Nepabeigtā dienasgrāmata


24. Februāris 2017

(bez virsraksta) @ 11:36

Ļoti dusmīga @ 11:31

[info]digna:
Garastāvoklis:: Negatīvs
Tags:

Pati uz sevi. Ļoti, ļoti dusmīga!
 

Par veselīgām šaubām @ 11:33

[info]eos:
One day I’ll be convinced there’s a certain type of symmetry that everybody believes in, the next day I’ll try to figure out the consequences if it’s not, and everybody’s crazy but me.

But the thing that’s unusual about good scientists is that while they’re doing whatever they’re doing, they’re not so sure of themselves as others usually are.

They can live with steady doubt, think “maybe it’s so” and act on that, all the time knowing it’s only “maybe.” Many people find that difficult; they think it means detachment or coldness. It’s not coldness!

It’s a much deeper and warmer understanding, and it means you can be digging somewhere where you’re temporarily convinced you’ll find the answer, and somebody comes up and says, “Have you seen what they’re coming up with over there?” and you look up and say “Jeez! I’m in the wrong place!” It happens all the time.

-R.Feynman
 

(bez virsraksta) @ 11:22

[info]roncijs:
Tags:

what ever the situation is, there is a big mac for that.
 

(bez virsraksta) @ 10:37

[info]santech:
Savākšu kompi un tad pakrāšu single dzīvoklim. Depozītiem n šit. Vasarā pārvākties varētu būt sakarīgāk tāpat. Laikam. Neiebliezīs ziemas komunālo rēķini. Un varbūt sanāks arī ekonomiskāk dzīvot. Jo tad varēs virtuvē turēt kaut kādas griķu rīsu makaronu pakas. Jo šobrīd es vnk baidos un pat rēķinos, ka kārtējo reizi būs situācija - ai, mūsējā paika beidzās, paņēmām tavējo. Nopirksim vietā. Bet man to paiku vajag tagad un te. Es gribu būt drošs, ka mani ledusskapī sagaidīs tas siera vai desas gabaliņš pēc darba, kad atnākšu izbadējies. Tā vietā pa ceļam no darba nopērku vakariņas un pa ceļam uz darbu - brokastis. Lai arī šobrīd komunaļņika istaba ir nepieklājīgi lēta, tāpat kā monuālie, tomēr es ilgi vairs neizturēšu. Tāpat jau būšu forever alone. Kāpēc man censties ar kādu vēl sadzīvot. Vairs.
 

(bez virsraksta) @ 10:34

[info]restart:
Velbeks Elementārdaļiņās pieminēja, ka ir dažas tik skaistas sievietes, kurām ir bail pat tuvoties. Tāpēc to dara tikai vislielākie kretīni. Jo viņiem nav bail.

Un tad es iedomājos par L. Es viņu gandrīz nemaz nepazinu, bet nepamanīt viņu bija neiespējami. Gara, gaišmataina meitene ar izcili pareiziem, ja tā var teikt, sejas vaibstiem. Ja viņa būtu modele vai aktrise, tad droši vien ļoti slavena. Es nevarēju saprast, ko viņa vispār dara mūsu uzņēmuma administrācijā. Turklāt vienā no pieticīgākajiem amatiem, ja tā var teikt.

Ja es viņu redzēju uz ielas, tad bija grūti uz viņu neskatīties. No viņas bezmaz staroja spēks, noteiktība, iekšējs miers un pārliecība par sevi.

Man ar viņu gandrīz nekad nekādu kopēju darīšanu nebija. Bet tajās vienīgajās reizēs es vienmēr kaut ko pamanījos izmest no rokām, aizmirst, sajaukt vai saputrot. Un es neesmu no cilvēkiem, kuriem tādas neveiklības būtu ikdiena. Nekādu tur sevišķu jūtu man nebija. Es taču viņu nepazinu. Bet to, ka meitene ir neparasti skaista, es nevarēju neredzēt.

To, ka viņa apprecējās, es uzzināju, kad saņēmu ēpastu par uzvārda maiņu. Drīz pēc tam viņa laikam aizgāja no darba. Vai arī es aizgāju, neatceros.

