Fakts, ka bērnībā visvieglāk par jebko citu man bija krāt alkohola pudeļu etiķetes, runā pats par sevi.

Labdien, mani sauc Hurt un man ir atkarība no dārgu matu kopšanas līdzekļu pirkšanas. Nopietni - man ir krājumi 2 gadiem vai kas taml un es varētu atvērt curlsmith salonu mājās. Man ir 6 speciālas ķemmes - man vajag 1. Max 2. Un kad es atdāvinu kaut ko māsai - es attopos pie kerastasse stenda un tie produkti ir hella dārgi, bet tie smaržo tik skaisti, ka man sirds lūzt.

Salmiņu problēma arī nav saprotama man - var dzert taču arī normāli.

Salonu kāzu kleitas ir neglītas un vienādas un maksā neadekvāti daudz un jūs, bābas, pašas ļaujat to sev nodarīt.

Varbūt gaumes jautājums, bet atkritumu problēma mani satrauc vairāk nekā cilvēki, kas ēd gaļu.

Viens no koncertiem, ko es tiešām agrāk ļoti gribēju apmeklēt, bija TOOL, bet tad viņi izdeva to pēdējo albūmu un viss ir sabojāts. Puse konča ganjau tagad ir masturbēšana uz instrumentiem spēlējot to atšķaidīto mizēriju un paies GADI, kamēr cilvēki sapratīs, ka tas albūms ir līdz asarām garlaicīgs un ap to laiku pati grupa būs pārāk veci onkas. Paldies bļe.

Latviešu popmūziķiem patīk ostīt savus pirdienus.

Es zinu, ka man jau ir 40 un būtu jāuzvedās kā pieaugušam cilvēkam, bet kurš bija tas boss, kurš izdomāja noteikumu, ka pieaugušiem cilvēkiem ir obligāti jāgrib pieteikties uz vietām zvanot pa telefonu? Kategoriski nē!

"Satura veidotāji" tiešām tic, ka tā ir vērtīga "profesija" un cilvēki ir viņiem parādā engagement pateicībā par viņu radīto "saturu" HHAAHHAAHAHAH
AHAHAHAHAHAHHAHAHAHA!!!!

Ziniet, dažreiz cilvēki strādā ļoti smagi un stundām ilgi, un pieliek lielas pūles un daudz talanta lai uztaisītu sūdu.

Mana ticība gaišai nākotnei kopš pandēmijas sākuma ir ļoti trausla. Ja es turpināšu uzturēties internetā, es pārstāšu līst ārā no gultas. Selfcare.

Kad man ir fb paziņas/draugi, kas postē rīlus ar prāta vētru fonā - tad es jūtos visvairāk diskonetēta no latvietības.

Man vienalga, ka es esmu, iespējams, vienīgais grupas Sun of Nothing fans Latvijā - viņiem laikam iznāks jauns albūms februāra beigās - heads up.

Kam tik ļoti traucēja vārds "šausmu filma", ka tas bija jāaizvieto ar "bailene"?

Vienīgā jaunā filma uz kuru es šogad tiešām gribēju tērēt naudu bija japāņu godzilla minus one bet mēs neesam pelnījuši jaukas lietas, jo mēs esam kaut kāda maza basic bitch valstiņa un to filmu LV rādīja tikai 3 dienas. Ko es, protams, palaidu garām. Pirms vēl milzīgā daudzuma ļoti pozitīvās cilvēku/kritiķu/pseidokritiķu atskauksmas pat paspēja iznākt - filma jau ir ārā no kino. Un nesakiet man, ka tā nav sazvērestība, ja šai labajai godzillai bija 0 reklāmas, jo es jau pamanīju, ka drīz nāks āra kaut kāda jauna holivudas sūdgodzillas filma. To gan mēs ganjau varēsim skatīties kino 5x dienā! Kopā ar visiem pārējiem disneja mēsliem. Rant over.

Sniega radītais satiksmes haoss ir gandrīz vienīgais, ko es patiesībā gaidu katru gadu no ziemas. Es braucu no rīta mājās no šampētera un man nekur nebija jāsteidzās, es neko nekavēju, es varēju mierīgi izbaudīt stundu gaidīt autobusu - kura satiksme bija pilnīgi apstājusies un tad lēnā garā braukt uz centru nepareizajā autobusā. Jo gaidīt bezjēdzīgi ir auksti. Viss tas ikgadējais bardaks - man ļoti patīk.

Ir tāds teiciens, ka tad, kad cilvēks dabū visu ko vēlās, viņa dzīvei vairs nav mērķu, vai kas taml - nē, ziniet, kas notiek, kad cilvēks dabū visu ko vēlās? Atlikušo laiku vajag tagad pavadīt raizējoties, ka kaut ko no tā var zaudēt.

Cik ļoti ziņas manī rada konstantu trauksmi? Es jau atceros pandēmiju, kā "vecos labos laikus" - TIK ļoti.

Pagaidām vēl nekas nav noticis, kas mainītu manas domas par to, ka visa tā superwoke kultūra ko industrija cenšās iegrūst skatītajiem rīklē, ir rūpīgi izplānots uzbrukums, lai padarītu woke tik absurdi nepanesami stulbu, ka tas padarīs visus woke valid viedokļus smieklīgus publikas acīs. Skatīt bēdīgi slaveno "makdonalda kafija ir pārāk karsta" tieslietu, kas sievietes nopietnos apdegumus trivializēja publikas acīs uz dekādēm.

Tas mani patiesībā pārsteidz, ka cilvēki pasaulē ar dabiski lokainiem matiem sūdzās tik ļoti par to, cik dārgi tas izmaksā. Tiešām? Detangler brush, zīda spilvendrāna, mikrošķiedru dvielis, pulverizātora pudele - tas ir vienas reizes pirkums. Uz speciālajiem produktiem es personiski gada laikaa neskatoties uz vajdzībām vai cenām esmu iztērējusi 295eur. Gadā. Pusi no tā visa sapirktā es pat īsti nelietoju - pamēģināju, nepatika. Es neeju pie friziera biežāk kā reizi gadā - nav tādas vajadzības. Kur tās MILZĪGĀS izmaksas tiem cilvēkiem rodas?