Septembris 18., 2019


krii
22:52
Griķu pārslas tiešām ir superēdiens. Vienmēr klausiet savus psihiatrus, draugi!

(jāpiebilst, ka...)

klusais_okeans
19:19
Ļoti reti sastopu mākslas darbus, ko gribētu iegūt savā īpašumā, ar kuriem dzīvot blakus - jo tā tiešām ir kopdzīve, man laba māksla ir dzīva, un laba māksla, pat objektīvi izcila, ar mani dziļākā līmenī rezonē ļoti reti, varētu teikt, ka esmu imūna pret vēlmi iegūt kaut ko savā īpašumā. Nesen apmeklēju lielisku izstādi ar daudziem lieliskiem darbiem, no kuriem vienā ilgi lūkojos kā savas privātās telpas ideālajā gleznā, kurā labprāt lūkotos bieži un regulāri. Šodien man pēkšņi uzraksta gleznas autors (neesam personiski pazīstami), mana recenzija par izstādi viņu tā iedvesmojusi, ka viņš grib man uzdāvināt kādu no darbiem, ja es būšu tik laipna un gribēšu. Tā nu tiku pie savas ideālās gleznas, neticami, vai ne?

(15 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Septembris 17., 2019


krii
23:49
Gribas mazliet ļauties inercei. Rīt veltīt laiku šodienas pasākuma apcerei un analīzei, turpinājuma plānošanai. Bet es zinu, ka būšu spiesta pa galvu, pa kaklu mesties citos darbos, un šodiena, kurā ieguldīts tik ļoti daudz, kaut kur aizplīvos visiem garām. Tas mani nomāc un kaitina līdz asarām.

(jāpiebilst, ka...)

krii
22:28
Beidzot mājās. Pārgurusi un nezinu, vai gandarīta.

(4 piebilda | jāpiebilst, ka...)

bozena
22:10
Kurš gan nebūs dzirdējus urbāno leģendu par tūristu Rīgā ar Viļņas karti rokā? Tad nu, lūk, Līzei nesen gadījās īsts meksikānis, kurš izmisīgi pētījis kādu karti, kura pēc tuvākas aplūkošanas izrādījusies esam īsta Viļņas karte. Līža sākumā nesaprata, vai kungam gadījusies nepareizā pilsēta vai nepareizā karte. Tikai nepareizā karte, ar kuru kungs centās nokļūt Doma laukumā, bet tapa izglābts.

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

kants
20:08 - fjodors mani dara traku
Klausos, tātad, Dostojevska Velnus audio grāmatā, un ko? – runāju arvien vairāk ar bēbi krieviski. Un kā vēl krieviski – vot tā – pa Dostojevski, ar visām šīm 19. gs 2. puses izteiksmēs formām, ar šiem atkārtojumiem, demininutīviņiem, šīm u z s v ē r t a j ā m i n t o n ā c i jā m.
Šon sapratu, ka aizdomīgā trakuma pieskaņa nav velta – ierunāts audiogrāmatā, Dostojevskis skan ļoti tuvu tam, kā balsis galvā – vismaz kā tās apraksta viņa godība Šrēbers un psihiatri – tas uzstājīgums, tie atkārtojumi, tas personiskums, un tas nerimstošais enkurojums socialitātē.
Daļa, protams, norakstāma uz vēstījuma formu – pirmās personas “hronista” G. liecinājums, visulaiku gramatikā saglabājot (viņa) subjekt-ivitāti. Bet patiesais spiediens ir no tā, ko balsis saka. Kādam varbūt ir radies iespaids, ka Dostojevskis varētu būtu psiholoģisks? Ne sūda! Vismaz Velni, pirmās nodaļas – tas ir totāli sociāls romāns. Ne tikai varoņu rīcības, bet arī jūtas – tas viss ir stingri determinēts nemainīgajā tā laika Krievijas, kur sociālā mobilitāte bija ja nu vienīgi intelektuāla , provinces (kur vēl mazāk vaļību) dzelžainajos rāmjos. Tas, ko viņi runā, kā viņi runā – tur nav citas patības, kā šīs lomas un statusa spēles. Tāpēc arī, piemēram, tas bezmērķīgais liberālisms – jo tā ir pozīcija, nevis ideja. Tāpēc tik skandalozs ir Nikolajs – jo to lauž.