Iedomājos, ka vajadzētu kaut ko pameklēt par viņu gūglē. Atradu vienīgi galeriju, kur viņa ar vīru un bērniem aizbraukusi atpūsties. Vīrs viņai ārzemnieks aptuveni divreiz vecāks par L. Bērni kā bērni. Un L. kā jau L. Piepeši atcerējos, ka laikam taču nekad neesmu redzējis viņu pasmaidām. Arī tajās bildēs nē.
 

(bez virsraksta) @ 10:17

[info]vakardiena:
Kopš pēdējā friziera apmeklējuma katru rītu pamostos, izskatoties kā rūķu karalis.
 

Tempus loquendi, tempus tacendi @ 09:54

[info]brookings:
"         ... and when a note of the
             small town of Worgl went over
a counter in Innsbruck
       and the banker saw it go over
      all the slobs in Europe were terrified"

 

. @ 09:48

[info]juriic:
Garastāvoklis:: touched
Mūzika: wobwob

sweet ululation of the heart
all connections tingletremble
leave yourself everywhere
 

(bez virsraksta) @ 09:47

[info]zirka:
redzējāt? šorīt caur mākoņiem ilgu laiku rēgojās neliels gabaliņš varavīksnes
 

(bez virsraksta) @ 09:32

[info]saccharomyces:
Tags:

murgoju, ka uz forumu man jāiet caur kaut kādu pamestai rūpnīcai līdzīgu teritoriju, kur man uzbrūk ņirdzošu urlu trio, sieviete un divi vīrieši, ņem nost guļammaisu, datoru, fotoaparātu, pat katlu ar iemarinēto soju atņem, es tur ārdos un cenšos sagrābt atpakaļ, ko vien varu, bet visu nevaru tik cieši noturēt rokās, un viņi atkal atņem, tad gaida tieši tādā attālumā, lai man liktos, ka varbūt varu tomēr visu sagrābt un aizskriet, ļauj paķert un atņem, ļauj paķert un atņem, un visu laiku smejas, smejas, smejas
 

(bez virsraksta) @ 09:09

[info]tvarj:
ar augsto temperatūru laikam esam tikuši galā, būtu gandrīz labi, ja vien nesāpētu viss ķermenis tā it kā es būtu dauzīta ar spriguli ilgi un sirsnīgi.

un Signe ir savākusi nepieciešamo summu kikstarterī jeeee!
 

(bez virsraksta) @ 12:59

[info]penny_lane:
gribu uz vilcienu, apķert somu ar abām rokām, iemigt uz pleca un nedomāt, nemaz nedomāt, ne par to, kas būs, ne par to, kas nebūs, nesapņot īsu brīdi pārmaiņas pēc.
 

Par mazu, lai ... @ 07:01

[info]mmd:
Ir tik forši dzīvot mazā valstī/pilsētā, kur varu pamosties 2h pirms reisa, ieskriet dušā, aizbraukt līdz lidostai, paēst brokastis, uzpīpēt un bez steigas par to ierakstīt Cibā.
 

(bez virsraksta) @ 11:50

[info]penny_lane:
es esmu piedzīvojusi daudz mentālus "stiprās sievietes" fail momentus, bet tikko piedzīvoju pirmoreiz tādu fizisku. d. padeva ziņu, ka jāčekojas ārā, viņš nepaspēs- aizgāja nopirkt urgent lietas, es ātri vācu mantas, jūtu tādu vieglu saaukstēšanās nogurumu, bet diesarviņu. un tad es izstiepju ārā visas mūsu somas, uzlieku plecos bekpeku, uzlieku mugursomu un stiepjos pēc datoriem, tai brīdī man bija skaidrs, ka četri stāvi ir ok, pamēģināšu ņemt visus kg, ja ne, tad nākšu divreiz. un tad es nokritu. vienkārši tupi nokritu, jo nebija spēka nostāvēt. apkopēja novilka d. somu lejā, viņai pat nenāca prātā celt, bija laipna un maiga, vajadzēja atstāt dzeramnaudu, bet man likās, ka, ja runāšu, sākšu raudāt. kaut kāda sviestaina sajūta. sēžu un tricinos no bezpalīdzības.
 

(bez virsraksta) @ 06:43

[info]ninona:
Tie skaistie rīti, kad pusizgulējusies pamosties 10 min pirms modinātāja.
Un pamostas arī bērnele, kurai būtu vēl 3h jāguļ. Viņa žāvājas, neiet gulēt un pieprasa multenes. Un tu apzinies, cik grūti būs mazo spītnieci pielauzt uz diendusu, kas piektdienas vēēēēēlā sporta vakara situācijā ir nepieciešamība...

Ja viņa šodien vēl nepagulēs, vakars būs p!z6ec.
 

(bez virsraksta) @ 11:19

[info]penny_lane:
nav kāds Honkongā dzīvojošs cibiņš?
 

(bez virsraksta) @ 05:55

[info]zivs:
šeit viņš ir suns, ar suņa sapratni, un arī padotību. iemiesots cilvēkā, viņš labi spēj apgūt tā pamatus. kā suns, viņš neredz vērtību sadomātos sīkumos, bet reflektīvi reaģē uz kairinājumiem. ar doto apziņu un iespēju pārdzimt, pārbaudītam cilvēciskajās kategorijās, viņam ir milzīgas priekšrocības.
 

rāgas #26 - vintage balsis nr. 1 [04.06.2016] @ 05:05

[info]_raagas:
Garastāvoklis:: 22
Mūzika: Abdul Karim Khan - rāga darbari



Skan senie hindustāni balsu ieraksti.

klausīties/vilkt

rāgliste:

Bade Ghulam Ali Khan - rāga gujri todi
Abdul Karim Khan - rāga darbari
Faiyaz Khan - rāga jaunpuri
Yeshwantrai Purohit - rāga jogia kalingada
Omkarnath Thakur - rāga sughrai
Sardarbai Karadgekar - rāga bihagda

papildinfō )
 

Reinas zelts @ 02:45

(bez virsraksta) @ 02:16

[info]zivs:
Entitijs ir mans šīvakara vārds, jo ar to var definēt gandrīz jebko, ko jānosauc par "priekšmetu", lai arī kāda veida izpausme tā būtu. Nē, man vnk pietrūkst zināšanu, kā sauc jau sen izdomātus un noformulētus jēdzienus.

Atvēru otro vīnu, un flešku pazaudēju.
 

Satversmei 95 @ 02:17

(bez virsraksta) @ 01:51

[info]khosmos:
Garastāvoklis:: ambivalent

visnoderīgāk ir zināt to, ko nevajag zināt.
 

(bez virsraksta) @ 01:49

[info]scaramouche, posting in [info]aptauja:
Poll #20961
Open to: All, results viewable to: All

Psiholoģiskās veselības dēļ

View Answers

Apmeklēju psihologu
0 (0.0%)

Apmeklēju psihoterapeitu
6 (33.3%)

Apmeklēju psihiatru
2 (11.1%)

Apmeklēju kombināciju no vairākiem
0 (0.0%)

Neapmeklēju, bet šķiet, ka man kaut kas kaišs
2 (11.1%)

Neapmeklēju, bet zinu, ka man viss kārtībā
6 (33.3%)

Vanags, dabiski
5 (27.8%)

 

(bez virsraksta) @ 01:18

[info]kjiimikjis:
Tātad, pirms pāris stundām čoms painformēja, ka ir pavairojies.

Dēls viņam, redziet.

Taisnību sakot, esmu atbildīgs. Detaļās neizplūdīšu, bet attiecīgo vīrieti ievadīju [situācijā, kurā viņam eventuāli bija iespēja iemīlēties] attiecīgajā sievietē.

Nebija tamlīdzīgu ekspektāciju, bet pasākums izvērtās vislieliskākajās attiecībās, kādas esmu jebkad redzējis.

Un pagāja kopš iepazīstināšanas pasākuma, esnez, slinkums rēķināt, bet kādi divarpus gadi or so? (kļūdu robežas te nu ir MILZĪGAS, es daudz dzēru, un nepievērsu uzmanību kalendāram, man nav ne jausmas!)

Un te nu viņi ir.
un es tapu informēts, ka tāda lieta nu ir notikuse.
Lūk, aizdomājos par šo čomu. Un idejiski to, ko no viņa sagaida dzīve. Un kā varu turpināt būt viens iz labākajiem draugiem.
Iz stereotipiem:

Es varu apstāstīt, kā iestādīt koku. Stipri teorētiski, pats neesmu provējis. Mēslojumu pa lēto, vai custom-made varu sagādāt. Ja paprasīs. Un bedri izrakt. Nulle problēmu.

Es varu būt līdzās, padot tikpat labi ķieģeļus, kā vērtīgus padomus, vai savu roku, vai abas ja vajag - nu, ja šim sagribās uzcelt māju. Māku vairumu iesaistīto darbību, un esmu gatavs apgūt atlikušās. Un paņemt brīvas dienas no darba, lai šito realizētu. Mierīgi.

Dēlu uzaudzinās pats, pilnībā ticu. Ja vajag mani kaut kādā aspektā - viens telefona zvans, un es būšu. Ja vajag. Esnez, ķīmiju iemācīt? To es varu. Iemācīt saremontēt elektrību/santehniku/sienas/grīdas/griestus? Principā, varu. Dzīvot iemācīt? Pats nemāku lāga, lai tēvs māca, bet mani par piemēru izmantot - droši. Jebkurā jomā. Kā izcilu piemēru, vai kā atmiņā paliekošu biedinājumu - pēc savas izpratnes. Lai jau.

Bet šā vai tā.
Tas nav mans bērns.
Tas nav pat man attāla radinieka bērns.
Bet es tāpat jūsmoju.
Jo cilvēks iz manu tuvāko draugu loka (taisnību sakot, tik ekskluzīvs klubiņš, ka daudzi apvainotos, uzzinot biedru listi) ir kļuvis par tēvu. Un viņš jūtas laimīgs, un viņš šo laimes sajūtu ir pelnījis tik ļoti kā neviens.

Par to tad šovakar iedzeru.
iedzerait jūs ar, un jūsu apsveikumus labprāt nodošu jaunajam papucim.
 

(bez virsraksta) @ 01:43

[info]roncijs:
stjuarts mērdočs var pajārēties ar manu kuci, ja protams man tāda būtu.
 

(bez virsraksta) @ 01:03

[info]zivs:
Domām ir piesaiste vienībām. Šoreiz tā bija virtuve. Vietai, diezgan bieži. Mēdz būt soļošanai, piemēram. Reiz, pirms gadiem septiņiem, regulāri notika fenomens - kā apstājos iet, pazaudēju domu.
Būtiskāko var uzzināt klusējot, mazšaubīgi.

Neko pat nevar padomāt/pateikt, lai pats to neapšaubītu.
 

(bez virsraksta) @ 00:54

[info]iio:
Viss februāris ir aizgājis podā.
 

23. Februāris 2017

Koki @ 21:44

(bez virsraksta) @ 23:29

[info]zivs:
 

(bez virsraksta) @ 23:16

[info]slaaneklis:
"20/10 would recommend quiet nerdy dom boyfriend."
 

Tiktāl nu ir. @ 23:07

[info]unpy, posting in [info]n_komentari:
Pasaules apkaķotāji tikuši arī līdz tik attālam interneta nostūrim kā ciba. Tad jau drīz klāt būs arī koka sūdiņu ar latvju zīmēm tirgoņi un gēla nagu licējas.
 

(bez virsraksta) @ 22:31

[info]es_esmu_dzhims:
tikko pa lnt ieraudzīju krievu raidījumu, kas saucas "mēs nogalinām bērnus" un saturs ir tieši tik biedējošs, kā vēsta nosaukums - rādīja puiku, kas taisa histērijas, dara pāri citiem bērniem un moka dzīvniekus, jo māte viņu vienkārši mēģina nosist, turpat viņa arī raud par to kā "zaudē savu puisēnu". es nekad neesmu sista, bet nu dažreiz senčiem pacietības ir aptrūcies un es atceros, cik drausmīgas dusmas un bezspēcīgu naidu tas manī radīja. pēc minūtes izslēdzu, jo to vienkārši nebija iespējams skatīties. cenšos sev iestāstīt, ka šis raidījums kādam vecākam kaut ko iemāca, nevis tikai izklaidē, tomēr nezinu, cik tam sakara ar realitāti, un, ja tas netiek skatīts ar šādu mērķi, kā to kāds vispār var skatīties (un man pa lielam nav problēmu skatīties visādu fucked up ārprātu, bet nu šis bija dirsā).
 

(bez virsraksta) @ 22:40

[info]neraate:
taisnības labad jāpiebilst, ka Taisīt Ēst skaitās normāli ēdieni. ne jau kkādas saceptas olas, biezputra, sviestmaizes u.tml. kautgan esmu gan taisījusi, tikai pašai likās, ka neskaitās, jo vienu zupu vai sautējumu varu taisīt dienu/pusotru. pa maziem nogriežņiem sadala darbiņu un tad pa vidu bērniem un visam citam sataisa. baigi ievelkas.
kirbju biezzupa ar lēcām (kaulu buljonā vārīta) toč pa pusotru dienu. un man uzreiz šķiet, ka tas nav tik nopietni kā G_V ceptās kotletes vai karbonādes. un pankūkas es arī īsti necepu: mīklu uztaisu, bet izcep kāds cits. kad darīju to viena pati (a->z) gandrīz sabruku nervos. lol

kaut gan mums te mājsaimniecībā viss ir ļoti līdztiesīgi: viņš man kotletes, es viņam minetu. man tik labas nesanāk
 

(bez virsraksta) @ 22:36

[info]zazazumm:
P.S. Tas 60 draugu ierobežojums klab.lv tomēr ir pārak skarbs. Lai kā es Jūs visus mīlētu, bet ja pēdējais ieraksts ir bijis 2014 - bye! :(

 

(bez virsraksta) @ 22:34

[info]citronz:
Tags: , ,

Šodien bildēju knapi divas nedēļas vecu zīdainīti. Skatījos uz to mazo rausīti un neticēju, ka vēl tikai pirms gada manējais bija tāds pats. Nu neticami! Protams, vēl jau pie vainas tas, ka manējais jau divus mēnešus iet, pat skrien, tāpēc man viņš reizēm liekas vecāks, kā ir. Bet nu jā, jau aizmirsies, kā bija pirms gada, tagad ir riktīgs cilvēks, personība. Tik forši ir, ar viņu ir jautri un mīļi un vispār :) Mīlu bez gala!

Bet nu jā, skatoties un tādu mazu, idillisku zīdainīti, kas čuč saldā miedziņā, pilnīgi sagribējās sev vēl vienu tādu un izbaudīt to laiku vēl vairāk :) Bet jā, es atceros arī negulētās naktis un visu pārējo :D Bet nu labi, protams, ka tas nav arguments. Īpaši jau man, kam grūtniecība, dzemdības un jā, arī viss šis gads, bija salīdzinoši viegls, nu vismaz tas, kas ar bērnu saistīts. Protams, šobrīd nekāda otrā bērna nebūs, bet vispār es ceru, ka kādreiz dzīve man vēl ļaus to piedzīvot un izbaudīt :)
 

(bez virsraksta) @ 22:12

[info]stradnieks:
Mūzika: Me And That Man - My Church Is Black (Official Video)

Me And That Man - My Church Is Black (Official Video)
 

(bez virsraksta) @ 19:06

[info]methodrone:
vajadzeetu dariit to un vajadzeetu dariit shito, bet par visu to un shito domaajot, no manas buutnes tek aaraa energjija, un juutos tikvien kaa sapliisis, tukshs spainis.

