Šī doma izrietēja no vairāku domu virknējuma, kurus es nemēģināšu aprakstīt, bet es iedomājos, ka tam vajadzētu būt īpašam prāta stāvoklim, lai uzstādītu kādam mentālu diagnozi. Un es te nedomāju komentārus soctīklos, bet medecīnas profesionāļus. Tā gandrīz vai ir delūzija pati par sevi. Šis varētu būt līdzīgi kā pārliecība, ka tu vari pacientam ar zāģi atgriezt vaļā krūškurvi, lai veiktu dzīvību glābjošu sirds operāciju, tomēr līķus mēs esam graizījuši un procesu dokumentējuši jau vairākus gadu simtus, kamēr mentālās veselības zinātne ir relatīvi jauna. Kā es te nesen minēju, to pašu serotonīnu mēs esam atklājuši krietni nesenāk kā dažādas zāles, tai skaitā tādas, kas bijušas domātas garīgo kaišu ārstēšanai. Šis ir tāds interesants mirklis, kad mēs dvēseles mokas vairs nemeklējam dziedēt pie priestera, tai pat laikā apzināmies, ka mēs te darām diezgan lielu minēšanu. Un ja mēs to apzināmies, tad tai ir jābūt īpašai sajūtai kādam pateikt - tev, cilvēk, vajadzētu darīt šādi, lai mazinātu garīgās eksistences mokas.

Katram gadījumam minēšu, ka tas ir labi, ka mums tagad ir psihiatri, psihologi un psihoterapeiti, un viņi tiešām spēj daudziems civēkiem arī palīdzēt. Mums biežāk pietrūkst cilvēku, kas spēj pieņemt lēmumus, kā to, kas katru dzīves epizodi izlauž caur eksistenciālām šaubām. Un tomēr cilvēkam, kas spēj reflektēt par dzīves sarežģīto dabu, vajadzētu būt jocīgai sajūtai, kad kādam ir jādod dzīves pamatus ietekmējošs padoms. Tādā piezemētākā versijā nesaistītai ar garīgo veselību, ir diezgan iespaidīga atšķirība, vai tu cilvēkam iesaki atrast jaunu darbu, vai doties kaut kur karot, lai tur atrastu savu dzīves jēgu. Man ir sajūta, ka psihiatru diagnozes vairāk līdzinās otrajam scenārijam.

šodien autobusa pieturā redzēju jaunu meiteni
kas bija tērpusies tādā diezgan atvērtā dekoltē blūzē vai krekliņā, es tur nesaprotu atšķirības
viņa ēda šokolādes saldējumu uz kociņa

un pēkšņi viss šis šokolādes un saldējuma masīvs no kociņa nokritā lejā, punktā
tur, kā lai to labāk pasaka, kur zviedru pussargs jasins aijari nesen precīzi trāpīja starp vārtu stabiem
rezultāts 1:0, lai arī šajā gadījumā jau tenisa ciparos 15:0, gandrīz geim set matč

vispār nekādas seksuālas objektivizācijas, kam gan negadās

Mapatu praida bildēs neredzēju. Savādi :/

Tiem, kuriem ir pieejama Nebula, tur ir vai būs doķeņu sērija par narenēm, un pirmā viena epizode ir par LSD. Un lai gan doķeņu par LSD netrūkst, šinī ir diezgan daudz par mūziku un LSD ietekmi uz to, kas ir mazliet atšķirīgs skatījums uz tēmu no tā, kas dominē publiskajā telpā šobrīd. Nav tā, ka es pilnīgi neko nezinu par psihodēlisko roku un tā laika mūziku, bet es esmu mazliet uncultured swine, un neko vairāk kā "maggot brain" un "lucy in the sky" nosaukt tā īsti nevarētu. Nu lūk, šis ir diezgan neslikts crash course.

Piemēram, es no skolas laikiem atceros cilvēkus, kas fano par OG Pink Floyd ar Syd Barrett. Un lai gan deviņdesmito bērniem nav sveša sex drugs and rock'n'roll glorificēšana, un daudzi no melomāniem jau studiju laikos bija švītiņi, kas ciena viskiju un cigārus, kopumā viņi bija un ir diezgan taisni zīmuļi. Esmu drošs, ka viņiem līdz pat šai dienai ir kaut kāds jocīgs priekšstats, ka Syd Barrett bija sikc shit, bet īsti nav līdz galam nojausmas, ko un kāpēc. Vēl es neko daudz nezinu par Beach Boys, un man viņi ir asociējušies ar balto amerikas vidusslāni. Izrādās, tur arī ir ko parakt. Lai vai kā, man šis viss šķiet interesanti. Varbūt kādreiz es Melomanjakos būšu noderīgs, kad būs jāatpazīst veci onkuļi no sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem. Pirmdien viktorīnas abas atbildes mani pārsteidza.

https://nebula.tv/polyphonic/drugs

https://www.youtube.com/watch?v=NaW-gbVj2iE

Imants tak pedofīls.
Pirms gadiem desmit vislaik pa radio skandēja:
"imantas pedofīls".
Lietuvietis laikam

Mēs pārsvarā saspringti ņemamies par kaut kādām lietām, ko uzskatām par svarīgām, jo būtu kaut kā stulbi, ja mēs te rosītos ne par ko. Un es nesaku, ka tā ņemšanās ir bezjēdzīga, bet ir vērts vairāk embreisot absurdumu, un mazāk visu aizlāpīt ar "svarīgumu".

Soundreku aizlienēju no kāda seriāla.

https://www.youtube.com/watch?v=dyUhQlpnKKc

nra.lv "Dramatiski samazinās alkohola ražošana un patēriņš. Kas tas par vājprātu?"

Lepnu alkoholiķu valsts, kurai ir būtiski īstermiņa mērķi budžetā no nodzertām, lost sejām, dzīvēm, prātiem.

Jo vecāks palieku, jo vairāk nepateiktu komentāru, un arī paklusēt esmu iemācījies. No otras puses ar vien mazāk cilvēku ar ko gribētos parunāties un dalīties.


Šodien pabiju krustēva bērēs un pa ceļam uz notikuma vietu uzzināju, ka krustbērnam ir jānes krusts priekšā visiem, kas piedalās, kad izvada aizgājēju.

Pastaigājos ar krustu gana cienīgi, neaizskrēju prom no visiem un arī ar pieri neielikos zemē viņu nēsājot, bet sajūta kā es būtu nokļuvis kaut kādā filmēšanas laukumā, kur man ir jādara pilnīgi neiespējamas lietas, lai izdzīvotu. Kārtējo reizi vienkārši fiziski atrados tajā vietā, bet mentāli dvēsele bija aizceļojusi prom.

Pieņemu, ka, tas ir tikai cilvēciski, spriest par citu kultūru civilizētību pēc tā, cik ļoti cita kultūra pieņem attiecīgā spriedēja barbariskās tradīcijas.

principā /end thread. nav ko pielikt vai atņemt.


w: I would like to try the "explain a joke" experiment with you. ( ... tālāk ... )

Diendusas sapnī bija aizdomīgi zemas cenas saldējumiem:
Baltija konusiņš – 0,40
Snikers king size – 1,25
Ben&Jerry's – 5,49

Sapnis laikam uzņemts 90-o beigās

Stc, rimi Ben&Jerry's tagad ir atlaide. Maksā 3,49 un par zorti ar cepumu, mīklas un šokolādes gabaliņiem – 4,99. Wow

pirmkārt:

The name dates to the 14th century. According to toponymist Pierre-Henri Billy,[4] the name was initially "la mare au juin″, which means "the liquid manure pond" in local old French. Like in other toponyms in the area, those words evolved, becoming ultimately "la Mort aux Juifs" with an intermediate form "la mare au Juif" quoted by the local historian Paul Gache.[5] The transformation of "mare" (pond) into "mort" (death) is very frequent in old French toponyms, and "juin" (liquid manure) would have become "juif" (Jew) in two steps, first a denasalization turning "juin" into "jui" and then a graphical change into "juif", which had the same pronunciation in old French.[4]

otrkārt, dieviemžēl:

In August 2014, the Simon Wiesenthal Center petitioned the French government to change the name,[6] which it claimed translates as "Death to the Jews", a translation rejected in France.[4][7] A similar request had been denied in 1992.[8] Under pressure from the national authorities, however, the municipal council retired the name in January 2015.[9] The area is now split between the nearby hamlets of Les Croisilles and La Dogetterie.

Trampa ģimenes locekļiem Albānijā ir viens kontraversāls nekustamā īpašuma attīstības projekts. Ja Trampa ģimenei, protams, vispār ir kāds nekontraversāls attīstības projekts. Albānijas gadījumā tas ir mazliet līdzīgs mūsu Riga Waterfront projektam, tikai papildus tam tur vēl ir runa par roņiem, flamingo un pelekāniem. Es saprotu, ka miljardieru apziņas stāvokļi mums ir nesasniedzami - viņiem visiem ir kāds postapokaliptiskais bunkurs ar kaviāra krājumiem simts gadiem. Es nedaudz spēju saprast to mantkārības momentu parastos mirstīgajos, un kaut kādu pārliecību par to, ka labklājība uz citu rēķina ir kaut kāds neizbēgams dabas likums cilvēku sabiedrībā. Ko es nespēju saprast, ir gatavība uzņemties atbildību par neatgriezeniskām pārmaiņām apmaiņā pret mazliet greznāku mājokli un glaunāku auto. Caurmērā cilvēkiem ir izteiktas kaut kādas patriotiskas jūtas, savas tēvzemes skaistuma cildināšana, un cēlas vīzijas par savu pēcteču nākotni, kuri izjutīs dziļu pateicību un cieņu par to, ko tie būs saņēmumši mantojumā. Tai pat laikā tur ir kaut kāda aklums par to, ka visus ūdeņus nav iespējams sasmelt atpakaļ. Bet varbūt es vienkārši pārvērtēju to spēju saredzēt saikni starp savu rīcību un tās sekām, un tur nav nekādas gatavības uzņemties atbildību, tur ir banāls analogs situācijai, kad suns ar maitu zobos mūk no saimnieka, un jūtas kā veiksminieks par savu atradumu, un absolūti to nesaista ar turpmākām vizītēm pie vetārsta, antibiotiku kursu, un caureju nedēļas garumā. Ja pēdējais, tad nu gan radības kronis.

Pašas zivs nav žēl? Bija viena vardarbības epizode pirms nedēļām. Citādi, neviens viņus neaiztiek. Tikai ja lien istabā, uzbļauj.
Man reāli nav miera no rītiem. Baloži iekārto manu dienas grafiku. Ja neturētu pa gabalu, nebūtu miera visu dienu.

Baloži ir tik dumji. Vai putni vispār?
Pamodos no diendusas drausmīgā troksnī. Tā stulbā vista atkal istabā. Tas nekas, ka reiz vardarbīgi patriecu prom viņas bērnu. Rūc, ne dūdo, savu riesta dziesmu pilnā rīklē.
Tagad, kad lodžiju nofiksēju max atvērtu, tā laikam tika uzskatīta par uzaicinājuma zīmi. Bija arī viens pielūdzējs ārā, noticējis viņai.

Vardabība ir fui, pat pret viszemākajām būtnēm. Nelepojos, ka toreiz nervi uzdeva.
Rūpējoties par savu mieru un telpu, esmu pilnībā aizbarikādējis lodžijas virsmas, lai nav iespējams veidot ligzdu.
Un ko vista? Ir nākusi ar mani runāt, ka viņai nav kur dēt. Atlido un skatās man virsū, ieklukstas, kad aizvākšu grabažas. Dooh, tak tā tas arī domāts.

Izskatās, ka citu vietu viņa netaisās meklēt. Tikai katru rītu šausmīgi skaļi un izmisīgi rūc. Asinis sauc dēt, kaut vietas nav, un neviens nenāk pie viņas, jo vietas tanau.
Ko stulbam putnam padarīsi. Paliks šovasar bez cāļiem, un es bez miera.

Ir arī labā puse šim stāstam. Dēļ viņas es mostos kā "normāli" cilvēki – pirmo reizi 6-os no rīta, un pilnībā – sākot no 8 līdz 10. Ar diendusu pa vidu ir izturami.

Bēdīgi ir ne ar tautām, bet ar cilvēkiem kā sugu. Latvieši ir viens no paraugiem debīlām tautām. Arī par ukraiņiem neesmu augstās domās, bet viņus sit vate, un tāpēc čomi. Jo kas pret vati, tas čoms.

"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."

(uziets reditā)

Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?

Par smēķējamās kaņepes legalizāciju.
Mani it kā tas sen vairs neskar, ko viņi tur ņemas ārpus manas telpas. Bet ir garie periodi, kā šobrīd, kad nav, un vasarā audzēt bez kondicioniera nav iespējams. Tā kā, tuvākie būs tikai Ziemassvētki, babe, tikai Ziemassvētki.
Lūk, šādā situācijā, legalize noderētu, vaļaspriekam un sevis mentālai uzkopšanai.
Dīleru zāle nav ne prieks, ne garīgais resets, jo tauta prasa lai dolbī. Tās ir īpašas šķirnes, kas nedolbī, bet uzslauka sārņus un ceļ, kuras izvēlos audzēt.
Ja būtu nopērkama tējas veikalā, būtu cilvēka cieņu neaizskaroša izvēle