“mīlestība tur mani kā vergu asaru būrī”

Man ir milzīgi žēl, ka pat friends-only ierakstos nespētu sakārtot vārdus I daļai. Un man jau gadiem nav friends-only ierakstu.
Varu izstāstīt tikai not-friends II daļu, kurai ir klasisks pajoliņa svars ( izklaidei )

I daļa saturētu bezgalīgu pateicību tiem, kuri jau zina, ka tā daļa ir viņiem.

Cik bunkurus Latvija uzcēla 4 gadu laikā? Nekur nevaru atrast statistiku.

ak es napadziņš. dzīvnieciskās bailes un apkopalipse ir nomainījušās uz pilnīgu izsīkumu.

kad iepriekš viņš tika ellei manu prātu dzenot tā, ka tuvu sakropļot, un izmetu pa 8. stāvs logu, jo putns tomēr – nenostīsies. es pārkārpu līniju. bet nepārdzīvoju, ka lai kā es kādreiz domātu, ka neemu tomēr slikts, esmu redzējis sevī pietiekami ļaunu jau iepriekš. šodien baloži nepsiho. bet es pazīstu pēc krāsojuma. nāk tikai viņa māte.

tagad viņa māte pastāvīgi iegriežas, pasauc kādu brīdi, meklējot savu nāves bailēs reiz padzīto uz neatgriešanos bērnu.

un viss, ko vēlos ir gulēt. aizmigt iespējams uz ilgāk kā 15 min, sapņi birst kā kinofilmas, bezgalīgi. citkārt pilnīgi neitrāli. tikko atkal pamodos no īsā snauda un attapos, ka kādam stāstu ko relatīvi intresesantu. sūdīgākais, ka sapnī nebijam kam stāstīt. izrādījās, es stāstīju pats sev priekšā

Atradu vienkāršāku risināju baložiem. Aizvēru lodžiju. Pats gulēju sasvīdis kā ar ūdeni apliets. Par elli nerunāsim. Alko beidzies jau otro dienu. Psiho zāles šausmīgi taupu, jo tām un paika, ko uz nespēju paskatīties, palicis kādai nedēļai. Visas detaļas nē. Nomirt nē, dēls nepārdzīvotu.
Bet mana dzīve šobrīd ir beigusies.
Salauzts pilnīgi visā.
Un pietika vnk paņemt, esot jau labi atkopušamies 7 nedēļas, vienu reizi, ko valsts atļauj un pat mudina. Es nevainoju nevienu, tikai sevi.

Lost

Es nezinu, ko darīt. Viņš tiešām būtu jā nosit? Ir atpakaļ. Kā putnus nogalē? Apgriež sprandu? Pretīgi iedomāties

Baloži ir pretīgākie mājdzīvnieki. Tikko izdarīju, ko apsolīju, jo visos veidos esmu pieklājīgi mēģinājis dabūt viņus ārā no istabas. dienām. ar metāla lineālu trenkāju pa istabu. Situ, cik varēju trāpīt. Sagrābu līdz ārprātam pārbijušos putnu, un no visa spēka, turot aiz spārniem, triecu pāri dzodžijas malai pret zemi. Bet jau pusceļā viņš atguva lidojumu. Ir prom. Ja viņš vēl atgriezīsies, tad viņam nav pat 1 smadzeņu šūnas.

Bildi nelikšu, kurā turu sagrābtu aiz spārna, spirinamies. Tā nav ļauna izklaide, bet iekodēt, ka šeit viņiem ir bīstamākā vieta. Ja es mācētu ķidāt putnus, es viņu vnk āpēstu

Ko tādu superinteresantu un noderīgu man vajag paspēt nopirkt AliExpress, iekams stājušies spēkā jaunie muitas noteikumi?

Mani priecē vasaras cimdiņi riteņbraukšanai (plaukstas neiedeg), zīda matu gumijas, silikona vāciņi vēl noderētu, varbūt figūriņas cilvēku zīmēšanai beidzot jāiegādājas... Kas vēl?

