Jau otro reizi pūtu trubā pirms lekcijām. Vakar iedzēru alu, tad puslitru vīna, piecdesmitnieku viskija, un tad mājās vēl vienu alu. Nu, drošvien biš vairāk par pudeli vīna, alos neņemos sarēķināt to piecdesmitnieku. Katrā ziņā nekā tāda. Tātad, braucu ārā no mājas, skatos, ka pretī kazarmām stādina visus. Nu, par cik man īsi garām nesanāk braukt, uz mani tik tālu tas neattiecas. Braucot pa Skansteni, redzu, ka ekipāžiņa bez viena gabarīta arī dodas tajā pašā virzienā. Nu, un pie luksofora pirms griezties uz Hanseni, šie iestājas man blakus aiz busiņa. Nu, "M" burtiņš, vai nē, bet es jau redzu, ka busiņš ir tāds, aiz kura es negribētu stāvēt, tādēļ tad, kad iedegās zaļais, pabraucu busiņam garām, un iebraucu labajā joslā. Acīm redzot mentonkuļiem šāds gājiens īsi pirms desmitiem šķita gana bravurīgs, lai speciāli mani arī apstādinātu. Nostājos tādā tizlā vietā, nobloķējot iebraukšanu Dinazā. Īsti negribējās bloķēt veselu joslu, vai stāvēt pie dzeltenajām strīpām. Tad nu atnāk policista onkulis, paprasa tiesības, un stūķē trubu. Šitā bija riktīgā, kurā ir jāpūš iekšā piecas sekundes. Nu, neko, policista onkulis bija vīlies rezultātos.

Un, jā, kā tur ir, es varu uzzināt, kādi ir cipari? Man atkal nepateica. Pirmajā reizē es neprasīja, jo stādināja visus.