Zelta zutis

About Jaunākais

19. Maijs 2015 @ 09:26

19. Maijs 2015 @ 09:03
— Решила сделать простой салатик, порадовать семью. Салат с курицей. Тем более как раз осталось немного отварной курочки, все равно никто уже не ест. В салат этот нужны ананасы. Использовала фрукты из банки, а сок остался. Выпить? Не хочу... Вылить? Жалко.

Вспомнила один рецепт пирога, там нужен сок ананасовый как раз. Сделала пирог. Но туда почему-то только желтки нужны были, а белки остались. Ну не выбрасывать же их?! Поставить в холодильник — все равно потом выброшу.

Придумала! Можно сварганить безе. Легко, быстро, вкусно! В безе использовала цедру лимона. Лимон остался лысый... Если оставить его, засохнет быстро. Что же с лимоном-то сделать?!

Ага, соус вкусный получается для салата. В салат ушла половинка луковицы. А вторая половина лежит, смотрит на меня. А ее куда?
Можно для спагетти вкусный томатный соус приготовить. Нашла в холодильнике банку томатного сока собственного приготовления. Ушла половина. А с остатком что? Жалко, если пропадет. Сама же трудилась летом, закрывала. Натуральный, без консервантов, долго открытый храниться не будет.

Подумала немного, решила сварить борщик. Но, увы, дома не оказалось свеклы. Быстренько собралась, выскочила в магазин. Купила свеклу, картошку, творог, сметану, зубную пасту, носки (по скидке), тапочки (тоже акция была), мыла несколько упаковок, на всякий случай. На обратной дороге зашла в банк, там оплатила коммуналку, возле банка заскочила в мастерскую, забрала туфли после ремонта, купила в хлебном киоске свежие булочки детям в школу для бутербродов. Еле добралась домой с этим всем.

Приготовила борщ. Уже не обратила внимание, осталось ли что-нибудь. Упала в кресло, спина болит, ноги отваливаются, рук не чувствую...

Думаю, вот ненормальная! Лучше бы я выпила тот ананасовый сок!


(c)

tā apmēram man arī sanāk, mājās gatavojot ēst... un tad vienmēr brīnos – nu kā tas ir, ka nekādi nevaru pagatavot ēst vienai personai (t.i. sev) vienai ēdienreizei. kādām trim kā minimums, bet, ko barot, mājās ta nav!

17. Maijs 2015 @ 11:58
Es ist heute ein schönes Schneckenwetter.

15. Maijs 2015 @ 21:21
Путем простейшей перестановки букв из Снегурочки может получиться как эпическая Огнесручка, так и абсолютно неполиткорректная Негросучка. А пожелание С Новым Годом превращается в брутальное Говно с дымом!

12. Maijs 2015 @ 14:53
tāks. rubrika "uzzinu pēdējais". izrādās, ka meža klaidoņpele Apodemus sylvaticus ir kaut kādā brīdī sadalīta divās sugās: meža klaidoņpelē Apodemus sylvaticus un mazā meža klaidoņpelē (kā man riebjas trinominālie nosaukumi) Apodemus microps (syn. Sylvaemus uralensis). un Latvijā kā reizi ir tikai tas microps. būs man tagad načaļņiks "jāiepriecina", ka peļiem etiķetes jāmaina. un es jau zinu, ko jamais teiks. bez divdesmitdividalītsarseptiņi lietošanas pat pieklājīgā versija nebūs atreferējama, bet nu Ordnug muss sein.

/tā iet, ja galvu iebāž tikai un vienīgi savos lopos un pārējiem nesanāk sekot līdzi.
Other entries
» (No Subject)
Tikko tiku pie jaunas palamas. Mani nolamãja par Google... K čimu bi eto...
» (No Subject)
tad nu tā. pa svētkiem sabiju vēju pilsātā. tā kā man bija dots uzdevums priekš muzeja saķert peles, tad aizvilkos arī līdz tēva garāžai un tur nedaudz pašeptējos (gāju jau paņemt tikai būrīti, bet pie reizes savācu arī štrumentus un paskatījos, kas vēl tur atrodas un cik man tur būs ārā metamu drazu). šādus tādus krāmus sapakoju, ko stiept uz mājām, un tā tīri nejauši atradu 1965 gadā izlaistu Geigera skaitītāju. vot, veščs! arī grābu uciet un stiepu mājās. tagad tik jāpielādē ar baķorkām un varēšu nomērīties ;o)