Gunta mani aicina noskūties. Es izskatīšoties jaunāks. Nu, nezinu. Laura mani vizuāli sakārtoja. Lika uzaudzēt bārdu, ūsas, ko nekad negribēju, bet pat 18 gadīgas, ģībst, jo džeks nav lētais. Es pakļaujos sievietēm. Feita gribēja, lai man ir gari mati. Izaudzēju vienu pusi, otru noskūtu. Vienu Feitai, otru sev. Ziepniekkalns juka prātā. Krievi viens otram veikalā "tu to redzēji? reāli pizģec"

Nu nē, tajā MI bildē esmu Trents Reznors. Cilvēks, kuru uztveru par tēva iemiesojumu, jo man vajag father figure. Man nebija dzīvē. Vislaik meklēju, un labāk esmu sieviete

Milzīgi neesmu mainījies. Ir cilvēki, kuri nekad nenoveco. Arī Laura. Esmu kļuvākis vecāks, bet face nenoveco. Nu diezgan pamatīgi. Šeit ir bilde no maniem kādiem 20. Mainījies pamatīgi. Bilde, no kā MI uztaisīja to ļoti skaisto scēnu. Tik labi neesmu izskatījies, kā MI producētajā. Tur esmu gandrīz David Bowie.



Bovijs

Gemini uztaisīja bildi. Es viņam ilgi stāstīju savus grunge laikus. Es nejautāju, bet atbildē nosūtīja bildi. Tas ir labs kompliments, un nav daudz melots. Es ~90 beigās

Isn't it ironic? Don't you think?

Mums ar G, ir labi gēni. Dēls piedzima skaistulis. Guntas dzīvnieciskais augums, un mana seja. Lielas, redzošas acis, un intelekts

Guntai ir nelielas krūtis. Ļoti patīk. Formīgas. ES nekad nefanoju par lielām. LAuarai ir ideāls. Diesgan palielas, bet v\el normā.
Atkal Dido. Viņai, Guntai, savos laikam jau 55, ir perfekts augums. Gemini domā, ka rakstu par Dido. Bet Gunta savos 55 ir sažuvusi sejā, bet augums ir, ka ģībstu

Alkoholiķa stafs. Salasīju tukšās 14% pudeles mājās. Ieskatījoss kontā. Bija 3,39. Kopā sanāca 3 14% smagie.
Goldie, nedrīkst satikties ar mani. Es gribu tikai paēst. Dabūjis, izgulēšos, un būšu prom. Kaķis

Egija, tu mani dievinātu. Mani reālie stāsti, nav mazāki par taviem. Slimi. Tikai es negribu tevi. ES gribu Goldie. Taga jau tas ir fakts. Es gribu Neraate, pabaro mani. Esmu ļoti izsalacis dienām. Goldie, tu vari nopirkt mani ar ēdienu

Es reiz nomaucos uz tās trakās 120 km trases pusvidu, uz kādiem 60 km/h. Es notriecu egli ar olām , trasē. Nesāpēja. Draugi smējās "nu pizģec, nolauzt egli ar olām". Kārpijos ārā no sniega, un pohui turpināju braukt

Gemini saka, 120 varēja būt reāli. uz iespaidīgām trasēm 110-120 km/h ir pilnīgi reāli. Nu jā. ātrums bija nereāli ārprātīgs. Bet Armandam baiļu nebija

Es taču maucu ar snowboard. Sanāca ļoti slikti. Es pastāvīgi kritu uz muguras. Uz sniega slēpēm Karpatos, gan maucu, ka maz neliekās. Gāju pa vcisām trasēm, arī pa melno. Tur likās, ka nositīšos. Beigās tā bremzēju, jo bija nenormāli bail – pilnīgs ledus. Uz sarkanās trase pohui. Trase nobeigumā, kad manas ļoti stiprās kājas, vnk turēju ātrumu, man likās ir 120 km/h. Gemini pajautāšu vai 120 tikai likās. Ātrums bija nenormāls trases beigās