|
Jūnijs 10., 2026
ctulhu
 | 22:42 - # uzzinu pēdējais
Nupat izlasīju ka man neesot problēmas ar protestantismu bet esot ar ortodoksiem un katoļiem. Smējos skaļi. Man ir apmēram vienādas problēmas ar jebkura veida teismu. Ar jūdaismu arī :D. Ak jā starpcitu mūsdienās ar katoļiem pat ir drusku mazāk problēmas nekā ar protestantiem jo protestanti [vismaz daudzi viņu paveidi] ir aktīvāki. Nesenajā vēsturē arī protestanti nogāza vairāk podu nekā katoļi.
|
ctulhu
| 19:27 - Redzēts tīklā
Virsraksts iespārda:
//"Pieņemt nāvi, lai pa īstam dzīvotu." Nāves dūla Ilze Tigule par zemo nāves pratību Latvijā//
Zema pratība. Mirt nemāk.
|
Jūnijs 9., 2026
ctulhu
| 16:31 - Kritērijs
Kā mēs varētu saprast ka islāms ir kļuvis pietiekami civilizēts?
Kritērijs vienkāršs. Kad es sēdēšu restorānā Saūdos, Katarā vai Afganistānā vai Irānā un ēdīšu cūkgaļas šašliku / steiku es teikšu - jā OK islāms ir kļuvis civilizētāks.
|
Jūnijs 8., 2026
ctulhu
| 11:26 - Sportiskās aktivitātes
Katru dienu noglaudīt vismaz 2 km kaķa.
|
black_data
 | 09:00
Trampa ģimenes locekļiem Albānijā ir viens kontraversāls nekustamā īpašuma attīstības projekts. Ja Trampa ģimenei, protams, vispār ir kāds nekontraversāls attīstības projekts. Albānijas gadījumā tas ir mazliet līdzīgs mūsu Riga Waterfront projektam, tikai papildus tam tur vēl ir runa par roņiem, flamingo un pelekāniem. Es saprotu, ka miljardieru apziņas stāvokļi mums ir nesasniedzami - viņiem visiem ir kāds postapokaliptiskais bunkurs ar kaviāra krājumiem simts gadiem. Es nedaudz spēju saprast to mantkārības momentu parastos mirstīgajos, un kaut kādu pārliecību par to, ka labklājība uz citu rēķina ir kaut kāds neizbēgams dabas likums cilvēku sabiedrībā. Ko es nespēju saprast, ir gatavība uzņemties atbildību par neatgriezeniskām pārmaiņām apmaiņā pret mazliet greznāku mājokli un glaunāku auto. Caurmērā cilvēkiem ir izteiktas kaut kādas patriotiskas jūtas, savas tēvzemes skaistuma cildināšana, un cēlas vīzijas par savu pēcteču nākotni, kuri izjutīs dziļu pateicību un cieņu par to, ko tie būs saņēmumši mantojumā. Tai pat laikā tur ir kaut kāda aklums par to, ka visus ūdeņus nav iespējams sasmelt atpakaļ. Bet varbūt es vienkārši pārvērtēju to spēju saredzēt saikni starp savu rīcību un tās sekām, un tur nav nekādas gatavības uzņemties atbildību, tur ir banāls analogs situācijai, kad suns ar maitu zobos mūk no saimnieka, un jūtas kā veiksminieks par savu atradumu, un absolūti to nesaista ar turpmākām vizītēm pie vetārsta, antibiotiku kursu, un caureju nedēļas garumā. Ja pēdējais, tad nu gan radības kronis.
|
Jūnijs 6., 2026
ctulhu
| 21:52 - Laulības institūta negaidītas sekas
Jeb kas notiek kad nav Stambulas konvencijas vai tai ekvivalentu tiesisku normu:
//Madame Popova is one of those figures who sits somewhere between true crime, folklore, and social nightmare. The story most often told places her in late imperial Russia, near Samara, where unhappy wives came to her with a problem the law often refused to solve: violent, cruel, or impossible husbands. Divorce was difficult, reputation mattered, and a woman trapped in a dangerous marriage had few clean exits. Popova allegedly offered a brutal one.
For a fee, she made husbands disappear.
Some accounts call her Alexe or Katherina Popova and claim she operated for decades, from the late 1870s until 1909. Her methods were said to be flexible: poison when silence was needed, weapons when speed mattered, hired killers when distance was safer. The number attached to her name is staggering — around 300 men — though it should be treated carefully, because much of her story comes through sensational crime retellings rather than clean archival evidence.
What makes the legend so disturbing is not only the body count. It is the moral confusion around her. Popova was not remembered as a woman killing for jewels, inheritance, or lovers. She was described as a woman who saw herself as a rescuer. In her version of justice, a husband who beat, terrorized, or trapped his wife had already forfeited his right to live.//
https://www.serialkillercalendar.com/Madame%20POPOVA.php
|
jim
 | 12:23
"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."
(uziets reditā)
|
Jūnijs 2., 2026
Jūnijs 1., 2026
black_data
| 12:48
Simts kilometri uz Salacas upes atnesa jaunas pazīšanās ārpus ierastā burbuļa. Viena no tām sākās ar jautājumu: "Tu esi tas džeks ar suni?" Jā, es esmu pieradis pie tā, ka daudz kur es esmu tas džeks ar suni. Bet tanī brīdī, kad uzpeldēja "Dž" vārds, man bija mērens: "what the actual fuck?" Šos divus kontekstus šķir ne mazāk kā desmit gadi, un man prātā nenāks neviens normāls veids, kā "Dž" kontekstā es varētu būt tas džeks ar suni. Tas džeks, un šis džeks - tie nu jau ir diezgan dažādi cilvēki tādā burbuļu izpratnē. Ne tā, ka es pilnīgi anonīmi varētu ierasties kādā nebūt Zobenā un Lemesī, bet pēdējā krustošanās ar Zobenu un Lemesi ir bijusi kādu zināmu laiku atpakaļ, un jau tad es biju mazliet tāds kā baltais zvirbulis, kas nākamajā nedēļā pēc metāla festivāla dodas būvēt kaut kādu tur templi.
|
Maijs 30., 2026
Maijs 29., 2026
ravejsledzejs
 | 17:22
tā. nedaudz panīdēju. nedaudz vieglāk palika...
|
ravejsledzejs
| 17:16
esmu vāveres ritenī. diennaktī ir par maz ar 24 h un nedēļā ar 7 d. man ir iestājies psihoemocionālais stāvoklis vadītājam uzķērkt nelabā balsī: "Apturi pasauli! Es gribu izkāpt!"
pašreiz visa kā ir nedaudz (daudz, daudz) par daudz.
un blakus nav neviena stipra pleca uz kā atbalstīties. ar visu jātiek galā pašam ar savām mazajām ķepiņām...
|
ctulhu
| 13:19 - Pievēršam uzmanību
//Qatar is the single largest foreign donor to American higher education, funneling over
billion to U.S. colleges and universities. This funding—primarily driven by the Qatar Foundation and Qatar Foundation International (QFI)—focuses on satellite branch campuses, language programs, and research initiatives.//
Tas ir tāpat kā ja rietumos izglītību finansētu PSRS. Viņi finansē izglītību un iefiltrē augstskolās islāmismu u.c. savas idejas, visādus postkoloniālos narratīvus un tml.
|
Maijs 28., 2026
black_data
| 15:23
Pazīme par to, ka sparingos man kaut kas sanāk labāk, ir tāda, ka augšstilbs man sāp nevis sānā, bet priekšā. Ironiski, ka sāpju neesamība varētu nebūt simptoms, ka es būšu iemācījies bloķēt spērienus, bet gan to, ka es esmu pārstājis staigāt uz treniņiem vispār. Pain is life!
|
|
|
|