| |
[22. Dec 2024|16:39] |
|
šodien pavadīju dienas gaišo daļu mežā, skatoties, kā dzeņi kaļ, pa apakšu mizložņas lēkā, zeltgalvīši visus stalko, bet vismīlīgākās ir garastītes, satiku vairākus barus, vienu pavisam tuvu, pētījām viens otru. pie barotavas viņas nenāk, tur starp 6 veidu zīlītēm spožākā zvaigzne ir dzilnītis. satiku arī sniedzi, kas te tikai pārziemo, un uzreiz palika siltāk, iedomājoties, ka kādam mūsu ziema ir dienvidi |
|
|
| |
[19. Dec 2024|23:35] |
|
aizveru acis un atkal esmu uz ceļa, un piepeši asajā līkumā pazūd asfalts, ir tikai ledus, mēģinu bremzēt ar motoru, braucam taisni grāvī, metu riņķī, braucam uz pretējo grāvi, griežos prom, bremzēju, apstājamies grāvja malā. klusums. blakussēdētājs sāk smieties. esot bijis episki. aizmugure turpina klusēt. atlikušos 20km slīdam uz 20km/h klusumā. |
|
|
| |
[13. Dec 2024|22:44] |
|
gada tumšākajās dienās esmu noķērusi jau 36 putnus. sen neko tik priecīgu neesmu darījusi. gaidu rītu, gaidu pavasari. ja jums arī vajag iemeslu dzīvot, cornwell university merlin bird app |
|
|
| |
[9. Dec 2024|20:59] |
šodien pusdienlaikā staigāju pa promenādi, klausījos putnus, skatījos uz kalniem saulē, gandrīz priecīgi. kamēr biju uz brīdi veikalā, turpat blakus uz ielas 6-7 reizes šāva, cilvēki bija mazliet apjukuši, bet citādi viss turpinājās, tikai bezpajumtnieka suns vēl kādu brīdi bija sabijies. veikala apsargs (smagi bruņots, te visur tādi) ieteica doties mājup. prasīju, vai tas ir tā normāli, nu jā, diezgan. šoreiz pat laikam visi dzīvi. pirms pāris dienām bija kārtējā mass shooting, vairāki gāja bojā.
parasti vakaros staigāju pa pilsētu, jo tad ir gandrīz tukšas ielas, tikai bezpajumtnieki sarāvušies salst. šonakt nekur negribas iet, skatos uz okeānu pa logu un ļoti priviliģēti skumstu.
ļoti gribas mājās. |
|
|
| |
[8. Dec 2024|18:44] |
vienīgais, kas man te patīk, ir cilvēki un putni
ūdens, ēdiens un viss pārējais ir diezgan briesmīgi |
|
|
| |
[5. Dec 2024|16:10] |
|
noķēru annas kolibri un pamērcējos klusajā okeānā. |
|
|
| |
[27. Nov 2024|19:31] |
|
izrādās, "ēlona raķete" ir tik emocionāli sensitīvs vārdu salikums, ka spēj satraukt pat visneemocionālākos personāžus |
|
|
| |
[25. Nov 2024|10:33] |
|
kopš sāku domāt par ēdienu ārpus "ko tagad gribētos", bet kas būtu vērtīgākais un labākais, ko dot kādam, ko mīli, jūtos daudz labāk ķermenī, domās un vispār sevī. papildus bonuss, veikalos gandrīz vairs neeju. |
|
|
| |
[24. Nov 2024|15:19] |
pirms kāda laika runājos ar sen nesatiktu draugu par to, cik grūti šādiem sen nesatiktiem draugiem atbildēt uz un kā tev iet un ko tu dari jautājumiem, būtu jāsāk ar vienu vien vārdu. man sanāca trying
tāds nogurdinošs un neproduktīvs trying
šodien piepeši sajutu being |
|
|
| |
[19. Nov 2024|11:00] |
|
šorīt viss bija nosarmojis un ezers kūpēja saules gaismā. |
|
|