā tu darītu lietas kaut kādā vidē, par kuru būtu skaidrs, ka te kuru katru mirkli var izcelties ugunsgrēks vai sākties karadarbība, un tad vajadzēs steidzami evakuēties, bet, kamēr tas nav noticis, tev jādzīvo tā, it kā tādas briesmas nepastāvētu, pavisam mierīgi jāveic visus savus pienākumus, draudzīgi jāsmaida un jāpļāpā ar cilvēkiem tā, it kā viss būtu droši un pūkaini. Bet fonā visu laiku ir tā sajūta, ka tūīt, tūlīt kaut kas atgadīsies, tas noteikti jau ir atgadījies, tikai tu vēl netiec konfrontēts ar šī notikuma sekām tāvā dzīvē.
Es ļoti gribētu, lai kādreiz tā sajūta kaut mazliet ir pārgājusi.

Un šī ir tāda vieta, kurā tu tiec saudzēts, it kā kāds visam tam gaudojošam baiļu vējam būtu aizlicis priekšā plaukstu. Es saprotu, ka šie ir specifiski apstākli, kuri ir veidoti ar nolūku ļaut cilvēkiem patverties no ikdienas, un es negribētu tā dzīvot visu laiku, nu, jo man patīk dzīve, notikumi, pilsēta, plūdums, visādi pavērsieni utt. Bet es gribētu kaut ko no šī miera un drošības sajūtas - no kā arī izriet tāds iekšējais stāvoklis, kurā iespējams rakstīt - un vispār normāli darīt lietas, bez tās absurdās, absolūti nemotivējošās un produktivitāti neveicinošās sajūtas, ka tu tūlīt kaut ko nokavēsi, ka kāds tev kaut ko pārmetīs, ka nekad nevar izdarīt pietiekami daudz un pietiekami ātri utt.

Vēl, protams, arī (bet tā droši vien ir mana privāta problēma. it kā viss iepriekšminētais nebūtu :D) tas, ka es šeit īpaši nejūtu vajadzību iederēties un likumsakarīgi nenonāku kontaktā ar sāpīgo atklāsmi, ka es nespēju iederēties - gan, ja cenšos, gan, ja vienkārši esmu autentiska un nemēģinu, (kas strādā daudz labāk, bet ne pilnīgi un reizēm ir parāk biedējoši); neviena stratēģija īsti nestrādā, es labākajā gadījumā varu ar cilvēkiem uzturēt labas attiecības, bieži es nevaru arī to, jo es neprotu izlikties par kādu citu un mīļā miera labad piemiegt acis uz to, kas man nav pieņemams, un es zinu, ka es tiešām mēdzu arī uzvesties dīvaini, katrā ziņā es gandrīz vienmēr mazliet vai ļoti (atkarībā no apstākļiem) jūtos kā Black Books sarunā:
- what's wrong with me?
- you are a freak, you know that!

Un, pat ja man izdodas uzvesties kaut cik nemanāmi, un arī citi uzvedas ok, es turpinu tā justies, un es tur neko nevaru izdarīt. Un agrāk vai vēlāk es ar pasauli nonāku arī kaut kādā konfliktā, jo mēs nespējam abpusēji pieņemami sadarboties.

Arī šeit es jūtos tā, ka probably I am a freak. Bet tā nav tik liela problēma, man nav sajūtas, ka vajadzētu sevi salauzt ar mērķi labāk iekļauties, un nav arī sajūtas, ka videi vajadzētu pielāgoties man, lai es tajā justos komfortablāk, jo es jūtos pietiekami komfortabli.

Neesmu pārliecināta, cik lielā mērā šis viss vispār meiko sensu, bet tā kaut kā ir.

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

bozena
01:30
Eu! Kur auksts entelekts? Netais šitādus pigorus!

(jāpiebilst, ka...)

bozena
01:19
Visu nu jau vakardienu esmu novāļājusies pludmalē, nocepināju dekolteju, peldējos daudz un vaifbīterī un bokseršortos, jo peldkostīms palika skapī un Rīgā. Ar skolu jaunatni Jāņos kurinājām ugunskuru, mazliet dziedājām, visu ko cepām. Ņemot vērā, ka vismaz vienu veco beņķi izdevās sadedzināt, vakars ir bijis izdevies.

(jāpiebilst, ka...)

Jūnijs 24., 2016


saldumi
22:51
Biju lieliskā pastaigā. Atnācu mājās, izkāpu pa logu, lai uzņemtu dažas neveiksmīgas bildes, jo man doma par naudas kaudzi šķita ļoti asprātīga, uzsildīju ēdienu, sagriezu meloni, paēdu, nomazgāju traukus.

Varētu, kamēr nav pavisam vēls, varbūt pamēģināt iziet pasēdēt pagalmā pie galdiņa un palasīt. Tagad jau varētu būt gana krēslains, lai atspīdumi ekrānā netraucētu.

(jāpiebilst, ka...)

saldumi
22:19 - :)
Ceru, ka neviens nemēģinās iekāpt pa manu pirmā stāva logu, jo uz palodzes stāv (vārda vistiešākajā nozīmē) kaudze naudas, t.i. kārtējā neiztērētā sīknauda. Es pat izkāpu pa logu, lai uzņemtu bildi, bet nesanāca nekas pārāk jēdzīgs.

(jāpiebilst, ka...)

fjokla
17:37
nučau!

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba