Nepabeigtā dienasgrāmata


15. Jūlijs 2019

(bez virsraksta) @ 21:10

[info]khosmos:
Viņš nopirka pats sev kūkas! Tas tik ir vīrietis! Ai, pohui par kūcvālu.
 

(bez virsraksta) @ 20:23

[info]spect_actor:
Mans tētis pamazām zaudē prātu. Viņam ir tikai 65 gadi, bet nu jau būs dzēris kādus 30 no tiem. Katru reizi, kad braucu ciemos, dzīvoklis kļuvis arvien šausmīgāks. Šoreiz jau izskatījās pēc bomžu patversmes vai nolaistas garāžas. Iepriekš vēl katru reizi centos kaut ko sakārtot, bet nu jau nav jēgas, ārā arī neko neļauj mest. Sarunāju, ka augustā uztaisīsim talku, visu izmēzīsim (bet pieredze rāda, ka tik viegli tas nebūs). Kaut kāds idiots viņam visu laiku pie mājas atstāj visādus mēslus - kārtis, vecas somas, lupatas. Tētis domā, ka viņu mēģina nolādēt. Šodien paziņoja, ka viņam jau divreiz dzīvē esot uzlikts lāsts. Vienu no tiem uzlika mana mamma. Es viņam prasīju, vai gadījumā alkohols nav tas lāsts. Neesot, viņš reāli uzskata, ka ir svētais (izmantoja vārdu "ikona)", visas problēmas vienmēr radījuši citi. Tagad braucu uz Rīgu un viņš īsziņā raksta, ka mirstot, saka, kas man pēc tam jādara. Mirstot no kuņģa problēmām, kurām, protams, nav nekāda sakara ar dzeršanu.
Kad ir pavisam skaidrā, tad atzīst, ka vajadzētu ārstēties, bet nevienam no maniem aicinājumiem to darīt nav sekojis. Vismaz varētu iet pie terapeita vai psihiatra, bet Preiļos nav un pats viņš nekur nebrauks. Reāli viņš ir vēl par jaunu, lai es viņu ar varu kaut kur vestu + vajag palīdzību. Mammas ģimenes puse zināmu iemeslu dēļ vairs nevar palīdzēt, viņa paša radi vispār nesaprot situācijas nopietnību. Vienreiz runāju ar viņa ārstu, kurš man paziņoja, ka viņam vajag ģimeni un mīlestību. Vairāk nekā 20 gadus bija gan ģimene, gan mīlestība. Tētim labāk nekļuva, ģimenei kļuva sliktāk.
Es braucu pie viņa, katru nedēļu zvanu. Man vairs nav spēka cīnīties ar šito mūžīgo grūtumu. Uz Rīgu viņu arī dabūt nevar, nevarot nosēdēt autobusā. Es, protams, jūtos vainīga, man šķiet, ka izdarīgāks cilvēks ar to jau sen būtu ticis galā, bet no otras puses viņš mums tik daudz ir nodarījis pāri, ka es jūtos vainīga mammas priekšā, ja viņu žēloju.
 

(bez virsraksta) @ 18:20

[info]tagad:
"Look around the room you’re sitting in. Every object in that room - the right angle table, the book, the paper, the computer screen, the ceramic cup was once imaginary."
 

(bez virsraksta) @ 20:01

[info]iokaste:
kad ieraugu kādas rožu kaķu toršu kartiņas, bildes vai paternus, notiek dīvaina acu skatiena iestīvēšanās, viņš kaut kā stīvi spīti neredz, neskatās uz rozēm, kaķiem, saldumiem, reklāmām u.c. riebeklībām. tā, ka var skatīties virsū, bet garām neredzēt. un ja grib atsaukt atmiņā, tad tur ir ķipa muārs. un tā droši vien ar daudzām nešķīstām tēmām, kurām esmu noslēgts forevē.
 

(bez virsraksta) @ 20:01

[info]iokaste:
kad ieraugu kādas rožu kaķu toršu kartiņas, bildes vai paternus, notiek dīvaina acu skatiena iestīvēšanās, viņš kaut kā stīvi spīti neredz, neskatās uz rozēm, kaķiem, saldumiem uc riebeklībām. tā, ka var skatīties virsū, bet garām neredzēt. un ja grib atsaukt atmiņā, tad tur ir ķipa muārs. un tā droši vien ar daudzām nešķīstām tēmām, kurām esmu noslēgts forevē.
 

(bez virsraksta) @ 20:01

[info]iokaste:
kad ieraugu kādas rožu kaķu toršu kartiņas, bildes vai paternus, notiek dīvaina acu skatiena iestīvēšanās, viņš kaut kā stīvi spīti neredz, neskatās uz rozēm, kaķiem, saldumiem utt. tā, ka var skatīties virsū, bet garām neredzēt. un ja grib atsaukt atmiņā, tad tur ir ķipa muārs. un tā droši vien ar daudzām nešķīstām tēmām, kurām esmu noslēgts forevē.
 

(bez virsraksta) @ 16:35

[info]methodrone:
Sajūta, ka laime ir tepat visur, bet tu esi par vāju un nogurušu, lai pēc tās tiektos, lai to tvertu. Un kad tu tai uz mazu brīsnīti pieskaries, tu knapi jūti tās pulsu un mēģini to piedomāt klāt.

Vispār man šķiet, ka mans ķermenis vienkārši ir pārāk notērēts un paguris, lai spētu fiziski un garīgi piedzīvot prieku, piepildījumu, laimi - lai nu kas būtu tas patīkamais atvieglojums un transcendence, kas ir patiesības krāsa.

Sajūta, ka mans ķermenis spēlē tādu aizvainojumu, damsel in distress spēli, kas neļauj pieskarties, neļauj just, tikai ņerkst un slāpē, ņerkst un slāpē un vaid un raudina. Ļauj man gulēt, ļauj man apstāties, ļauj man laizīt ievainojumus, ļauj man saļimt. Bet es gribu dzīvot nevis saļimt. Ja vien dzīve nav tāda perpetuāla saļimšana, visticamāk jau ka ir. Tad mans uzdevums ir saglabāt transcendenci cauri ļimstienam, ļimt un transcendēt, transcendēt un ļimt, ļimscendēt.
 

choosingbeggars @ 19:19

[info]ulvs:
Kāds man negrib uzdāvināt pagājušajā dzimšanas dienā šo kombīti pa 69 eur? Man citādāk nav, kur mājās pieslēgt. Grūtāk sacerēt, ja jāspēlē akustiski.
 

(bez virsraksta) @ 18:10

[info]ulvs:
Tas ir diezgan skaidrs, ka ASV nevar publiski piedot Asandžam un Menningai. Tā tiktu radīts precedents - netieši dota zaļā gaisma citiem potenciālajiem mūsdienu varoņiem par to, ka viņu veiktais slepena/sensitīva info nopludinājums nebūt nenozīmē to, ka viņi patiesi tiks saukti par valsts nodevējiem un ieslodzīti uz sazincik ilgu laiku. Temīda tomēr ir akla. Un tas nozīmē, ka Asandžš arī tiks paņemts pakaļā pēc pilnas programmas. Ja vien nenotiks iejaukšanās no augšas.
 

(bez virsraksta) @ 18:05

[info]khosmos:

Varētu būt tāda jauna Krievijas narkotika - Linkin Park. Biš iemauc, ja, un uzreiz skrien uz Bik Bok pēc platām biksēm un pelēka oversized tīšērta. Es vnk esmu dzirdējusi, ka cilvēki piemin šo grupu, laikam Beningtons pēc nāves kļuvis ļoti populārs. Kopš 13 gadiem vairs neklausos, jo tomēr stulba grupa, pēc Meteora tur nekā vairs nebija. Mūsdienās ciest nevaru Linkin Park.
Tā kā man bija amnēzija, nevarēju atcerēties mūzikas projektu nosaukumus un sāku klausīties granžu. Tagad arī to vairs nē. Es laikam atguvu atmiņu, un sēra korķis arī izkrita, tāpēc, séžot pie tumbām, nācās lietot aizbāžņus - kā kaut kādu 20 - 25 gadu vecumā.
 

(bez virsraksta) @ 17:46

[info]khosmos:

Kāpēc viņi velk garumā? Esmu pilnīgi nost no šitā visa. Turklāt man vajag aizbraukt līdzi Rolim uz to Kūcvālu, kur teicu, ka nebraukšu, bet pārdomāju.
Es jau sāku domāt, ka jāiet pie ārsta ar kaut kādu leģitīmu iemeslu, lai izbrīvētu sev trīs dienas.
Sapnī tipa strādāju kopā ar Mucenieku. Šim bija sporta šorti un kaut kāds sporta kluba abonements.
Tagad sēžu bāra tualetē, un kaut kādas sviestainas skaņas no ventilācijas. Tā kā vecs radio. Prikoļna!
Starp citu, es nelietoju Linkin Park.
Baigi labā vārda diena. Pidari!
 

(bez virsraksta) @ 15:25

[info]tagad:
spriņģo visas manas cepures caurajos rudeņos, mīļākajai bija rozā nags, tā sen jau zudusi un reinkarnējusies pērnajā vardē, kas lēni tver savu elpu atmiņu dīķu melnajos ūdeņos. caur diennakts sašūpoto krēslu un mākoņu kruzuļaini biklo gaismas filtru atklājas divi uzacu pauguri, kas nikni rāpjas pa taisnīguma taku.

()

no rīta dzirdēju abbas kaveru un, kā jau tas mēdz būt, kaveri parāda dziesmu no kāda cita leņķa, kurš pirms tam palicis nemanīts.
šajā variantā mani pārsteidza dziesmas dramatisms (oriģināls nešķita tik dramatisks), tik radikāli svinīga nopietnība (kura tiek maskēta ar šķietamu vieglumu un teatrālu jautrību, līdz sākas piedz, kas visu noliek kontrastā), ka šķiet, tai ļoti piederētos skanēt kādā milzu katedrālē nakts melnumā, raudoši zeltītu ikonu un eņģeļu statuju pavadībā, kamēr grēcinieki pieplaktu pie zemes, izmisumā dauzot dūres un visu ieskautu pastarās dienas strēlnieki - viena nepārdomāta kustība, viena bulta un tev ir randiņš ar dievu.

p.s. wanna c nice dik dik?
 

(bez virsraksta) @ 17:17

[info]puika_vecis:
Liela neveiksme ir tad, kad esi padevusies tauciņā, bet pupi par to nezin, un tu esi flat as a round table, King Arthur n shit.
Bet vēl sūdīgāk ir mikropenis. Vot tas točna ir pizģec.
 

(bez virsraksta) @ 09:08

[info]az:
ruusiitis arii nomira
 

tēta kaķīši @ 17:00

[info]f_g:

Izlutināts tēta kaķītis groza degunu, jo konservam pielikts klāt prettārpu līdzeklis. Neizlutināts tēta kaķītis - pārlaimīgs izrij visu šķīvīti. Izlutināto gaida eksekūcija - dvielis un prettārpu pasta mutē. Jāiedod vēl vienam neizlutinātam kaķītim konservs ar pastu, un jācer, ka mežonēnam arī izdosies to iebarot.
Eh.. Savi divi un tēta četri, kaut kā tas pūkdupšu bariņš jāuztur.
 

(bez virsraksta) @ 15:56

[info]zum:
Bērns jau garām Brēmenei. Vazaņķi aizvazājuši. Grib, lai kļūst tādu pašu vazaņķi, kādi paši. Paldies visiem, kuri palīdzēja. It seviši latviešiem, kuri lien dibenā citai nācijai, lai tik smird, ka tik silti.
 

(bez virsraksta) @ 16:52

[info]ulvs:
720 tonnīga ekskavatora pārvietošana. Kā izskatās, pēdējā mirklī.
 

(bez virsraksta) @ 16:38

[info]puika_vecis:
Diez, vai resnulīšu un tievulīšu vāverītes atšķiras (pēc sajūtām) tāpat, kā to izskats atšķiras no ārpuses?
 

(bez virsraksta) @ 16:34

[info]ninona:
Šodienas mazā dusmiņa.
Tuvējās pilsētas centrā uz puslielas ielas pie vienas dzīvokļu mājas ārdurvīm noķēru aptuveni 3gadīgu čalīti. Neviens viņam līdzi ārā nenāca. Pavadīju atpakaļ uz dzīvokli, pretī iznākušais tētis tāds "bet viņš jau tikai tepat pie mājas".
Bļa, idiots.
 

(bez virsraksta) @ 16:01

[info]tvarj:
brauksim uz Viļņu uz Franz Ferdinand konci un gribam drusku iekāpt tūristiņā.
Dodiet savas rekomendācijas, lūdzu!
kur ēst?
kur dzert?
ko redzēt?
 

(bez virsraksta) @ 15:53

[info]slepenaamaasa:
Esmu kļuvusi tik slinka, ka pat manas psihozes vairs īsti nedarbojas. Vakar ienāca prātā doma, ka esmu šausmīgi neglīta, nākamā reakcija šķita sacepties, bet tad sapratu, ka nafig. :D Pat ja tā būtu, ka citiem esmu nesmuka, es sev patīku. Turklāt - kāda gan tam vispār nozīme?! Es varu izlasīt labu grāmatu, ieiet vannā, izbaudu savu ikdienu un viss ir ok - kāpēc gan lai laiku, ko varētu pavadīt baudāmi, es veltītu neauglīgiem pārdzīvojumiem? Turklāt ja es, kam ir svarīgs (arī) izskats savos potenciālajos partneros, esmu līdz ausīm iemīlējusies lielākoties tieši cilvēkos, ko svaipotu pa kreisi, varbūt, ka tā būs arī no otras puses.

Tā nu mana trigerējošā situācija var iet padzīvoties manas terapeites kabineta imaginārajā seifā, kur tagad dzīvo visi briesmoņi.
 

(bez virsraksta) @ 15:22

[info]puika_vecis:
Es jau arī neesmu nekāds paraugzēns.
Tas tā - ja nu kādam radās šaubas :D
 

(bez virsraksta) @ 14:50

kva @ 12:31

[info]jan09:
Komjauniešu vēstuļu atskaņas liek atcerēties reiz aktuālo:
...ja raksti vēstuli - tad nenosūti, ja nosūti- tad neparaksti, ja paraksti - tad nebrīnies!

un priecē komentētāju drosme un patriotisms, lamājot autori komentāros ;)
 

(bez virsraksta) @ 12:27

[info]methodrone:
Es zināju, ka nebūs labi, ja atradīšu kādu, kam izdabāt, ko apbrīnot.
 

dr @ 12:27

(bez virsraksta) @ 14:11

[info]kjeerpis:
Esmu atsākusi sapņot. Tā pati par sevi jau ir laba zīme. Un šonakt nosapņoju tehnisko risinājumu jau sen aktuālai problēmai. Tik vienkāršu un acīmredzamu, ka nav saprotams, kā to agrāk neiedomājos. Tur bija ideāla kustība, nebija gan fiksācijas, bet kustība bija ideāla. Un fiksāciju piedomātu.
Es jau saprotu, ka loģisks šis risinājums šķita tikai sapnī.
Bet, sasodīts, tāpat labprāt atcerētos, kāds tas bija.
 

(bez virsraksta) @ 12:43

[info]zazis:
Sadomāju nokāpt no cukura. Bļe, skaidrs ir viens, viegli tas nebūs.

upd. no saharozes.
 

(bez virsraksta) @ 11:20

[info]zazis:
Cilvēce itkā uzsākusi cīņu ar polimēriem, kuri nesadalās. Tai pat laikā vēl nosacīti nesen neredzēju, ka pavāri masveidā lietotu vienreizlietojamos cimdus.

upd. Padomāju, ka varbūt tie ir lateksa cimdi, a latekss moš dabīgs un tā. Bet Several species of the microbe genera Actinomycetes, Streptomyces, Nocardia, Micromonospora, and Actinoplanes are capable of consuming rubber latex. However, the rate of biodegradation is slow, and the growth of bacteria utilizing rubber as a sole carbon source is also slow.
 

(bez virsraksta) @ 11:15

apt @ 08:12

[info]jan09:
Atgriežoties pie tēmas, kas iesākās šeit:

http://klab.lv/users/jan09/365656.html?nc=13

6dien biju aizdevies uz jauniešu dubultjubileju, viena no kurām bija 33 gadi - šādu ciparu kombināciju manā jaunībā mēdza saukt par "Jēzus vecumu".
Jau pirms nedēļas, aprunājot ielūguma detaļas, tika pamanīts, ka pats jubilārs tādu terminu nezin. Vakara gaitā diskusijas un ekspressaptaujas parādīja, ka šādu terminu zin paaudze 46+, bet nekad nav dzirdējusi paaudze 33-.
Tāda lūk maza atšķirība un nieka 20it gados pazudis apzīmējums/jēdziens.
 

(bez virsraksta) @ 14:30

[info]es_esmu_dzhims:
es gribēju iesākt stāstu ar meliem par to, ka, vakardien, sakarā ar oša vārdadienu, bijām nūdistu pludmalē, taču mēs tur nebijām sakarā ar viņa vārdadienu, bet tāpēc, ka viņš jau sen pušoja uz to un es jau sen teicu, ka esmu šim solim gatava. par oša (mana līgavaiņa) vārdadienu uzzināju, jau esot pludmalē. kā es jutos par to, ka vārdadienu jau kuro gadu aizmirstu? ikdienišķi. slikti, bet ikdienišķi.
lūk, es biju nūdistu pludmalē pirmo reizi un biju pārsteigta par to, cik brūnam ir iespējams nosauļoties. tādi ļoti un tumši brūni kungi stāv kājās ik pa 10 m un pilda vējrādītāja funkciju. osis visu dzīvi bija pārliecināts, ka viņi vienkārši cenšas iegūt efektīgu iedegumu, tomēr es izvirzīju teoriju, ka viņi skatās uz krietni mazākumā esošajām sievietēm. osis, no sākuma šokēts, tomēr vārgi centās apstrīdēt šo situāciju, sakot, kā arī sievietes un vispār, penši kopumā, tā sauļojas. pilnīgi melots nebija, jo vienu šādu dāmu redzējām. man gan šķiet, ka bija neizšķirts, jo netālu no mums sauļojās divas jaunas meitenes un vējrādītājs, kas savu stāvēšanu uzsāka ap 20 m attālumā, pēc kāda laika atradās jau max 7 m attālumā no viņām.
 

(bez virsraksta) @ 09:41

[info]ratatoska:
Briesmīga dilemma, gribas daudz naudas, bet negribas strādāt. Esam ķērušies pie guļamistabas remonta, un visi mani iekrājumi, ko krāju savas privātprakses telpām, aizies par gultām, skapjiem, griestiem un tamlīdzīgām nenoliedzami svarīgām lietām. Augustā alga būs smieklīga, ne no skolas, ne bērnudārza, ne izdevniecības arī nekā nebūs, turklāt Artūrs būs ņēmis atvaļinājumu, lai taisītu remontu. Tā viņš ir, tiklīdz esi atspēries ar naudām, pārgājis vasaras režīmā, kur ceļas astoņos, nevis sešos, atļaujies tādas izvirtības kā redzēt sapņus (un dažreiz pat pierakstīt!), brīvdienās sēdēt ārā un jebkurās dienās kačāt vīriņu (sieviņu) Oblivionā, tā še tev, sāc visu no sākuma (bet vismaz ar normālu guļamistabu). Un tad vēl paliks priekšnams un vannas istaba, kam vajadzēs kapitālo remontu, un jau šobrīd mierīgi varētu sākt kosmētisko remontu abu bērnu istabās, kurās kapitālais remonts bija pirms diviem gadiem. Un tad vēl man ir plāni par žogu, bruģi un dārzu, kur ziedēs man rozes un nesāpēs sirds un kam visam vajag tūkstošu tūkstošus. Domu par Barselonu oktobra brīvlaikā jau atmetu.
 

Sapņi un kokteiļi (sen nav bijuši) @ 08:59

[info]pavisam:
Šonakt Jancim lika pieminekli un, lai to izdarītu, viņu bija izrakuši ārā. Dzirkstele no šmirģeļa trāpīja Jancim un viņš atdzīvojās.
Cilvēki sajūsmā, mājās (toč ne mūsu) tusiņš, redzēju Agrīti, mūsu baru, viņa šefus un Pupas Ēriku, kurai uzgāzu kafiju.
Tāds jauks furšets pacilātā gaisotnē.
Tad kaut kā tas viss sašķiebās. Viņš sāka prasīt, kāpēc riteni izmetām nevis labojām? Kur ir viņa nauda? Sāku, protams, klaigāt, lai nemaz nedomā kritizēt kā mēs ko esam izdarījušas. Un par naudu lai nemaz nesāk, cik esmu iztērējusi savu, viņš mūžam neatpelnīs.
Tad, acīmredzot, sāku mosties, jo gulēt pie šādas filmas nav iespējams, un sāku domāt - kā nez izskatās krustdūrieni uz krūšu kurvja. Un vispār, kā tik neapdomīgi var graizīt mirušos - ja nu šitā atdzīvojas, tas tak sāp un vai maz sadzīs?
To, ka viņam krustdūrieni nemaz nav, izdomāju tik pie kafijas.

Lai gan jāatzīst - sižetiski nav kur piesieties - nav tā, ka pēkšņi uzcēlās, visam savs izskaidrojums, dzirksteles no šmirģeļa un tā :D

Protams, visam var atrast pamatojumu (izņemot Ērikai un kafijai :D).
Pēdējo dienu spazmas par to, ka nogurusi, bet no darba iet prom nevar, jo NAUDA.
PIEMINEKLIS, jo redzēju to bildēs. Mans prieks par to, ka neglītā Spānijas bilde māksliniekam nederēja, patiešām bija pāragrs, jo uzlikusi... izgrieztu Janci no mūsu kāzu bildes. It kā jau nekas, bet tomēr šķiet slimi :D Varēja jau tad mani ar atstāt, tipa "wishful thinking".
UZCĒLĀS, jo kā mimme pareizi norādīja - izdegšana darbā varbūt arī nav tik traka, kā ir bijis citos (vēl ar neizskalotu balzāmu no matiem neesmu aizbraukusi uz ofisu), bet tas, ka jebkurš mazais mājas sīkums ir uz manis, palielina manu slodzi reiz divi ģimenē. Pat pie nomestas ēst gatavošanas. Salūzis telefons, durvis, ārsta zīme, nometne, mašīna, tas šitas - neko nevienam nedeleģēsi.
Un galubeigās - pāri visam apziņa, ka viss nav izdarīts PERFEKTI (jo man taču vajag perfekti).
Krustdūrieni gan būs pārlieku lielā mīlestība uz krimiķiem un Frankenšteinu :>

Uff, kaut kā izdzīvot ar godu šo dienu, kad visas maliņas sāp un galvā olivjē salāti.
 

(bez virsraksta) @ 09:19

[info]khosmos:
Tags:

Vakar ierakstīju 5 vārda dienas gabalus.
Drīz izdošu albumu, sauksies "Asaras un transformācijas" vai "Asaras un dziesmas", vai "Klasiskā mūzika svētku pasēdēšanai pie galda"
Tikai nezinu, kā nosaukt dziesmas. Varbūt atstāt faila nosaukumu. Piemēram, "Vardes un lietus" vai "Vārda dienas noizs".
Sapnī mēs ar Viļumu bijām sīkie, un tur skanēja tāda dziesma, kurai nezinu nosaukumu. Rolands bija opis, kurš mūs veda pa lielveikalu.
 

(bez virsraksta) @ 21:40

[info]porkus:
"Ommadawn was Gaelic for idiot ... Amarach is “changeling” in Gaelic. To me, it sounded like “Amarok,” so I spelled it out that way." - Miķelis Veclauks
 

Deaftones - Smile @ 00:27

14. Jūlijs 2019

gift that keeps on giving @ 23:56

[info]gnidrologs:
Russian father of three will not be handed over to Sweden



Having found refuge in Poland after fleeing Sweden from the Swedish child welfare services with his three daughters, Russian Denis Lisov will not be handed over to the Swedish authorities despite a European arrest warrant, Warsaw District Court decided on Wednesday.

“The court decided that the European arrest warrant issued by the Swedish authorities violates the freedoms and human rights of citizen Denis Lisov…,” said judge Dariusz Łubowski, adding that “he was put in a no-win situation, a genuine deadlock. His children were taken away, simultaneously he was faced with impossible conditions under which they could be recovered because he was not granted the right of permanent residence. The [Swedish] authorities did not guarantee him proper rights to contact his children. The selected foster family lived a considerable distance from his place of residence.”

Judge Łubowski said that the Swedish authorities took Mr Lisov’s three children away on the grounds of “their mother’s mental illness alone, who was then put in an asylum.” The judge also said that the mother’s mental illness hampered the execution of parental authority and “was connected to the limitations of expression of will by the second parent.”

According to a psychologist’s opinion, the children are very closely attached to their father and want to live with him. “They did not feel safe in the foster family, which might have deepened their stress and result in disorders,” said the judge, adding that “the father was unable to watch this and the Swedish authorities’ actions violated the children’s good. The Swedish authorities’ actions glaringly disregarded the sensitivity of children coming from a Russian-European family.”

According to the family’s attorney, the fact that the children were placed in a Muslim family of Lebanese origin despite being raised in the Christian faith was also an important factor in Mr Lisov’s decision to escape Sweden taking them with him.

In April, Denis Lisov and his 12, 6, and 4-year-old daughters were detained by the Polish border guard at Warsaw airport while on their way to Russia.


Cilvēkiem jādodas bēģļu gaitās no Zviedristānas, jo sarkanie diegabikščinavnieki tev atņem bērnus, lai atdotu lietošanā pedopravieša kultistiem.
 

not muh six gorillions @ 23:34

daily swedening @ 23:10

[info]gnidrologs:
Child gang In Grums town - residents stay inside 
<
Tenants in a residential area in Grums dare not let their children play outside in the playground for fear of other children who are attacked both verbally and physically. - "We have had problems with children who have been fighting for one to two years. It has escalated. Unfortunately, it is about very young children, 8-12 year olds, who are attacking other children. They fight with sticks and tubes, take the strings, throw stones, and pronounce very rough words. They say they will "Fuck you", and rape. They scream "I will kill you" to children of their own age, 8-9 year olds", says Kajsa Sohlberg.
<
Veselu ciematu terorizē saujiņa 10 gadīgu niggerēnu un mūžīgajam zviedram atliek slēpties mājās. Un, protams, visa retorika kā parasti nostāda agresorus upura lomā, bet savu gļēvumu pasniedz kā tikumu. pilns teksts (gūgltulkojums) )
 

Nepabeigtā dienasgrāmata