Soctīklu vērotāja piezīmes.

Es saprotu, ka pie bokseru honorāriem ir piesaistīti daudzi cilvēki, bet fakts, ka Mairis Briedis reklamē individuālus treniņus ar sevi ir visai interesants. Es varu izdarīt educated guess, kas ir mērķauditorija. Viņš varēja būt arī sparinga partneris vai treneris kādam, bet šķiet, ka par viņu vairāk interesējas margināli politiski spēki.

Vēl man savdabīgi šķiet, ka veikali ir gatavi ļaut sevi influencēt jebkuram. Kaut kādā skaistā pasaulē man patiktos, ka pasaulei man apkārt būtu principi, bet tas drošvien ir saistīts ar to, ka es gribētu, lai man pašam vieglāk būtu pieturēties pie principiem. Bet arī "there is no ethical consumption under capitalism" situācija šķiet diezgan ekstrēma. Lai vai kā, es tā baigi nopietni nevaru pārmest fizisko veikalu īpašniekiem, ka viņi nesmādē arī Kiviča labos vārdus, jo gan sporta, gan foto precēm pašām par sevi nav savas vērtību sistēmas, tāpēc jāšauj visos virzienos, bet man ir mulsinoši skatīties uz Kiviča seju, kurš stāsta, cik labi un atsaucīgi cilvēki strādā kādā konkrētā veikalā. Stāsts, protams, nav tikai par Kiviču, bet es te nesākšu uzskaitīt visus trešās kategorijas influencerus.

Kvantu fiziku taču būtu pareizi kategorizēt kā ne-eksakto zinātnes novirzienu, vai ne?

tautas gudriibas:

48 НАРОДНЫХ ВЫСКАЗЫВАНИЙ...
Пoд лежачий камень мы всегда успеем.
Haшему народу уже столько обещано, а ему все мало!
Зaходи тихо, говори четко, проси мало, уходи быстро.
Сeрп и молот – коси и забивай.
Любишь кататься – люби и катайся!
Mне чyжого не надо, поэтому и продаю!
Нaша страна богатых, но временно бедная.
Не болтaйте ерундой.
Ну вот, опять нет повoда не выпить.
Ничто не дается нам так дешево, как хочется.
Не умeешь петь – не пей.

Video, kā tiek novākti duriāni. Tikpat labi tā varētu tikt novāktas cilvēku dvēseles.

Kale.

Es domāju, vai man nevajadzētu atrast jaunus hobijus, kas būtu saudzīgāki pret manām saitēm. Stundu skaits nedēļā gan pa šiem gadiem nav palielinājies, un tas mazliet kaitina.

Tas laikam nāk ar gadiem, kad cilvēkus sāk uztraukt lietas. Esot uzskatā, ka partiju programmu lasīšana ir dumjš veids kā tērēt savu laiku, sanāk būt ar viedokli nelasot :D. Interesantais ir, kā programmās nav, nevis kas tur ir rakstīts, jo atmazoni par to, kāpēc rakstītais nav izdarīts ir diezgan vienkāršs lingvistisks vingrinājums ("koalīcija", ziniet).


1. Kad tiks izbeigts 3 mēnešu garais skolēnu vasaras brīvlaiks? Valstī esot ap 60K skolotāju, lielākā daļa tur ir dēļ stabila 2 mēnešu, bet praktiski vēl ilgāka, apmaksāta atvaļinājuma. Runā, ka to maiinīt būtu partijas pašnāvība. 60K skolotāju skandālu toč uztaisīs, bet tos pāris simtus tūkstošus vecāku, kuriem tas dzīvi atvieglos, neviens nepamanīs. Mani tas vairs neskar, bet to sajūtu vēl tīri labi atceros, kad mazo klašu skolēnu mājsaimniecībā jāžonglē ar atvaļinājumiem, vecmammām un neganti dārgām nedēļu nometnēm, lai nosegtu 3 mēnešus skolas neesamību. Starp citu, runā, ka tas 3 mēnešu brīvlaiks ir plānošanas ekonomikas izgudrojums, lai varētu nosegt superneefektīvas lauksaimniecības darbaspēka trūkumu ar skolēniem.

2. Kad pensiju 2. līmenis atgriezīsies sākotnēji plānotajā procentpunktu līmenī? Seni plāni saka, ka tam procentam jākļūst par 10, un viss gāja pēc plāna līdz 2008. gadam, kad bija sasniegti 8%, bet tad tie kļuva par 2%. Un tad atkal auga līdz 6, tagad atkal ir 5. Kāpēc tas svarīgi? Nu, vispirmām kārtām, katram ar krietnu darba stāžu, nenovēršamā nākotne sāk izskatīties jau tīri sasniedzama. Klišejas par "mums tāpat pensijas nebūs" brūk, ja vien valsts spēj pensijas 2. līmeni noturēt pienācīgā stāvoklī. Par to gan velti daudzināt mileniāļiem, bet tiklīdz sadzirdam signālus par 2. līmeņa izmaksāšanu vai (pasargdies) nacionalizēšanu, tā balsojamo partiju īsais saraksts stabili saraujas. Te lūk problēma, ka pensionāri ir liels un aktīvs elektorāts, kuram saprotamu iemeslu dēļ tālāka nākotne neinteresē. Tāpēc par šo partijas programmmās diez ko neraksta.

3. Kad beigsies izlikšanās, ka ar bērnu pabalstiem iespējams jel ko sasniegt demogrāfijas labā? Par pabalstiem uzskatāmi arī bērnudārzi, brīvpusdienas utml., ne tikai skaidrucis. Nu tur, dzimstības līmeni virs 2.15, piemēram sasniegt. Ja jau to verētu ar naudu dabūt gatavu, zviedri, vācieši, briti, angļi, u.c. ņudzētu no bērneļiem un imigrācija būtu apturēta saknē. Tā tas nenotiek, un diez vai jelkāds visekstravagantākais politiskais spēks piedāvās ņemt piemēru no valstīm, kurās vēl dzimstība ir līmenī. Neviens arī skaļi nesaka, ka par demogrāfijas bedri nav vērts uztraukties, bet rādās, ka izņemot labākus pabalstus, neko jaunu nav piedāvājis. Tas tad sanāk rafinēts populisms, piedāvāt populāru lietu ("par bērniem!"), zinot, ka tas nedos kāroto rezultātu. Bet šī jau izskatās pārāk globāla lieta, un velti jau cerēt, ka tieši pie mums viedais atradīsies. Tas gan laikam ir speciāls viedoklis, ka novecojoša sabiedrība ir arī norietoša sabiedrība, bet tas ir manējais.

Nu ar šitiem jautājumiem es "pie urnām!"

Gaismas ātrums ir šīs simulācijas maksimālais refresh rate / procesora ātrums.

Ļoti iepatikās R. Brieža izteikums, ka dzeja var aizvest uz vietām, kur vēl neesi bijis. Taču nav jābēdā, ja dzeja nepatīk vai ir vienaldzīga, jo tad uz šīm neparastajām vietām var aizvest kas cits. Un tādā gadījumā var saprast, kā var rasties nostalģija vai ilgas pēc pavisam nezināmas pasaules vai neiepazītas zemes.

https://www.youtube.com/watch?v=87lYBE_5wkg&list=RD87lYBE_5wkg&start_radio=1

Čau, klau, ja šitā turpināsies, man tūlīt arī nebūs vairs par ko balsot. Bezmugurkaula karjeristu pieplūdums nu jau atgādina 2018. gadu.

rīta dziemiņa:

https://www.youtube.com/watch?v=-jPI8KgCock

/(c) Gaigaļu Jānis

Pirms trīs gadiem vētras un visādu citādu iemeslu dēļ neuzkāpu kalnā. t. i., uzkāptu, bet neizgāju visu cilpveidīgo maršrutu.
Ilgi nevarēju izlemt, vai vispār vēl kādreiz tur atgriezties, taču tanī pašā laikā gribēju parādīt to bērniem. Pirms gada biju noskatījis dienu, bet uznāca lietus. Nākamā iespēja bija tikai šodien. Prognozes vēl vakar bija sliktas, bet šorīt redzēju, ka varētu būt 3–4 h sprauga starp divām pamatīgām lietusgāzēm. Nolēmu riskēt.
Plāns bija pieiet pie ezera un tad pretējā virzienā aiziet līdz vietai, kuru sasniedzu pagājušoreiz (bija vētra un mākonis, neko nevarēja redzēt, tāpēc precīzu vietu tikai nojautu), kas arī izdevās.

KC

Draudzigais AIcinājums

Paldies Laurai (precīzāk viņas ex-) par dziesmu. Dievinu šādus "hedrūmīgos" miksus. Uh.

https://www.youtube.com/watch?v=DixgL1byj_k

No sākuma atklāj jaunu poi uz skultas ostas mola un tad skaties uz trijstūri makšķere aukla horizonts.

Klausos BG un dzirdu "мама, как у нас с глобалним протрезвением".

Es tā iedomājos, vai šī brīža pasaulē ir kādas laimīgākas sugas par cilvēkiem? Šaubu nav, ka cilvēks ir dominantā suga uz šīs planētas, kas neizbēgami apdraud visas pārējās, bet domāju, ka nav jāpaskaidro, kāpēc dominance ne vienmēr korelē ar laimi. Pieņemsim, laimīgas sugas definīcijā mēs vēlamies ielikt inteliģenci un atrašanos barības ķēdes augšgalā. Bet tas joprojām iekļauj ļoti daudzas dzīvnieku sugas, piemēram, daudzus vaļveidīgos. Iedomājies, ja tev īsti nedraudētu bads vai netraucētu ārējo elementu ietekme, un tev uz "rokām" būtu viss pasaules laiks darīt to, ko tu vēlies. Nu jā, tur ir kāda dzīvnieku suga, kas atstāj savus zvejas tīklus neveiklās vietās, bet kuram gan no mums nevar uzkrist ķieģelis uz galvas?

2012 (2009)