cik kropli ir cilveekam dziivot vienam. taads cilveeks nedziivo iistaaku dziivi par nabaga orangutaanu zoodaarza kraatinjaa. lai cik taadam cilveekam buutu mantu un lai uz cik teaatra izraadeem vinjsh aizietu, un lai cik life-changing graamatas vinjsh izlasiitu, un lai cik filmas noskatiitos, vinjam nav nekaa. vinjam nav neviens uz ko pljauties, vinjsh nav iesaknjojies dizivee. vinsjh ir kaa koks, kas iestaadiits gaisaa. vinjam visu laiku shkjiet, ka vinja eksistences turpinaashanaas ir briinums un laika jautaajums reizee. ir sauja cilveeku dazhaados pasaules stuuros, kam ja buutu vajadziiba, tad vareetu meegjinaat prasiit atbalstu. bet dienu no dienas vinjsh ir viens un neko bez sevis nezina, un sev nes liidzi bailju, nezinjas, nesapratnes, ruugtuma, raama izmisuma, vilshanaas, skaudruma pauninju. par to nedomaajot vinjsh kljuust veel attaalaaks, bet par to domaajot vinjsh to tikai pastiprina. abos gadiijumos vinjsh sevi nievaa.

es izlasiiju vienu rakstu par to, kaa laimiigas, garas dziives priekshnosciijums ir dziivot in a community, ko es peedeejo reizi piedziivoju kaut kad, kad man bija 12-15 gadi, kad vecmaaminjas un vecteetinjsh un tante veel bija dziivi. kad brauca ciemos visaadi vinju draugi un muusu krustvecaaki un onkulji un tantes. lai arii gjimenee bija visaadas probleemas, tomeer bija shie prieciigie briizhi, kad sanaaca kopaa daudz cilveeku. ak cilveeki, kaadi vinji visi bija skaisti! lai arii man no vinjiem biezhi bija bailes, es sleepjoties aiz diivaana paslepshus biju sajuusmaa par vinjiem. visi seedeeja pie virtuves galda un katram bija sava personiiba un staasti. civeeki eeda salaatinjus un rupjmaizi, piipeeja cigaretes, dzeera likjieriiti vai alu, raadiija bildes, smeejaas, bljausitijaas par politiku, atcereejaas kolhoza laikus un ko veel ne. tad es jutos kaa paar vinjiem visiem izplest savas rokas un kljuvu par varenu, bet maigu un smaidoshu, eergli, kuram katrs gjimenes loceklis ir spalva, kas notur mani gaisaa, kameer es lidoju virs saules. bet tad visi leenaam saaka mirt, un gjimene palika shkjidraaka, nekas to vairs nesatureeja kopaa, cilveeki noizoleejaas un pashkjiida katrs uz savu pusi. cilveeki palika ruugtaaki, neviens neparko nerunaaja. beerniem svariigi bija braukt studeet uz aarzemeem, un bez jautaajumiem sekot kaut kaadam shablonam. tad es attapos peec dazhiem gadiem, ka vispaar nesaprotu, kur es dziivee atrodos, kaapeec es esmu tik viena un kaapeec es nezinu kaa releitot ar cilveekiem, un shis staavoklis arvien violently valda paar manu dziivi. it kaa man neviens nebuutu pateicis, ka man ir tiesiibas dziivot. it kaa nav pareizi dziivot, gribot sev apkaart cilveekus. ka vieniigais legit veids, kaa dziivot ir mezhoniigi neatkariigi vienam kaa deranged superindividuaalam perfect success maximum effort lone fucking superranger ultimate turbo mountaintop go-getter, un pat tas es neesmu un nee paldies neveelos buut.

vai man jebkad buus iespeeja dziivot citaadaak, vai arii tie ir tikai impotenti, naivi spanji?

jebkuraa gadiijuma as izlasiiju rakstu par Ikaria salu Griekjijaa, kur cilveeki dziivo ilgi un laimiigi un veseliigi, deelj taa vien, ka vinji ir atsaciijushies no dominanta 'es', un dziivo predominantly prieksh 'mees'. atvainojos, bet sheit es iekopeeshu daudz, garus citaatus, kas man patika:

"Seeking to learn more about the island’s reputation for long-lived residents, I called on Dr. Ilias Leriadis, one of Ikaria’s few physicians, in 2009. On an outdoor patio at his weekend house, he set a table with Kalamata olives, hummus, heavy Ikarian bread and wine. “People stay up late here,” Leriadis said. “We wake up late and always take naps. I don’t even open my office until 11 a.m. because no one comes before then.” He took a sip of his wine. “Have you noticed that no one wears a watch here? No clock is working correctly. When you invite someone to lunch, they might come at 10 a.m. or 6 p.m. We simply don’t care about the clock here."

"In Samos, they care about money. Here, we don’t. For the many religious and cultural holidays, people pool their money and buy food and wine. If there is money left over, they give it to the poor. It’s not a ‘me’ place. It’s an ‘us’ place.”

"We may not have money for luxuries, but we will have food on the table and still have fun with family and friends. We may not be in a hurry to get work done during the day, so we work into the night. At the end of the day, we don’t go home to sit on the couch."

"Parikos was nursing a mug of coffee. Sunlight sifted in through the window shades; the waves of the nearby Aegean could be barely heard over the din of breakfast. “Do you know there’s no word in Greek for privacy?” she declared. “When everyone knows everyone else’s business, you get a feeling of connection and security."

"The healthful plant-based diet that Seventh-day Adventists eat has been associated with an extra decade of life expectancy. It has also been linked to reduced rates of diabetes and heart disease. Adventists’ diet is inspired by the Bible — Genesis 1:29. (“And God said: ‘Behold, I have given you every herb yielding seed . . . and every tree, in which is the fruit of a tree yielding seed; to you it shall be for food.’ ”) But again, the key insight might be more about social structure than about the diet itself. While for most people, diets eventually fail, the Adventists eat the way they do for decades. How? Adventists hang out with other Adventists. When you go to an Adventist picnic, there’s no steak grilling on the barbecue; it’s a vegetarian potluck. No one is drinking alcohol or smoking. As Nicholas Christakis, a physician and social scientist at Harvard, found when examining data from a long-term study of the residents of Framingham, Mass., health habits can be as contagious as a cold virus. By his calculation, a Framingham individual’s chances of becoming obese shot up by 57 percent if a friend became obese. Among the Adventists we looked at, it was mostly positive social contagions that were in circulation."

"If you pay careful attention to the way Ikarians have lived their lives, it appears that a dozen subtly powerful, mutually enhancing and pervasive factors are at work. It’s easy to get enough rest if no one else wakes up early and the village goes dead during afternoon naptime. It helps that the cheapest, most accessible foods are also the most healthful — and that your ancestors have spent centuries developing ways to make them taste good. It’s hard to get through the day in Ikaria without walking up 20 hills. You’re not likely to ever feel the existential pain of not belonging or even the simple stress of arriving late. Your community makes sure you’ll always have something to eat, but peer pressure will get you to contribute something too."

"The big aha for me, having studied populations of the long-lived for nearly a decade, is how the factors that encourage longevity reinforce one another over the long term. For people to adopt a healthful lifestyle, I have become convinced, they need to live in an ecosystem, so to speak, that makes it possible. As soon as you take culture, belonging, purpose or religion out of the picture, the foundation for long healthy lives collapses."
 

(bez virsraksta) @ 22:01

[info]zin:
tā vien šķiet, ka man kaut kāds vairākpakāpju vīruss piemeties
varētu tak domāt, ka sēžot mājās un ārstējoties jākļūst labāk
šorīt pamodos un sapratu, ka labāk bija vakar
stulbākais tas, ka ir patiešām izcili riebīgas pašsajūtas un klepus neverending
upd. izrādā, ka var būt arī sliktāk par klepus neverending un tās ir iesnas neverending. no kurienes tās vispār uzradās 3. dienā?!

pažēlojos, vieglāk nepalika
:D
 

PHP/Symfony @ 21:53

[info]mako, posting in [info]darbs:
Meklēju PHP speciālistu, kurš māk darboties Symfony freimworkā.
Projekts uz aptuveni 2 nedēļām, jeb 80 stundām, jāpalīdz tiem, kuri jau darbojas, sasniegt deadline sekmīgi.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata