Nepabeigtā dienasgrāmata


19. Novembris 2018

(bez virsraksta) @ 00:51

[info]homebound:
Netīšām tomēr pavadīju simtgades svētkus kopā ar mammu un māsu. Mans mīļākais brīdis bija, kad nobruka salūta tiešraide, spontāni iededzinājām sveces kūkā un dziedājām "Daudz baltu dieniņu" un "Nevis slinkojot un pūstot". Noķēru to svētku sajūtu. Viss čikiniekā.
 
 

(bez virsraksta) @ 00:28

[info]str:
jau biju piemirsusi,kādēļ man nepatika iet uz publiskajiem pasākumiem
 

(bez virsraksta) @ 00:18

18. Novembris 2018

(bez virsraksta) @ 23:59

[info]seehearfeel:
Svētkos biju tieši tur, kur sirds visvairāk atplaukst.
 

(bez virsraksta) @ 22:46

[info]bozena:
Štrunts tur bija ar to salūtu. Labāk būtu mājās Hēgeli lasījuši.
 

salūta vērtētāji @ 22:12

[info]ulvs:
Par uguns brīnumu pēdējām 2 minūtēm bijām stāvā sajūsmā. Intensity over all. Sākums un vidus - sūds, beigas - 10/10. Stāvējām uz Vanšu tilta sākuma, Centra pusē. Jāatzīst, Rīgai 800 salūts kopumā bija daudz intensīvāks un smalkāk nostrādāts.
 

(bez virsraksta) @ 21:55

[info]mansgan:
vai arī tas pēdējais blīkšķis bija signāls beigām? a ja nav TV, tad var pārsvinēt par ilgu?
 

(bez virsraksta) @ 21:39

[info]gnidrologs:
Skatoties spēļu spīdranu viģikus es sāku saprast jēdzienu 'weaponized outism' un kāpēc tas ir tik ļoti ietekmīgs mūsdienu sociālmēdiju sasaistītās sabiedrības kontekstā un in turn kāpēc tik ļoti liela vēlme pēc cenzūras no varas turētāju puses. Kad NPCNN stāsta kā fōrčans minglo iekš ASV politikas un pepe the frog ir smalki izstrādāts nacistu simbols, es neviļus redzu cik ļoti hohmīgi inner mēmi ir spēcīgāki par tizlu top-down propagandu.
 

(bez virsraksta) @ 21:11

[info]mansgan:
vēl 2:48:xx...
 

(bez virsraksta) @ 20:14

[info]gnidrologs:
Kāpēc latviešiem labākais ēdiens ir cits latvietis?
Nesaprotu to mūsu pašnenovīdīgo dabu. Es neesmu nekāds urrāpatriots, bet tā caurvijošā tieksme ciniski ieņirgt par visām patriotisma izpausmēm ir kaut kāda pataloģija maniem zemļakiem. Nu labi, visi tie prazņiki ir mērkaķošanās, bet viņi taču ir optimistiski, pozitīvi lādēti mēmu kamoli. No viņiem paliek tikai labi, tā pat kā no šņaba. Kāpēc to tik ļoti jācenšas apspiest savā kolektīvajā apziņā, aivietot to ar kaut kādu nepārtrauktu īdēšanu? Ir daudz švakākas tautas par latviešiem vispasaules tautu rangā, kuras ir pat ļoti lepnas par sevi un nekaunās sevi priecināt par sevis eksistenci. Dzīvi apliecinošu filozofiju pielieto. Bet mums vajag nīdēt un spļaut visam virsū.

Man šajā kontekstā ļoti patika Endrū Klavana, amerikāņu raksnieka un konservatīviķa, kas pēdējos gados ir dailywire grupas viens no šovemņiem, izteiktais sakarā ar Trampa kalkulēto vai spontāno (hers viņu zina) publisko retoriku - tā ir dzīvi paliecinoša, optimistiska. Viņš gvelž par to kā viss ies uz augšu, viss būs forši un kruto, un tā arī notiek. Viss kļūst foršāk un krutāk daļējo pat dēļ tā, ka valsts līderis aktīvi ievieš publiskajā diskursā pozitrīvu, nevis cinisku un noliedzošu vai izvairīgu retoriku. Tas MAGA šits nav tikai lēzens lozungs, jams konkrēti revaivo oldschool mitoloģiju. Dilberta keksss labi pateica, ka nav svarīgi vai tādi kā viņš spēlē 35D zemūdens šahu vai patiesi tic visam, ko runā, galvenais ir tas, ka šāda veida retorika ir efektīva, radikāli mainoša priekš overtona loga bidīšanas atpakaļ centra virzienā.
 

(bez virsraksta) @ 17:14

[info]kisswithafist:
iet kaut kur ir forši, bet vai jūs esat pamēģinājuši nekur neiet? absolūti lieliski.
 

(bez virsraksta) @ 16:37

[info]santech:
Simtgades paģiras.
 

(bez virsraksta) @ 15:37

[info]zum:
Un kur ir papīros Tieslietu Ministrija? Jebšu tas pieder pie valstiskajiem noslēpumiem, ko neviens nedrīkst zināt? Vienkārši nožēlojams našistu gājiens. Ceru ka lāpu gājienā sadedzinās kādu grāmatu, Vinniju Pūku, vai Pepiju Garzeķi, kuri neatbilst latviskajai dzīvesziņai.
 

(bez virsraksta) @ 15:16

[info]zum:
Kaut kāds mauka Petro iedod padomiņus un tas plānprātiņš skrien muti izpletis, mēli izkāris pieprasīt tiesības, jo neesot maksājis alimentus, bet varot tagad sākt parazitēt.
 

(bez virsraksta) @ 15:36

[info]spect_actor:
ar bailēm atvēru jauno hermaņa interviju. līdz pusei pat patika.
 

(bez virsraksta) @ 14:01

[info]zum:
Tā iet, kad parazītam uznāk nepārvarana vēlmīte parazitēt uz Vācijas bērnu pabalsta un mātes alimentiem. Un Latvijas Tieslietu ministrijai atliek tikai iesniegt notu. Vēl mātes tiesības, kura kā kaķene paņem savu kaķēnu zobos un bēg no pārgribējušā runča gribēs apšaubīt?
Viņam tagad ir nepārvarama vēlmīte svinēt Ziemassvētkus. Ziemassvētki būs šādi. Petro sēž pie datora un dračī, bērns uzgrūsts citiem ķimenes locekļiem. Mantiņa izklaidītei.
 

(bez virsraksta) @ 14:20

[info]santech:
Mūrnieci par prezidentu!
 

Era Snippets: Schooling (DC++) [15 tracks; 1h26min] @ 13:44

[info]miligrami:
Tags:

Laiks, kurā DC++, Soulseek, Oink, pēcāk What.CD ienāk ikdienā, un pēkšņi kļūst pieejams viss tas, kas man šķiet ļoti īpašs, taču vēlāk izrādās visai tipisks paaudzes fenomens. Jaunais vilnis, aukstais vilnis, torentu vilnis - rokmūzikas vēsture principā. Joy Division kļūst par manu apsēstību, gluži tāpat kā pēcāk arī Talking Heads. The Velvet Underground ieraksti vispār rada sajūtu, ka esmu the ultimate indie chick. Iepazīšanās ar Elīnu nāk komplektā ar Boviju un Kraftwerk. Šobrīd man tas viss šķiet gandrīz klišejisks, bet tāpat mīļš un manu gaumi definējošs posms. Un kaut kādā ziņā arī ļoti latvisks posms. Protams, tas neattiecas uz visiem, bet no mana vecuma un sociālā kaluma cilvēkiem, šķiet, reti kurš ir absolūti vienaldzīgs pret šo mūziku.

Šī pleiliste sastāv no maniem favorītiem manu toreizējo elku daiļradē, kas nereti arī pārklājas ar valdošā konsensa viedokli par to, kas ir šo mākslinieku labākie gabali. Tas mani pārāk nepārsteidz, ja ņem vērā, cik nekritiski šo mūziku es klausījos. Kā vienīgo izņēmumu varētu minēt te iekļauto Led Zeppelin gabalu, jo progroks un hārdroks mani nekad nav īpaši sajūsminājis - diezgan garlaicīga un vienveidīga mūzika. Nu labi, izņemot varbūt Pink Floyd, bet arī tam mēs visi izgājām cauri. Šis konkrētais Led Zeppelin gabals manu sirdi iekaroja pavisam paredzama iemesla dēļ - tas skanēja "Mind Hunter" pirmās sezonas pēdējās sērijas finālā, kas man vēl arvien šķiet viens no labākajiem jauno seriālu fināliem. Pleilisti noslēdz mans mīļākais Shellac gabals, jo ko tur liegties nav vērts - ne tikai radio, bet arī šai ērai ir pienācis gals. The last watt leaves the transmitter and circles the globe in search of a listener. Pleiliste zem attēla.

Spotify
 

(bez virsraksta) @ 13:23

[info]vilibaldis:
Es jums varētu pateikt kas ir asas izjūtas - tas ir tad, kad tu ieslēdz putekļusūcēju un no pakaramā noveļas plušķains kaimiņu kaķis, par kura klātbūtni nav bijis pat nojausmas.
 

(bez virsraksta) @ 12:04

[info]zum:
Kas notika, kanēr es pieņēmu ciemiņus, adīju ar ciema Landfrau, pirku pārtiku? Papucītis dodas uz Latvijas Tieslietu ministriju, jo mantkārīgi atcerējies, ja viņam ir bagāta meita Vācijā. Tieslietu ministrija sūta pieprasījumu, ka bērnu vajag glābt, jo viena neadekvātā pa twiteri plosās uz visus sit ar rabarberiem.
Vācieši pārbīstas, sākas pratināšanas, es redzu, bet domāju pofig, nevar būt tik nodevīgu. Izrādās var. Paldies Latvija, sveiciens 100 gadē.
 

(bez virsraksta) @ 12:23

[info]lavendera:
Ieeju Stokmanī - tur džinglbelli. Draudzene: Es vakar izrotāju eglīti. - JAU?? - Ar sarkanbaltsarkanām mantiņām! - Tā kā tev tā ir mākslīgā, pēc tam šos rotājumus varēsi nomainīt ar salavecīšiem, sniegpārsliņām un rūķiem, tad ar sarkanām plīša sirsniņām un visbeidzot ar krāsotām olām.
 

18. Nov @ 11:56

[info]zeme:
Stāvēju rindā, apnika , aizgāju uz citu veikalu. Ta vēl lisais kaimiņš esot no stalažām nokritis. Esot slimnīcā hvz vai izdzīvos.
 

Vitrupe @ 11:48

[info]3_5469mhz:
Mūzika: Caterina Barbieri – Patterns of Consciousness

Tikko aizsūtīju kārtējo skaņdarba aprakstu, ko lūdz, lai iekļautu koncerta programmā. Man reizē patīk un nepatīk tie apraksti. No vienas puses tā ir iespēja pafantazēt un pielikt kaut kādu stāstu klāt (ja vien stāsts jau nav pirms darba rašanās) skaņdarbam un tas tomēr ir skaisti, no otras puses tie stāsti tiek dažkārt spiesti laukā (jo nav jau tur nekā vairāk par abstraktu mūziku bez naratīva) un tad ir grūti. Un tad rodas kaut kāds mutants starp lietišķu tekstu par, piemēram, izmantotajiem instrumentiem un iespējamiem iedvesmas avotiem un poētisku aprakstu, lai paspilgtinātu tēlus, kuri it kā ir saklausāmi mūzikā.

26. novembrī koncerts Latvijas radio studijā. More info will follow.
 

(bez virsraksta) @ 09:46

[info]tagad:
kad ir dzirdēta melodija, dziesmas tekstu nav iespējams lasīt tikai kā tekstu, jo melodiju nekādi vairs nevar aizvākt; kopš dzirdēta tā vienmēr ir klātesoša un - lai arī cik vienmuļi un neizteiksmīgi to censtos nolasīt, prātā katrs vārds spītīgi dzied.
 

(bez virsraksta) @ 09:52

[info]etalonfunkcija:
10. diena pēc darba. Katru nakti murgoju. Varbūt galva mēģina to visu sakārtot. Citādi jūtos labi, ir visu laiku, ko darīt. Gatavojamies Ziemassvētku priekšnesumam - kā jau parasti, notiek strīdēšanās, apvainošanās, nesaprašanās, bet galu galā gan jau viss būs, jābūt. Viss ir labi. Dzīvoju. Janvārī būs jāsāk pamazām domāt, ko tālāk.

Re, nav īsti, ko pastāstīt, jo viss ir labi.

Ā, kur Latvijā būs foršākā Jaungada ballīte?
 

(bez virsraksta) @ 11:04

[info]rkktzd:
skatos visādus pedāļu viģikus un sapratu, ka šausmīgi sen neesmu nopircis nevienu jaunu pedāli. ok, tam daļējs sakars ar shiftline endorsmentu, taču galvenokārt - es nezinu kur ir pazudusi mana agrākā apsēstība ar efektu pedāļiem. pirms gadiem 10 man efekti (visvisādi) likās svarīgākais elements signāla ķēdē. tagad kaut kā ar gadiem mans smaguma centrs ir ievērojami sašaurinājies tikai uz vienu efektu - distortion. man reāli liekas, ka distoršans ir visinteresantākais, universālākais un visneprgnozējamākais efekts ever un es reāli varu ļoti ilgu laiku pavadīt saslēdzot kopa vairākus distoršanus un viņus tvīkojot, dalot signālus utt. nujā, man pedāļu kastē pašlaik ir 6 pedāļi (neskaitot volume, tjūneri un high pass filtru, kas nav efekti), no kuriem 4 ir dažādu veidu distortion.
 

(bez virsraksta) @ 09:23

[info]zum:
Visas venēriskās slimības jau izārstējis, ar kurām mani laulībā esot aplaida?
 

(bez virsraksta) @ 09:20

[info]zum:
Viņam pienākoties. Kurš gabals viņam no meitas pienākas? Auss, acs, vai mazais pirkstiņš?
 

(bez virsraksta) @ 09:13

[info]zum:
Bērns pa Ziemassvētkiem apkārt nevazāsies. Cūkas gribēja, lai mēs nedodamies atpakaļ uz Latviju. Cūkas nozaga bērnu un iebāza bērnunamā. Lai tad bērns tup tai bērnunamā, kur nemazgātās cūkas viņu iebāzušas.
 

(bez virsraksta) @ 08:49

[info]zum:
Viņš, šis bijušais papucītis, naciķis, visu samaksās un raudās, kā es tiesās raudāju.
 

100 @ 02:28

[info]bljanna:
Mūzika: Imants Kalniņš
Tags:

7061 km attālumā. Klusi priecīgu man, skaļi priecīgu jums. Jau apraudājos.
Sumināti, draugi!
 

(bez virsraksta) @ 07:37

[info]hedera:
Vai mēs esam atbildīgi par tiem, kas pie mums pieraduši?
 

novembris @ 03:47

[info]inese_tk:
Tags:

Šo novembra otrās puses dienu blīvi piebriedušais pelēkums rada sajūtu, ka starp debesīm un zemi palikusi vien pavisam šaura telpa. Ka pieceļoties un iztaisnojot muguru, var atdauzīt galvu. Tāpēc labāk necelties. Labāk dienas nogulēt, lai patvertos nakšu bezgaismas bezgalībā, kurā pazūd gan horizonts, gan robežas gan griesti, atstājot klusu, tumšu telpu, kurā izstaipīties un elpot.
 

(bez virsraksta) @ 03:42

[info]kisswithafist:
Bezmiegs manā dzīvē ir visai rets viesis, un šoreiz tas pat ir atnācis pirms brīvdienas, bet nu tik kaitinoši. Es gribu gulēt, nevis platām acīm skatīties tumšā telpā.
 

(bez virsraksta) @ 01:24

[info]mansgan:
nu tad lielā puse nācijas kopš šovakara ir redzējusi arī Nameizu? nīl bifōr jōr ņū rūler!
(personīgi no ēķa-graubas smirdčupas esmu redzējis ap 30 min par basketbolistiem; laikam atlūzu.)
 

Who the hell is Namejs? @ 00:20

[info]pinjons:
Savlaik noskatoties "Nameja gredzena" treileri man radās čujs, ka šī filma varētu būt Garlaicīgs Sūds. Pēc tam, palasot recenzijas, man radās šaubas par sava pirmā iespaida pareizību - tjip nav nekāda Aukstā Māgsla, bet varbūt tomēr ir skatāma. Šovakar noskatoties varēju secināt, ka nojauta nebija mani pievīlusi - tā filma pēc būtības nav nekas vairāk, kā uztjūnēts "Rīgas sargu" prīkvels.
 

18.11.1989 @ 00:01

[info]vizionars:
Mūzika: napalm death - from enslavement to obliteration


+4 )
 

17. Novembris 2018

(bez virsraksta) @ 23:34

[info]laba_doma:
Uz bezalkoholiskā alus bundžas ieraudzīju uzrakstu "LIETO ATBILDĪGI!". Nevaru saprast, ko viņi ar to ir domājuši.
 

(bez virsraksta) @ 22:10

[info]santech:
Pa tv nameja gredzens. Kadrā jūras krasts, titrā - Zemgale. FOR FUCK SAKE!
 

Imitācija. @ 19:39

[info]methodrone:
Es rīt gribēju iet uz latviešu pasākumu kaut kur Londonā, jo man gribas sajust kādu tuvumu Latvijas dzimšanas dienā. Bet es jūtos, kā ķēms. Ar gadiem paliek arvien grūtāk sevi piespiest iet jebkur, kur ir cilvēki. Es arvien tad iztēlojos, kā es viena sēžu pēdējā rindā kaut kur vienmēr pēdējā rindā, melnā mētelī, ar bailīgu, apjukušu seju, kamēr ģimenes un pāri un draugi priecīgi runājas un bauda kopību. Kāpēc es tur vispār vazājos? Es pati sev liekos aizdomīga un bīstama, kāpēc es esmu viena un ko es te meklēju? Es negribu traucēt ar savu apmulsumu un ambivalenci. Ja jau es te negribu no sirds atrasties, tad ko es te meklēju. Tāpēc es laikam tomēr palikšu mājās. Varbūt es iešu pa citu, skaistāku ceļu mājās, lai pabaudītu dabu un iztēlotos, ka Anglijas koki ir Latvijas koki. Es zinu vienu ceļu netālu no mājām, kur aug jauni bērziņi, iešu paskatīties, vai tiem vēl ir lapiņas. Un varbūt es vēl kaut ko varu izdarīt, kas atgādina mājas.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata