Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.

Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.

Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi.

Es savas vēstules metu misenē, pa taisno adresātam.

Pieleca, ka substances meiča ir no kādreiz holivudā. Tu arī jūties kā meiča? Tas nebija jautājums, tas bija diskkeimeris par vārdu izvēli. Ko jūs vispār iedomājaties pārmest tam, kas man izvēlas vārdus, jo es viņus toč neizvēlos, man nav laika, man ir jāklusē.

"No paša pieredzes zinu, cik noturīgi ir ar nacionālismu saistītie priekšstati. Savā laikā es piederēju pie tās ebreju jaunatnes daļas, kas ar visu sirdi pieņēma Kārļa Ulmaņa pausto nacionālo ideju. Minoritātēm tā nesa ierobežojumus un pazemojumus, bet mēs tos pacietīgi panesām, cerot, ka reiz Palestīnā izcīnīsim savu valsti un tad varēsim runāt ar arābiem tā, kā ar mums runā latvieši.

Man bija jāpiedzīvo holokausta ārprāts, lai saprastu, ka nacionālisms neatrisina ne cilvēces, ne indivīda lielākās problēmas."

https://www.vestnesis.lv/ta/id/12011

Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"?

Jau vairākus mēnešus mēģinu atrast un izlasīt visu ko vien var par malā stāvētājiem, 'neko neredzētājiem' un uzskaites veicējiem. Maz, ir ļoti maz.
Tāds neaizskaramais temats - pāris mēnešu laikā Latvijas teritorijā tiek nošauti desmitiem tūkstošu cilvēku (ja neskaita Rumbulu, jo tur lielākoties tika iznīcināti geto iedzīvotāji, nevis blakus mājas iedzīvotāji), vietām nakts laikā pazuda teju trešdaļa pilsētas iedzīvotāji, bet neviens neko nav redzējis, neviens neko nezin ne par sarakstu veidotājiem, ne mantas dalītājiem, ne bedru racējiem vai 'parastiem' atbalstītājiem. Tik šāvēji ir +/- zināmi un izdzīvojušo stāsti par "glābējiem", kas, izmantojot ebreju bezpalīdzīgo stāvokli, tos brutāli paverdzināja un/vai nogalināja.
No otras puses - pat par izsūtāmo sarakstu veidotājiem ir maz kas zināms. Un nē, tie lielākoties nebija krievi, bet gan pašu bāleliņi.

"Latvijas sabiedrību holokausta laikā var iedalīt trīs daļās. Absolūtais mazākums bija cilvēki, kas riskēja ar savu dzīvību, glābdami ebrejus. Pēc jaunākajiem datiem ir zināmi 646 ebreju glābēji un 790 glābšanas gadījumi – 576 cilvēki tajos izdzīvoja, bet 214 tika atrasti un nošauti, viņu glābēji ieslodzīti Rīgas centrālcietumā, Salaspils nometnē un vēlāk aizvesti uz Štuthofas nometni vācu okupētajā Polijā. Otrs mazākums bija noziegumos iesaistītie; tiešie slepkavas, gūstekņu un viņu mantas apsargi, ebreju uzskaites veicēji, kā arī tie, kuri tika iesaistīti masu kapu izveidošanas darbos. Pie iesaistītajiem var tikt pieskaitītas arī tie, kuri aktīvi nodarbojās ar antisemītisko propagandu – tā sauktie “rakstāmgalda slepkavas” (Tischmörder) un tie, kuri piesavinājās nogalināto ebreju mantu un īpašumus. Holokaustā vairākos līmeņos bija iesaistītas pašvaldību un pašpārvaldes iestādes. Absolūtais vairākums bija malā stāvētāji."


Ko ar šo gribu teikt?
- Neskatoties uz televizoriem un internetiem, liela daļa atkal izliekas neredzam, ka gada laikā Izraēla ir nogalinājusi tikpat daudz cilvēku, cik Latvijas iedzīvotāji gāja bojā holokausta pirmajā gadā. Interesanti būtu salīdzināt šo abu notikumu atbalstītāju datus un profilus.

- stukači, atbalstītāji un šāvēji atradīsies vienmēr un visur. Sargājiet sevi.

Diemžēl..
nja...

Nanook rubs it!

Šodien bija pirmā reize, kad ierakstus par Dukša pēdējām nedēļām izlasīju bez asarām. Laikam beidzot esmu palaidusi Duksi.
Ikdiena ar māsiņām un trešo ir tik ļoti krāsaina un daudzveidīga. Viņi tiešām ir atnesuši daudz laimes un prieka mūsu dzīvē. Labi vien ir, ka toreiz tik ātri paņēmām māsiņas..

Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.

Man mazliet skauž, ka jūs dabūsiet kultūras bombu no the great writings by me.

What is it that you have to say to be postponed.

1) mani šīsdienas piedzīvojumi cibā:
- Пойдём, кум, в клуб стройотрядовских бить?
- А что, если они нас?
- А нас-то за шо?

2) atpakaļceļā no skolas, ar Rasu diskutējām dažādus legālos sarežģījumus kas var rasties, ja (viņas ideja!) mašīnas bagāžniekā atrodas pusapēsts bērns.

Tears of the Sun (2003)

"Dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un lielisku atmosfēru, kas padara to par ideālu dzīvesvietu."