(2 piebilda | jāpiebilst, ka...)

saccharomyces
18:12
sēdēt bārā un nestrādāt pēc darba laika

(jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
15:11
Eueueu, bet Igijs tur riktīgi uz vecumu sapratis dzīvi un saņēmies, uhti! *klausās jau trešo reizi*
Garastāvoklis:: Visu ienīstu
Mūzika: Iggy Pop / Sonali

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Septembris 17., 2022


snorke
00:54
2016 (sespadmitajaa) tika publicets raksts Observation of gravitational waves from a binary black hole merger
kas sajos 2.5 gados ticis citets 3814 (tris tukst ..) reizes
vo, to es saprotu, vo, tas ir tas
These observations demonstrate the existence of binary stellar-mass black hole systems. This is the first direct detection of gravitational waves and the first observation of a binary black hole merger

(jāpiebilst, ka...)

Septembris 16., 2019


iztulko
[dominika]
16:36 - Smadzeņu anatomija
Kā latviski sauc smadzeņu struktūru "uncus" (https://en.wikipedia.org/wiki/Uncus)?
Vai vismaz kādu norādi uz drošticamu anatomijas terminu avotu latviešu valodā.
Paldies!

(7 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Septembris 15., 2019


saccharomyces
22:23
ice thickeners

(1 piebilda | jāpiebilst, ka...)

jim
21:35
"do you ever just crave to someone’s presence, like you would literally be happy sitting next to them in silence and appreciating their existence"

 

lord
17:56 - pat provinciālo koncertiešanu
vienmēr ir sajūsminājis Gorā, ka mūziķi uz skatuves sofītu gaismās ir t-kreklos, bet klausītāji, kuri sēž tumsā un saspiesti ka siļķes mucā - uzvalkos un vakarkleitās...

(jāpiebilst, ka...)

vistu_zaglis
12:46
Pēdējā laikā parādās sajūta, ka veiksme ir kaut kas, kas mani apmeklē labākajā gadījumā reizi gadā. Un lūk kāreiz pie vakardienas šī gada veiksme arī tika notērēta. Pavisam noteikti.

Situācija it kā pavisam ierasta, cibas starptautiskās ballītes orgkomiteja sēž vilcienā Jebeņas-Prāga, kurš nupat jau gandrīz nokļuvis galā, kad piepeši tiek pacelts jautājums par to, ka varētu tomēr nebraukt līdz centram, bet izkāpt vienu pieturu pirms, Holešovicē, un spirdzinošo dzērienu un burgeru vajadzībām apmeklēt CrossClub, jo kurš gan negrib apmeklēt CrossClub, šī lieliskā iestāde vienkārši praktiski nekad nav pa ceļam. Ideja neprasa pārāk lielus smadzeņu resursus, orgkomiteja savāc mantas un pamet transporta līdzekli, un neko pat nenojauš. Līdz brīdim, kad Dzelzceļa apps nesāk mest notifikācijas, ka vilciens, kurā orgkomiteja it kā joprojām atrodas, kavēsies. 3 minūtes. 9 minūtes. Te ir pēdējais skrīnšots, ko es uztaisīju, un ar to, piezīmēšu, nekas nebeidzās.



Orgkomiteja ir iemalkojusi pāris als, apēdusi pa burgerim, paspējusi nosalt un ir gatava doties projām. Vilciens, kurā vajadzēja tā vietā atrasties, – joprojām stāv. Stāv. Stāv. Vēl nekad spontānās idejas nav likušās tik uzvarošas. Skumdina tikai doma, ka nākamreiz laikam tā kārtīgi paveiksies kaut kad nākamgad uz rudeni. Nekas, es nekur nesteidzos.
Mūzika: Aesop Rock / Gopher Guts

(jāpiebilst, ka...)

iive
13:00
Draudziņi, vai kādam šeit ir kameras statīvs, ko es šodien varētu aizņemties pret kādu našķi?

(jāpiebilst, ka...)

vilibaldis
11:19
Izgāju "ārā", paskatījos apkārt.
Laikmeta iezīme - daudz vientuļu sieviešu ar un bez bērniem, milzīgu atbildības nastu. Ģimene drīzāk kā izņēmums.

Bet varbūt, tas tā tikai manā burbulī...

(16 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Septembris 14., 2019


saccharomyces
23:40 - live a life that you're proud of
noskatījos filmu Claire par cistiskās fibrozes aktīvisti Klēru Vainlendu /Claire Wineland (paldies [info]authenticity FB postam), un varbūt tas izklausās tā nedaudz ciniski, bet es acīmredzot tomēr cerēju, ka tas beigās būs drusku mazāk tāds klasisks inspiration porn. man tiešām, tiešām, tiešām patika tā daļa, kurā viņa runāja par to, kāpēc iepriekš ir atteikusies no plaušu transplanta, par pašas šaubām un bailēm, likās un liekas ļoti svarīgi viss tas vēstījums par to, kā slimības un invaliditāte būtu jāpārdefinē un mums kā sabiedrībai jāpārstāj domāt par cilvēkiem ar dažādām veselības problēmām kā žēlojamiem nabadziņiem, kas, manuprāt, īstenībā saskan ar manu pārliecību, ka mums patiesībā ir pienākums maksimāli pielāgot fiziskās un sociālās vides pieejamību visdažādākajiem cilvēkiem, t.i., tā vietā, lai sagaidītu no cilvēkiem kaut kādas pārcilvēciskas savu grūtību pārvarēšanas, maksimāli jānodrošina, ka visādi ierobežojumi tiek novērsti un kompensēti, lai cilvēki ar slimībām un invaliditātēm varētu īstenot savu cilvēcisko potenciālu vienkārši dzīvojot savu dzīvi, bez kaut kāda uzstādījuma, ka "tas ir tik iedvesmojoši!", jo, bļeģ, tam būtu jābūt vairāk normāli. bet šovakar kaut kas tajās režisora izvēlēs man šķita pretrunā ar niansētu un reālistisku skatījumu uz situāciju. jo, lai gan, protams, ir taisnība, ka nevar vienkārši novelt uz kaut kādiem apstākļiem to, ka/ja nedzīvo savu labāko dzīvi, jo kaut kādas izvēles jau mums visiem ir visu laiku, un katrs mēs varam darīt kaut ko, lai savu situāciju uzlabotu, un tas tiešām mēdz būt par uzdrīkstēšanos, par ko filmā daudz tiek runāts, man šķiet, ka ir arī absurdi izlikties, ka kontekstam un apstākļiem nav nozīmes. un, manuprāt, te problēma nav tik daudz ar pašu filmas varoni, jo viņa ļoti konkrēti vienā brīdī arī saka kaut ko tādu kā "i was through with pretending i wasn't sick" (slinkums tagad meklēt precīzu citātu), bet kaut kādos brīžos man rodas sajūta, ka filma mēģina darīt kaut ko tieši tādu, notušēt to kontekstu, tas ir, izlikties, ka jebkurš, ja vien uzdrošinātos, varētu savākt tūkstošiem dolāru plaušu transplantācijai, izveidot nodibinājumu, nodzīvot ar hronisku slimību daudz ilgāk, nekā sākotnēji prognozēts utt, un tā nav taisnība. Klēra jau bija privileģēta, un viņai bija paveicies, un viņa pati, šķiet, to ļoti skaidri apzinājās. protams, ka vēstījums, ka vienmēr ir jācenšas to make the most of if nav nekas slikts, protams, ka mēģināt ir svarīgi, protams, ka ir vērts apzināties brīžus, kuros izniekojam savu potenciālu, protams, ka meklēt lietas, kas sagādā prieku dzīvot neatkarīgi no tā, cik sūdīgi ir kopumā, ir labi un svarīgi, protams, protams, protams! bet, manuprāt, ir kaitnieciski nenošķirt, kuras lietas ir iespējams mainīt un kuras - nē, ciktāl savu situāciju ir iespējams mainīt un uzlabot patstāvīgi un kur vajag citu cilvēku vai reizēm visas sabiedrības iesaisti. un es saprotu, ka filma jau nebija par to, bet, bet, bet.

(jāpiebilst, ka...)

krii
22:44
Jāko Hemēna-Antilas "Islāma rokasgrāmata" ("Neputns", 2017.) patiešām ir labākais konspektīvais populārzinātniskais apkopojums par attiecīgo tēmu. Nudien rekomendēju visiem.

(3 piebilda | jāpiebilst, ka...)

bozena
17:48
Jūra šodien ļoti temperamentīga, ja nu jūs gribētu viņu apsktīt, līdz tumsai vēl 2 stundas.

(jāpiebilst, ka...)

ctulhu
12:32 - čukča ne čitaķeļ
Slikts:

/nelasu hufpo, guardian, neskatos cnn, vienkārši sekoju notiekošajam./

Vienkārši seko. Nelasa. ģeniāli. Pērle.

(6 piebilda | jāpiebilst, ka...)

Draugi

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba