reliģiskais moments [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jan. 20th, 2019|06:32 pm]
churches stand for what we once did
linkpost comment

[Jan. 20th, 2019|06:30 pm]
ēka tevi lūdz pat ja es esmu tukša
linkpost comment

[Jan. 10th, 2019|05:43 pm]
vēl priesteris teica, ka vajag darbiņu darīt tā, ka citi cilvēki, to redzot, sāk slavēt Dievu. piemēram, sētnieks labi notīrījis ielu, un garāmgājējs saka - paldies Dievam, ka iela ir notīrīta. vai arī, varbūt, kā manā gadījumā, es 5 mēnešus nesūtu scenāriju un kavējas filmas pabeigšana, un tad es beidzot aizsūtu, un filmas ražotāji saka - paldies Dievam, ka beidzot atsūtīja?
link4 comments|post comment

[Jan. 6th, 2019|12:45 am]
Priecīgus Ziemassvētkus!

Un redzi, Tas Kungs gāja garām.

Liela un spēcīga vētra,
kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis,
gāja Tam Kungam pa priekšu,
bet šinī vētrā nebija Tas Kungs.
Pēc vētras nāca zemestrīce,
bet Tas Kungs nebija zemestrīcē.
Un pēc zemestrīces bija uguns.
Bet Tas Kungs nebija ugunī.
Bet pēc uguns - lēna balss.
link3 comments|post comment

[Jan. 4th, 2019|01:36 pm]
"es dzīvošu nenorimis
kad es vairs nebūšu miris"

R.Štelmahere
linkpost comment

[Jan. 4th, 2019|01:30 pm]
ieraxtīju pie methodrone, bet jāpiefiksē arī šeit - "liecība"?

pirms kādiem 19 gadiem man bija pēkšņas Dieva - mīlestības upes - sajūtas, uzrunāja arī labums un sirsnība kristiešu vidū, iepretī diezgan nežēlīgajai pusaudžu alko un destrukt. attiecību realitātei. tad ar laiku, apm 10 gadu laikā, sāku "atkrist", jo besīja lietas baznīcā, īpaši seksisms un pareizums (šķita, ka man stipri jāierobežo mans radošums un emocijas un vispār viss ķermenis jāatstāj aiz durvīm), bet joprojām atcerējos savu atklāsmi tikai sāku domāt, ka tas ne obligāti ir kristīgais dievs.

tad sāku pētīt šo "kaut ko citu" palēnām atklāju veselu garīgo realitāti; apzinātība, meditācija, viss neduālisma virziens, pa ceļam nedaudz arī enerģijas iečekoju un psihedēliju. tagad, man tikko nomira tēvs. viss izskatījās tieši tā - https://www.youtube.com/watch?v=0Gj4cwdqNng - un notikumos ap viņa nāvi es vienkārši peldēju tajā garīgajā telpā, un tad arī sapratu, kā tajā darbojas lūgšana - kā tiekšanās, kā ķeršanās pie rokas, kaut kas tāds, kā trūkst neduālismā. kur bieži iemitinās intelektuālais snobisms un pašsaustīšana, netiek validēta ne tava vainas sajūta, nedz dota cerība, nedz līdzekļi, kā palīdzēt tiem, ko mīli. ko darīt lielās ciešanās? kas ir ērtāk - sev teikt "ciešanas ir mana prāta konstrukcija, un es esmu lohs, ka ar tām identificējos" vai saukt "apžēlojies"? visa tā psiholoģiskā realitāte tiek noraidīta un tādējādi paliek tumsā un mēs līdz ar to.

Kristietība ir stāsts par to, kā Vārds tapa Miesa. Logoss, visur esošā apziņa, viss, ar ko dīlo neduālisti, kristībā mums pasniedz roku, būvē tiltu, "apžēlojas". neizliksimies, ka nedzīvojam sūdos, ja pagaidām vēl dzīvojam. ja tas aizņem lielāko daļu nu mūsu apvāršņa. vai ka mēs "jau esam šeit" un "tas tikai jāierauga", ja duālismā kritušās sirdis bauda tikai izolāciju un kulšanos pa saviem grēkiem. visas ilgas ir ilgas pēc dieva un visas sāpes ir sāpes par šķirtību no dieva. lūgšana ir transportlīdzeklis. un tā sākās ar "grēknožēlu" - atzīšanos savas dvēseles slimībās un ego nespējībā.

ā, un maybe cilvēkiem Āzijā un Peru, kas ir dzimuši citā garīgajā telpā, kam ir cita miesa un nav tik stingru ego robežu, līdz ar to arī ciešanu, drāmu, vainas sajūtu, traumu utt., kas ir vairāk kā "bērni", varbūt viņiem ir pavisam citas garīgās vajadzības. viņiem pietiek ar self-inquiry, midfulness, un varbūt nav vajadzīgs Kristus? es nezinu. es domāju, ka reliģija vienmēr ir arī antropoloģija.
link11 comments|post comment

[Dec. 21st, 2018|11:38 pm]
vai kāds var man nofočēt un atsūtīt vai iedot paroli uz šo rakstu (tiešām nevaru atļauties)
https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/jezus-nebija-kristietis-19659
link7 comments|post comment

[Dec. 19th, 2018|12:03 pm]
nav vajadzības pretnostatīt garīgās un sekulārās realitātes, jo tās ir paralēlas pasaules, muļķīgi iedomāties, ka mēs šeit, dienas redzamajā daļā, kaut ko varētu devalvēt vai citādi ietekmēt. un pat ja varam, tad tas nekad uzreiz nav redzams, kā tieši. ja duālisms eksistē, un pašlaik atkal sliecos uzskatīt, ka eksistē, tad tas ir garīgā līmeņa duālisms starp tumsas un gaismas spēkiem. bet viss, kas notiek šeit, ir tikai putas - labo no sliktā atškirt ir diezgan grūti
link3 comments|post comment

[Dec. 19th, 2018|09:26 am]
ciba kā piemineklis tam, ko mēs esam domājuši, jo kur citur tas paliek
link4 comments|post comment

[Dec. 19th, 2018|09:23 am]
linkpost comment

[Dec. 16th, 2018|04:51 pm]
šodien 40 dienas.

no saņemtajiem "turies" man ir mierinājumvārdu tops, kura pirmajā vietā ir tas, ko tikko man teica viena 80-gadīga pareizticīga dāma, bijusī Chanel kosmētikas lūpukrāsu veikala īpašniece Ziemeļkarēlijas mazpilsētā -

"time gives, time takes"
linkpost comment

[Dec. 16th, 2018|03:19 pm]
no kristietības novērsos pirms 10 gadiem, džeku dēļ.
es nejutu, ka man tur, tajās draudzēs un attiecībās, būtu vieta kā "cilvēkam", kā Patiesības meklētājam un pārdomātājam. man bija kādi 18-24 gadi un apkārt bija daudz cilvēku, ar kuriem es biju emocionāli saistīta dažādās formās (ne obligāti romantiskā un ne jau ar visiem reizē), un es visās šajās attiecībās agri sajutu, ka no manis gaida kaut kādu "sievas" attieksmi, ka es ar savu pārāk nemierīgo prātu neesmu tāda sieva, kā Dievs ir teicis, kādai ir jābūt Bībelē, ... sajutu kaut ko tādu, ka man tuvi cilvēki it kā noniecina manus jautājumus un autentiskos pārdzīvojumus attiecībās ar Dievu; ka man pie tiem vajadzētu nonākt pastarpināti, ar paklausības starpniecību, kas nozīmē - ar garīdznieka, vai vīra, vai teoloģiski izglītota vīriešu kārtas drauga starpniecību. un ir cilvēki, kam tas der, kuru dzīve ir tāds sirdsskaidrs ceļš, bet mana dzīve ir jau bērnībā sabojātas, pazudinošas sirds ceļš, ar radikālu neuzticību jebkādām autoritātēm un vienlaikus alkām pēc tām. es zinu, ka es vienmēr stāvēšu pēdējā rindā.
tagad domāju, ka Kristū nav ne sieviešu ne vīriešu, ka kristietība tas kaut kādā ziņā ir Patiesais Feminisms, jo mūsu būšana dzimumiem paliek daudz virspusējākā realitātes līmenī. man vajadzēja ilgu laiku, lai to saprastu. jo esmu pārjutīga pret nosodījumu un noraidījumu un tas man traucē pašai domāt savas domas. mani priecē tas, ka manī iekšā ir izveidojusies tāda vieta, kur es esmu kā veca sieva, kam par visu nospļauties. lai arī vienlaikus tajā virspusējā, fiziskajā līmenī, es varbūt esmu daudz jaunāka, nekā biju jaunībā.
starp mani un Kristu bija daži pārpratumi, bet tagad viņi ir atrisinājušies.
linkpost comment

[Dec. 16th, 2018|03:02 pm]
manā pateicību sarakstā ir tas, ka man beidzot ir mentori, pēc kuriem esmu lūgusi daudzus gadus. šis ir no sērijas "tas, ko nevar uzzināt internetā". lūdziet pēc mentoriem, ja jūs kaut kas profesionāli vai garīgi interesē. 2-3 no tiem ir šeit, Somijas laukos, viens ir internetā, un viņš man palīdz (atkal) saprast kristietību.
un viņš man raksta tā:
"Diemžēl arī baznīcā bieži cilvēki izmanto labi ieeļļotos vainas un vainošanas un nepareizības ļaunos ietekmes instrumentus, lai kontrolētu cilvēkus viņu vājībās un dvēseles ievainojumos... bet patiesībā tā ir apvērsta - perversa kristietība, kam nav sakara ar Kristus žēlastību. To izmanto, jo tā darbojas, bet tā neved uz atbrīvošanu un prieku".
"Mums Dievs nav devis tiesības tiesāt un nosodīt nevienu, ne sevi ne citus. Ar to jācīnās. Ja Dievs mūs pieņem kāpēc lai mēs sevi un cits citu nepieņemtu.
link15 comments|post comment

[Dec. 16th, 2018|01:18 pm]
nevajag arī aiztripot kaut kādā apsēstībā pašam ar savu hipersensitivitāti
link11 comments|post comment

[Dec. 16th, 2018|12:58 pm]
šī vieta, kurā notiek visa tā mūsu ņemšanās lai nodrošinātu sev safe space, taisnību starp vīriešiem un sievietēm, kvalitatīvu mākslu, un lai neviens nekāpj uz galvas, nerada sliktus vaibus, lai nesagādājam paši sev apkaunojumu, kur notiek arī valoda, mājas kārtošana, naudas pelnīšana, deitošana, tas ir tikai virsējais realitātes līmenis. tajā nerodas ne cēloņi, ne sekas. tāpēc man gribējās pateikt, ka viss ir nieki. ka te, mūsu vidū, nerodas ne cēloņi ne sekas.
link3 comments|post comment

[Dec. 15th, 2018|04:33 pm]
viss īstenībā ir nieki. kā jums šī atziņa?
link4 comments|post comment

[Dec. 13th, 2018|04:00 pm]
es agràk domàju, ka neduàlisms vai hipijiskais melange-šivaītisms ir mazàk judgemental par kristietību, bet lol, nav vis.
cilvēki ir stulbi visur.
vai arī, ne-neirotipiskiem cilvēkiem nav ērti nekur.
linkpost comment

[Dec. 11th, 2018|11:12 am]
[Tags|]

man atnāca sapratne par vienu biežu sajūtu, ka mani kaut kādu iemeslu dēļ "nelaiž" reālajā realitātes līmenī, ka man ir kaut kam nogriezta piekļuve. lai arī kognitīvi man viņa ir, tīri reāli - un atkal, ko nozīmē šis "reāli" - tur ir kaut kas ļoti fizisks, tajā, kas atnāk pie manis atsevišķos brīžos. sapņos un psihedēliskos ceļojumos, lūgšanās, tie ir tie rīti, kad pēc mošanās uzreiz gribas skriet pie ikonām; meditācijās, dažkārt bezmiega brīžos, un reizē tas ir arī kaut kāds līmenis, kurā ir daudz vieglāk saprasties ar citiem cilvēkiem - kā viņu priekos tā bēdās

un tas, kas stāv un nelaiž priekšā, ir izolētības ilūzijā balstīts "neediness", 2 gadus veca bērna apvainoti paranojiskais skatiens
linkpost comment

[Dec. 9th, 2018|10:04 pm]
ļoti interesants raksts par Perta mūzikas attiecībām ar pareizticību
https://www.christiancentury.org/article/critical-essay/how-arvo-p-rt-speaks-prayer-secular-world?fbclid=IwAR2J4sRyLtvvWSkm6JJRz8b3I7HSFIhpsVeozGS1HxXyNr32BK6YYzC0Q4s
link2 comments|post comment

[Dec. 8th, 2018|06:06 pm]
[Tags|]

visbiežāk aizmirstā patiesība pasaules vēsturē ir, ka Kristus nenāca pasauli tiesāt, bet dziedināt
link14 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]