friends [entries|archive|friends|userinfo]
reliģiskais moments

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 23rd, 2024|12:51 pm]

shelly
Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.
linkpost comment

[Dec. 22nd, 2024|10:48 pm]

zivs
nesvarīgi )
linkpost comment

[Dec. 22nd, 2024|03:09 pm]

rkktzd
Grab reivi Baltic Analog lab un 1983 bija trū transgressive extatic spirit work. Es esmu piepildīts ar lielu prieku!
link1 comment|post comment

[Dec. 22nd, 2024|10:21 am]

virginia_rabbit
cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu
https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg
link1 comment|post comment

[Dec. 22nd, 2024|01:03 am]

zivs
Palasot komentārus, un apzinoties lietas.
Nefolk redz reāli cauri. Tā ir milzīga īpašība, kas pieder tikai dažiem. Grieķijas meitene, kā zināt, cauri 2000 km visu redzošs, kas notiek šeit ar mani, teica par Guntu. "Pirmo reizi Guntu satiekot tā pārbijos, jo ragana." Vēlāk laboja, varbūt negribēja sajāt attiecības. Esam ar Guntu ļoti daudz darījuši viens otram pāri. Mans cirvis viņas mugurā, viņas cirvis manā.

Vēl hedera komentārs pie ctulhu. Ukrainas zaudējumi vēl ir mazi, salīdzinot ar Izraēlas konfliktu. Nežēlība ir visur, bet kā Izraēla izturās pret civilajiem, ir pamats Netanjahu uzskatīt par kara noziedznieku, ne mazāk kā Putinu. Tas ko lasu Bībelē, kad skaidrā (lasu Bībeli pirmo reizi dzīvē, tikai Jauno Derību, tātad viss ir jaunums), jūdi ir bijuši šausmīgi nežēlīgi. Ienīstu. Es daru pēc Dieva gribas, cik spēju. Daudz piedodu. Un cilvēki piedod man.
linkpost comment

decembris [Dec. 22nd, 2024|01:40 am]

inese_tk
[mood |vajadzētu gulēt]
[mirkļa teksts |vis klus]

nedēļas hailaiti:
šī tiešām bija tumša nedēļa
1d Līgas netika nominētas ZM. es gan heitoju ZM un mēs kopumā ilgi argumentējām kāpēc labāk nesniegt, bet mēs nekad (t.i. 7 vai 8 reizes) neesam dabūjušas kākāef piķi. likās, ka moš iespēja pievienot kādam nākotnes projektam rindiņu "zm nominācija", varbūt varētu palīdzēt;
2d un 3d bija vnk random pelēkas un sūdīgas dienas. naktīs svīdu un skatījos mokošus sapņus;
4d atcēlās Valmiermuižas treniņš - t.i. apmēram vienīgais garantētā prieka avots. vakarā braucu uz "Sniega dzirksteļu" pirmizrādi. man so so. paliku pēc tam arī drusku uz ballīti. tik ilgi nevarēju saņemties braukt mājās, ka no konča BAL atnāca bij.vīrs un bija ar mieru neplānoti braukt ar mani mājās.
5d dienas pirmajā pusē tirdziņa uzbūve, tad VM darbinieku ZSV. laimes akā izvilku 30 EUR dāvanu karti veikalā Austris. visu dienu, viena pēc otras nāca ziņas - K nedabūja kākāef stipendiju, biedrība nedabūja piķi ne SIF projektā, ne kākāef NVO konkursā. etnofests dabūja kaut kādus grašus, bet vismaz kaut kas. konstatēju, ka telefonam atkal nedarbojas nfc lasītājs (2x jau esmu nesusi šo remontēt, nebija arī lēti) + viņu pēkšņi vairs neatpazīst škoda - attiecīgi nevaru braucot klausīties mūziku. no darba ZSV nesos uz Rīgu, uz Kl dzd ballīti, kura bija tāds kā mini, Kl veltīts survival kits, kas notika pagrabā, kur pirms tam bija bijusi taksidermijas darbnīca (viss bija izvākts) un, kurā bija izstādīti Kl draugu mākslas darbi, tai skaitā manējais. kopumā nenožēloju, ka aizbraucu, bet tiklīdz beidzās oficiālā sadaļa un sākās saviesīgā, es sapratu, ka vispār nespēju ne ar vienu komunicēt, lai gan tur bija tikai šaurs loks ar labi pazīstamiem un draudzīgiem cilvēkiem. kāpu mašīnā, braucu mājās. nebija viegli, jo brīžiem bija kaut kāda necaurredzama sniega vētra.
6d bija 14h darbdiena - tirdziņš (attiecīgi puse dienas pa āru) un danču vakars. drausmīgi pārguru, nosalu, sākās mēnešreizes, atbraucu mājās, mājās bija auksts un nekurināts, malka nebija sanesta. gāju uz šķūni un nevarēju atslēgt durvis. slēdzene ir kādus 100 gadus veca un mēdz ķerties, bet es it kā parasti protu ar viņu sarunāt. šoreiz totāli nesanāca. apraudājos, sajutos drausmīgi vientuļi un nespējīgi par sevi parūpēties. uzpīpēju. gāju mēģināt vēl. beigās dabūju vaļā un iekurināju krāsni. Mārtiņš atrakstīja, ka es pēdējā laikā liekoties depresīva. nezinu kā viņš to nolasījis, jo tikušies kādu brīdi neesam, tikai apmainījušies ar dažām ziņām par Šopenhaueru. kkad naktī no konča pārradās bij.vīrs.
7dien beidzot izgulējos. aizbraucu uz stalli. viss drausmīgi pelēks un dubļains. likās, ka zirgs priecājas mani redzēt. beidzot nomazgāju viņam dibenu un uzkāpu tāpat bez segliem iziet mazu līkumiņu. rikšos likās, ka varbūt viegli pieklibo ar labo priekškāju. bļe. pēc tam braucu mājās un pa ceļam atkal apraudājos - pati nezinu par ko. atbraucu vēl raudoša. pārģērbos un bij.vīrs aizveda mani uz Niedrāju. bija jau tumšs, apgājām apkārt un es ielīdu ūdenī. tas laikam ir labākais, kas ar mani šonedēļ notika. drusku atlaida trauksmi un man uzradās mazliet enerģija un interese par dzīvi un ziemassvētkiem. sāku rosīties pa māju, rakņājos pa pārtikas skapīti. vispirms konstatēju, ka indijas rieksti ir pilni ar kožu kāpuriem. un tad mani ļoti pārbiedēja pele, kura izleca no skapīša man virsū (man nav bail no pelēm, es sabijos no tā, ka man pēkšņi kaut kas nesaprotams lec virsū). beidzot mazliet uzziemassvētkojām māju - ar egļu zariem vāzē un lampiņām.
linkpost comment

[Dec. 21st, 2024|09:21 am]

zivs
I am really longing for Christmas. Just three days to go. On that day I will be with Laura in my mind.
linkpost comment

[Dec. 21st, 2024|07:23 am]

zivs
Wild pussies and Moby, inspires me so much. I just can't handle how Moby's art captures me. I so much love him
linkpost comment

[Dec. 21st, 2024|02:02 am]

zivs
Inese, man nav nekādu nodomu, bet es dzirdu Tavu depresiju. Man nav īpaši vieglāk, tikai alkohols palīdz.
Es ļoti klausos mūziku. Tā palīdz izdzīvot
link1 comment|post comment

decembris [Dec. 21st, 2024|12:38 am]

inese_tk
[Tags|]
[mood |jāguļ]
[mirkļa teksts |vis klus]

Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.
link8 comments|post comment

[Dec. 21st, 2024|12:04 am]

zivs
Kāda 4.-tā albuma godīga pirkšana. Es nevaru, kā Warpaint cieš. Reālas Nirvana, un nabadzīgas, nevar nomaksāt rēķinus. Es viņas tā mīlu. Jāmaksā par mūziku. Es viņas dievinu.

Par samaksu dabūju Fool albumu FLAC formātā. Es maksāšu par visiem mūziķiem, ko klausos, tikai iedodiet man naudu
linkpost comment

[Dec. 20th, 2024|10:36 pm]

zivs
Ja jūs zinātu, kā es gatavoju. Guntu nepārspēšu, viņa ir true gourmet kulināre. Neesmu gardāk ēdis, kā Gunta gatavo.
Bet Laura nav liela gatavotāja, un katrreiz, kad uztaisu ēst, viņa un viņas tētis ģībst, cik garšīgi.
Nu, es arī pielieku pūles, lai tā būtu. Pats sev gatavoju pavirši, vnk lai ir ko paēst.
Profesionāls pavārs reiz teica "neiedomājami! kā tev tā izdevās?" Vienkārši. Izmisuma situācija, daudz alkohola, un viss, kas tev atliek, ir gatavot, lai draugi ģībst.
link3 comments|post comment

[Dec. 20th, 2024|10:11 pm]

zivs
4. diena.
Kāds no manis ir atteicies. Vairs 21 piedraugotājs. Žēl, un nerakstīju nekādu murgu, tikai par ļoti labu sexu. Arī, ka patīku meitenēm. Es to nezināju līdz saviem 50. Un tāpēc liels lepnums, jo visu dzīvi jutos, ka ne pārāk interesēju. Man vienkārši bija vienalga. Viss ir pilnīgi savādāk. Mani grāba ārā no rokām, tikai es to neredzēju.

Mani atraduši ss.lv. Tās nav labākās bildes. Steigā kompilēts, lai parādītu dažādību. Huh. Tāpēc taisu update, kas ir long run, jo viss ir novecojis.
Vēl 4 dienas līdz Ziemassvētkiem. Kā es ilgojos pēc tā miera. Uz 24. jau būšu atgājis, atsācis ēst
linkpost comment

[Dec. 20th, 2024|02:22 pm]

virginia_rabbit
[Tags|, ]

jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"
link3 comments|post comment

[Dec. 20th, 2024|07:07 am]

zivs
Bilde, ko vislaik gribēju jums parādīt.
No kreisās. Gunta, Armands, Kaspars.
Mēs ar Guntu esam tik skaisti. Kaspars jau arī, sexy boy.

Man tolaik 21, Guntai 24. Ļoti labi pisāmies. Abiem bija pilnīgi pietiekami.
Minets un pežas laizīšana nebija mūsu stafs. Nevienam nepatika. Tikai reāli stāvošs pimpis, tā, līdz augšai, pastāvīgi slapjā pežā, tā, ka līst no viņas pussy. Kā es dievinu tos momentus ar Guntu. Mēs devām viens otram. Tādu Massive Attack es nebiju redzējusi. Tu vari būt jebkādā kondīcijā, bet tev stāv, [tobrīd] liels, līdz vēderam. Vari izpist nopietni, kad pat nestāvi kājās.

Ir teikusi anekdotisku stafu "lūdzu pis mani, es esmu visa tava", kad pilnīgi slapjā pežā bija mans nenormāli stāvošais pimpis.
Es karinināju viņu pirms desmit gadiem, About 2014, un tur viss joprojām plūst. Nebrīnos, ka bērnu ieņēmām ar knipi 2006, tikko viņa atteicās no pretbērnu tabletēm. So sexy, so fertile.

link1 comment|post comment

[Dec. 20th, 2024|04:44 am]

zivs
Kaķi, kā jau var lasīt manā profilā, ir vienīgais, kas mani interesē.
Jāzeps, bērns, jautāja "viņš vai Kate, kurš man ir mīļāks". Es reāli apmulsu. Nedrīkst tik negodīgi jautāt, jo mīlu abus.
Piesēdos uz zemes. Kā tev pastāstīt, mans bērns? Very harcore pārdomās. Main message bija, ka nav lielāka prieka par tevi, un kaķis ir ļoti tuvu tam.
linkpost comment

[Dec. 20th, 2024|03:36 am]

zivs
Pritons.
Es ievācos Valdemārielā, netālu no LMA. Es redzēju uz durvīm rakstītu Mitsubishi. Domāju, vai tas tiešām šeit rakstīts. Bija. Tā tolaik sauca ecstasy pills.
Pārkrāsoju, izdarīju visu, ka Grieķijas meitene vēl esot Latvijā, teica "viss, kam tu pieskaries, uzplaukst". Viņa bija sajūsmā, ko spēju izdarīt. Redzējusi arī, un dzīvojusi mūsu dzīvoklī, ar Guntu, ko pārvērtu idillē. Ir fočenes, jo Ieva strādāja kādā laikrakstā, un nopublicēja mūsu dzīvokli.

Ebreju draugs, kuru reiz sabaroju ar narkotikām, toreiz bez narkotikām apstulba "kā tu spēji iedomāties tik cool apgaismojumu?. Tas ir reāli neticami".

Mēs, pritonā, atlaidām tā, ka es atnāku mājās, un man pretī blenž purni "kas tu esi?" nekad nevienu neesmu redzējis. Easy pasaku, kas esat jūs? Jūs drīkstat šeit palikt. Esmu mājas saimnieks. Drīz visi aiztinās.

Un kāvos ar kaimiņu no cita stāva. Viņam lūk sieva esot grūta, un mūsu muzons viņu traucē. Kad stāvēju pie durvīm ar āmuru rokās, jo viņš ir fiziski lielāks, pēc aicinājuma draugam atvērt durvis. Tūlīt pisīšu pa kunģi, izrādījās nobijies kaimiņš, aizmugurē diviem frontmeniem, kuri pateica ka ballīte ir beigusies. Izgāja pa abām istabām, novērtēja situāciju. Mājas pārvaldnieki. Paldies Dievam, ametamīns bija aizvākts no skatuves. Bet mans kreatīvais darbs bija uz sienas – milzīgs, skaisti uzzīmēts falls, detaļās ar parakstu, ko neatceros, bet apmēram "falla dienas"

Ieva Bite bija pastāvīga pritonā. Nebūt tā nešņauca, bet reizēm.
Kā tie pārvaldnieki redzēja mūsu pelēkās sejas, un skaistu milzīgu fallu uz sienas "te viss ir skaidrs. jums ir nedēļa, pamest māju"

Un guess, kur es gāju? Pie Guntas, kurai devu pajumti uz mēnesi, kad mūsu kaķis mūs saplēsa līdz asinīm, un padarīja neiespējamu dzīvot kopā. Gunta mēnesi apmaksāja kaķim 2 istabu dzīvokli. Es ierados vasarā ar pilnu ekipējumu, hardcore tērpā, biezākie cimdi, fully nomaskējies, ielikt kaķītim ēst, ūdeni, savākt kastīti.

Kā tas beidzās? Mēs aiznesām izoperēt dzemdi. Bija bail, cik ļoti pārvērtās. Pilnīgi cits kaķis, bet nekad normāls. Jūs varbūt esat dzirdējuši, ko es darīju ar to kaķīti viņas pirmajos mēnešos. Tur neviens nevar palikt normāls. Nestāstīšu. Ļoti sāp.

Un vēlāk vēl, kad jau mazāka skāde. Ar pirmo nesalīdzināt. Kārļa Ilze redzēja "ak dievs, ko tu dari?", kad ņēmu rokās Kati, un triecu pret sienu, neskaitāmi. Kaķis nebija neko darījis. Viņš nesaprata, kāpēc ar viņu tā notiek. Kaķis mana reflekcija. To reizi, kad es viņu noskaloju ledus aukstā vannā, un ieliku saldētavā, es skaitīju minūtes. Ja viņa nomirs, es strongly izlekšu pa logu, nekādas atkāpes. Pēctam satinu siltos dvieļos, noliku tuvu radiatoriem.
Un tad, kad viņa gāja prom, es darīju visu, viņas 19 gados, lai uzkavējās vēl šeit brīdi. Kad aizgāja, es vnk griezu ādu deep
link1 comment|post comment

