No sirds atvienojos!

Laslo Javors

DRŪMĀ SVĒTDIENA
(Pasaule beidzas)


Šī drūmā svētdiena slīgst baltos ziedos,
Ko baznīcā nesu, lai tu man piedod.
Sapņos vēl skrienu, lai tevi vajātu,
Lūdzos es melnajai bedrei, lai tevi man atdotu

Es ēdu skumjas, asaras es dzeru,
Sakiet man, lūdzu, uz ko lai vēl ceru
Drūmā svētdienā?

Nāc svētdien, mīļotais pie manis -
Sagaidīs tevi liliju zvani,
Nāks arī mācītājs, kapracis viesos -
Ceļš mans pie tevis slīgst baltos ziedos.

Ar vaļā acīm tevi gaidīšu
Un mirušu skatienu tevi es svētīšu
Pēdējā svētdienā.

kur:

https://www.youtube.com/watch?v=XfR9iY5y94s&list=RDXfR9iY5y94s&start_radio=1

Es esmu sapīkusi. Sapīkusi un jūtos piečakarēta. Pa nedēļu redzēju "Kultūras ziņās", ka Dzelzceļa muzejā notiek foto māklsas tirgus. Ar sarežģītu pierunāšanu ierunāju savu vīru aiziet. Pat atmetām iešanu uz Āgenskalna tirgu skatīties fotoizstādi "Balss" vai "Balsis", lai nesabesītos no sabiedrības biežņas. Gājām tik uz DZcm. Un es jutos smagi apčakarēta. Nu kas tas tāds vispār bija?! Divas Gvido Kanjona labas bildes, dažas asprātīgas bildes, bet pārējais viss... es pat nezinu kā lai to nosauc. Cilvēki, kuriem ir kameras un gribas naudu. Pārgrieztas krāsu korekcijas, neasas, bez stāsta. Bez elpas, Bez dzīvības. Kailie sieviešu ķermeņi bez māklas, bez mīlestības, kā tādi kautķermeņi. Gaļa. Jūtos uzmesta par 14 eiro - tik maksāja ieejas biļete, lai šo redzētu.
Smagi aplauzusies es.
Vai arī es esmu dzīves luteklīte. Izaugusi ar Māriņas bildēm, pieradusi pie foto, kuros autoram ir tā īpašā acs. Kur attēli smaržo, elpo, kur jūt vēju, skaņas, lietu un kustību. Jā. Laikam es esmu izlutināta. Man vajag just attēlu, tad es tam ticu.

Ja kāds vēl nav nobalsojis, lūdzu, lūdzu, nobalsojiet!
Var balsot Rīgā deklarētie, vismaz 16 gadus veci. Esam jau visiem izprasījuši, šodien pēdējā balsojuma diena, esam ļoti tuvu, lai dabūtu finansējumu, bet mazliet pietrūkst balsis:
https://geolatvija.lv/main?project-view=open&geoProjectId=304&side=left
Projekts par pagalma asfalta atjaunošanu, ļoti nepieciešamas balsis. Ja Tu šo lasi un esi deklarēts Rīgā, lūdzu - uzskati to par personīgu aicinājumu balsot. Es jau esmu izsūtījusi desmitiem ziņas whatsapp, rakstījusi IG cilvēkiem, patiešām ļoti nepieciešamas balsis!

Garastāvoklis:: hopeful

Unnamed Arizona Ranger has a fateful duel with the notorious outlaw Texas Red.

Fried friends

Tas ir tāds smieklīgs joks jā priekš millenials, kā dzīve ir viena gara "izdomāt ko ēst" sekvence katru dienu līdz mūža galam, bet tas vairs nav smieklīgi. Un kad neder random ģenerātors, jo, man varbūt sāk gribēties raudāt, kad jāsāk plānot vairāk nekā vienai dienai, bet es absolūti neko neēdu random. Es gribu specifiskas lietas, es tikai nekad nevaru izdomāt kuras tieši.

The Whitmans

Izrādās, ka spoguļneironi vislabāk attīstīti tiem, kuru vecākiem bijušas lielas problēmas (atkarības, depresija utt.). Tā kā spoguļneironi palīdz saprast (just) cilvēkus bez vārdiem (spoguļo otra emocijas, jūtas), rodas vēlēšanās palīdzēt, saprast problēmu, to risināt. Tādi bērni izaug par ļoti empātiskiem cilvēkiem un bieži vien tāpēc izvēlas palīdzošās profesijas. Taču svarīgi ir pārstrādāt savu traumatisko pieredzi, lai neprojicētu savas traumas uz citiem, tādā veidā it kā neapzināti cenšoties dziedināt sevi.

Foundation S1-S3 (2021-2023)

This spartan defense against Persia is analogous to our situation today. Spartans consider these late-empire Persians to be corrupt and degenerate power-mongers, seeking to stamp out freedom and sovereignty. And let's be frank about our situation in the West. We stand at a very real precipice. Facing dangers of a sort never before experienced by our predecessors, and must now answer that weightiest of questions, to be or not to be.

We stand on the brink of collapse. We either find a means of cultivating and harnessing inspired leadership once again, in that Marcus Aurelius mold, Those that see power not as a privilege, or as a means of personal gain, or as an end in and of itself, but as the greatest of responsibilities, as a burden thoughtfully born by a fatherly nature at the head of a household towards a meaningful end. Or, we cede our world and its future to the merely ambitious and the forces they ultimately serve. A rootless and clamoring merchant class, stamping out culture and race and exceptional uniqueness of any and every kind, and finally human spirit itself, in the service of profit margins couched in false ideals as their cover. Men who seek the destruction of everything natural, conceptions of family, hierarchy, masculinity and femininity, gender itself, and wage a war against everything lofty and exceptional and beautiful. Because these ideas are so foreign to their small and cynical nature. They seek a world without depth or peaks, but rather that even keel of petty materialism, each generation a bit smaller and more tame and more easily controllable than the last.

So which way, Western man? Will the future be controlled by the pioneering, adventurous, heroic and courageous? Those always seeking new shores and Horizons, seeking to create, explore, expand, improve, instill order and structure and purpose? Or will this world become a marketplace ruled by the dollar and thus ruled by the masters of the dollar? This is our crossroads. After decades of shrinking, of being constrained and restrained, perhaps it's time to stand again, to break free of these fetters and once again become independent and fully formed human beings. If we're not capable of channeling that discipline, that back-to-basics clarity of mind, and that courage to face all obstacles and challenges, no matter how daunting they may seem, this world will become a very, very dark place. The Spartans made their choice to stand with unbended knee, loud enough to echo down through the generations. What will be our echo?

Ja jums ir brīvs laiks vai varat klausīties eseju tipa saturu, vienlaikus darot kaut ko citu, sirsnīgi ieteiktu šo vēstures analīzes serčiku. Saskaņots stāstījums, balstoties uz primārajiem avotiem ar autora īsu personīgu komentāru katras sērijas beigās. Pēdējā laikā esmu klausījies daudz alternatīvās vēstures lekciju, vienlaikus veicot ikdienišķus darbus, bet šis apkopojums atšķiras ar to, ka tiek mēģināts rūpīgi savienot pavedienus, saprast ne tikai faktoloģisko ģeneoloģiju, bet arī izmaiņas zeitgaistā, kas novedušas pie tā, kur esam.

Šis ir “pilot” video. Tajā ir visas sadaļas no kanāla un citas interesantas lietas no autora.
https://rumble.com/v2kabh6-our-subverted-history-part-one-setting-the-stage.html?e9s=src_v1_wh&playlist_id=watch-history

Šodien liela diena - piedāvaju variantus un liku bērniem savā starpā vienoties par to ko ēdīsim vakariņās. Nevis izstrīdēties vai izlozēt, bet tieši vienoties.

"Kā iemācīt vecai sievietei konsūmēt to pašu propagandu, ko mēs, lai mēs justos labāk"

esmu no tiem, ko uzrunā uz "tu", nezinu tam skaidrojumu.
vakar ievēroju, ka viens ārsts, un šodien – augšējā stāva kaimiņiene.

Ahoi,

Ir nepieciešams dāvanai ierāmēt A3 formāta poligrāfiju/izdruku.
Skatos, ka Rīgas centrā ir padaudz vietu, kas to dara.

Ir kādi ieteikumi no pašu pieredzes?

Vēlams, ja to var izdarīt uzreiz - ok, ja extra samaksa.
un vēl superīgi būtu, ja piedāvā arī nosaukuma plaksnīti/etiķeti, ko uz rāmja piestiprināt.

šis ir interesanti: https://www.helsinkitimes.fi/finland/finland-news/domestic/27207-finnish-cities-offer-cash-to-combat-invasive-spanish-slug-outbreak.html

LV tas gan jau nestrādātu. mums jau tāpat nez cik gadus invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga un nekādi citas tajā iedabūt iekšā nevar etc., bet nu pieeja interesanta.

Vakar sanāca darba dienu pavadīt vienā bibliotēkā, kur rāmi kā upe aiz bibliotēkas loga plūda dažāda veida apmeklētāji. Kāda jauna sieviete vērsās pie bibliotekāres ar lūgumu - "man, lūdzu, kādu grāmatu par dzīves kvalitāti". "Jums privāti vai profesionāli?"" bibliotekāre pārvaicācja. Tālāk nedzirdēju.