reliģiskais moments [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 13th, 2018|05:37 pm]
arī par grēku. grēks nav pārkāpums. grēks ir dvēseles slimība. vaina. ne kā "vainīgs" bet kā "vainīte".

kā redzat, atklāju Austrumu baznīcu
link2 comments|post comment

[Nov. 13th, 2018|05:33 pm]
es uzzināju, ka par lūgšanu zinu mazāk, nekā man šķita.

lūgšana nav vārdi. tā ir tiekšanās, prāta un ķermeņa stāvoklis.

vibrācija?

lūgšana ir mērķis, uz kuru tiecas meditācija.
linkpost comment

& he conceived griefology [Nov. 13th, 2018|05:30 pm]
https://www.youtube.com/watch?v=32qrOT2b8Go&feature=youtu.be&fbclid=IwAR3pk1dpOilJnsf4Pog51wCJPIIdXd7xhAv1qBMui1d799S_tEKPPMoUxXg
linkpost comment

[Nov. 12th, 2018|01:36 pm]
Tad ķēniņš piecēlās no krēsla un lika aizdegt
savas zelta lampas. Un tās viena pakaļ otrai
atspīdēja zaļos sienu spoguļos un viena pakaļ otrai
meta gaišas liesmu lapas sejās un acīs ķēniņam
un mazai princesei Ilzītei, kad tie, kā no klusa
viļņa pacelti, izgāja caur pils istabām, kuras aizdegās
tūkstošās prieka ugunīs.
linkpost comment

[Nov. 12th, 2018|01:34 pm]
Un ko lai es daru tiem puikām, kas tevi tik
nežēlīgi mocīja?» ķēniņš prasīja.

«Ei, ķēniņ, es nepieminu ļaunu. Šie mazie ļaudis
ir tik ziņkārīgi. Viņi vēl nezin, kā sāp. Viņi grib
redzēt sāpes un priecājas, kad kaķis mokās.»
link1 comment|post comment

[Nov. 12th, 2018|01:33 pm]
«Tev taisnība, kaķīt,» ķēniņš domīgi teica. «Reiz
es gribēju pakārt laupītāju, bet tas sāpēja viņa
mātei. Un mātes bēdas sāpēja viņa māsai, un meitas
sāpes sāpēja viņas dārzam: puķes novīta, un ābeles nobirdināja
negatavus augļus, jo meita ziedā aiz
bēdām aizmirsa viņas apliet. Tad es piedevu laupītājam
tāpēc, ka negribēju vairot sāpes pasaulē.»
linkpost comment

[Nov. 12th, 2018|01:11 pm]
vai kādam ir grāmata "Sv.Franciska ziediņi"? man vajadzētu dažas lapas nofočētas atsūtīt.
linkpost comment

[Nov. 12th, 2018|12:26 pm]
Pjotrs Mamonovs - "Ko tu darīsi ceturtdien, ja tu trešdien mirsi?"
linkpost comment

7.novembris [Nov. 11th, 2018|04:57 pm]
Arī dabā bija jocīgs laiks, koki kā aizturējuši elpu, mēness dila ģeometriskā regresijā, kad šķita, ka mazāks viņš vairs nevar kļūt, viņš kļuva vēl mazliet mazāks.
linkpost comment

vāvere pazūd skujās [Nov. 10th, 2018|08:02 pm]
izzūd un parādās

pēkšņi

pavisam citā vietā

kur tu neesi neko

grābis vai turējis

vai sējis

vai stādījis
linkpost comment

[Nov. 6th, 2018|09:12 pm]
ak Dievs es pēkšņi sapratu, ko nozīmē "vārds tapa miesa"

http://klab.lv/users/de_profundis/233727.html

tas nozīmē valodas un realitātes savienošanos. duālisma beigas un Kristus kā ceļš.

šis ir tas būtiskais elements, ko Luters vēl saprata, bet protestantisms ar laiku zaudēja, aizejot intelektuālā abstrakcijā un teoloģiskā teorijā.

esmu gatava atgriezties sakramentos
link6 comments|post comment

[Sep. 28th, 2018|08:49 am]
domàju, ka mans augstàkais garīgàs attīstības līmenis bùs kad es spēšu pilnvērtīgi eksistēt savas màtes klàtbūtnê, turklàt nediršoties un nenorobežojoties.
link1 comment|post comment

[Sep. 9th, 2018|01:19 pm]
jāpieraksta - man liekas, aizvakar spēru soli.

bija nenormāli slikti. vismelnākais melnais atkal atvēries un visu sūc iekšā - draugi sapisušies un bremzē projektus, vaino mani un draud ar izstāšanos; piezvanu vecākiem, viņi slimi un diezgan depresīvi, jūtas vientuļi, saka, žēl, ka es tik ilgi vēl nebūšu, (un es vēl ilgi nebūšu); un V. tipa uzlicis ignore, to visu nemaz nevar uzskatīt, bija "TIKAI SLIKTAIS", un nebija variantu. un tad es sajutu siltu vilkmi padoties. tas bija daļēji nedaudz tā, it kā es piekrītu mirt. vnk atgūlos gultā, uzrakstīju kladē "ir tikai sliktais", un sāku skatīties tumsā. un mani sāka vilkt iekšā, atkrita vārdi, domas, mana stāvokļa skaidrojumi un varianti, visi mierinājumi pazuda, palika tikai sajūta, kā izpuvis caurums kaut kur krūšu rajonā, un tad mani vienkārši izrāva viņam cauri, otrā pusē. es biju aizmigusi, vai kaut kādā depresijas delīrijā, grūti aprakstīt, kā tas bija. atceros lauku šķūni saulē, malkas bluķi, tumšu ieeju mežā, pajaunu cilvēku aveņkrāsas džemperī, kas sēdēja uz bluķa un mēs ar viņu krustojām pirkstus un vēl bija citi viegli pieskārieni, un es riktīgi raudāju, man bija blondi mati un es viņam jautāju - tu esi, ja, tu tiešām paliksi, tu tiešām būsi, viņš neko neteica, un es kaut kādā ziņā zināju, ka tā nebūs, ka viņš tūlīt sāks skatīties telefonā, bet (!progress) nevis tāpēc, ka viņš mani pametīs, bet tāpēc, ka viņš eksistē kaut kādā daudz seklākā realitātes līmenī, kā sega sapnī, un tad mani izrāva cauri. bija gaismas tunelis un tumsas tunelis, un man pamostoties šoreiz nepietrūkst cilvēka aveņkrāsas hoodijā (for the record es bieži sapņos redzu cilvēkus, kas "ir ar mani", un pamostoties viņu pietrūkst). jo viņš ir seklākā līmenī, TĀPAT KĀ VISI CILVĒKI. vai drīzāk, TĀPAT KĀ VISU MŪSU BŪŠANA ATSEVŠĶIEM & CILVĒKIEM. ķermenī joprojām jūtu panikas sekas, bet ir iegūta kaut kāda drošības sajūta. dziļāka par pozitīvām vai negatīvām emocijām. es, tipa, redzēju dievu, de_profundis. man iedeva dieva instrumentu - kā sašķelt ego konstrukciju, valodas struktūru. un tagad, tajā gultā (terases šūpuļgultā), es jūtu tādu savādu vilkmi viņā atkal pagulēt, jo tur atrodas portāls.

ceļš caur tumsu ved caur tumsu.

pret tumsu nevar nodrošināties - nedz ar nepārtrauktu distraction, nedz ar savas drošības un komforta zonas izveidi un kultivēšanu - jo tas viss joprojām ir bēgšana no tumsas. bēgot no tumsas tu patiesībā turpini tajā kustēties. kā melnā medū, palēninātā skrējienā. bet ceļš caur tumsu ved caur tumsu. aiz šīs tumsas ir vēl viena tumsa, un tā ir tumsa, kas ir visa avots.
link2 comments|post comment

[Aug. 19th, 2018|04:12 pm]
šorīt aizdomājos līdz tādam absurdam, ka kristietība man ir nozagusi dievu, to nodalot no visa pārējā; sabiedrības pārvaldes nolūkos radot vietas un darbības, kurā dieva it kā nebūtu klāt

esmu pilnīgi par to, ka ir jānoškir “radītais” no “radītāja”, bet mułkīgi būtu domāt, ka var būt jebkas radīts, aiz kura nebūtu radītāja
vai kāda lieta kas nebūtu bezgalīgās apzińas izpausme
link3 comments|post comment

[Aug. 4th, 2018|11:40 am]
baiļu nav mīlestībā nozīmē to ka nav jānoliedz citi dieva vārdi, lai pielūgtu savējos
un nav jāienīst kinksteri lai drīkstētu mīlēt savus bērnus un nav jāapdirš krievi lai drīkstētu mīlēt Latviju
link3 comments|post comment

[Jun. 25th, 2018|01:23 am]
reāls X-insaid joks
... tālāk ... )
link1 comment|post comment

[Jun. 24th, 2018|03:01 pm]
klausījos dievkalpojumu un raudāju man pietrūkst iet baznīcā bet es gribu tādu kur tic dieva mīlestības visuresamībai nevis tam ka tā darbojas Nīkajas ticības apliecības robežās
es varētu iet bet man ir vainas sajūta ka es maybe izkrāpju dievgaldu un svētību nepiekrītot ka ārpus burtiskās un verbālās Kristus izpratnes viss grimst tumsā

nē es neuzskatu ka es izkrāpju bet baidos no cilvēkiem kas varētu tā uzskatīt un es neziņu cik daudz man jāciena baznīca kā cilvēku organizācija un cik daudz es drīkstu to izmantot savām personiskajām attiecībām ar dievu

kā jums liekas, es drīkstu vai nedrīkstu
link11 comments|post comment

[Jun. 24th, 2018|02:56 pm]
dieva mīlestība ir tik liela ka viņu nav iespējams izdomāt un to zina tie kam ir bērni vai kas ir ēduši mdma vai kam ir bijis orgasms: to nav iespējams izdomāt, bet to ir iespējams neierobežot uz šīm šaurajām teritorijām kur tu vinu slēp kā dusmīgs suns kaulu un bet patiesībā tu to nevis sargā bet ierobežo tās darbības teritoriju

to nevar ne atņemt ne izdomāt
ne arī nosargāt
linkpost comment

[Jun. 24th, 2018|12:13 pm]
un jūs smelsiet ar pirkstu ūdeni no pestīšanas avotiem
linkpost comment

[May. 17th, 2018|08:21 am]
inhale exhale
the creator meets the destroyer
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]