Lai gan runā, ka laiks ir sociāls konstrukts, laiks tomēr ietekmē mūsu apziņu diezgan nepārprotami. Ir diezgan briesmīgi skatīties filmu par genocīdu Kosovā, bet tu izej no kino zāles, un nodomā - nekad ko tādu nedrīkstētu vairs pieļaut. Kad tu skaties kādu filmu, kas meklē jaunus veidus, kā parādīt holokaustu, tev paliek neomulīgi par to, ka cilvēki kādreiz ir bijuši spējīgi uz ko tādu. Kad tu skaties ainu Drošsirdī, kur galveno varoni dzīvu un pie samaņas šķērž vaļā, tu nodomā - tie tik bija skarbi laiki, un ir labi dzīvot mūsdienās.

Un tad tu aizej uz Zaļo Robežu, un pēc filma ej pa izgaismoto un mierīgo Rīgu kā pa virtuālo realitāti, nespējot pieslēgties atpakaļ šeit un tagad. Un, protams, tas pat nav karš Ukrainā, tā ir tikai sekas dažādiem kariem visā pasaulē, no kurienes cilvēki bēg. Un šeit vairs nav laika distances, kas spēj pasargāt tavu apziņu.

Vai jums ir kāda vieta, kur jūs trekojat šovus? Letterboxd ir ameizbols filmām, bet seriālu tur nav, par kaut kādu SNL nemaz nerunāsim.

Man ir viens Chrome plagins, kas caurmērā strādā, bet ir bijuši daži fakapi ar kaut kādām Olivera garajām brīvdienām, un man rāda nenoskatītas piecas epizodes, kas būs tikai pēc mēneša. Tagad man ir arī viena telefona aplikācija, bet es nelietoju telefonu, lai skatītos šovus, un tad, protams, jāsāk žonglēt ar divām ierīcēm.

Varbūt ir kaut kāds visiem zināms IMDB vai Letterboxd tipa serviss, ko ir viegli atcerēties, un viegli lietot, bez vajadzības instalēt kaut kādus plaginus un telefona aplikācijas? Tieši visiem zināms, jo sagūglēt kādu no divdesmit margināliem servisiem, kas somewhat strādā, es pats spēju.

3 Body Problem - yey, ney?

Black Mirror sestās sezonas otrā sērija objektīvi nebija laba... nu, kā nebija - tā bija laba sērija priekš kaut kāda American Horror Story - bet pēc trešās sērijas tapa skaidrs, ka es šo seriālu varēšu tālāk skatīties viens. Tā nebija pati skarbākā sērija, ko es esmu redzējis, bet diezgan tuvu. Es ceru, ka kvalitāte turēsies līdz sezonas beigām.

Es nezinu, cik daudz es izlaidu pa vidu, bet Black Mirror sestās sezonas pirmajai sērijai bija pirmās sezonas vaibi. Es ceru, ka tas tā turpināsies.

Ok, es zināju, ka es eju uz filmu, kur "viss ir slikti", bet šis negaidīti trāpīja pārāk daudzās vietās vienlaicīgi. Tā ka bez piecām minūtēm varētu šo pieredzi apspriest ar terapeitu.

Kad tikko parādījās iniciatīva taisīt kvalitatīvus latviešu seriālus, pieņemot, ka ir zināma korelācija starp kvalitāti un finansējumu, man tā šķita lieliska doma. Tagad šķirstot IR, kas ir medijs, kas ir pelnījis atsevišķu stāstu, pamanīju recenziju par kārtējo seriālu. Es ar mainīgām sekmēm spēju izsekot Spriņģes "seriāliem", bet ar latviešu kultūra patērēšanu man iet diezgan slikti, un seriāli noteikti ir pirmie, kas nonāk saraksta lejasdaļā.

Mana pirmā problēma būtu platforma, kurā viņus skatīties. Es varbūt neesmu tipisks vidējais latvietis, bet iespējams arī esmu, bet es pat par Netfliksu nemaksāju, par kaut kādiem vietējiem strīminga servisiem nemaz nerunāsim. Seriāli ķinī? You must be joking, right? Es te knapi spēju noskatīties visas pilnmetrāžas filmas, ko ķinī rāda, un es mūsu mājsaimniecībā vēl esmu tas, kurš iet uz kino. Es nestaigāju pa krogiem, es neeju uz visiem koncertiem pēc kārtas, un teorētiski man ir gana daudz brīvu vakaru, bet kaut kā ar visu to divas filmas nedēļā ir teju maksimums ko es no sevis varu izspiest, ja vien tas nav kaut kāds Riga IFF.

Par seriālu saturu laikam būtu pat lieki runāt, ja es neko no tā neesmu redzējis. Un šis arī nav tāds twitter hot take, tikai mani individuālo novērojumi un preferences. Gan jau globāli viss ir labi un pareizi, un es noteikti priecājos par jaunajiem likumprojektiem, kas ļaus piesaistīt papildus finansējumu no strīmingu platformām.

Feisbukā redzēju video, kur blakus tika noliktas epizodes ar jāšanu uz tārpa no vecā un jaunā Dune. Es esmu dzirdējis daudz neglaimojošas lietas par veco Dune, un man jāsaka, ka šis video raisīja manī zināmu neizpratni. Skaidrs, ka kino tehnoloģijas ir iespaidīgi attīstījušās, un no Ozas pilsētas burvja šobrīd varētu uztaisīt iespaidīgu... blokbāsteri? Katrā ziņā ļoti iespaidīgu kino ar visām maģiskajām būtnēm un lidojošajiem pērtiķiem. Bet tas fragments no vecā Dune nelikās tik briesmīgs. We have seen weirder shit that that, un ar zināmu iecietību pret tā laika tehniskajām iespējām es nedomāju, ka tam vajadzētu traucēt baudījumam. Vai tur ir stāsts, to gan es nezinu, bet tieši šo pašu jautājumu es joprojām uzdodu par jaunās versijas otro daļu. Pirmā daļa bija diezgan liels... garš... uneventful... not much sense making... piece of cinema. It was not all bad, bet iespējams man palīdzēja, ka iepriekšējā dienā es iepazinos ar paša stāsta crash-course versijām.

That said, mani tagad drusku ieinteresēja filmas vecā versija. Es gan nezinu, vai man ir tik daudz laika vecām filmām, kad apkārt ir tik daudz jaunu filmu, un es viņas visas intensīvi neskatos.

Es ļoti sen neesmu skatījies krievu nedokumentālo kino, bet ir iznākusi jaunā Meistara un Margaritas ekranizācija, un - ou boj! - es apsveru viņu pameklēt. Mani interesē arī visa veida mitoloģija un mistika, bet ne tik ļoti, lai es sāktu skatīties krievu filmas. Visvairāk mani šeit interesē tas, kas biedē krievu pasaules geitkīperus šīs filma sakarā, vēl bez režisora izteikumiem par karu Ukrainā. Es pieņemu, ka tur nebūs nekādas on the nose kritikas, un kādam būtu jāizurbjas cauri visādām metaforām, un varbūt pat jāsabīstas par kaut ko pavisam nevainīgu vai nesaistītu. Redzēju arī vienu viedokli, kur filma tika nozākāta līdz tādam līmenim, itkā tās veidotāji būtu kāds vidusskolas amatieru teātra kolektīvs, kas ir ļoti interesants propagandas formāts - nerunāt par saturu, bet nepamatoti nozākāt formu. No otrs puses ir arī grūti uzticēties tām pozitīvajām recenzijām, kas apgalvo, ka filma ir kas daudz vairāk kā tikai liels budžets.

Es negribētu aizrauties ar kino apskatniecību, bet tā nu ir sanācis, ka es esmu bijis uz vairākām četru zvaigžņu filmām pēc kārtas, kas liek domāt, ka varbūt šī veiksmīgā sērija tūlīt pārtrūks, bet Perfect Day bija kaut kas negaidīti lielisks. Gāju es uz viņu kā uz "garlaicīgo" filmu, lai gūtu citādāku pieredzi.

Es iedomājos, cik ļoti manu patikšanu vai nepatikšanu ietekmē ģenderis. Ir kaut kādas filmas, kas ir interesantas kā ekskursija konservu rūpnīcā, vai arī atsevišķos gadījumus es vienkārši palaižu garām to, kas citiem kādā filmā patīk, bet tā pa īstam pieslēgties varonim man sanāk filmās, kuras kāds cits uzskata par viduvējām. Nedomāju gan, ka Perfect Day kāds uzskatītu par viduvēju, bet es notikti izbaudīju laiku kopā ar šīs filmas varoni, un varbūt pat kaut kādā dzīves versijā, varbūt ja man dzīves krustcelēs paveiktos mazliet mazāk, es varētu būt tāds pats kā šīs filmas varonis. Pieņemu, ka ne tikai es pats varu ieraudzīt šo līdzību.

Bet jā, not everyone's cup of tea, un sajūtu stīgām ir jābūt diezgan nospriegotām, lai varētu divas stundas skatīties uz labierīcību tīrīšanu. Filmas nosaukums sevi izskaidroja diezgan drīz. Ja es būtu zinājis par šīs filmas aspektu uzreiz, es vatbūt nebūtu tik ilgi mocījies, mēģinot uzminēt filmas anglisko nosaukumu, jo "jaukās dienas" noteikti ir pavisam kas cits.