Nepabeigtā dienasgrāmata


26. Maijs 2020

meanwhile @ 22:52

[info]gnidrologs:
Girl, 19, is charged with perverting course of justice after telling police she was drugged and raped by Asian sex gang in Cumbria
'What I would say is, when the question is asked, "Is there an organised gang of Asian men in Barrow conducting abuse or other exploitation against individuals?"

'Our investigation has shown that has not been corroborated or otherwise evidenced.'


Nez cik daudz starp UK policijas štāba bagātinātāju procents. Ko šādu varētu gaidīt no pakiju umtl. mentiem, bet gan jau tomēr kādi progresīvās indes pārņemti cuckistāņi.



DAAAAAAW



Aziāti lodā atkal!

>

Atkārtojiet aiz manis: "Tas nepieciešamas mūsu demokrātijai!"

>


nu vobšem
 

(bez virsraksta) @ 23:25

[info]neraate:
Bija te nesen?viena saruna par ļifoniem ar raiferiem un vispār aizdari priekšā. Un es nevaru, tur vēl visādi ļoti smuki, ar taureņiem uz muguras! Bet es pie sevis tā prātoju, ka grūti uzticēties smukai mazai sprādzītei. Un ja krūti iever, nu par to ķērcienu droši vien skaļāks tikai ja iever /atvainojiet/ olas
 

(bez virsraksta) @ 22:49

[info]gnidrologs:
"I read that Brits are getting respite from mandatory clapping today and are told to "Boo for Boris" at 8pm."
 

Analīze @ 22:28

[info]eos:
Mūzika: https://www.youtube.com/watch?v=4_nR1UHM-Dw&list=RD4_nR1UHM-

Mani šodien pameta puisis. Pameta pēc 4 gadu attiecībām. Varētu teikt, draugs un puisis vienā personā. Mēs kopā uzaugām.



Pameta. Ko tas nozīmē? Oficiāli pateica, ka pievērsīs daudz, daudz mazāk uzmanības. Savāks savas mantas no mūsu dzīvokļa un dosies prom.



Pameta. Kā sunīti uz ielas. Kā akmeni, kurš mainījis krāsu, un nu ir pametams.



Ko tas nozīmē: “pamest meiteni puisim”. Ja viņiem abiem tikai 17, tad kas ir šis "pamest" ?



Sarunvalodā - pārtraukt romantiskas attiecības.



Es zinu to, ka 17 gados, ja es kā meitene tiktu pamesta, tad es noteikti tiktu sašūpota kā laiva, kurā pēkšņi visās vietās sūcas ūdens.



Varbūt mani pašu pameta, jo es biju gribējusi, lai pamet. Taču gribēju kontrolēt, gribēju izvēlēties, kad es pametīšu. Ja mani pamet tā vietā, lai es pamestu, tas ir riebīgi un ļauni.



Vai tiešām ar mani bija tik grūti? Vai bija sāpīgi redzēt, ka mans ikdienas stragls gadiem cauri ejot paliek aptuveni tāds pats?



Vai es tomēr mainos? Kurā brīdi no mazas meitenes, no meitenītes, izaugu jau par lielu meiteni? Nu, 16, 17. Kā ir?



Es mācos 10.klasē. Man ir draudzenes, hobiji, darbs. Nu, jā, es gribēju, lai attiecības tā vienkārši arī ir. Vai tomēr citādi? Kurš kuru pamet? Vai mēs esam godīgi, ja pieraduma pēc paliekam attiecībās?



Kādas vispār var būt gaidas 13 gados, kad divi tikko tīņi nodibina attiecības. Nu, paklausāmies mūziku, padejojam. Varbūt pat pabučojamies. Kaut kā gribas iztēloties, ka sekss 13 gados tiek atlikts. Taču, kas to lai zina. Tie pēc 2000.gada dzimušie varbūt sekso jau uzreiz tiklīdz stāv.



Ko tas nozīmē, jaunai sievietei 17 gados tikt pamestai?



Man šķiet, pat ja mani it kā pameta 23 gados, tad es izgāju cauri daudz kam tam pašam. Un draudzene. Viņu pameta laikam 29 gados.



Sievietes ir tā iekārtotas, ka viņas būvē ligzdu savā prātā. Ja viņām izjauc jau uzbūvēto un vēl notinas ar visiem skaistajiem zariņiem un lapiņām, viņas gauži šņukst. Un tas ir katastrofāli. Tā var no zaļa zara nokrist.



Man šķiet, ka jāatgriežas pie tā, kas izsaka būtību. Nu, man tas bija balets. Es dejoju, kamēr atkal atradu sevi. Caur saviem kompleksiem, ka citas dejotājas ir daudz filigrānākas, es tikai tāda govs.



Vispār jau labāk ir izraudāt to mākoni. Nu, nu, nu – izliekoties, ka dzīvojot tālāk un sevi skubinot, ka var aizmirst kādu, tas viss tāpat nāk atpakaļ.



Kā tajā stāstā - meitene apsēdās sveču gaismā savā istabā pašapmierināties, iedomājās par bijušo un sāka raudāt.



Vienmēr divas pagales. Jā, Tu esi vainīga arī. Abi vainīgi, abi uzņemas atbildību.



Kāda vēl atbildība 17 gados? Ja nu tiešām tai otrai lielāki pupi vai smukākas šmotkas?



Kāpēc tā ir, ka visa dzīve vēl priekšā, tikai 4 gadi attiecībās, taču var to zēnu tā paraut kādas citas? Kā tos zēnus noturēt? Vai viņi kā mazi bullēni raujas?



Kāpēc vispār kāds jātur? Man sava dzīv. 10. Klase tikai.



Es protu smuki uzkrāsoties un salikt skaisti plaukstas klēpi un gaidīt. Jā, un vēl es protu ticēt, ka viss būs labi.

Ja es saprastu, kāpēc mani pameta, noteikti viss būtu labi.
 

(bez virsraksta) @ 21:45

[info]neraate:
Ļoti nopriecājos - sākām iekārtot balkona dārzu, tur šobrīd ir 8!! paprikēni ar pumpuru. Vienā podā izlīduši smuki kaut kas. Būtu kāposti, bet pūkainām lapām. Viens 28 jours redīss jau pirksta resnumā, cerams citi neaizies ziedos. Tomātus gan atsēju ar palaga stērbeli, tie paģība pirms balkons palika gaišs un silts.

Katru reizi dzerot karstu dzērienu ar cukuru atceros nesenās diskusijas cibā. Ja no rīta bija psc, nekas nelīdzēja, vannai nevarēju saņemties, tad tagad šķiet pirmo reizi vismaz nedēļas laikā esmu basām kājām un piedurknes uzbīdītas līdz elkoņiem. Vakar? Aizvakar? Gulēt aizgāju vēlu, tikai tad kad biju sasilusi. Un bērnistabā sēdēju satuntulējusies, pledos ietinusies un cepuri galvā
 

(bez virsraksta) @ 19:52

[info]damn_thing:

Akmens no sirds novēlies, liekas, ka izdarīju pareizo izvēli, beidzot.
Sesija ar terapeiti bija super. Protams, bišķi paraudāju, bet tā notiek, kad ieskaties sevī.
Ārstēsim manu emocionālo pasauli ar šo metodi:

Nekad nebiju par tādu dzirdējusi, bet izklausās cerīgi. :)
Ahh, tāda ļoti liela atvieglojuma sajūta, ir sajūta, ka esmu gatava. Ir īstais laiks. Viss būs sakārtots.

Ir ļoooti daudz par ko runāt ar terapeiti man, bet nu pacietību un pa bišķiņam, gan jau to mezglu atpiņķerēsim.
 

297 @ 20:48

[info]vairsneat:
izskatās, ka sajūtās medusmēnesis ar sevi beidzies. dikti kaifoju par neatkarības sajūtu un spēju izvēlēties visas lietas, justies atkarīgs tikai no sevis. un tad redzēt savas izvēles iemiesojamies, un to, kā es atspoguļojos savā vidē un dzīvoklī. bet tagad jūtu atgriežamies vilkmi pie cilvēkiem un piederības, un vajadzību vairāk runāt un dalīties. tās lietas manī nekad nav atradušās līdzsvarā. bet visi ir tik aizņemti un nopietni, un kaķe šodien saplēsa divus puķu podus, šoreiz abus ar puķēm. nezinu, cik ilgi varēšu ļauties naivai ticībai savu botānisko prieku nākotnei. gāju pa ielu un domāju, ka doma ir tāds tausteklis, kairinājums. gandrīz fizisks. tu domā par kādu sajūtu, un tad tā kļūst stiprāka tāpat kā sāpes, bakstot pušumu.
 

(bez virsraksta) @ 20:48

[info]rkktzd:
Viņa vienkārši noņēma gultasveļu un aizbrauca
 

(bez virsraksta) @ 20:20

[info]laba_doma:
Pirms dažām nedēļām sāku iet uz terapiju, un šodien terapeite man jautāja, kādu rezultātu es gribu pie viņas sasniegt. Es teicu, ka gribu izravēt no sevis nezāles un plaukt.
 

(bez virsraksta) @ 19:55

[info]az:
pamodos agri, saule vēl bija zemu, bet karsta, stārķis līda slapjš un vainīgs no ūdens ārā, dīķis bija tīrs, peldēju ilgi un mierīgi
iztraucēju pāris zaļās vardes, piepeši visas pamodušās pilnā balsī kurkst, smējos un aizrijos
skaidrs, ka nevajag apsmiet vardes, bet viņas tā piepūšas un cenšas, un. nu jā.
ravēju zemenes lielajā laukā un spiets rūkdams nāca virsū, nācās bēgt, izbiedēju stirnu purva pļavā.
peldēju, nedarīju neko, peldēju, pavadīju visus, kas aizbrauca, tagad tāds bezgalīgs prieks
būtu vajadzējis būt pavisam citur šobrīd, smieties skaļā balsī un dzert apelsīnu sulu
bet ābeles zied baltas un sārtas un smaržo gandrīz kā rododendri
 

