uz Orion. reālbilde

Skatos, ka cilvēki ir reaģējuši uz jaunu Agneses Irbes svētku pārspriedumu par kristīgās civilizācijas bojāeju. Negāju iepazīties ar pilnu pārspriedumu, bet viens citāts man lika pašam aizdomāties par vienu trendīgu parādību. Atkal jau notika atsaukšanās uz viena autora fikcijas darbiem, kurā tiek pareģots, ka Eiropas lielajās galvaspilsētās būs aizliegts svinēt Lieldienas, jo apkārt būs saceltas mošejas. Svētkiem ļoti piemērots fantasms.

Man šķiet interesants vārda "aizliegts" lietojums. Ja vien mēs neticam tam, ka visi ieceļotāji pa taisno nonāk varas un likumdošanas posteņos, visdrīzāk mēs te runājam par to, ko konservi nicīgi sauc par "politkorektumu" vai "woke". Tātad, par iespējamu pašcenzūru. No vienas puses ir nepatīkami savu realitāti pielāgot dusmīgam pūlim, bet šīs civilizāciju sadursmes teorijas faktiski balstās uz to, ka viens dusmīgs pūlis skaitliski sāks pārspēt otru dusmīgu pūli. Politkorektajam woke visdrīzāk aizliegums svinēt Jēzus augšāmcelšanos stāv kaut kur tur tajā pašā plauktiņā kur aizliegums veikt abortu. Cita starpā dusmīgs pūlis mūs ir novedis pie četrdesmit stundu darba dienas, nevis faktiski vergu darba. Vēl no citas puses woke nozīmē arī to, ka tu izvēlies lietot valodu, kura tavam sarunu biedram nav aizvainojoša, jo vēl bez bailēm eksistē arī empātija. No tā savukārt izriet, ka empātija arī var tikt uztverta kā ierobežojoša, un var radīt apdraudējumus, un apzināta agresija daļai sabiedrības sniedz drošības sajūtu. Kas, protams, arī ir saprotams, dabā netrūkst tam piemēru, bet tas nozīmē arī to, ka tur kaut kur jābūt kādam, kas pieskata šos viegli trigerējamos pūļus, un meklē līdzsvaru starp šiem visiem spēkiem, lai tie netraucētu viņu iespējai mierīgi apmeklēt kādu teātri vai restorānu. Jeb izmantojot citas metaforas, mēģina pieskatīt, lai bērni savā starpā nesakaujas.

pirms 20 gadiem šajā dienā
vm.gov.lv: Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.

Tas ir mazliet fascinējoši, ka statistiski dati un zinātniskais konsensus var tik viegli tikt aizstāsts ar "viens džeks man izstāstīja". Sure, prāts ir jāspēj turēt atvērts jaunām lietām, jo netrūkts kolektvo pārliecību, kas neiztur laika pārbaudi, bet kritiskuma līmenim būtu tomēr jābūt mazliet augstākam par uzticēšanos pirmajam garāmgājējam ar viedokli. Īpaši jau šobrīd, kad viedokļu ģenerēšana ir monitizējama, un saturs un kvalitāte bieži vien pat nav svarīga.

beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu

vispār ļoti kaifs

pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd

tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.

treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.

ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.

Laiks skrien tik raiti. Man šķita, ka pavisam nesen lasīju labas ziņas par to, ka kat kad pēc gadiem tiks būvēta zirņu proteīna rūpnīca. Pēkšņi tā sāks ražošanu jau nākamgad.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.03.2026-zemgale-toposaja-zirnu-proteina-rupnica-uzstada-iekartas.a641103/

Ne tik labajās ziņās, šķita, ka likums par sprostos dēto olu aizliegumu jau stājies spēkā, bet izrādās, ka jāsāk viss no jauna, jo likumu nemaz nesāks izskatīt, jo iemesli. Spēcīgs "aizliegtā paņēmiena" raidījums par tēmu. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.03.2026-vistu-liki-ercites-un-apgriezti-knabji-video-atklaj-nepatikamus-skatus-aluksnes-putnu-ferma-vadiba-apsauba-ta-autentiskumu.a641051/

Spāņi malači, vismaz kādam eiropā ir kas līdzīgs mugurkaulam.

