reliģiskais moments [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 18th, 2021|03:56 pm]
kas ir "netīrs" - to zina un jūt visi, mani interesē fenomenoloģijas nevis ētikas aspekts.
tā ir pirmkārt necieņa pašam pret sevi, vēlme kaut uz brīdi apiet dabas likumus. kuri pēc brīža tev tāpat atspēlēsies,
un tad tu jutīsies netīrs, un kļūs arvien grūtāk un grūtāk sevi no rītiem pierunāt atgriezties pašai savā ķermenī.
linkpost comment

[Oct. 18th, 2021|03:44 pm]
ideja par to, ko nozīmē "svēts", ir kompromitēta kristīgās baznīcas liekulības tūkstošgadēs. svēts kļuvis par sinonīmu svētulīgam un grēcīgs ir kļuvis par sinonīmu inčīgam, un "tabu" - nav zināms, kas aiz šī vārda vispār stāv, vai kaut kas ļoti svēts vai ļoti netīrs, un es domāju, ka aiz tā stāv abi, un bieži arī mūsu nevēlēšanās pievērsties kaut kādiem neērtiem jautājumiem, vēlme tos turēt kaut kur zem segas.

atmuitojot "tabu", kā sekss, prieks, viss kas ir saistīts ar ķermeni, mēs it kā to atbrīvojam no svētulīguma važām, bet vienlaikus nejauši arī sekularizējam. un tajā es redzu lielu iztrūkumu un darbības lauku.

jo - viss ir svēts. prieks ir svēts. prieku var konsekrēt. miesa ir templis. sekss ir svēts. to var konsekrēt. un tam visam nav nekādas saistības ar morāli. tam ir saistība ar tuvošanos noslēpumiem, tuvošanos dzīvei kā pateicības dievkalpojumam. un bērēm kā ražas svētkiem.

to, ka mūsu piedzimšana un nomiršana ir svēta, ka miroņi (kādu brīdi) ir svēti, un bērni ir svēti, to pagaidām, paldies Dievam, neviens neapšauba, vismaz ne miera laikos
linkpost comment

[Oct. 18th, 2021|11:17 am]
Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību,
kā arī visas mēlnesības,
kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena,
Ka jūs ar to augat un topat izglābti,
ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.
Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens
linkpost comment

[Oct. 12th, 2021|06:25 pm]
ļoti daudziem ir tāda problēma kāda (bija) man - ka viņi ir aizmirsuši, kāpēc ir izvēlējušies dzīvot, ka ir visu laiku tāda kā puskoka sajūta, it kā mēs te būtu ievilkti pret savu gribu, kas tiek projicēta lokalizētos neiederēšanās veidos (neiederos starp sievietēm, starp ierēdņiem, starp latviešiem, utt.)
link7 comments|post comment

[Oct. 12th, 2021|06:36 am]
Mēs neesam akmeñi - mēs esam putni

Un dievam ir vienalga par mūsu grēkiem - tie apgrūtina tikai mūsu pašu siržu pacelšanos
link1 comment|post comment

[Oct. 11th, 2021|07:16 pm]
lai mums nebūtu tik grūti, te ir izliktas visādas lietas, kas atgadina debesis. mūzika un dejošana, pirmkārt, un tad, protams, attiecības. kur mēs cits citu atceramies.
un nav nekāda cita dvēseles uzdevuma, kā turēt debesis dzīvas sevī un apkārt.
link1 comment|post comment

[Oct. 11th, 2021|09:49 am]
kad viss bija beidzies, més stávējām ārā, tumsā, zem neticami krāšņajām nakts debesīm, pīpējām, dzērām siltu tēju, apmainījāmies laipnām frāzēm, kādam vēl šur tur pazibēja spārna gals, mēs bijām zvirbuļu bars tikko nosēdušies labības laukā, tikko atdalīti viens no otra, nolikti uz zemes, un es jautāju - ok, tagad mēs esam ielikti ķermeņos, un kas mums tagad ir jādara?

vai mēs esam šeit kā šaha kauliņi uzlikti viens otru kaut,
vai viens otru mūžīgi meklēt un slēpties un satikties
linkpost comment

[Oct. 1st, 2021|11:12 pm]
vienkārši tas, ko es dzeru, ir simts reizes stiprāks par vīnu, patiesībā jau mēs dzeram vīnu, jo nevaram TO izturēt
linkpost comment

[Sep. 28th, 2021|10:00 am]
parunāsim par kalpošanu. ja sajūta, to darot, ir grūta un pretīga un bezcerīga, tā, visticamāk, nav īstā lieta.
vispār es pašlaik domāju, ka jebkāda pretdarbība ir pārprasta dievkalpošana. enerģijas ieguldījums, kas vairāk rada negatīvas emocijas nekā izplata mīlestību, ir diezgan bezjēdzīgs.
link1 comment|post comment

[Sep. 28th, 2021|09:25 am]
Dievs ir mīlestības uguns, kurā mēs krītam, kad esam nolikuši ieročus un apsēdušies pateicībā.
Es dažreiz esmu dzirdējusi šīs uguns skañu.

viss pārējais ir darbs ar savu prātu un emocijām, lai kļūtu par tīru kanālu. nestātos ceļā žēlastības darbam.

nezinu, kad cilvēks būtu tiesīgs sākt regulēt citus un mācīt viņiem kā pareizi jātic vai kā pareizi jādzīvo. varbūt vienīgi tad, ja viņam to kāds lūdz. "kā aicināts un iecelts Dieva kalps".
linkpost comment

[Sep. 25th, 2021|10:49 am]
konsekrācija ir jēdziens, kas no reliģijām nav iegājies valodā. man pagāja laiks, kamēr es sapratu, ko tas nozīmē manā garīgajā praksē, un proti, viss, ko es daru, ir ziedi, ko es nolieku Dievam pie kājām.

ir milzīga starpība, vai man kāds saka, ka man tā ir jādara, vai arī es to saprotu. pašlaik jūtu, ka notiek milzīga transformācija varas (morāles) attiecībās, ir cilvēki, kas noteikti nomirs vecajā paradigmā, kur lietas tiek darītas aiz bailēm (no sevis vai citu dzīvnieciskās dabas), nevis aiz brīvas izvēles, kas nāk caur atziņu, pēc kuras tā patiesībā vairs nav izvēle, kur pats vārds "izvēle" kļūst absurds, jo nav nekā ārpus mīlestības.
linkpost comment

[Sep. 18th, 2021|10:33 pm]
I was lost on the road, your love was so confusing
And all the teachers told me that I had myself to blame
linkpost comment

[Sep. 18th, 2021|06:34 pm]
DEBESIS PIEDZĪVO KAUNU
linkpost comment

[Sep. 1st, 2021|04:19 pm]
ļoti daudzas manas problēmas var skaidrot ar faktu, ka es esmu ielūpojusi tajās trīs dienās starp miršanu un augšāmcelšanos (bez sniega un bez gulbjiem debesīs), bet dažreiz kaut kas notiek un prāts uz brīdi apskaidrojas.

no visa bezgalīgā laika izvēloties tieši šo nogriezni
šo frāzi - pie kuras pirmā burta un aiz kuras punkta gaida bezgalība (scary, scary),

tāpēc, ak, tās vietā, ak, apžēlojies par mani nabaga grēcinieku, ak, kur gan vēl kāds tāds kā es grēkos novārtījies kā cūka dubļos, ak dievs kāpēc tu esi mani atstājis

Dievs Tevi pavadīja līdz šīs frāzes sākumam un atkal gaida aiz tās beigām, muļķi
un šajās saldajās skavās
tev ir jāmācās būt cilvēkam - jāmācās būt šajā miesā,
nevis abstrakcijā,
bet šajās aknās, plaušās, imūnsistēmā, fascijā

būt miesā nav metafora,
miesas templī
lai arī valoda pat vistiešākās lietas padara par metaforu
link1 comment|post comment

[Aug. 30th, 2021|11:20 am]
tas ir neticami, kā manā dzīvē ienāca Magdalēna. tas sākās ar to, ka savā dzimšanas dienā uzzināju, ka šī ir arī viņas diena.
šo rītu sāku ar raudāšanu, bet tad paskatījos uz šo mazo ikoniņu, uz to izteiksmi, ar kuru šī badass beibe tur rokā sarkano olu - bitch please? jo Kristus ir augšāmcēlies?

paldies.
linkpost comment

[Aug. 27th, 2021|11:02 pm]
Nekas, kas ir īsts, nesadegs.
linkpost comment

[Aug. 26th, 2021|12:09 am]
es šodien visu dienu domāju par šo te ikonu, sarkano krāsu, rozēm un sarkano olu. par vārdu "mīlestība", kas uzrakstīts pāri visam lieliem burtiem. sarkanās olas vēstījums ir: pietiek dzīvot ar salauztu sirdi, jo Kristus ir augšāmcēlies. savukārt krūkā ir nardu eļļa, ar kuru tiek iesvaidītas Kristus galva, viņu gatavojot nāvei.  

Magdalēnas kults (sekta?) ir tāds kristiešu sūfisms. Man vienmēr ir paticis sūfisms - islāma tantriskais spinoffs.

linkpost comment

[Aug. 25th, 2021|12:55 pm]
[Tags|]

when you realize there is no ground, what you're left with is the vastness of space
linkpost comment

[Aug. 15th, 2021|08:55 pm]
[Tags|]

Nekas, kas ir patiesība, nesadegs
link1 comment|post comment

[Aug. 3rd, 2021|11:23 pm]
kas paliek no mūsu idejām un uzskatiem pēc tam, kad tie ir pabijuši patiesības ugunī?
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]