Nepabeigtā dienasgrāmata


18. Janvāris 2022

(bez virsraksta) @ 15:33

[info]zivs:
nebrīnos par ķīmisko sastāvu smadzenēs.
tie plīša metamie kauliņi noder, kas pie spoguļa, es tos neaizmirstu. vnk uz brīdi sajutos pilnīgā kontrolē pār savu dzīvi, arī ar to visu, ka tā ir žēlastība, ne mans nopelns. tik godīgs, īss, tīrs kodiens, bez šaubām ņemot katru dienu pa 1L, un prāts aizbrauca tikai pēc tās sarunas ar L tēti. es visu to jau apjautu kādu laiku, bet drāma tel sarunā mani uzvārīja līdz tam, ka biju gatavs iet pret L gribu "jo es redzu kas notiek, un man viņa jāglābj".

neviens neatbalsta iejaukšanos, un cik sevi pazīstu, uzskatu, ka tā būtu idiota rīcība - tā es domātu par iejaukšanos 2 cilv attiecībās, ja tur nav vardarbības. man ir vienalga, ka mani nogrūst spēj zemē pat pusaudzis, bet ja tas viss būtu L mājās, kad viņai vajag tieši mieru un milzīgu gribasspēku, ko veltīt tām attiecībām, neko sliktāku L es nespētu nodarīt. maz viņam neliktos, viņš būtu tādā ārprātā par to massive attack, visos visos veidos, ko var izdarīt cilvēks, kas pat neturās kājās. psiholoģiskā vardarbība pret to frīku būtu līdz policijai, kaut man guļot zemē, jo ar katru teikumu viņš vnk juktu prātā, varbūt gludeklis būtu cieņā - tik stulbs viņš, bet pagļēvs laikam. draugs, pusbandīts piedāvāja bez trokšņa palīdzēt viņu aizvākt (tikai lai pazūd sveiks un vesels, pārmīzis jēgu, bez vardarbības), tā lai L par to neko pat neuzzina. vnk cilvēks pazudis un neatsaucas uz zvaniem. nē, es neredzu, manas acis ir aklas. L nav mans īpašums, viņas izvēle.

pieminētā smadzeņu ķīmija. jau sāku strādāt, bet depresants litru izskatā vēl dienas atstās manā prātā rētas.
 

(bez virsraksta) @ 14:54

[info]otrkart:
Palasīju vecus ierakstus, sapriecājos, pabrīnījos, kā varēju tā visu ko just un redzēt, piedalīties savā psiholoģiskajā procesā un redzēt citus caur pieņemšanas un laipnības prizmu. Arī tos, kuri dara kaut ko man nepatīkamu. Uztverot, pieļaujot, turot uzmanības siltumā gan savas, gan citu dusmas, nedrošības, īgnumu, pat naidīgumu, bet ļaujot tam visam būt daļai no mūsu kopīgā dzīvošanas piedzīvojuma. Biju līdzjūtīga. Tad vairs nebiju. Pret dažiem saviem cilvēkiem jā, bet ne vairs, ka tā būtu mana personības iezīme. Nedaudz pietuvojos tai realitātei, kādā varbūt dažkārt nonāk slavenības, - ka daudziem cilvēkiem piepeši ir ļoti spēcīgs viedoklis par tevi. Kā viņi tevi ieskicē - manā gadījumā pārsvarā negatīvā gaismā, bet vispār arī tāds uzzīmēts, postulējams pozitīvs viedoklis šķietas toksisks, jo nozīmē, ka esi pētīts, vērtēts un ķidāts. Esi zem lupas. Citā neveiksmīgā situācijā secinājumi varētu būt arī gluži pretēji. Mana dvēsele izpuva, jo es aplipu ar vērtētāju vērtēšanu. Ļoti ilgojos pēc līdzjūtības, bet nezināju, kā to dabūt. Kā to var palūgt, ja pats esi sācis apšaubīt savu cilvēcisko iedzimto būtību, kurai automātiski piederas līdzjūtība. Tāpēc katrs līdzjūtīgs žests no citiem ikreiz man nozīmēja kaut ko ārkārtīgi brīnumainu, visu laiku bija skumji un neticami, kad, piemēram, kāda draudzene pateica kaut ko laipnu un mīļu. Var jau būt, ka ir vajadzīgs kārtīgi atrauties no dzīves, lai ieraudzītu šo mazo žestu reālo vērtību. Vēl saprast, cik ļoti neko nezini par otru pēc tā, kā izskatās. Tā, piemēram, saprotu tuvības, kuras izčākstēja, kamēr kūļājos pa vircu, jo kā tad tas izskatījās - "uzradās attiecības, drīz apprecējās, un par mani aizmirsa". Tajā, cik maza bija mana kapacitāte pavērties laukā ārpus šoka pārstrādāšanas mākoņa, izauga saviļņojums par katru reizi, kad saņēmu jautājumu, kā man iet. Daži tā arī nekad nepajautāja, un es to pieņemu. Pamazām paceļot acis no murga, sāku atkal pajautāt to citiem pati, bet dažkārt es vairs nebiju tas cilvēks, kuram uz tādu jautājumu atbild. Es sevi vainoju par nepareizām prioritātēm, jo kāpēc tik ilgi domāju par viņiem, kuriem esmu postošs putnubiedēklis, nevis par viņiem, kuri par mani rūpējušies, mīļojuši. Tagad mazliet sev piedodu, jo tas laiks jau tomēr nebija atdots tiem viņiem, bet paņemts sev - atskurbšanai, brūču apkopšanai. Tā vajadzeja līdzjūtību, pieņemšanu un piedošanu no citiem. Vienā reizē to nesaņēmu, vēlāk jau vairs neticēju, ka drīkstu saņemt citur, no citiem. Daudz darba vēl priekšā, vēl jau esmu tāds plācenis ar traktora riepu nospiedumu pāri vēderam, brīžiem stulbs, nikns un ass sāpēs. Bet par traktoru tik bieži vairs neiedomājos. Redzu cilvēkus, kuri tomēr visu laiku turēja manu roku.
 

Lidojoša žurka @ 13:30

[info]ctulhu:
Daži ornitoloģiski fakti:

Balodis ir viens no riebīgākajiem putniem. Tas ir diezgan dumjš, netīrīgs, konstanti pilns ar parazītiem un patogēniem. Ligzdu būvē no saviem ekskrementiem. Un vēl tam nav konkurences bremzēšanas instinkta, kurš ir lielai daļai sociālo dzīvnieku, t.i. tas nespēj apstāties un ja viņu cīņā viens indivīds zaudē, otrs viņu vienalga piebeidz. Tāpat ir novērotas kanibālisma epizodes šo putnu starpā.

Savdabīgi, ka piemēram kristieši šitik riebīgu lopu ir izvēlējušies par vienu no saviem simboliem.
 

(bez virsraksta) @ 13:24

[info]lavendera:
Man likās, ka "Musulmanis. Ramadāns. Polārā diena" ir viena no pasaulē īsākajām anekdotēm, bet nē, viņi ir atraduši risinājumus pat musulmaņu kosmonautiem un citu planētu terraformētājiem.
Savukārt tikai vienam sikham esmu pajautājusi, ko viņš domā par bārdainām sikhu sievietēm, kas atsakās no epilācijas, viņš atbildēja, ka par tādu esamību neesot informēts.
 

(bez virsraksta) @ 12:06

[info]lilja_brik:
vispār jautājums par nevainīguma atjaunošanu ir daudz dziļāks nekā man likās, kad par to šeit rakstīju pirmo reizi, un patiesībā stipri plašāks par mani. tas pat varētu būt veselas paaudzes uzdevums. tie ap 35-45 tad var izvēlēties, kurā pusē palikt.
 

Bridgerton @ 10:56

[info]217:
Tags:

Kad iznāca Bridgerton pirmā sezona, es iesāku skatīties, bet kkas mani pirmajās 15 minūtēs izbesīja, un es izslēdzu laukā. Vakar gribējās kko vieglu un nenopietnu, domāju, nu pamēģināšu vēlreiz. Aizsēdējos līdz ceturtās sērijas sākumam vienā piegājienā, šodien skatīšos tālāk, patīk.
 

(bez virsraksta) @ 12:15

[info]zivs:
viss atpakaļ ikdienas sliedēs, tikai ar palielu akmentiņu jādzīvo. jo tas ir skaidrs, ka viss par ko besījos, ir manā paša pratā, un man tur noteikti nav jājaucas. viņi tāpat drīz atkal pamet LV, un palīdzība no manis neaizbraukt no LV nav bijusi, bet tas "vārdā nenosaucamais" vismaz ir viņai tālumā līdzās, lai cik frīkainas ir tās attiecības.

nedari postu viņai, un emocionālā bezsejā turpini vien savus darbiņus, nedomā neko. drīz jau atkal būs darba ritms, kurā būšu mechānisms, kurš uzņem pārtiku, strādā un nejūt neko neko.

colors are gone. jāiet uzpīpot
 

(bez virsraksta) @ 11:56

[info]lmr:
naktī stāvējām tukšā stāvlaukumā, skatījāmies uz pilno mēnesi un klausījāmies vējā.

es neko tādu līdz šim nebiju pieredzējis - vējš šķērsielu izmantoja kā pūšamo mūzikas instrumentu, šķērsiela kļuva par milzīgu flautu. tās bija garas, stieptas notis, un man šķiet, ka instruments bija tieši caura, pamesta mājiņa, caur kuras spraugām vējš svilpa. vējš muzicēja, un pilsēta bija tā instruments.

biju ļoti laimīgs, pateicīgs un aizkustināts. pasaule atkal kļuva milzīga.
 

(bez virsraksta) @ 12:14

[info]zazis:
Tags:

Jau šobrīd mājlopu audzēšanai tiek izmantoti aptuveni 80 procenti no globālās lauksaimniecības zemēm, taču saražoti no tā tiek vien 20 procenti no visas pasaules pārtikas.
 

(bez virsraksta) @ 11:50

[info]bauda:
Mūzika: Wychdoktor

Labsi, būšu tagad (uz 5 minūtēm) visus JBP bamšļus ievērojošs un saklāšu gultu teikšu_taisnību: [info]mazeltov nav Laima Miziņa, un es nezinu, cik viņai ir gadu vai to, ka viņas uzšāvējs ir konkrēti no Ludzas (pati tikai teica, ka no Latgales). Dusmīgā feminacistu draudzene gatavoja kādu eksotisku kūku, kurai vajadzēja rīvētu laima miziņu (pag, esmu vienīgais, kam tas liekas uzkrītoši? neticu), bet mans trololomašīns go brrr automātiski un 5 minūtēs ir kalnā. Ja neticat, varat kaut ko pasūtīt, bet tad man jābūt pie datora

 

(bez virsraksta) @ 11:49

[info]pavisam:

To, ka es mēģinu iesēsties svešā mašīnā, es sapratu tikai pēc kolas pudeles salonā...

Būtu tas pepsis, būtu sākusi slēguļot signalizācijas, raustīt rokturus un šķendēties.
Toties stāvvietas uzraugam daži jautri mirkļi.
 

(bez virsraksta) @ 11:33

[info]neraate:
nesen uzdūros vienai autorei, kas man kādreiz ļoti patika. izlasīju grāmatu un paliku nereāli dusmīga. mani sadusmoja tas amerikāniskais piegājiens. izpētam visu par 2.Pasaules karu, palasam kas un kā, iedvesmojamies no reālas personas Beļģijā, pārbāžam viņu uz Franciju, pārmainam viņas ārieni un dzīvesstāstu un bliežam augšā. grāmatā ietilpinot pēc iespējas vairāk vēsturisko notikumu. visvairāk saniknoja kā bērni grāmatas beigās sataisīja un SALĪMĒJA galvā liekamus vainadziņus, kam pielīmēja (!) pērlītes, akmentiņus un ko. laikā, kad vienīgā pieejamā bija kaulu līme un arī tikai šad tad. nevis kā mūsdienās līmes pistole un voila. tad vēl viņa tur mierīgi bez žākstīšanās lauza un ēda iepriekšējās dienas bageti. man gan ar bagetēm tāda švaka pieredze, bet es kaut kā atceros to, ka bagete jāēd tajā pašā dienā, jo vēlāk viņa ir akmenscieta un tur vajag kaut kā īpaši lai vēlreiz dabūtu ēdamu. ne velti maiznīcām piedāvā speciālu iekārtu vecu bagešu samalšanai ar kkādiem super asmeņiem, jo citādi nevelk. tad tur vēl viņi mira badā un pārtikas kartītēs iegūto baroja vistām un trušiem un visas grāmatas laikā tā arī ne mainījās ar olām, ne kādu no tiem lopiem nokāva apēšanai. nemaz nerunājot par klimata neatbilstību (sniegā SS virsniekam nozog velosipēdu un to aizbrauc līdz pretošanās kustības štābiņam) un to, ka pat lappuses ietvaros viņa aizmirst ko dara un kur atradās viņas varoņi. turklāt viss bija iepriekš paredzami un vienu no lielajiem ahā! momentiem viņa pati palaida garām. tur bija par vienu labu vīru, kuru nogalināja un vienu sliktu, kuru nē, un tā otrā līnija bija tik švaka, ka es pat visā tajā palaidu garām
bet nu o.k. viņai parasti ir divi galvenai gvaroņi no kuru skatpunkta raksta un viņa nebaidās savu lasītāju ne raudināt, ne arī novākt galveno personu
ā un vēl viņai piezvanīja, ka rīt vakarā Parīzē notiek atceres pasākums un viņa bez problēmām dabūja biļetes un aizlidoja. un es gan īsti neatceros kur tas viss bija, bet principā bez pārsēšanās :D

kāda grāmata tevi pēdējoreiz saniknoja un ar ko?
 

labriit @ 11:02

[info]brookings:
Doing a gig in the local arts centre, I was beating something out in 4/4 time with this chick on guitar. It was trance like, and to the uninitiated quite boring, and there on the wall, or on the drum skin, or on a surface that had meaning to all concerned each beat opened a crack that spread beat by beat by beat into the continent of America. You could, in some way dive into the map there. Take a look at some of the tropical, exotic fruits grown by the locals in the spaces between the cities.

I realised afterwards lying in someone's arms that I was not homosexual in the same way that I was able to get my wallet back from some seedy type who had half-inched it at the cafe (I had left it by the till). I mean it is an analogy.

The guys who ran the gigs were punks in their sixties now probably, who were obsessed with urges. There was a bog in their office (I mean in the room of their office) where you could do a shit while you were drinking. Still, they were still mesmerised by the shamanic power of what had called them and was still in this dreamworld making manifest in the gig posters, feedback that could waft you out of grammar, and… I more or less tried to describe this to someone who was there, a mason now sitting on millions and driving hours each week through the childhood countryside to look after parents aged and suffering form strokes. “I get that” he said in English middle-aged managerial style. You get it, do you? That we are going to die and all that we decried subsumed will rise in maybe a mist or possibly a night crazed with stars, or snow dashed forest and ripped maps and hearts till you can’t describe it and thusly it disappears.

Ludzu: https://prolapse2.bandcamp.com/album/backsaturday-4
 

pensions or eternity @ 08:12

(bez virsraksta) @ 07:13

[info]extranjero:
Omikrona gājiens ir tieši tāds, kā paredzēts – milzīgs inficēto skaits pēc tā, cik nu vēl paspēj notestēt. Vairums jau droši vien vairs netestējas, un Latvijā pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 20%. Savukārt saslimušo skaits ir niecīgs, mazāks nekā gripas laikos.

Savukārt Krievijā, kas ir ja ne totalitāra, tad vismaz pustotalitāra valsts, valdība nolemj, ka QR kodi tomēr ir par traku pat viņiem.

Tikmēr “demokrātiskajā” Vācijā 70 000 cilvēku izgājuši uz ielām protestēt. Līdzīgi protesti ir Nīderlandē.

Šobrīd ir lielas bažas, ka atgriežas spēcīga gripas sezona, kas bija iekavēta 2 gadus. Valdības jau domā par jauniem ierobežojumiem.

Var turpināt lasīt pilnīgi pretrunīgos tekstus: 1) Ģimenes ārste: Balstvakcinētie pacienti inficēšanās ar Covid-19 gadījumā slimo bez izteiktiem simptomiem pretstatā šim: "Labāk nepaliek..." Mārtiņš Rītiņš ar Covid-19 ievietots reanimācijā, kur teikts, ka viņš bija saņēmis ar balstvakcināciju. Iespējams, ka tas vēl bija delta variants, jo saslima jau decembrī.

2) Visi kovida modeļi izgāzās, pretstatā šim, ka četras devas nav pietiekamas omikrona ierobežošanai. Ir ļoti labi redzams, ka starp modeļiem un realitāti šobrīd ir vislielākā plaisa, kāda jebkad ir bijusi. Kā mēs varam atgriezt šo pustrakos politiķus atpakaļ uz zemes?
 

(bez virsraksta) @ 08:41

[info]bauda:

Kad cibā vairs nav ko duksēt, eju uz Progresīvo FB lapu un duksēju tur komentāros neizbēgami sastopamos lohus. Viens no šīrīta fiksajiem duksiņiem (tādai mēmei tiešām nevajag vairāk par 5-10 minūtēm, ja prot PS; ja taisa imgflip, vsp 3 min; tie, kas neprot, domā aaaa viņš dara to nonstopā, bet nē, es tūlīt dodos slēpot un ievērtēt vētras sekas, lohatroni, nespriež pēc sevis, ja?)



(Gatis Grandkrāns, autožurnālists)

 

par cilvēces izcelšanos un spekulācijām ap to @ 07:31

english accent people with unclear motives @ 06:25

[info]gnidrologs:
Pakistani born US paper citizen goes full religion of peace on a synagogue.
What does the media have to say? It was the white people who did it :D:D
They are so aware that they are maliciously lying they locked comments on this post and this post alone when they shared it.



:mystary:
 

(bez virsraksta) @ 01:12

[info]zivs:
varbūt man nevajag tur iejaukties. 2 cilv pajautāja apmēram līdzīgi, kāds ir tavs motīvs? izsecināju, ka tā ticami nav palīdzēšana L, bet sava ego apmierināšana - iemīcīt to stulbeni dubļos, lai viņš vnk nojūdzas, un nekad neaizmirst ka labākais ir lepni bēgt, izkliegdams, ka te viņam nav ko meklēt - un lai fano par savu psiho freaku, un visu dzīvi vēl justies kā trash arvien izteiktāk. uz to viņš nav spējīgs gan. nulle. nulles nespēj savu situāciju aptvert.

jūs nevarat iedomāties, ko es varu izdarīt ar cilvēku, ja viņš to pelnījis. tikai ļoti reti redzu, kas pārādās manī, ko nespēju pat iedomāties. bet varbūt L tas der. man ir daudz laika domāt, un cerams saprast kā labāk. nedēļa nav maz
 

17. Janvāris 2022

(bez virsraksta) @ 23:18

[info]udensroze:
Varbūt aizlidot tepat uz kaiminvalsti?
 

(bez virsraksta) @ 23:32

[info]arcigaretizobos:
Nez, vai agrāk pasaule bija naivāka vai vienkārši es/mēs tādi bijām?
 

Nekur nav! @ 23:11

[info]bozena:
Mīļā Ciba! Tu visu zini! Kur dzīvokli es varētu būt nolikusi savas tāluma brilles? Nav jau divas nedēļas. Netīrās veļas grozā un pie suņa es jau meklēju.
Kur vispār brilles var notikt cilvēks, kurš bez tām diezgan slikti redz? Vispār viņas bija padārgas, jaunas, smukās krāsiņās un es biju brillītēm ļoti pieķērusies!
P.S. Man vēl ir datora brilles, arī smukas, bet ar tām es neatpazīstu kaimiņus.
 

(bez virsraksta) @ 23:05

[info]arcigaretizobos:
Labās skolas bērni II rakstās. Lēni.
Vakar kā reiz vienu satiku. Foršs džeks, bet iekšēji salauzts.
Varbūt man skauž. Nezinu.

Gribas kādu, ar ko padalīties nepiedienīgās domās. Tikai domās.
Par to, kā tagad gribas tik ļoooti, bet spēka nav, bet, iespējams, tāpat - ielīdīšu zem segas, ļaušu rokām vaļu, elpai palikt straujai, tad atslābt... un no rīta nevarēs saprast, vai tas bija tikai sapnis...
 

(bez virsraksta) @ 23:03

Japāna ir antivax! @ 22:19

[info]gnidrologs:
Japāņiem, tāpat kā ar daudzām citām lietām, vairāk veselā saprāta un mazāk kaitīgu ideoloģiju nekā Rietumos:

First, Japan’s health ministry acknowledged the growing rate of heart inflammation among the vaccinated population. Then Japan’s public and private sectors were alerted to the fact and forbidden to discriminate against those who refuse the COVID vaccine. Furthermore, Japan has made it clear that “informed consent” is required to receive the vaccine. Japan now insists the vaccine labels warn of dangerous potential side effects such as myocarditis.
 

(bez virsraksta) @ 19:18

[info]apjukums:
Lasu ziņas par trešo spēcīgāko vētru šajā gadsimtā un atcerējos, ka man ir mīlīgas atmiņas par THE vētru 2001.g. 16.novembrī.
Pirmais gads Ventspilī un mums bija pirmais kursa vakars kojās. Visi zaļi, naivi un piedzīvojumiem gatavi.
Naktī izdomājām iet uz molu piedzīvot stihiju - lietus, vēja un smilšu kokteilī pārradāmies atpakaļ gandrīz skaidrā, bet aplipuši kā tādi smilšu lāči. 
No rīta kaut kad ap septiņiem slāju atpakaļ uz dzīvokli, un vēja brāzma starp deviņstāvenēm norāva mani no kājām - biju uz mutes gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vēl no šoka trīcošām kājām ierados dzīvoklī un ledusskapī atradu tortes gabalu, kuru dzīvokļa biedrs (un mans secret crush) bija paglabājis man no savas dzimšansdienas. 
Bišk pagulēju un pēc pāris stundām jau devos uz lekcijām, bet ar tādu gandarījuma sajūtu, ka būtu piekļuvusi nākamajam spēles līmenim. 
 

(bez virsraksta) @ 20:19

[info]dzheina:
Mūzika: youtube

Man vajag izdomāt kaut kādu biznesu saistībā ar Dublinu, lai man būtu attaisnojums uz turieni braukt kā agrāk vismaz trīsreiz gadā un nebūtu jātaisnojas (sev pašai un citiem), kāpēc nebraucu uz jaunām valstīm :)
 

(bez virsraksta) @ 20:14

[info]helmsdeep:
Kad pēdējoreiz ir bijusi šitik stipra vētra? Atceros, ka ļoti ievērojama bija 2005. gada ziemā. Manā bērnības ciemā bija skaists, neliels egļu mežs, kas nošķīra pašu ciematu no mazdārziņu kompleksa, kurā bija arī mūsējais. Kādi pieci hektāri staltu, pieaugušu egļu. Man tur patika staigāt un uzskaitīt vāveres, arī putnu sugas, kad sāku aizrauties ar ornitoloģiju.

Tā vētra nogāza aptuveni pusi no eglēm. Ciempadome nolēma, ka jānozāģē arī gandrīz visas pārējās, jo laikam bija risks, ka tās arī gāzīsies. Atceros, kā stāvu mazdārziņā un caur sētu noskatos, kā zāģeri gāž manus mīļākos kokus -- indivīdus. Pēc tam ilgu laiku bija vienkārši milzu izcirtums, dārzus piesārņoja ciemata krāsas un trokšņi.

Bet tagad, pusotru desmitgadi vēlāk, ir jauns mežs, egles ir nomainījusi cieši saaugusi bērzu birzs. Nu jau metrus 10-12 augsti. Atkal ir izolācija. Un fauna, spriežot pēc pēdām, ir bagātinājusies.
 

(bez virsraksta) @ 20:15

[info]gnidrologs:
Melouna intervija pie Rogana ir absolūts must visiem, kas sevi uzskata par intelektuāli godīgiem cilvēkiem, kas seko līdzi aktualitātēm ne tikai caur publiskajiem skaļruņiem. Gari, bet informatīvi blīvi.
 

Gints Apals. PRIEKŠSTATI PAR NĀCIJAS TAPŠANU @ 19:50

Всё хорошо, прекрасная маркиза @ 18:20

(bez virsraksta) @ 17:09

[info]methodrone:
Mums šodien abiem ar R uz pleca uzkakāja putni. That is about all the hope I have right now. What if Goood was pooping biiird..?

Vakar bijām aizbraukuši apskatīties Snaresbrook un Wanstead, un man uzspirga iedvesma un cerībiņa. Rajons ir piemīlīgs, čill un solīds, ar lielu dīķi pilnu putniem, lielu parku, ir Gails, smuka baznīcele, un visādie mazie villagey veikaliņi. Plus tur ir superīgs nursery, kas man dod cerību, ka nebūtu tik traki būt working mom un atstāt bumbucīti ar foršiem montesori cilvēkiem, kas veicinātu viņa joys and skills. Tagad tikai jācer ka visi foršie dzīvokļi netiks paņemti trīs sekundes pēc izreklamēšanas. Vienīgais mīnuss, ka līdz manam darbam būtu 1h commute, bet I could look for something else or just make it work, fuckitit.
 

(bez virsraksta) @ 17:44

[info]pavisam:
Tags:

Un, ja reiz bubināt:
Man vienai šķiet dīvains tas gājiens ar maskām?
Tipa: Padarījām maskas obligātas - kartupeļi protestēja, pārējie, maitas, sašuva paši. Ko nu?
Aizliegsim auduma, citādi planēta noslīks masku pārprodukcijā!
I mean, tie baltie ffp2 vai kā tur - eiriks gabalā. Nopietni?

Nākamais solis - jāliek pulkstenītis pie maskas, lai nepārnēsā stundas?
Kā vēl varētu paspaidīt?
Ā, nu vēl var bērniem uzlikt par pienākumu.
Un suņiem.
Bārdaiņiem divas - esmu redzējusi, ka nesalien visa seja vienā!
 

(bez virsraksta) @ 17:32

[info]mr_doom:
tikko čurājot sapratu, ka viss manā dzīvē ir ļoti pareizi, tā kā tam jābūt, labāk/sliktāk nemaz nevar būt.
 

(bez virsraksta) @ 16:45

[info]veed_logs:
Skatos, ka Navaļnijs jau gadu nosēdējis. Diez gan skarbi. Ņemot vēl vērā, ka attieksme cietumā pret viņu ir īpaša. Tomēr nezinu, kāpēc, bet, kad redzu Navaļniju, man viņš asociējas ar vienu mākslas filmu, ko noskatījos jau stipri pasen. Land of the Blind saucas. Šī te:
https://www.imdb.com/title/tt0433405/

Sižetu precīzi sīkumos neatceros, bet [tālāk spoileri] galvenā doma, ko atceros bija tāda, ka kaut kādā Orveliskā izdomātā valstī cietumā iemet galveno "teroristu", kas patiesībā ir cīnītājs pret valdošo totalitāro iekārtu. Cietumnieks cieš, bet nezaudē savu pārliecību. Beigās sanāk tā, ka esošais sadistiskais un kompleksu māktais vadonis tiek gāzts un tā vietā tiek iecelts ideoloģiski pārliecinātais cietumnieks. Bet pēc īsa brīža izrādās, ka jaunais sirdsšķīstais valsts vadītājs ir kļuvis par tādu pašu sadistisko un totalitāro vadoni, kurš ne ar ko neatpaliek no iepriekšējā.

Nezinu, kāpēc man tādas asociācijas. Varbūt tāpēc, ka tu vari ielikt jebkādu vadoni un gaidīt, ka tas tev iztīrīs tavu piemīzto kāpņutelpu, salabos jumtu un iznesīs miskasti, bet, ja pats neko nedarīsi, tad nekas jau nemainīsies. Diez vai tajā pašā Krievijā sabiedrība vispār ir gatava būtiski mainīt valsts iekārtu. Jaunu vadoni - to vienmēr laipni, bet pašam to kāpņutelpu iztīrīt vai vismaz nepiemīzt, nu... tas kaut kā nav tik vilinoši. Tas viss teātris ar tām Putina tiešraidēm un ļaužu lūgumiem caram, lai uztaisa mājā remontu vai izmaksā algu jau uzreiz automātiski ierindojas humora zelta fondā.
 

(bez virsraksta) @ 16:57

[info]mufs:

Saistībā ar maniem sirmajiem matiem ar Vladu aizrunājāmies par zvēru miršanu un eitanāziju.

Brīdī, kad viņš stāstīja, kā palaidis savu suni un teicis tam, lai skrien brīvi, ilustratīvi pacēla kopā saliktas plaukstas kā uzpūšot ceļavēju, uz sekundi pazuda elektrība.
 

(bez virsraksta) @ 16:48

[info]authenticity:
Laikam tas bija kkāds sapnis, ka cibā ir aplikācija, kurā var ierunāt tekstus un automātiski uzrakstās posts. Ļoti gribētu kko tādu, nespēju vairs skatīties ekrānos un klabināt līkām rokām.
 

(bez virsraksta) @ 14:49

[info]mazeltov:
Liku uz šķīvja vakardien pagatavoto čilikonkarne un aizrijos ar siekalām.
 

(bez virsraksta) @ 15:24

[info]black_data:
Man patīk visādas mērenas, mūsu platuma grādiem piemērotas dabas stihijas. Gribēju rakstīt kaut ko par skaistiem sniega puteņiem pāri laukiem, ko Rīgā nevar novērot, bet internetos ieraudzīju video ar izjukušiem luksoforiem, un sapratu, ka viss izskatās tik iespaidīgi, jo šī vētra tīri objektīvi ir visai iespaidīga.

UPD. Jēēēē! Elektrība ir atpakaļ.
 

𝖂𝖊𝖈𝖆:𝕯𝖗𝖚𝖐𝖆 @ 15:24

[info]bauda:

Vajadzētu tā kā pamēģināt uzbraukt kalnā lejā, iekams neesmu ieputināts, fokuss jau rūc kādas padsmit minūtes, bet šis frīdvalds ir tik hipnotizējošs, ka nemaz neceļas dibens... parādīšu vienu autoram speciāli šodien veltītu mēmi ar Lenonu un nēģeriem, bet to tad pēc tam

Vakaru Dienas
 

Nepabeigtā dienasgrāmata