Netfliksā ir filma “Buy Now!”, kas varbūt nav pati labākā filma par šo tēmu, bet noteikti viena no depresīvākajām. Es domāju, ka lielai daļai auditorijas tā ir par seklu, bet depresīvais moments slēpjas tieši faktā, ka ģenerālai populācijai problēma ir jāskaidro šādā līmenī. Un arī fakts, ka liela daļa runājošo galvu paši gadiem ir strādājuši uzņēmumos un nozarēs, kas lietas ir novedušas tur, kur tās ir šobrīd. Un tie vēl ir cilvēki, kas ir spējīgi izjust kognitīvo disonanci, un pat iesaistīties cīņā ar sekām. Cik daudz ir to, kuri izvēlēsies par to nedomāt, un turpinās savas karjeras, un iedvesmos arī citus situācijas ķīlniekus. Es pat nerunāju par to populācijas daļu, kas ir rasisti, klimata pārmaiņu noliedzēji, un cilvēki, kas tic, ka Dievs ir radījis dinozaurus kopā ar cilvēkiem.

Vasaras kino ziņās, jaunais Kailais Ierocis bija diezgan ok. Nevarētu teikt, ka es zinu, kas notiek komēdijas žanrā, bet šis absurds pat nedaudz bija pietrūcis. Kopš Love Actually, es Liamu vipār galvenokārt esmu redzējis pie Kolbēra, un arī par šo filmu uzzināju pateicoties Kolbēram.

Nebūs nekā oriģināla tanī, ja es teikšu, ka kino ir pārāk daudz rīmeiku, bet cik brāļu Grimmu līmeņa pasaku filmu rīmeikus mums vēl vajag? Es neaizgāju uz Nosferatu, lai gan pieņēmu, ka "paskatīties uz smukām bildītēm" kategorijā tā varētu būt iespaidīga filma. Izrādās, pat vampīru tēma tik īsā laikā nav izsmelta, un es redzēju treileri jaunajam Drakula, un tas atsauca atmiņā bērnību un Kianu Rīvzu. Pilnīgi kļuva interesanti (ja nebūtu žēl sava laika) iet paskatīties, cik ļoti tas būs tas pats Drakula pirms... divdesmi(?) gadiem. Arīdzan, spriežot pēc treilera, jaunais Krauklis bija same old, same old, tikai mūsdienīgākā vidē, lai gan visa oriģinālā Kraukļa fīča bija komiksu estētika. Šai sakarā ir kārdinājums sākt skatīties Shogun, kad dienas ārā kļūs īsākas. Un tagad man interneti rāda jaunā Frankinšteina trilleri. Šķiet, ka arī šinī rīmeikā būs daudz košu kostīmu. Kas mums vēl sen nav bijis? Vilkači, Godzilla, gribēju teikt Čakijs, bet tagad esot tā Lilu, Lulu, vai kā nu to digitālo lelli sauca. Tai pat laikā ir doma aiziet uz jauno Supermenu, tā ka uzmanīgi ar to spļaušanu akā, no kuras pašam iespējams būs jādzer.

Vai man jau ir bijis hot take par Vesu Andersonu? Forma, protams, ir apbrīnojama, bet naratīvs reti kad aizkustina. Un tas ir fascinējoši, kādus aktierus viņš vienmēr savāc. Bieži vien tos pašus. Es gan mazliet šaubos, ka lielajam vairumam megazvaigžņu tās lomas ir jebkāds izaicinājums, un drīzāk ir kaut kur līmenī, kā piedalīties ludziņā ģimenes lokā. Bet atgriežoties pie naratīva, es ne vienmēr spēju izsekot atsaucēm, nolasīt ironiju, vai tas humors strādā uz mani. Bet es noteikti apbrīnoju to, kādu plānošanu un koordināciju tas prasa. Ir bažas, ka improvizācijai tur ir necik vietas.

Kas attiecas uz Feniķiešu Shēmu, es izbaudīju filmas pašu sākumu, kad ritēja sākuma titri (?), jo tā bija lieliska horeogrāfija, un pašas beigas, kad visas detaļas lika gribēt pašam atvērt bāru. Tagad retrospektīvā jāsecina, ka tās divas epizodes visdrīzāk bija apzināti izvēlētas. Runājot par humoru, es iesmējos vienu reizi par to Bohēmu. Visādi citādi man bija par haotisku šī brīža pārsātinātajām smadzenēm. Bet nu vasaras kino piedāvājums ir tāds, kāds viņš ir.

Man "Žilī klusē" likās diezgan gudra filma, un galvenokārt dēļ tā, kas filmā netika parādīts un pateikts.

Es tā nojaušu, ka Ari Aster jaunākā filma būs kick in the balls. Tik daudz saērcētu komentāru, kuros es ielasu nez kādas ekspektācijas pret režisoru, kuram bija jāreprezentē katra konkrētā recenzenta izpratne par lietu kārtību pasaulē. Un var jau būt, ka tām recenzijām izrādīsies taisnība, bet ja vien šai filmai nav Anoras līmeņa problēmas, būs jāiet pašam pārliecināties what the shit.

Mani iejūsmina, ka ir kaut kāda nedefinēta mākslas žanru hierarhija. Ja, piemēram, uz Konklāva seansu (gan jau ir bijuši labāki piemēri, bet slinkums meklēt) forumā drīkst doties ar popkornu, tad uz teātra izrādi tajā pašā forumā ar popkornu doties nedrīkst. Es gan nezinu, cik ļoti viņi to kontrolē. Aiz tā man rodas tāds nenopietns jautājums, vai tas nozīmē, ka uz teātra seansiem drīkst ņemt šaujamieročus?

Tā jau man ir drusku vienalga, jo popkorna graušana man teorētiski varētu traucēt arī rokkoncertā, kamēr uz operu manis pēc cilvēki varētu iet arī krokšos, bet pusaudzis manī reizēm ierēc par šīm mākslīgi novilktajām līnijām, kur ir grūti nodefinēt nepārprotamas atšķirības starp Čārlija Šokolādes Fabriku un Melno Gulbi popkorna lietošanas kontekstā, tāpēc ir jāķeras klāt medija formātam, kas gan arī ir ļoti nosacīts, jo mēs, piemēram, abus šos seansus varētu aprakstīt kā ar projektora palīdzību uz ekrāna attēlota aktierspēle.

Vēl jau ir tas Riga IFF, kur varēja zālē ienest dzērienus glāzēs, kamēr Baltijas Pērlē ne?

"Mūžīgi jauni" bija diezgan jauki. Filmai būs mazliet jānosēžas, bet es jau izdomāju, ka nemēģināšu te izvilkt kaut kādu objektivitātes rādītāju, un man pietiks ar to, ka man patika. Narenes, protams, tagad lieto pilnīgi visi jaunieši, vismaz filmās, un es uz brīdi mēģināju saprast, vai man besī tas didaktiskums par substanču lietošanu. No otras puses mani arī kaitinātu tas, ja lietošana tiktu kaut kā glorificēta, tāpēc laikam jau šīs divas lietas kaut kā izlīdzinās. Galu galā ne jau narenes ir pie vainas, ka dīlot ar dzīvi un savu sūdu reizēm ir baigais stragls, un vai tas ir darbs, narenes, soctīkli, ceļojumi, dīvaini hobiji - visam ir potenciāls uz abuse, ja ļoti gribās novērst sev uzmanību, un tur arī palikt.

Es negaidīju, ka Lotus būs tik performatīvs. Būtu zinājis, varbūt es ieturētu mazliet lielāku pauzi pēc Behemoth koncerta, lai nepārdozētu ironju par okultiskiem aktiem. Bet pēc kāda laika pieradu, un biju gana uzjautrināts par vairākām epizodēm. Tā kā ar kino es neesmu saistīts, man arī ļoti aizkustināja aina ar pie spoguļa piekārto egles zariņu. Vēl arī īsfilma par mūķeņu piedzīvojumiem.

Runājot par kino citā griezumā - es nesen dzirdēju, ka ir plāni pārbūvēt Splendid mazo zāli. Un tas mani dara ļoti bēdīgu. Lai kā man patiktu lielās zāles zelta vīnogas, tīri kino baudījuma ziņā man tā zāle riebjas. Turpretī mazā zāle ir tā, kurā es gribētu skatīties visas filmas. Varbūt reizēm aiziet uz Foruma Lux zāli ar dzērieniem un uzkodām, un beidzot izmantot to elektrisko krēslu, bet kopumā neviena man zināma kino zāle nestāv līdzi Splendida mazajai zālei, un man ir ļoti bail, ka grandiozie zāles jasifajošanas plāni to visu sapisīs. Lieki teikt, ka "kaut kas, kaut kas, Straume" šīs bažas man tikai pastiprina. Un tas būs ļoti bēdīgi, ja tas tā notiks. Es tad pirkšu labāku projektoru un skaņas sistēmu, un neredzēšu nevienu Riga IFF furšetu.