Augusts 28., 2016


krii
21:19
kviiiīii, lietutiņš, cik jauki! Bija jau ar' pēdējais laiks, citādi peļķes pagalmā gandrīz taisījās uz žūšanu.
Šogad mums būs laba pelējuma raža, vai ne?

(jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
21:12
trolejbusā izmisīgi ņaud kaķis, kaut kāda sieviete pēc iekāpšanas kliedza uz citu sievieti, kura runāja krieviski, lai iemācās latviešu valodu, lai kāpj ārā, sauca viņu par netīru krieveni, pēdējās 10min pirms veikala slēgšanas nopirku kaut kādus debilus izpārdošanas apģērba gabalus, lai varētu šonakt nebraukt mājās un tādējādi ietaupīt vismaz pusotru, divas stundas ceļā kopumā, varbūt tomēr izgulēties, biju darbā no desmitiem rītā līdz pēc astoņiem vakarā ar vienu mazu pauzi veikalam, jo biju badā

man gribas kādam iesist
man gribas raudāt
man gribas gulēt

viss kārtībā, kaķis beidza ņaudēt, uzreiz kļuva gandrīz mierīgi

(jāpiebilst, ka...)

krii
17:15
Ābolu laiks, mīlīši, klāt.

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

lemurs
17:11
manas kājas. vai man vēl ir kājas? vai tie stīvie, caurumainie, tulznainie un zilumainie veidojumi ir manas kājiņas?
Tags:

(jāpiebilst, ka...)

mindbound
15:19
TIL: Keystrokes can be read remotely with > 90% accuracy by measuring the effect one’s fingers have on WiFi signal.
Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Inade - The Crackling Of The Anonymous: Titan In Shivering Sand

(jāpiebilst, ka...)

ctulhu
14:57 - pamazām nāk pie prāta
https://geektimes.ru/post/260616/

(jāpiebilst, ka...)

peacemaker
11:24
man te tagad ir pirmā +/- ilgtermiņa (pabeidzu 5. sezonu) football manager karjera 10 gadu laikā. sāku ar Zagłębie Lubin polijas ekstraklasē, no kurienes mani izmeta sezonas pusē par viduvējiem rezultātiem un neapmierinātību ģērbtuvē. gribēju jau atmest ar roku, bet tad darbu piedāvāja Miedź Legnica 1. līgā. viņi bija nesliktā pozīcijā, tāpēc piekritu. pirmajā sezonā tiku ekstraklasē, tagad nupat izcīnīju 2. vietu ekstraklasē un pirmoreiz spēlēšu eirolīgā. pagājušosezon biju ceturtais, bet kausu paņēma komanda zem manis, tāpēc netiku eiropā.

kas dīvaini: skatītāju skaits joprojām ir zemākais ekstraklasē, pat pēc tam, kad četras sezonas pēc kārtas spēlējam daudz labāk nekā gaidīts. ar katru sezonu tas arī lēnām samazinās. ja nebūtu balvu fonda un sponsoru (tie man dod visvairāk visā ekstraklasē!?), vispār naudas nekam nepietiktu. vēl wtf: vadība pēc šīs sezonas teica "jūsu darbu vērtējam kā apmierinošu". jā, aha, es apsteidzu Lech, Legia un Lechia - man arī šķiet, ka apmierinoši, ne?

bet labi. tagad pirms jaunās sezonas ir trīs miljoni transfēriem (2x vairāk nekā esmu iztērējis visās tajās 5 sezonas kopā) un 2+ reižu lielāks algu budžets. pat nezinu, kur to likt, jo visas pozīcijas ir puslīdz normāli nokomplektētas, bet nekur nav superstāra. varbūt paņemšu pāris jaunos megatalantus, kas jau tagad var nākt uz maiņu, lai noklātu pāris pozīcijas, kur pamatsastāvā ir 30+ gadnieki.

alzo, ir forši skatīties, kā aug tavā klubā piedzimis puisis. man tagad jau pusi no spēlēm pamatsastāvā iznāca džeks, kurš parādījās pēc pirmās sezonas. un viņš vēl augs.

ā, un labākais pirkums laikam bija pussargs Mihails Travņiks, par kuru viensezon iztērēju gandrīz visu transfēru budžetu (~300k), bet viņam vidējais reitings bija 7.8, kamēr otram labākajam kaukur pie 7.2. protams, ilgi nenoturēju, pēc pusotras sezonas aizgāja uz austriju par 1,1 miljonu, tagad spēlē La Liga.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
11:12
man gribas ēst seitana steiku, kas stāv manā ledusskapī, bet arī negribas strādāt no mājām, tāpēc mēģinu birojā rūcošo vēderu piepildīt ar smilšainiem persikiem un cerēt uz labu

upd: bāc, cerības nelīdz, gribas ēst arvien vairāk, persiki jau beigušies

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
10:59 - do you see what you did there, czech person?
Poll #20806 valoda
Open to: All, results viewable to: All

"A hamster appears, coming to visit before each step and discussing the current issue and what should be done with the children…"

View Answers

kāmītis diskutē par problēmu un par to, ko darīt ar bērniem
10 (100.0%)

kāmītis diskutē ar bērniem par problēmu un par to, ko darīt lietas labā
0 (0.0%)


(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

anonymous
01:15
Labi gan, ka Latvijā nav IKEA veikalu. Bija jau piemirsies, bet tā ir elle.

(jāpiebilst, ka...)

anonymous
01:00 - Drošās stirnas
No ziņām:
Puisītis apmaldījies mežā un nakti
pavadījis kopā ar stirnām


Rīgas prefektūras 5. iecirkņa
Jaunciema nodaļā vakarā ieradusies
ciema iedzīvotāja Cvetkova un ziņoju-
si, ka no pagalma pazudis viņas 2 g. v.
dēls Voldemārs. Pienācis vakars, bet
zēnu nevarējuši atrast, kaut gan ve-
cāki kopā ar kaimiņiem pārmeklējuši
plašu apkārtni. Māte lūgusi policiju
nākt palīgā. Iecirkņa priekšnieks Pein-
bergs devis rīkojumu vairākiem kārtī-
bas sargiem doties bērnu meklēt. Palī-
gā nākuši arī Cvetkova darbabiedri
no Mīlmaņa kokzāģētavas un skolēni.
Meklētāji ar lākturiem klīduši pa Jaun-
ciema mežu. Rūpīgi pārmeklēta tuvā-
kā apkārtne, jo domājuši, ka mazais
zēns nebūs varējis tālu aiziet. Taujāts
visās mājās, pārmeklētas akas, baido-
ties, vai zēns nav tajās iekritis. Vecā-
ku uztraukums arvien pieaudzis. Pret
rīta pusi viens no zēna meklētājiem
Stepans Siņicins, braucot uz divriteņa,
ap 4 km no Cvetkovu mājām pie Lapu
purva ieraudzījis no meža izlēcam 3
stirnas. Siņicins nokāpis no divriteņa
un devies pāri grāvim mežā uzmeklēt
stirnu guļvietu. Šai brīdī meklētājam
ne prātā neienācis, ka tuvumā varētu
būt pazudušais zēns. Viņš tādēļ bijis
loti pārsteigts, kad mazo Voldemāru
ieraudzījis netālu no ceļa sūnās izka-
sītā stirnu guļvietā. Tā vēl bijusi silta,
kas norādījis, ' ka aizbēgušās stirnas te
vēl nesen gulējušas. Zēns,pārguļot nakti
pie stirnu sāniem, nemaz nebijis nosa-
lis. Viņš gan bijis pilnīgi aizsmacis, jo
dabīgi, ' ka viņš mežā ilgi raudājis un
saucis palīgus. Domā, ka zēns, izejot
no pagalma, ieraudzījis kādu stirnu un
devies tai pakaļ. Tā viņš aizklīdis tālu
prom un nogurumā saļimis mežā, kur
tam piebiedrojušās drošās stirnas." Jaunākās ziņas, 1939. gada 24. oktobrī.

(8 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
00:29
braucot sabiedriskajā transportā man bieži uznāk bailes, ka tad, kad es būšu veca, es smirdēšu un pati to nepamanīšu

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Augusts 27., 2016


krii
23:33
Sen neesmu rakstījusi neko īsteni saldsērīgu, neko par summertime sadness, piemēram, pašā vasaras galā. Par to nedaudz izsmējīgo trakumu, kad dažas vasaras dienas piepeši uzrodas pavisam jau rudens pakājē, un pēkšņi ir lielā iespēja piedzīvot to, kam viss slapjais jūlijs-augusts bija izrādījies nederīgs. Var aizbraukt, piemēram, pie kādas savas sirmās krustmāmiņas, pie tās, kas manā iepriekšējā attēlā, vai pie de Rozmonda kundzes, vai Mirttantes, kas nu katram gadījusies. Un tur būs vēl kādi radi, draugi, kaimiņi, un jūs lasīsiet aličas, tīrīsiet cidonijas, vāļāsities šūpuļtīklā, grilēsit gaļu un iesiet peldēties. Dunduri jums kodīs, un apreibušas lapsenes zvalstīsies mauriņā, gaiss smaržos pēc pļautas zāles, āboliem un dūmiem, viss kā visīstākajā vasarā, tikai vakari satumsīs agri kā dienvidos, un pārsteigs jūs negaidot. Un tie, kuri nāks pa ceļu no ciemata, jautīs, ka viņai ir plāna kleitiņa un pleci zosādas klāti, bet viņam - žakete, ko uzsegt. Tas, kurš ies ārā, grābekļus šķūnītī nolikt un tā, kura nāks iekšā, no striķa noņemtos dvieļus nesdama, priekšnama tumsā saskriesies un neveikli iesmiesies. Un tikai īsu mirkli būs jūtams parfīms kakla bedrītē, silta āda zem tēkrekla, garāmslīdoši mati un elpa. Tas, kurš pie sliekšņa stāvēdams, meklēs šķiltavas, un tā, kura sēdēs ar vīna glāzi verandā, viņi abi dzirdēs cikādes un sienāžus, jutīs matiolas, flokšus un puķtabakas, un abi reizē nodomās, ka no vasaras palicis tikai mirklis.
Un es ļoti ceru, ka vismaz daži no jums šo mirkli noķers, un nākamajā rītā modīsies ar dažiem jauniem zilumiem, sūrstošām lūpām un nedaudz vainīgu, bet ļoti apmierinātu smaidu. Tūlīt būs septembris, jums būs jauns akadēmiskais gads, jauna sezona, jauna fitnesa programma, daži jauni kolēģi un bērnam cita klases audzinātāja. Rudens jūs sagrābs un iejūgs un aizskalos visas augusta nakts atmiņas, jūsu ģimenes būs drošībā, jūsu darbi un sirdsmiers arīdzan. Varbūt kaut kad decembrī, lejot cidoniju sīrupu pie tējas, uzzibsnīs viegla vasaras izskaņas atmiņa, bet tā pametīs jūsu ķermeni vēl pirms pēdējās izčurātās cidonijcukura molekulas. Tāpēc nebaidieties ne mirkli, skatieties uz pīlādžiem un aronijām, klausieties cikādēs, kodiet ābolos, ejiet tumšās verandās un nenožēlojiet neko.

(12 piebilda | jāpiebilst, ka...)

bozena
23:29
Guļu dārzā saliekamajā gultā, skatos zvaigznes, klausos apkārt. Visādas nakts skaņas.

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

krii
23:15
Pēc gadiem ...45? vai kaut kā tā - es ļoti gribētu būt tikpat stilīga ). Tikai parūku gan neizvēlēšos blondu, visticamāk.

(jāpiebilst, ka...)

penny_lane
23:03
gads kopš vakara cēsīs,kurā iemīlējos cēsīs. un ne tikai cēsīs.

(jāpiebilst, ka...)

lord
18:58 - par noziedzības motivācijām
ja es kādreiz kļūtu par filmu supervilenu, mans nelegālās darbības veids būtu saistīts ar vai arī vērsts uz vecu māju numuru plāksnīšu, ceļazīmju, karogu un citu pilsētainavai raksturīgu vēsturisku elementu zādzību... vai arī noziedzīgās darbības rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu izlietoti šādu lietu iegādei... pēdējā gadījumā gan nāktu klāt arī grāmatas un interjera elementi...

(jāpiebilst, ka...)

saldumi
17:28
Domāju par Nila Saksa rakstu Punctum: kaut kas man tur ļoti, ļoti patīk, bet kaut kas arī kaitina un liekas pat tāds kā bezatbildīgs.

Protams, ka skumju vai pat ne vienmēr skumju, dažkārt pat vienkārši pastiprinātas slīgšanas kontemplācijā par dzīves jēgu medikalizēšana un padarīšana par anomāliju ir absurda. Tāpat nevar noliegt, ka ir cilvēki, kuri pasauli uztver jūtīgāk nekā citi (manuprāt, nav ok ieslīgt galējībās un padarīt šos cilvēkus par īpašiem izredzētajiem, kas vienīgie redz dzīves patieso traģismu un līdz ar to vienīgie patiešām kaut ko saprot), bet, skaidrs, ka hiperjūtīgi cilvēki eksistē. Interesanti, ka tieši nupat uzdūros šim Bredberija citātam: "Some people turn sad awfully young. No special reason, it seems, but they seem almost to be born that way. They bruise easier, tire faster, cry quicker, remember longer and, as I say, get sadder younger than anyone else in the world. I know, for I’m one of them."
Negribētu arī romantizēt pagātni, kurā es neesmu dzīvojusi, bet kura man pēc nostāstiem nemaz tik maiga un pūkaina nešķiet, bet, runājot par mūsdienu pasauli, kurā gan es tā kā nedaudz esmu padzīvojusi un tāpēc varu komentēt: jā, ļoti skumjam cilvēkam tajā dzīvot ir ļoti grūti, un vienīgais, kas pasaules acīs varbūt arī kaut cik attaisno nesankcionētas skumjas ir spēja radīt kaut kādus nebūt mākslas darbus, bet visādi citādi vajag saņemties un sākt darīt kaut ko prātīgu. Un, ja cilvēks to nevar, tad viņš ir slims un viņu vajag ārstēt.
Tāpat par sociālo trauksmi, iespējams, būtu vērts padomāt arī no šāda skatupunkta: "sociālā trauksme var tikt uzskatīta par patoloģiju vien sabiedrībā, kur spēja vadīt publiskas prezentācijas un būt komandas līderim ir kļuvusi par ikdienišķu prasību, nevis izredzēto talantu." Varbūt kaut kādā mērā mēs esam pārspīlējuši pieņemot, ka nevēlēšanās kontaktēties ar svešiem cilvēkiem, nevēlēšanās publiski uzstāties un tamlīdzīgas lietas ir kaut kas nenormāls, neveselīgs un obligāti apkarojams. Par līderisma kultu nemaz nerunājot. Un nav arī tā, ka viss, kas mums vienkārši traucē dzīvot vai šķiet apgrūtinošs, ir slimība vai novirze no normas.

Bet tad, kad es lasu, ka depresīvais redz pasauli skaidrāk nekā viņa ārsts, man gribas jautāt, cik nopietni autors ir pētījis depresijas izpausmes dažādās tās smaguma pakāpēs, kontaktējies ar cilvēkiem, kas ilgstoši cieš no depresijas, - vai drīzāk - kontaktējies un analizējis šo cilvēku uzvedību, jo man ir aizdomas, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri nav kontaktējušies ar cilvēkiem, kas ilgstoši cieš no depresijas. Es nedomāju, ka piemēram, murgiem līdzīgs stāvoklis, kurā šķiet, ka visi par tevi domā sliktu un slepeni smejas, vai, kurā katra sīkākā neizdošanās vai vienkārši paskatīšanās pa logu izraisa nevaldāmus asaru plūdus vai nedēļām nepārejoša sajūta, ka miegs ir vislabākā pieredze, kuru iespējams piedzīvot, vai konstanta vainas un kauna sajūta, kas neļauj iziet no mājām, nozīmētu pasauli redzēt ļoti skaidri un patiesi.
Protams, manis nupat minētais jau arī ir smagas depresijas izpausmes, nu, piemītošas tiem, kurus, autora vārdiem runājot, uz Tvaika ielu un "pie sistēmas", whatever that means, bet te ir viens ļoti āķīgs aspekts, pastāvīgi klātesošas ļoti dziļas skumjas, kas vēl nav Tvaika iela un sistēma, ja ar tām neko nedara, ar laiku var novest stāvoklī, kurā pasaule ir kļuvusi par sirreālu šausmu filmu un piespiedusi tevi spēlēt galveno lomu. Ar to es nesaku, ka visas skumjas novedīs smagā depresijā, tāpēc vajag laikus meklēt palīdzību, man vienkārši šķiet svarīgi akcentēt, ka šī nav problēma ar viennozīmīgām atbildēm un risinājumiem

- un tieši tāpēc ir ļoti labi, ka šāds raksts ir uzrakstīts, jo tas paver lauku refleksijai/diskusijai, jo, kā jau autors precīzi norāda, mēs par skumjām diez ko daudz nerunājam.

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

peacemaker
16:31 - pīsmeikers klausās 2016.2 - tagad mixcloud


trekliste )

(jāpiebilst, ka...)

krii
16:43
Kad domāju par savas dzimtas vēsturi, man ļoti pietrūkst vīriešu stāstu. Vienvienīgs her-story, stāstīts soprānos, mecosoprānos, altos. Saimnieču, dāmu, māsu, māšu, vedeklu, meitu lupatdeķis. No Y hromosomas fenotipā tikai klusēšanas gēns.

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba