| |
[Dec. 26th, 2022|01:32 pm] |
Arhibīskaps šogad Ziemassvētku brīnumu visvairāk sajūtot senā balādē par Skārboro gadatirgu, dziesmā par nepiepildītu mīlestību.
"Puisis liek sacīt meitenei: lai viņa bez adatas uzšuj man kreklu bez vīlēm. Lai viņa to izmazgā sausā akā, kur nekad nav bijis ūdens, nedz lijis lietus. Lai viņa to izžāvē krūmā, kāds nav ziedējis kopš Ādama radīšanas - tad viņa būs mana patiesā mīlestība. Meitene atbild: lai viņš atrod tīrumu starp jūras ūdeni un krasta smiltīm. Lai viņš to uzar ar jēriņa ragu. Lai apsēj to visu ar vienu graudu. Lai nopļauj ar sirpi, kas taisīts no ādas, un sasien ar virvi, kas vīta no viršiem. Tad lai nāk pēc sava krekla. Tad viņš būs mana patiesā mīlestība," vēstījumā ticīgajiem norādījis arhibīskaps. |
|
|
| Comments: |
gandrīz kā Žaks Brels, kurš saka, ka atvedīs "lietus pērles no zemes, kur nekad nav lijis lietus, un uzrakšu zemi, lai kaut pēc manas nāves, tevi varētu nosegt ar zeltu un gaismu, es izveidošu karaļvelsti, kur mīlestība būs valdniece, kur mīlestība būs likums, tikai nepamet mani, nepamet mani... es tev pastāstīšu par karali, kurš nomira no tā, ka nevarēja tevi satikt... bet cik reizes bijsi tā, ka atdzīvojas vulkāns, kurš uzskatīts par pārāk vecu - tas ir kā izdegušas zemes, kuras saražo vairāk kviešu nekā lietainā aprīlī...
un kad pienāk vakars un debesis liesmo - kāpēc neapprecas sarkanais un melnais?
tikai nepamet mani nepamet mani - ļauj man kļūt par tavu ēnu, tavas rokas ēnu, tava suņa ēnu, tava suņa rokas ēnu, tikai nepamet mani"
tā dieviņš tev virdžīnij lūdzas lai tu no viņa neatkrīti!!! | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}