|
Maijs 26., 2012
gorgona
 | 23:12
Es šodien:
- Biju uz operu (kruta bija Lučija).
- Apsēdos kapos uz soliņa, kas nedaudz ielūza.
- Pasēdēju kapos uz soliņa, kas sagāzās ar visu mani virsū.
Labi, ka kapos ir baltas smiltiņas, nevis melnzeme. Un es noteikti ka esmu mājās atnesusi kapu smiltis. Ar tām varēja kādam nāvi pieburt, ja? Kā tas jādara?
|
annuska
 | 21:49
Lūdzu, palīdziet, man vajag atsauci par to, ka "dabisks" ne vienmēr ir "labs", vai ka objektīvais labums var nesaskanēt ar Dieva plānu. Kurš pirmais par to rakstīja? Aizdomas uz Augustīnu vai Akvīnas Tomu.
|
ravejsledzejs
 | 19:46
tā kā šeit tagad būs vairākas svētku dienas, kad bodes nestrādā,- iepirku sev tās šķērsvītrotā muskuļa šķiedras, kas ignorē apziņas uzstādītās prasības, un to, ko kādā anekdotē nosauca par koulīns vīn ir, kā arī dažas piepes. tagad nezinu, ko apēst vispirms...
|
gorgona
| 17:02
Man liekas, ka es drīz pārvērtīšos par vecu birkenstoku lēdiju. Nu, uz operu šodien, saproties. Ko lai velk, nu, ko lai velk? Jā, patiešām, ko lai velk. D nesaprata, kāpēc uz operu kaut kā citādāk jāģērbjas, es arī lāgā paskaidrot nemācēju, bet nu paliku pie tā, ka man pašai gribas. Kaut ko, kas nav maika, džinsi un kedas vai šļūcenes.
Atradu garus svārkus, ko es Kiprā turku daļā pirku. tjipa vairāk tā kā vēderdančiem, ne valkāšanai paredzēti, ap gurniem spiež, ap vēderu gan ok. Viņi gan nebija jāmeklē, viņi man sen bija, bet sen jau arī vairs nederēja. Uzlaikoju – un – oh wow – der! Ok. Tālāk, uzlaikoju maiciņu, kas arī labu laiku nederēja, bet agrāk bija mazliet par lielu. Oh wow, der, un spiež tikai bikiņ, un arī tikai tik daudz, ka man pupu ir divreiz vairāk nekā bija agrāk. Bet vēl pagaišvasar nemaz uzstīvēt nekādi nevarēja. Izvilku staipīgu DG džemperīti, kas kanāžos lielā sale pirkts, kas man derēja, kad es biju ūbertieva, bet pirms gada rokas iekšā dabūt nemaz nevarēju. Oh wow, apžmiegts, bet der un izskatās ok.
Un te sākās birkenstoku lēdijas daļa. Tā kā man soma ir pod ļeoparda, izdomāju, ka jāvelk špiļkas pod ļeoparda, apsienamas ap potīti, ar metāla nagliņpapēdi. Uzvilku, aizgāju līdz balkonam un novilku. Phe. Nu kur tik neērti apavi rodas. Uzvilku citas špiļkas. Kas es, cirka māksliniece kaut kāda, kam uz ķekatām jāstaigā? Phe. Izvilku rieker šļūcenes. Mīkstiņas un labiņas, bet akdies, cik nesmukas.
Visam pa vidu salaikoju drēbes, kas man no vecajām drēbēm mājās bija palikušas. Džinsus, kas man tievai bija daudz par lielu. Bikses, kas derēja, kad biju tikai mazliet resnēt sākusi. Kruta. Ja viss tā turpināsies, man drīz būs, ko vilkt. Un bikses, kas tika ieviestas pusrešņa sākumā, der lieliski.
|
annuska
| 15:07
Piemēram, brīži, kad tu dejo un apkārt ir jauki cilvēki, mīļi draugi, un viss ir labi, bet tev gribas raudāt un esi pilns "with fear and filth and cowardice and shame".
|
fjokla
 | 09:53
Vakar, tātad, atklājās ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) apolineers - a dzejoļkrājumiņš Čomskisa dārziņā zem liepas, vaikursmuki un vaikurdaudz tur ļaužu bija un visus plusmīnus tākā pazīsti, kas bija diezgan biedējoši, nuka, iztrūkst kādi 20 cilvēki unta vienā dārziņā būtu vispār visi vienkopus, kotuvispār pasaulē pazīsti, skērī šit. Ta es redzēju dooora vaigā, uzreiz atpazinu, bučojāmies 7iņreiz, bettajau es biju tāda šļorbana no tiem vīniem un nekādi asprātīgi nejaudāju iznesties. Nuja, a krājumiņš foršs, no rīta lasīju tā lepni, tai pieķēzītā virtuvē, kur nevar žaluzī vērt vaļā, gandrīz notrausu tādu sentimentālu asariņu pie zaļās kleitas un vēl šurtur, manjau arī autora ieraksts iraja, titullapā, ta vairs nezin, kurā goda vietā šito izlikt, izliku tā tuvāki, pa labai rokai plauktā, visu vāku priekšplānā, tālūk, mēs ar draugiem lepojamies, ja. Nutākaukā, tagad man jārubī iekšā kvīns un jāmēž beidzot viss šitas, koeste esmu aizdzīvojusi, savādāk tiešām atnāks vienreiz pa logu tas miskastesvīrs no tā muļķika.
|
lara
 | 08:34 - Rāms rīts
Šorīt pamodos kā pēc slimošanas. Nogurusi, bet tomēr man ir labāk. Krietni labāk. Pēdējos dienu drudžainā bēdāšanās par visādiem intīmiem pārdzīvojumiem sāk norimt. Es spēju domāt par to, kas man šodien jāpaveic. Turklāt šorīt pamodos Parkā, un šeit man vienmēr ir labāk. Pietiek tikai nostaigāt pāris reizes pa ceļu no mājas līdz ielejai un atpakaļ, un līdzsvars manī atgriežas. Diena ir pelēka un vēsa, un tas nozīmē, ka es mazāk klīdīšu apkārt, bet strādāšu čaklāk nekā saulainā un siltā dienā. Turklāt man atkal gribas rakstīt. Pēdējās dienās doma par tekstu veidošanu manī iesvēla naidpilnu riebumu. Varbūt tagad saņemšos vismaz dažiem teikumiem.
Pašlaik man šķiet, ka ir uzausi laba diena. Vēsa un atturīga, nekā lieka, nekās nevajadzīgas izklaides un uzmanības novēršanas no parastām darba lietām. Ābeļziedu mākoņi sabiruši zālē, pieneņu pļavas noziedējušas vai nopļautas, varbūt vēlāk līs lietus, un es varu gluži vienkārši darīt to, kas man jādara. It kā dzīve būtu man uz pieres uzlikusi vēsu kompresi kaislību un sāpju remdēšanai. Esi pateicīga, meitenīt, par šo žēlastības mirkli! Esi pieticīga un pateicīga!
|
rasbainieks
 | 01:53
svētki ir jau pagalmā un pilnīgi nenovēršami
zvaniet modināt septiņos un tiekamies rīt
|
Maijs 25., 2012
invidia
 | 22:43
Lai vakaros negribētos ēst, dzeru vīnu.
A victimless crime!
|
mazeltov
 | 17:07
Ir pārāk daudz cilvēku, kuri nespēj salāgot savus ienākumus ar izdevumiem, neatšķir vajadzības no vēlmēm un pārvērtē savas spējas cenšoties uzlekt augstāk par savu dirsu.
|
rasbainieks
 | 15:01
man jau otro dienu nav balss
toties ir rmif kombītis un mikrofons
rīt nesīšu ārā uz ielas un čukstēšu uz svētku apmeklētājiem
|
mazeltov
| 10:50
Vakar"dienā" bija pielikums "Šķirošanas diena", kur bija dažas labas idejas.
Pagaidām es šķiroju tikai alus un PET pudeles (tuvu mājām ir vietas, kur tās nodot), baterijas. Nākamais solis - stikla burciņas, kartons un pārējie plastmasas trauki (no šampūniem u.tml.) Būs jānočeko, kur atrodas mājām tuvākie konteineri pēdējiem diviem.
Izrādās, ka pilnībā atbilstu tipiskajam Latvijas šķirotājam - "latviski runājoša sieviete ar augstāko izglītību un vidēji augstiem un augstiem ienākumiem", kura domā, ka "šķirojot es rūpējos par dabu un rīkojos pareizi".
Kaut arī vēl tāls ceļš līdz pilnībai ejams, ievēroju dažas lietas:
- līdz minimumam (ideāli - līdz 0) samazināt gadījumus, kad ir jāizmet laukā kāds produkts tāpēc, ka sabojājas, jo nav paspēts izmantot;
- uz veikalu eju ar auduma maisiņu un cenšos ņemt pēc iespējas mazāk mazos plastmasas maisiņus, kur salikt, piem., tomātus, kā arī cenšos šos maisiņus izmantot atkārtoti;
- ja iespējams, pērku lielākus iepakojumus;
- nepērku mantas mājai (jo parasti, 10x apdomājot ir skaidrs, ka mantas ir tikai lieks apgrūtinājums, bez kurām var mierīgi iztikt un galbeigās tās būs jāizmet).
Un jūs? Šķirojat un esat apzinīgi? :)
|
kinskis
 | 11:05
vakar es nekur neaizbraucu. pietrūka dukas. minot mājup, sapratu, ka nekur šitādā vējā dzīties negribas.
|
mazeltov
| 10:31
Šorīt, braucot pāri Vanšu tiltam, redzēju šo te: http://www.traktortraum-nordkap.de/
Īsumā - kāds vīrs ar vecu traktoru un elegantu piekabi dodas no Švarcvaldes (šķērsojot arī Baltijas valstis) uz Nordkapu un tad atpakaļ.
|
anonymous
 | 00:55 - Darbi un dienas
Lamermūras Lučija bija izcila
|
Maijs 24., 2012
annuska
 | 23:34
Man ļoti patīk šitādi laika apstākļi, ka nav karsts, bet ir diezgan silts, sauss un saulains. Nav jātuntuļojas, bet nav arī jāizmetas nepieklājīgi plikam. Var vilkt plašķīti un zeķubikses vai legingus.
|
ravejsledzejs
 | 22:18
ko es vēl nepateicu... es tak pagatavoju bosa mazuļa mirstīgās atliekas sarkanvīnā. un vēl es ar baudu ēdu biezpienu, kas gatavots no velnaģīmju mātīšu piena. ko tādu izcili pretīgu vēl noēst?...
|
sirke
 | 22:14
Ir iedvesmojoši katru dienu tā kā mazliet piedzimt no jauna. Pabrīnīties un sajūst jau it kā zināmas lietas. Ikdienas rīta kafija katru dienu ir īpaša, jo tāda viņa ir tikai šodien :). Spēja iedvesmoties un priecāties par to, kas man ir apkārt var radīt tādu prieku, ka liekas - vēderā dzīvo liela, resna prieka zivs, kura ik pa brīdim sakutina un iedvesmojoši lutina. Un tas patiešam var būt kāds pavisam mazs sīkumiņš, tai nav obligāti jābūt gleznai no Luvras. Radot lielas lietas, gribu nepazaudēt šo iedvesmojošo sajūtu priecāties par lielām un mazām lietām, vietām un sajūtām, par visu, kas apkārt...
|
|
|
|