Es tikai vēlos jums atgādināt par vienu brīnišķīgu meiteni. Viņas vārds bija Zahra Hašemi. Zahra bija dizainere un ieradās izpildīt pasūtījumu Ali Ganduma, ārsta un KSIR locekļa, mājās. Viņš uzbruka Zahrai, un pašaizsardzības nolūkos viņa viņu nogalināja. Ajatollas piesprieda viņai nāvessodu. Bet, kā teikts viņu svētajā grāmatā, jaunavas nonāk debesīs. Tāpēc Zahra tika "izprecināta", izvarota un sodīta ar nāvi. ( daudz )

Ja povtorjaju ka že mņe hujova

/Yanka Djagiļeva/
Nirvana. sāp ļoti

Dievs, esmu iemīlējies Tevī. Es Tevi mīlu ļoti. Es nezinu kā mīlu tevi

Piedodiet, esmu Dievs, savā stacijā

Absolūti dievīgi. Bolts atbrauca. Aizveda Stīvu un Marku kur viņi gribēja nokļūt, un mājās nāca turot bikses, jo prāta nebija, tās sakārtot. Nācu pa kāpnēm tās pieturot, reizēm apenēs, jo brutāli krīt nost. Sprauslāju taxi šņabi, cik riebīgs.

Jāsaka, ka es tā īsti nebiju gatavs Hamnet. But I'm glad I did.

Jostas sprādze atrasta, bet nekā nevaru sakabināt. Bļeģ, tik maz prāta man ir reti kad. Es domāju, ka diennakts šņabenē es jutīšos kā dieviņš. Tikai tas ir vesels korālis tur nonākt.

Man nav tuvu Yankay Dyagiljevai Kak zhe mne hujova. Es nokavēju visus veikalus. Bikses nestrādā, vnk krīt nost. smēķu nav, bet būs. Bļe\g, es nekur netieku. bolts nebrauc. Rociņas trīc, nevaru atrast jostas sprādzi. Es neesmu dzēris. Tas ir hujova

Stīvs un Marks šovakar atkal piedzersies. Es jau teicu, ka nav gudra ideja, bet viņi neklausās.

/Royksopp/

Ir dienas, kad man šķiet, ka es šai dzīvei neko nekontribjūtoju. Citi cilvēki dara mākslu vai izgadro vakcīnas, man pat nav viedokļu ar ko padalīties soctīklos. Mani dienas mērķi ir uztaisīt pēc iespējas labāku kafiju, atras kādu mūziku, kas mani negarlaikotu, vai sameklēt kādu filmu, kas nebūtu Holivudas klišeju savārstījums. Nesenā ballītē secināju, ka cilvēki, kas lieto alkoholu, iekuļas visādos piedzīvojumos. Ne vienmēr viņi tajos vēlas būt tanī brīdī, kad tie notiek, bet vismaz tas ir kāds stāsts kādā ballītē. Man arī nav nekādas intereses viedot draudzības kikboksa grupiņā, vai vispār jebko balstītu jebkādā hobijā. Mani neinteresē arī bāri, restorāni, teātris, tviteris, politika, par ikdienas grind bezjēdzību es vispār nerunāju. Man vakar treniņa laikā bija zvanījis kolēģis, un es īsti nesapratu, kurā brīdī es varētu būt neskaidri izteicies, ka man ir nulle intereses risināt korporatīvos ugunsgrēkus, un ka es esmu gatavs pārdot tikai savas kompetences un laiku, plānojot savu grafiku, nevis savu dvēseli. Tādā ziņā es ļoti cienu tos kolēģus, kas var paziņot, ka pēc pus stundas viņus var nemēģiāt sakontaktēt, jo viņam ir jābrauc pakaļ bērniem, un izjūtu nicinājumu pret tiem, kas kaut ko runā par virsstundām.

Var jau būt, ka šis viss ir pārgurums un slimošanas sekas. Jāmēģina iziet no mājas, un pāriet pāri ielai, kur notiek pasākums. Cilvēkiem tipa patīk pasākumi.

Ak, Dievs. Tu saproti, ka esmu Tevī iemīlējies kā Nirvana, 1995. Es staigāju noplēstās drēbēs, pa Vecrīgu, un man nevajadzēja nekādu apliecinājumu. Es biju pilnīgi panks, un klausījos Nirvana kaseti uz riņķi. Man bija pilnīgi pohui ko domā pasaule. Es klausījos mūziku un raudāju bare eyes kasetē, to apgriežot uz pusēm. Man bija vienalga kā tas izskatās. Es vnk griezu kasetes puses, un nācu mājās noraudājies.

Kāds iebilst.

Es drunk, un domāju tikai par Lauru. Viņa. iespējami, par mani vairs nē. Es dumji mīlu tikai viņu. Dumji. Tikai viņu.

/Patti Smith - Smells Like Teen Spirit/