dzīvķeramās lamatiņas izliku N. Dedajeva piemiņas čupā (fortifikācijas sistēmas atlieku drupas, pie kurām šams esot ticis atšauts). vienas nakts laikā dabūju divas meža klaidoņpeles. mājās ielaidu būrītī. lopiņi palēkāja, palēkāja, uzēda. ķipa viss kārtībā. kā tad! izrādās, ka zoobodēs tirgotie grauzēju sprostiņi nav paredzēti grauzuļiem. lopam nav problēmu izlīst caur restēm ārā un sākt bizot pa dzīvcokli. bļīns... nākamajā naktī ķēru peļukus pa divām frontēm – gan dzīvoklī, gan mežā. un nekā. nevienu nenoķēru. tad nākamajā naktī atkal ķerstīšanu atkārtoju. izdevās vienu noķert mežā, bet arī jau uz rīta pusi ap kādiem četriem pulksteņiem. vēlāk ap kādiem astoņiem no rīta viens no tiem peļukiem, kas man pa dzīvokli skaraidīja, arī iepērās slazdā. pēc tam man jau bija jādodas uz autobusu un uz Rīgu jābrauc. trīs negulētas diennaktis ij es darbā ierodos kā nonarkojies zombijs šķībām acīm un neadekvātu uzvedību. pēc tam, kad lopiņus biju iekārtojis devos prom un likos gulēt. netaisījos praksē uz sevis noskaidrot, vai cilvēks tiešām pēc piecām negulētām diennaktīm neatgriezeniski sajūk pratā.

tad vakar pasēdēju kafužņikā. tikai tur bija atpēries arī ordinēts mags (86 gadus vecs onkulītis, kas esot ne tikai mags, bet arī dzejnieks), tad nu viņš arī ļoti centās ar mani runāt, jo es taču arī esot mags, tikai neordinēts... un mums būšot ļoti daudz darba. ļoti interesanti. gribētos saprast, ko man kopā ar viņu būs jāuzbur. po ļubomu ar viņu ir interesanti parunāt, bet reti un mazās koncentrācijās. vakar viņa bija jau par daudz. šorīt pa ceļam uz darbu arī ieskrāju tai kafūzī. un kā jūs domājat, kas bija pirmais cilvēks, kuru es tur ieraudzīju?... VIŅŠ! ko vēl par viņu pieminēt? hmm... ā, jā! šams tak pirmajā reizē, kad ar viņu satikos un iepazinos mani nekādi neuzrunāja vārdā, bet sauca tikai par Jāni. Tad vienā citā reizē, kad saskrējāmies, viņš mani sauca par Pēteri. vakar viņš man pārjautāja, kā mani sauc. tad nu vakar arī tiku saukts pēc sava vārda. bet šodien jams mani sauca tikai par Ēriku. interesanti kāds vēl vārds tiks izmantots, lai mani uzrunātu...

bet šodienas garlaicīgā papīru ķēpāšana muzejā man jau ir apnikusi,, bet prom iet vēl tā kā par agru.
» (No Subject)
Daudz laimes dzimšindindinā, Zugmund Freid un Džordž Klūnij!

kā arī pieminēsim dirižabļa Hindenburg avāriju, kas iesāka cepelīnu ēras beigas. ek, gribētu tomēr ar tādu palidot... esmu nepareizā laikmetā.
» (No Subject)
es ziu, ka vīriešu mīlestība iet caur vēderu. tas tak visiem zināms. bet nu to kā manis ceptos cepumiņus rija mormoņzēni vajadzēja redzēt... ko tādu manas acis vēl nebija skatījušas.
» (No Subject)
pēdējā laika sapņi mani vienkārši nobeigs.

šonakt pat skatos filmu par to, kā jauniešu bariņš brauc līdz redz avāriju. aiz tās tālāk ceļš ciet, tad nu šie izdomā tālāk iet ar kājām, brienot pa upi. tur sākumā ik pa brīdim parādās mētājamies kauli un dažādas skeleta daļas. upe pakāpeniski kļūst aizvien aizaugusāka un purvaināka. sekeleta gabalu vietā sāk parādīties dažāda svaiguma pakāpes kautķermeņu daļas. šie turpina brist tālāk un nonāk kaut kādā koridoru labirintā, kur visur pa grīdu ir tekošs ūdens. šie tur maldās, maldās, līdz šamos sāk medīt zombijs apsarga formā. tālāk seko pakaļdzīšanās, visādas panikas, bļaušanas scēnas u.t.t., kas nu šausmenēs piedien pie lietas. tad tie jaunieši izskrien ārā pie kaut kāda milzīga ezera, gar to brauc vienas meitenes māte savu bērnu meklēdama. ieraugot jauniešus izkāpj ārā un noskaidrojusi, kas notiek, sākas nākamais ekšens – zombija mušīšana. kaut kā viņiem pa visiem izdodas jamo noslīcināt ezerā (nezināju, ka tā arī var). tālāk jaunieši iekāpj mašīnā un laimīgi brauc prom, bet māte pagriežas, lai ieietu tajā ēkā kaut ko skatīties. kad nu šī ir iekšā, redzamks, ka pārvērtusies par zombiju un kaut kādās stalažveidīgās lamatās ir iekritis cits jaunu cilvēku bariņš un sākas to medīšana, slīcināšana, baidīšana un sakošana, lai pārvērstu par zombijiem. ik pa laikam tik parādās vēl pa kādam jaunam cilvēkam, kurš tiek pārvērsts par zombiju, kuru skaits tiekai palielinās. beigās gar ezeru un ēkā ir milzīgs zombiju tusiņš. fonā skan izcils smagais metāls. tālāk viss tiek rādīts it kā būtu uzņemts paceļoties lidmašīnai, kura veic arī loku, lai viss būtu labāk redzams un uz celtnes jumta parādās uzraksts "HOTEL CALIFORNIA". pāri šim skatam tiek laisti titri un filma beidzas.

un tas pie visa tā, ka es nemaz neesmu zombijfilmu cienītājs. kas būs tālāk?...
» (No Subject)
par šo runājot: http://klab.lv/poll/?id=20324

ek, jūs... tiek pasniegts "Malduguns" alusdarītavas alus, kura nosaukums ir "Pa ķirbi"... vietējos alusbrūžus un alusus nezinat, tikai "Vanagu" vien kapāt zinat.
» (No Subject)
Poll #20324 pa ķirbi
Open to: All, results viewable to: All

kas notiek, ja tu cilvēks ieej dzertūzī un pie bāra bārmenim saki: "man, lūdzu, pa ķirbi."


» (No Subject)
tā sen te neko neesmu ierakstījis. tas ir dēļ tā, ka mani otrdien uzšķērda. pēc tam es atbraucu uz pilsētu zem liepām, bet šeit man internets pieejams, ja aizeju ciemos. tad nu tagad es te īsumā pastāstīšu par visu, kas ir noticis.

uzšķēršanas diena. ierodos slimnīcā. vēl neesmu piereģistrēts, kad anesteziologs paņem manus papīrus, apskatās un iedod divām jaunām meitenītēm, sakot:
-izlasiet to un izdomājiet, kādu anestēziju vajadzēs,- un aiziet.
meitenītes lasa, tad sāk pildīt kaut kādus papīrus. ik pa brīdim ko man pajautā. tad atnāk reģistratūras meitene un sāk pildīt papīrus, pēc tam pasūta mani uz palātu, kur man nākas uzkavēties dažas minūtes, pēc kurām tieku vests uz uzšķēršanu. grieztūzī piesprauž mani pie vadiem, sadur iekšā katetrus un pielaiž man klāt tās divas meitenītes. blakus gan stāv anestezioloģe un saka meitenītēm:
-tagad dur taisni, nē, ne tik dziļi, nevajag nervā, šim nervam pa apakšu. redz kur ir adatas gals. tagad pavelc nedaudz atpakaļ, šim vajag pa augšu. tā tagad tu esi pie artērijas. adatu vajag iztamborēt zem tās...
un tā tālāk. šausmīgi interesanti. bet man bija jāguļ tādā pozā, ka es to ekrānu neredzēju. varēju tikai mēģināt atcerēties cilvēka anatomiju un iedomāties adatas ceļu manā miesā.
kad mana roka bija piebeigta, atnāca manis uzšķērdējs ar savu asistentu. kad man aizlika galvai priekšā gardīnīti es pajautāju:
-vai es drīkstētu paskatīties?
mans graizītājs momentā paziņo:
-nekādā gadījumā!
viņa asistents:
-vai jūs esat mediķis?
es vienbalsīgi ar savu šķērdēju:
-nē, biologs.
tālāk es saku, ka tomēr gribētu redzēt, kā mani graiza, jo līdz šim es vēl nekad neesmu redzējis, kā graiza dzīvu gaļu, tikai beigtu. asistents uz mani skatās lielām acīm:
-tā... ar humora izjūtu jums viss ir kārtībā,- pasaka to tādā tonī it kā uzstādītu man kādu retas un neārstējamas slimības diagnozi. pēc ilgākas pauzes pie sevis dziļu pārdomu intonācijā - dzīva gaļa... varētu padomāt, ka šam nekad nav ienācis prātā, ka cilvēks arī ir gaļa.
pēc brīža sāk griezt man roku. process interesants. asistents manu roku rausta un kustina uz visām pusēm, ko dara manis šķērdējs, nejūtu. paralēli visām šitām darbībām puisis, kurš rausta manu roku, iztaujā mani par manu nodarbošanos. es arī pastāstu, ka slaktēju un uzšķēržu plikos, lai apskatītos to dzimumorgānus. šams vēl gribēja zināt vai plikie ir vienīgā beigtā gaļa, kuru graizu. nu tak ne; gan zīdītājus, gan nezīdītājus, proti, roudkillu. puisis vēl grib zināt, kā es galvaskausus un skeletus gatavoju, vai novārot. saku, ka ne, jo esmu pārāk slinks; es līķi ielieku spainī ar ūdeni un nolieku uz balkonu, lai vienkārši nopūst. tad tas asistents gribēja zināt, vai kaimiņi nenākot sūdzēties par smirdoņu... kā tad.. šie nu nāks ;o)
it kā man tika teikts, ka operācija ilgšot apm. stundu. es pat īsti nepamanīju, kad jau tika paziņots, ka viss jau. cauri. anestezioloģe atvieno mani no vadiem, trubām, katetrus izplēšs un vēl noteic, ka šī esot bijusi viena no visjautrākajām operācijām kāda piedzīvota.
ko par savu nākotni domā tās divas studentu meitenītes, ja vēl pirms kļūšanas par ārstēm, jāpiedzīvo šitāds pacients. palaidiet tik vēl mani uz uzšķēŗšanu ar reģionālo anestēziju.

citās ziņās. pašreiz esmu vienrocis un tāds būšu vēl ilgi, līdz ar to man ir ierobežotas darbotiesspējas. bet, neskatoties uz to, es veiksmīgi esmu sasējis veselu baru dažādu lakstu dēstiem: ij tomātus (8-as šķirnes), ij gurķus, papriku, zemenes (3 šķirnes), melatoriju, kivano, kreses, dālijas un vēl dažādus briesmoņus ;o)

man ar balkonu ir par maz. man vajag vēl kādu balkonu vai kādu lauku māju ar normālu zemuspleķi apkārt.
» (No Subject)
tātad 10. februārī man roku nafig griezīs nost. ka nav ta nav. pirms tam ņemu divnedēļu atvaļinājumu.
» (No Subject)
noskatījos Ziemassvētku filmiņu par pašnāvību. ij sakārojās. nu ne jau Ziemassvētkus. tos es ciest nevaru.
» (No Subject)
Jo vairāk lasu Ukrainas medijus, jo vairāk nonāku pie pārliecības, ka mums arī nepieciešams «ji» burts! Ko tas dotu? Ietaupītos Twitterī rakstuzīmes, ja tik biїs iedzīvotāїem varїants! Pārliecināїes par ї nozīmi, šeїenes cilvēks (un arī Latvїas mediї) jau drīz kauїnieciski iestāsies par ї, strauї būs izveidoїes loks ar atbalstītāїem! Noliedzēї un vnk cirvї darbosies vāї, bus spēїgi vien їptīgi ņїrgāties: «Iedomāїeties, uz kādu їdišu dažs te sataisīїes!»
(c) I. Liepiņš
» (No Subject)
brīnišķīgi. man makā ir palikuši tieši pieci jevriki. plus vēl – šodien pa ceļam uz darbu iepazinos vēl ar diviem burvīgiem bomzīšiem... ej nu tagad saproti, vai es tāds bomzīgs izskatos, vai darbs man tāds...
» (No Subject)
vispār ko tādu gribētos papreparēt... bet kas ta dos man tikt tam klāt ar šķērēm un skalpeli? ek...

http://www.iflscience.com/health-and-medicine/man-born-two-penises
» (No Subject)
No rubrikas - uzzinu pēdējais.

Izrādās, ka vērmeles NAV rūgtas!
» (No Subject)
Es neko nesaprotu no futbola, bet kāpēc Manselam bija jāsaņem dzeltenā kartīte par to, ka sabučojās ar O'Donnelu? Kas? Eksistē kaut kādi futbolspēles noteikumi par to, ar ko tev būs būt bučoties uz laukuma vai ne...
Top of Page Powered by Sviesta Ciba