Tā ir pēdējā reize, kad es lietus laikā braucu ar mašīnu uz darbu, un cilvēkmīlestība man ir mīnuss miljons. Būtu zinājis, ka visi ir tādi maigi pūpēdīši, kas savu trekno dirsu nevar araut no auto sēdekļa, būtu aizbraucis mašīnai pakaļ tā ap četriem, jo simts punkti, lielākā daļa maigo pūpēdīšu uz darbu brauc, lai ar kolēģiem izdomātu kur ēdīs dienas piedāvājumu un pasēdētu internātos, un jau četros dodas pēc saviem mazajiem pūpēdīšiem, un mājās pagatavoto ceptu lasi ar pastu, un sejā stumjot sviesta cepumus, skatītās televizoru. Bļeģ, no gaisa līdz kalnciema tiltam visu uztaisīt par lielu veloceliņu, un atļaut auto satiksmi tikai pa Brīvības un Čaka ielu, ar opciju tikt līdz visiem trijiem tiltiem. No karasta Lidiņa uz jaunā tilta pusi tā tāpat vairs nav Rīga, ja radās jautājums, kāpēc trijiem.

Visiem parkošanās karaļiem tiesības nost uz trim gadiem, un auto konfiskācija. Nu, bļeģ, kā var nopirkt Smārtu (!!!!viensvien), un spēt sadirst vēl divas parkošanās vietas? Tur ir kaut kādos kursos jājiet, vai tā jau ir akadēmiska disciplīna un gadi pētījumu? Apsvēru domu ar savu traktoru iestumt to miskasti zālājā. Es esmu noparkojies, un man viss pofig, kaut vai krievu tanki brauc. Simts punkti šiem visiem peģikiem visur pie vainas ir valdība, šinī valstī viss nav tā kā tālajās sapņu zemēs, un viņi raksta komentārus delfos, jo, bļeģ, bez viņu unikālā viedokļa internātos gudrās gavlas paši nespēs ne prezidentu izvēlēties, ne imigrāciajs kvotas sakārtot.

Vienvārdsakot, pasaulē valda tupums, seklums un tuvredzība.