| |
[Feb. 19th, 2021|09:15 pm] |
manā dzīvē garīgajā jomā tikko notika izvirdums
pēc dažu piedošanas darbu pabeigšanas pārbīdījās tektoniskās plāksnes
kaut ko ieraudzīju, bet baidos sev raksturīgajā liekvārdībā un lielprātībā to noslīcināt
es esmu nogurusi no savas runāšanas |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2021|08:39 pm] |
|
Dievs ir skaists |
|
|
| |
[Dec. 26th, 2020|03:36 pm] |
Let no man say what God is or what God is not.
Rather let him keep quiet inside his being - until he finds his Lord here.
(no mooji z.sv. dievkalpojuma) |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2020|07:07 pm] |
|
es domāju, ka zinātne ir nevis Dieva neesamības pierādījums, bet gan viņa apraksts |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2020|03:38 pm] |
|
kaut kādā ziņā dzīves uzdevums ir izglābt savu dvēseli pašam no sevis |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2020|12:44 pm] |
man bija kādi 8-10 gadi, kad es iemīlējos upē. tas bija kaut kur Limbažu rajonā. tur nebija nekas cits ko darīt, citu bērnu nebija, neatceros, ko darīja māsa... tad es vienkārši katru dienu gāju un viena pati stundām bradāju pa seklo upīti
jau kopš bērnības atrodoties viena dabā es ieeju stāvoklī, ko kristīgie mistiķi, un pareizticīgie parastie, mēdz saukt par "lūgšanu", un nevis lūgšanu kā ceļu, bet lūgšanu kā tiešu klātbūtni esamībā, komūnijā, ārpus laika, peldēšanu žēlastībā.
visus savus garīgos centienus es varētu aplūkot kā mēģinājumu atgriezties tur. atcerēties Dievu, nevis viņu iemācīties.
un neraugoties uz visu to, es joprojām neesmu prakses, disciplīnas utt.cilvēks, katru dienu mans atgriešanās ceļš ir cits. es varu saprast, kā dažiem cilvēkiem šķiet, ka viņi ir neglābjami samaitāti un tikai gaarīgā disciplīna viņus glābs... draugi, disciplīna ir kā antidepresants. kaut kādu laiku, teiksim, 6 mēnešus, var palīdzēt, kaut ko var parādīt, bet nevajag uz tās uzsēsties un padarīt par vēl vienu ego murgu. jo glābj joprojām žēlastība. un katram ir tiesības uz viņam piemērotāko ceļu, lai to atcerētos. |
|
|
| |
[Sep. 3rd, 2020|04:08 pm] |
|
divas nepietiekami novērtētas mūsdienu lūgšanas, kas tomēr ir vajadzīģas vairāk nekā ever - par īstenību/skaidrību, un līdzsvaru dzīves/darba procesos, lai nebūtu jādzīvo dienišķās mokās. |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2020|11:56 am] |
ir divi atmošanās līmeņi - pirmais, kad dvēsele atpazīst patiesību un tiek pārveidota, un otrais, kad tu beidz tiesāt citus - par to, ka viņi kaut ko ne tā ēd, ne tā lūdzas utt.
kad dvēsele ierauga citas dvēseles. kad tu dziļumos, ne tikai "uz papīra" (ar prātu), saproti, ka citi cilvēki nav ne viņu viedokļi ne darbi, nedz arī psiholoģiskās būtības. |
|
|
| nedaudz budistu dzejas |
[Jul. 20th, 2020|04:02 pm] |
Do not say that I'll depart tomorrow
because even today I still arrive.
Look deeply: I arrive in every second
to be a bud on a spring branch,
to be a tiny bird, with wings still fragile,
learning to sing in my new nest,
to be a caterpillar in the heart of a flower,
to be a jewel hiding itself in a stone.
I still arrive, in order to laugh and to cry,
in order to fear and to hope.
The rhythm of my heart is the birth and
death of all that are alive.
(...)
Please call me by my true names,
so I can hear all my cries and laughs at once,
so I can see that my joy and pain are one.
Please call me by my true names,
so I can wake up,
and so the door of my heart can be left open,
the door of compassion.
Thich Nhat Hahn |
|
|
| |
[Jul. 15th, 2020|04:45 pm] |
laba lūgšana par mirušajiem ir šī
(vienkāršs un spēcīgs instruments, kas palīdz gan aizgājušā gan paliekošā dvēselēm)
"Piemini Kungs Sava aizmigušā kalpa (vārds) dvēseli, piedod viņam visus tīšus un netīšus grēkus un dāvini viņam Debesu Valstību." |
|
|
| |
[Jul. 5th, 2020|07:40 pm] |
Darkness
by David Whyte
When your eyes are tired the world is tired also.