[Dec. 20th, 2024|01:00 am]

zivs
Tāpec esmu tik liels, un meitenes mani grib.
Es skrēju, kliegdams. kādos 5:30 no Pulkveža, pa Kr. Barona ielu, jo domāju, ka sabarojis ar LSD čomu, esmu viņu nogalinājis. Viņu nevarēja nekur atrast. Tik šausmīgas sāpes, es neatceros, kad vēl bijušas. Es pats uz LSD. Atskrēju mājās, un rubījos televizorā. Tur Marylin Manson - Sweat Dreams. Neko trakāku nevar iedomāties. Man ļoti patīk baidīties. Tas bija the must. Ārprātīga elle, un lūgties Dievu, tupot uz ceļiem, lai čoms ir dzīvs, kārtībā. Jo tas biju es, kas viņu sabaroja ar skābi. Viss beidzās labi. Atbrauca Gunta no laukiem. Jau pēcpusdienā mani redzam nepārtraukti raudam uz ceļiem, istabas vidū. Gatis atradās sveiks un vesels, nezinot kādu LSD tripu izgāju. Es tuvu šķīros no reālā prāta. Pat mentiem zvanīju, atklāju, ka esam uz narkotikām. Draugs ir zudis, meibi iekritis Daugavā, vai nosists pa ceļam. Viņam pirmā reize un paņēmām ļoti daudz. Tur nebija adekvātu cilvēku. Tādā putrā, kā mēs bijām, es ļoti ļoti baidījos, kas ar viņu notiek, jo man bija jābūt dakterim. Nenosargāju.

/Marilyn Manson - Sweet Dreams/

Guntu konkrēti sabaroju ar skābi. Gatis pats teica "davai". Teicu Guntai, tev obligāti jānoēd kartonu. Uzmetu. Es to nevarēju izturēt. Neviens nevarēja izturēt par ko Gunta pārvērtās, esot uz LSD. Mēs bēgām. Nodevīgi, bet nu, tas nebija iespējams. Prasta kuce. Dzīvē, sirsnīgākais cilvēks, ko pazīstu, tikai lai neēd LSD.

Kad aizmukuši, man spolējot sabradātā sniegā, ar cool car, atgriezāmies paņemt Guntu, jo tas ir tik nekrietni, iebarot beibei skābi, un vnk laisties prom. Es nevarēju sev to piedot. Kārlis un Juliāna smējās, īpaši Juliāna, jo vislaik ir gribējusi mani izpist, un Gunta bija traucēklis.

Jau zināt, ir pāļa runas. Esmu bijis ar Juliānu un Guntu long run, braukt ar Guntas mašīnu pa Baltijas valstīm. Tāpat ar Ievu Biti, ar Ievu Kaulu.
Esmu ļoti meiteņu ieredzēts. Skaistu meiteņu.

Esmu cilvēkus barojis ar narkotikām. 17 gadus jaunu puisi, kurš neko nebija ņēmis. Man bija kokaīns, cik gribi. Viņš teica "nu ok, kāpēc nē"
Vēlāk pavadot nakti geju klubā, no rīta, sēžot uz apmalītes "tu esi reāli krutākais džeks, ko esmu sastapis". Tas bija ecstasy, kas to teica.

Gunta, kad veselu vasaru sēdēju uz ecstasy, un redzēja ka esmu kapitāli iekritis uz ecstasy, paņēmusi ripu, sēdējām pie Saeimas, teica "es tev piedodu visus parādus. es ļoti labi tevi saprotu"
Viņa nebija apstādināma. Gāja ar visiem runāt, leca uz galdiem, sūtīja dirst apsargus, pat es nevarēju viņu novaldīt.

Meitenēm tā patīk ecstasy. Viena mani ģērba ārā viņas puiša klātbūtnē, dejojot. Es atbīdīju viņas rokas. Tas ir tikai ecstasy.
Guntai nenormāli patīk kokaīns. Dabūja pašņaukt, jo man kādreiz bija daudz naudas.
Sliktākais stāsts par kokaīnu, ka braucu katru dienu pakaļ, un ja neesi laicīgi dirsis, kā paņem, gribās dirst. Manis paša auto, liela nauda, kokaīns nāsīs un strupceļš, liela mašīnu rinda, kura nekust uz priekšu. Bet dirst vajag nekavējoties. Izturēju līdz Statoil.

Par narkotikām vienmēr maksāju es. Es to proponēju, lūdzu ņemiet. Gunta maksāja vēlāk par zāli, jo ir pro stouner. Tagad nē, slikti klājas ar naudu.
Man izdevumi bija 200 Ls katrās brīvdienās, jo es cienāju visus draugus. Ļoti jaunākus. Pārsvarā ap 20, man bija 28, kad turēju pritonu.

Visi draugi atrodami google, tāpat kā es, uz 5 lapām. Vieni slavinoši vārdi. Ja es to varētu parādīt klientiem.
Andis pat ir filmu direktors. Ieva Bite, un viņas māsa, kuru nezināju, ka vēlās mani. Viņa bija not to be close. Bet izrādījās, es viņai patiku. Tik sexy beibe, vienā vecumā ar mani. Viņas māsai es teicu, izejot no Guntas mājām, "ejam meklēt bērnus", domājot par ļoti jaunākajiem draugiem. Viņa smaidīja, saprotot to divejādi. Man nav bijis sex, ko jūs nezinātu.

Ar Ievu Biti un Martu Biti nejauši satikāmies Casablanca. Es biju no iokastes ^aizņēmies^ amfetamīnu, un gāju single klīst pa Vecrīgu. Māsas bija sajūsmā, sagaidījām rītu, un tad jau offspring "davai ņemam ecstasy!" Pavadījām visu dienu kopā. Reāli sāka pērt Rīgas Centrāltirgū. Es izgūlos uz plēves, tādā baudā, un lūdzu pārdot dažus metrus. Tālāk mēs gājām satinušies plēvē. Pat Ievas konkrētā māsa Marta. Visur, caur Rīgu. Mēs nepārtraukti uzjautrinājāmies. Cilvēki nesaprata, kas tas par monstru, plēvē.

Gunta tika uzmesta, jo dzīvoja pie manis, un es ierados ar 2 beibēm, noliku vienu ecstasy ripu, "lūdzu, lai tev ir", un savācis savu naudu no šūplādes, tikpat ātri notinos ar beibēm. Gunta gaidīja visu dienu, nelaimīga, apēdusi ecstasy, domādama, ka tūlīt būs perfekta diena, un es pavirši viņu satiku pievakarē.
Gunta ir mans cilvēks, piedzīvojusi tādu sūdu no manis. Un būt labākajiem draugiem. Gunta ir labākais mans draugs, lai arī močījusi ar zāģi.
linkpost comment

[Dec. 19th, 2024|11:35 pm]

az
aizveru acis un atkal esmu uz ceļa, un piepeši asajā līkumā pazūd asfalts, ir tikai ledus, mēģinu bremzēt ar motoru, braucam taisni grāvī, metu riņķī, braucam uz pretējo grāvi, griežos prom, bremzēju, apstājamies grāvja malā. klusums. blakussēdētājs sāk smieties. esot bijis episki. aizmugure turpina klusēt. atlikušos 20km slīdam uz 20km/h klusumā.
linkpost comment

[Dec. 19th, 2024|11:18 pm]

zivs
Tas ir skaists stāsts par Lauru.
"Tētis nāk mājās!"
"Fak, es tulīt tinos prom"
"Nebaidies, jums ir jāiepazīstās. Tu esi mans boyfriend, vai nē?" (kāda var būt runa, ar mirdzošāko cilvēku, ko esmu sastapis)

Un tad varējām mīlēties atklāti. Es izgāju ārā, nopirkt tortīti, pasēdēt virtuvē ar tēti un Lauru.
Tālāk mēs varējām pisties jau ar atļauju.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]