Vide bez patriarhijas marasma @ 14:10

[info]tethys_:
Es saprotu, ka tas tā varētu būt daudz kur, bet kas man ir jau vairākus gadus iekritis acīs, ir šovi, kas ir LGBT+ pozitīvi, un kā cilvēki, kas tos taisa, savā starpā sazinās. Lielākoties aktieri, kas tajos tēlo LGBT+ tēlus, paši nav pieskaitāmi šai grupai, bet viņi nefilmētos tādās lomās vai citās lomās LGBT+ draudzīgā seriālā, ja nebūtu atbalstītāji, un ja paši nespētu noskūpstīt sava dzimuma pārstāvi. Bieši šajos seriālos ir arī stipri, interesanti sieviešu tēli, arī vadošās pozīcijās. Tajos mēdz būt arī vīriešu tēli, kas izrāda emocijas. Nu, būtībā nestereotipiska vide.
Un cik ļoti patīkami ir skatīties, kā šie cilvēki savā starpā sarunājas. Kā viņi reaģē uz kļūdām, blūperiem, kā viņi cits par citu izsakās intervijās. Tā ir pilnīgi cita vide nekā ikdienišķā, patriarhālā vide. Tā ir sievietei droša vide, jo viņai nav jābaidās no tā, ka viņu uztvers kā pupus un vagīnu, viņai nav jāsaraujas, kad kāds priekšnieks ienāk telpā, viņa zina, ka var droši jokoties un nesāksies mizogīnistiska jautrība, ka viņu neaizvainos ar visādām toksiski maskulīnām riebeklībām. Un vīrieši! Kā viņi savā starpā draudzējas! Es nerunāju par romantiku, nemaz ar ne, bet tiešām par draudzību, par patikšanu un brīvu uzvedību. Patriarhāts ierobežo arī vīriešus, bet šajās vidēs viņi var droši pateikt - jā, to tu tiešām māki labāk, cik tev labi izdevās, paldies, ka tu man tā palīdzēji. Viņiem nav visu laiku jābūt saspringtā sāncensībā, jātēlo, ka viņi visu māk labāk, un arī sieviešu priekšā viņi var tā uzvesties. Viņi apskaujas, uzliek roku uz pleca, runā cits ar citu tā, kā viņi bieži jūtas - tu man patīc, tu esi mans draugs, es ar tevi labprāt pavadu laiku, tu esi tik vērtīgs, foršs cilvēks. Viņiem nav jābaidās, ka uzskatīs par vājiem, stulbiem, nespējīgiem uz mūžīgu "es esmu labākais un es tevi uzvarēšu, un man piederēs visas mātītes". Visi var būt cilvēki, komunicēt draudzīgi, bez konkurencs, justies droši, ka nesāksies kādu aizvainojoši "joki" un hierarhijas cīņas "kurš labāks".
Es tikko noskatījos to Shadowhunters, un, lai gan seriāls ir diezgan viduvējs, tomēr es skatos un skatos intervijas un citus video ar šiem cilvēkiem, jo viņi tik skaisti komunicē savā starpā. Mīļi, atvērti, droši, bez latviešiem pierastajām gaidām, ka pazemos, ka iekodīs, ka mēģinās pakāpties uz tevis un piespiest pie zemes, lai pats paceltos. Viņi liekas kā citas pasaules cilvēki. Ja kādam kas neizdodas, viņu mēģina atbalstīt, ja kāds paklūp, otrs mēģinās noturēt kājās, ja kāds izdara ko labi, otrs uzreiz paslavēs.
Es vienkārši nevaru beigts skatīties, kā var komunicēt cilvēki grupā, kur viņiem nav jābaidās, kur viņi ir droši, ka drīkst pateikt labo, ka drīkst saņemt roku, ka nav jābaidās, ka tev uzbruks.
Tās patriarhāta hierarhiju spēles ir tik derdzīgas, un bez tām atveras pilnīgi cita pasaule. Un cik ir drausmīgi iedomāties, ka tik daudzi cilvēki vēlētos, lai tādas lietas nepastāvētu, lai sievietes būtu preces un vīriešiem dzīve sastāvētu no cīņas.
 

(bez virsraksta) @ 14:06

[info]klusums:
Vai varat iedomāties, ka cilvēks nespēj just excitement? Es kādreiz to nespēju just. Sen pirms daudziem gadiem. Būtu aizmirsusi, ja vien nebūtu pierakstījusi un vēlāk atradusi. Tagad tāds entuziasma pilns satraukums ir normāla parādība. Ne bieži, esmu vēsā tipa cilvēks, bet ir.

Šodien es pierakstu, ka sāku just pāreju tam, ka varu izbaudīt sajūtu, kad kaut kas ir paveikts. Ir tāda gandarījuma sajūta un pat miers(!!!), kas agrāk pēc padarītiem darbiem nebija gluži pazīstamas sajūtas. Pamazām kraftoju sev svarīgos un noderīgos emociju stāvokļus.
 

(bez virsraksta) @ 14:03

[info]windrider:

Latvijas paradokss. Krīzes laikā strauji pieaug bezdarba līmenis. Veselas nozares sēž dīkstāvē. Tajā pašā laikā lauksaimniecībā katastrofāli trūkstot darbaspēka un ir pat apdraudēta ražas novākšana rudenī. Avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/darbinieku-trukums-lauksaimniekus-dara-bazigus-par-iespejam-pilniba-novakt-razu.a361288/
 

(bez virsraksta) @ 13:02

[info]neraate:
Drusciņ ahujela. Tagad arī pieaugušajiem nevajadzēs velotiesības. Tip baigi grūti nokārtot?! Baigi daudz jāmācās?! Apnika rakstīt protokolus? Nē, nu lohi. Es, protams, vienkārši baidos no riteņbraucējiem. Es esmu veselu vasaru braukusi ar veļļuku pa Atlantas piepilsētu, Rīgā vienreiz uzkāpu un drīz arī nokāpu
 

(bez virsraksta) @ 10:18

[info]extranjero:
Šis fiasko ar koronavīrusu parāda, ka mums ir jābūt ļoti modriem, lai nepieļautu globālās sasilšanas karotājiem un panikas cēlājiem iznīcināt pasauli. Tagad ir daudz labāk redzams, ka zinātnieku modeļi par nākotni ir ļoti neuzticami, viņu veiktā programmēšana ir ļoti vāja, un panikā uzsāktie pasākumi ir ļoti graujoši un noved pie vēl sliktākām sekām.

Tieši tāds pats arī ir globālās sasilšanas karotāju mērķis – cīnīties pret ekonomiku, kas lielā mērā balstīta uz fosilo kurināmo, ar argumentu, ka tas ir vislielākais ļaunums. Taču rezultāts būs tāds, ka mēs iznīcināsim ekonomiku un vairs nespēsim pietiekami attīstīt alternatīvos enerģijas avotus, kā rezultātā tas novedīs tikai pie vēl lielākas globālās sasilšanas.
 

Luck @ 10:30

KDALA @ 09:49

[info]ingmars:
Labrīt! Varbūt kāda zina, kur var iegādāties šādu koka datoru ar latviešu alfabētu?
 

(bez virsraksta) @ 09:47

[info]unknown_entity:
Tags: ,

Šonakt biju ciemos pie [info]ez uz viņas jaunatvērto kafūzi.
 

(bez virsraksta) @ 08:15

[info]heda:
Tags:

Kārtējā zviedru integrācijas veiksmes strāsta epizode - 17 gadīgā Wilma ir mirusi un sadalīta gabalos, viņas slepkava aizpikseļots, lai nevairotu aizspriedumus labticīgajā tautā.

https://w.cdn-expressen.se/images/b3/94/b3942b655d594529b7479daef5049e4d/16x9/original.jpg
 

(bez virsraksta) @ 07:09

[info]hedera:
Starp pielūdzējiem jāietur vismaz 2m distance.

Nopriecājos, cik labs un derīgs noteikums.
Bet drīkst minēt, kas īstenībā tur bija rakstīts. :)
 

25. Maijs 2020

(bez virsraksta) @ 23:59

[info]neraate:
Un vēl mans nesens atklājums ir Unas Ļahas keramika. Koši un priecīgi. Ieraudzīju bildē un iemīlējos. Es ceru, ka man reiz būs māja visiem pasaules skaistākajiem traukiem. Tad gan vajadzēs arī skaistu bufeti.

Bet saņemties par tādu komplektu, no kura man jau ir bļoda, divas bļodas (viena ir augļu, ar caurumiem) un sviesta trauku andelemandele par 55 eiro tomēr nevaru. Lai cik ļoti patiktu
 

(bez virsraksta) @ 23:04

[info]bozena:
Šodien mana sirds izdarīja tādu jocīgu lietu, uz brīdi tā kā piebremzēja, un pēc tam uzburbuļoja. Senāk viņa dažkārt bija tikai lēkājusi un apmetusi pa kūlenim, bet šoreiz bija citādi. Nezinu, kur tas notika, kambarī vai priekškambarī, varbūt iegrūžot asinis aortā, bet fiziski varēja sajust liegu blurkšķi un burbuli (nu gāzītes zarnās zināt? Nu tad iedomājieties, ka jums sirdī ir meteorisms).
Tas nesāpēja, tikai bija nepatīkami un nedaudz biedējoši, es pat īsu vājuma brīdi nolēmu mazāk strādāt, mazāk dzert un izdarīt dzīvē ko lietderīgu.
Varbūt iet uz pansionātu lasīt vecīšiem priekšā priecīgas grāmatas, kad kovīds būs beidzies vai uz suņupatversmi staidzināt suņus.
Vispār diena bija bēdīga. Kurš te nesen rakstīja par Atprātotājiem. Itin kā būtu pazudis viss prieks. Jā, līdzīgi, līdzīgi, man šķiet, viņi ir bijuši mūsu rajonā. Man liekas, ka es vairs nevaru paciest šo kovīda katalizēto dzīves gaužo bezjēgas lietderīgumu un paredzamo nepriecīgumu.
Piemājas lielveikalā desmit minūtes pirms slēgšanas kādi pieci priecīgi jaunēkļi, vecumā starp Līželi un Jaunkundzi, bija sapirkušies garšīgos, kādu sulu, ūdens bidonu, kādu batoniņu, augļus. Nekāda alkohola. Vismaz šiem viss ir kārtībā, es nospriedu, ka tas mazliet nomierina.
 

(bez virsraksta) @ 22:59

[info]mtldd:
3D cilvēkus sastapusi šodien neesmu, vien, caurbraucot pilsētu, pamāju ar galvu, ja ieraudzīju kādu paziņu, toties negaidīta satikšanās bija nolemta ar diviem brīnišķīgiem citsugu pārstāvjiem: paliela izmēra dzeni, kas knakstījas aiz loga barotavā (tieši, kad pasūdzejos, ka zīlītes un zvirbuļi jau paliek par pierastu) un ūdriņa kungu Lucavsalā.
 

(bez virsraksta) @ 22:58

[info]neraate:
Nevaru sasilt. Šodien man nesala vannā un kādu laiciņu pēc tās. Šobrīd nosalis ir deguns un divās vilnas zeķēs kāju pirksti saldē cits citu. Nē, nu nav jau tik traki - īkšķi un mazie pirksti salst tikai no vienas puses :/
 

(bez virsraksta) @ 22:33

[info]az:
izbraucām ūdenstilpnes, gan sen zināmās, gan apslēptās, kāpu augstu un nenokritu, bridām caur brikšņiem un atradām lepnākās pierobežas mājas dziļā nekurienē. atgriezos arī pie laupītāju akmens, mežsargs jau miris, un viss cits arī pagalam. plūmju ieskautā baznīca vēl stāv. nopeldējos saulrietā un biju mierā.
odi atgriežas, mellenes lepni zied, maijpuķītes vēl slēpjas, bet toties vardes pilnām balsīm atpakaļ abos dīķos, par spīti stārķa ikdienas vizītēm. savāds putns baltu asti pārlaidās pāri un pats sabijās.
 

(bez virsraksta) @ 22:18

[info]fool:
nesaprotu kas tas ir bet pēd laikā par pilnīgi visu uztraucos
tas ir šausmīgi besīgi
 

bfffff @ 21:54

[info]ingmars:


Jaunas kurpes, Nike SB Janoskis.
 

A EIROPA @ 20:58

[info]mena:
Pasludināju, ka beidzot jāseko sirdsbalsij, un, ka gribu tādu darbu, kurā varētu darīt sāpes citiem cilvēkiem. Bet, lai tas nebūtu saistīts ar seksa industriju, vai ar dakteriem.
Man ieteica sākt strādāt policijā.

Bet vispār - vieta fantāzijām: prokurors, skolotājs, fitnesa trenneris, pārdevējs Depo augu un stādu nodaļā... Kas vēl??
 

Move it @ 20:03

[info]eos:
Esmu dāma ar pašcieņu. Ja mani aicina, ir varianti. Braukt, vai palikt mājās.
 

not so subtle differences @ 20:01

[info]gnidrologs:
If you read the Authoritarian Personality, it's the very notion of authority that they hate, hence, for instance, why they despise fatherhood and are obsessed with destroying the traditional family order, which is "patriarchal" and "authoritarian" in it's very essence.

Meanwhile, they don't see their own tyranny as authoritarian, because you are not forcing anyone if they swear loyalty to you spontaneously, even if the only reason they are doing that is that you brainwashed them into it. We see that in 1984, where the party wasn't happy unless you actually, genuinely believed. It wasn't enough to obey out of fear, they had to make sure you were genuinely convinced.
 

Cikādes @ 18:13

[info]ezss:

Brīdī, kad Eiropa atļauj no mājām nākt ārā pilsoņiem, pāri okeānam ārā nāk citi dzīvnieki.

Šobrīd Ziemeļkarolīnas štata apkārtnē no zemes lien cikādes, kas tur nepieaugušā (nimfas) formā pavadījušas 17 gadus. Linnejs kukaini nokristīja par Magicicada septendecim, jo cilvēki jau izsenis bija novērojuši kā ik pa 17 gadiem no zemes parādās melnu kukaiņu pulki, kas nelabi kliedz. Tā kā cikādes veido pūļus, tās sauc arī par Pharaoh cicada vai 17 year locust.

Daudzām cikādēm ir ilgs attīstības cikls, bet tikai dažas sugas ir sinhronizējušas savu parādīšanos. Pašlaik izšķir trīs sugas, kuras parādās ik pēc 17 gadiem un četras - ik pēc 13.
Viena no teorijām ir, ka šāda sinhronizēta izlīšana ir izdzīvošanas stratēģija, jo tie ks ēd cikādes pierijās un nespēj apēst visas cikādes. Cikādes izlien no zemes, kur tās pavadījušas 17 vai 13 gadus nimfas stadijā, sūcot suliņas no koku saknēm. Kad tās ir pēdējo reiz nomainījušas apvalciņu un ieguvušas spārnus, cikādes dodas uz kokiem kur tēviņi korī dzied Mātīšu Pievilināšanas Dziesmu. Šādi kori var sasniegt 100dB. Pēc mēneša, diviem visas mātītes ir sadējušas olas un cikādes izbeidzas.

Pētnieki ir teoretizējuši, ka, ja katru gadu izlien viens no sinhronizētajiem cikāžu pulkiem, tad kopumā šadiem pulkiem būtu jābūt 30 - 17 pulki 17 gadu cikādēm un 13 pulki 13 gadu cikādēm. Ne visi no teorētiskajiem pulkiem ir novēroti un daži no pulkiem ir izmiruši. Bet šeit ir karte, kurā var redzēt pašlaik esošo pulku paredzēto parādīšanos. Katram pulkam ir sava teritorija un parādīšanās gadi. Pašlaik no zemes spraucās IX pulks.

Latvijā šo cikāžu nav, un no radiniekiem visinteresantākās ir dzeloņcikādes Membracidae, kas arī, lai gan nav tik brīnišķīgi dīvainas kā tropu radinieki, ir pietiekoši citplanētīgas.
mūsu citplanētieši )
 

(bez virsraksta) @ 18:32

[info]lilja_brik:
tas brīdis ir pienācis:
- man vairs nepatīk iziet no mājas
 

(bez virsraksta) @ 17:57

[info]az:
man gribētos tev kaut ko teikt, kaut ko izrunāt, bet tu cep cake with rum & mint, un es smaidu. jo baby llama needs no drama. un nav jau, ko teikt, kā var izstāstīt, ka gribas saritinātiea un raudāt ilgi, izraudāt visu ziedoni.

turi savam sunim muti ciet
 

(bez virsraksta) @ 17:31

[info]neraate:
Vai kāds popkultūrā izglītots draugs vai entuziasts var man, lūdzu, paskaidrot kas tiem astoņdesmitajiem ir ar tām pusplikajām dāmām zem melna šifona lakatiem?
 

(bez virsraksta) @ 17:14

[info]az:
sestdiena bija saules un miera pilna, pēc ilgās ziemas viena diena vasarā. vakarā pļāvām zāli, bija pirts un agra nakts. svētdien iztīrīju ūdeni un nopeldējos pati pirmā, bija rauga pankūkas un visa diena ceļā. atradām pamestus kapus, lēkājām upē pa akmeņiem blakus zeltausainam zalktim un bridām pa gravas upi līdz slapjām kājām. vēl bija dažas pilsētas un pusdienas, bet tas tā.
bet tad nāca lielas skumjas, no sena un tāla laika, kāds ieritinājās un teica, neraudi, un es raudāju uz iekšu un domāju, ka tevis dēļ varētu jebko, pat dzīvot. šodien modos vēlu, peldēju vēlu, gāju jogot zem visskaistākās ābeles, sākās vasaras lietus, turējos, cik ilgi varēju.
ņēmu sietu un gāju tīrīt dīķi atkal, jūtos kā pērļu zvejnieks, tā manas dienas paiet, velku ārā sulīgi zaļās alges un domāju, skaisti, bet nemāku sadzīvot.
ãbeles kupenās, putni tik priecīgi.
un es varu darīt neko visu dienu, tīru neko.
 

Sports. @ 16:36

[info]zazis:
Noskrēju dešuku 47 minūtēs. Jūtos dusmīgi.
 

(bez virsraksta) @ 15:29

[info]zazis:
Ziniet kāpēc vīrieši daudz biežāk ieņem vadošus amatus až gandrīz jebkurā sfērā? Jo testosterons liek aktīvāk cīnieties par savu vietu hierarhijā. Vo!
 

(bez virsraksta) @ 13:21

[info]mazeltov:
Esmu sasniegusi augstāko iespējamo līgas līmeni online skrablī, ko tagad. Un vakar dabūju arī savu rekordu vinnētajās spēlēs pēc kārtas - 17.
Droši vien, būtu vēl vairāk, bet man ir aizdomas, ka tie indieši, kas tur skrablē lielos vairumos, izmanto kaut kādus random vārdu ģeneratorus, jo es neticu, ka viņi zina/izmanto visus tos jocīgos vārdus, ko šie uzbliež ekrānā. ŅE-VER-JU.
 

(bez virsraksta) @ 14:28

[info]ulvs:
Vakar, garlaicības mākts, sāku skatīties 1922 (k/f, ja nemaldos, netflix original). Man laikam nedaudz patika galvenās lomas atveidotājs. Taču viss pārējais šķita lieki. Filmas eksistence arī diezgan lieka. Vardarbība - bezjēdzīga. 
 

autentiski @ 14:22

[info]eos:
Sievietes posta ar intrigām un meliem. Raisa ķildas un strīdus kā Erīda. Met ābolu. Saķildo draudzenes.

Sievietes cīnās par uzmanību. Par to, kura ir visiekārojamākā. Skolā to sauc par popularitāti.

Vai skolā biji populāra?

***

Pārstāt darīt to, ko jādara kādam vīrietim. Piesaistīt šo vīrieti. Siltas vakariņas apmaiņā pret salabotu krānu, ja labotājs ir pašas tēvs vai brālis - kas tur slikts?

***

Raksturs definējams vienkārši - sāc ar savu ego. Kas patīk tev, to dari otram. Ja otram prieka no tā maz, tad jautā. Iepazīsti otru.


***

Tu mainies tikai tad, kad pati no visas sirds gribi mainīties.

***

The number 6 is the embodiment of the heart. It represents unconditional love and the ability to support, nurture, and heal
 

Nepabeigtā dienasgrāmata