When your vision has gone
no part of the world can find you.
Time to go into the dark where the night has eyes to recognize its own.
There you can be sure you are not beyond love.
The dark will be your womb tonight.
The night will give you a horizon further than you can see.
You must learn one thing.
The world was made to be free in.
Give up all the other worlds
except the one to which you belong.
Sometimes it takes darkness and
the sweet confinement of your aloneness to learn
anything or anyone
that does not bring you alive is too small for you. |
|
|
| |
[Jun. 16th, 2020|08:53 pm] |
|
viena lieta, kas jums varbūt nepielec par Dievu ir, ka viņš jūs mīl vairāk, nekā jūs paši sevi jebkad spēsiet mīlēt |
|
|
| |
[Jun. 12th, 2020|12:47 pm] |
vislabākais veids, kā nočekot savu garīgo stāvokli ir jautājums -
"vai tu esi pateicīgs par dzīvības dāvanu"
ne tikai intelektuāla novērtēšana, bet visas miesas un dvēseles vibrācija.
ja ir kaut kādi BET, disklaimeris - pret brāli, pret sistēmu vai (visbiežāk) pašam pret sevi - u not out of school yet. "vēl neesat sasnieguši pilnību savās lūgšanās".
work harder on loving yourself the way God has!
lieta, ko es pārmetu (intelektuāli) baznīcai ir, ka tā nepietiekami norāda uz atšķirību starp reālistisku sapratni par savu universālo neperfektumu (iedzimtais grēks) un dramatiskiem pašnoniecinājumiem, pašpazemojumiem - kuru pamatā ir dziļa, pre-verbāla nepateicība par dzīvības dāvanu, un matērijas dāvanu - šis ķermenis, šis radījums.
visdziļākais, visgrūtāk nomazgājamais grēks. grēks ortodoksālā izpratnē - tavs grēks ir tava brūce, nevis tava vaina. |
|
|
| |
[Apr. 12th, 2020|12:31 pm] |
|
Čekoju online tiešraides no pasaules baznīcām (beigās paliku pie griekju pareizticīgo Palmu svētdienas no Palmspringsas Austrālijā) - mazliet bēdīgi kā visā pasaulē mācītāji vieni paši spēlē ērgeles un paši dzied savam Dievam tukšā baznīcā - bet nu uz to mēs ejam. Kristus ir augšāmcēlies bet baznīca tukša |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2020|11:13 pm] |
diskusija par morāli un ētiku vairs nav aktuāla, jo varas attiecības ir mainījušās. mēs visi esam daudz vienlīdzīgāki, nevis tie, kas izvēlas un tie, kurus piespiež.
tagad fokuss ir pārvirzījies uz dziedināšanu, jo ir skaidrs, ka nevienam, kas ir dziedināts, neko sliktu darīt negribas. nevis ka viņš sevi piespiedīs nedarīt neko sliktu un tādējādi tiks dziedināts, vai tā būs pazīme, ka viņš ir dziedināts, no, lol, not like that. |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2020|10:58 pm] |
savās lūgšanās nevienu nevainoju
slaku savu dīvānu ar asarām |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2020|09:56 am] |
un vispār, draugi.
man ir ļoti žēl, ka tik daudzi izmanto reliģijas jo īpaši kristietību kā savas personiskās agresijas un citādi domājošo nosodīšanas autletu - gan tie, kas tic, gan tie, kas netic.
un man ir žēl, ka agrāk to daudz esmu darījusi arī es.
es to līdz galam nesaprotu, bet tam ir sakars ar sirds un prāta pārprastajām attiecībām. |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2020|09:53 am] |
|
vispār pēdējā es daudz vairāk novērtēju baznīcās uzturēto enerģiju, un arī to, kas tiek ģenerēts lūgšanu vai kopīgas dziedāšanas laikā, vai liturģijas un vakarēdiena laikā. tam piemīt dziedinoša iedarbība pašam par sevi, pat ja cilvēks "netic pareizi" vai arī netic nemaz (bet ir atvērts kolektīvajām emocijām) |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2020|09:47 am] |
vakar nejauši gadījos Epifānijas dievkalpojumā vietējā katoļu baznīcā un sapratu tikai vienu teikumu - confiance - n'ayez pas peur - je suis la (sic!)
viss saka visam: uzticieties, nebīstieties, es esmu šeit |
|
|