Nepabeigtā dienasgrāmata


20. Novembris 2017

ir labi būt mājās @ 20:08

[info]f_g:

Tik tiešām ir labi būt mājās. Lielā cilpa izmesta pa Latviju, nogurums ir, tomēr ir neaprakstāmi labi atkal ietrausties savā dīvānā, paņurcīt kaķi, iedzert savu kafiju..
Naktī diezgan slikti gulēju, jo visu laiku likās, ka kāds pa mani rāpo. Kā pamostos - tā neviens nerāpo, kā aizmiegu, tā rāpo. Nervi laikam pie vienas. :D Tomēr, paskatoties telefonā, sapratu, ka man ir bijis daudz dziļā miega (veselas trīs stundas!), tāpēc sapratu, ka panikai nav pamata - aizbraukt varēšu mājās mierīgi.
Tā kā mamma šodien jāved bija līdzi uz mūsmājām, tad arī krāmēšanās nedaudz savādāka. Mamma krietni piedomāja par to, kā tētim uz vairākām dienām viskautko sagatavot,lai viņam tikai ēdiens būtu jāuzsilda. Ar aizkustinājumu skatos uz viņiem abiem. Jā, pakašķējas, uzmet lūpu, bet tomēr rūpējas un uztraucas viens par otru.
Šodien beidzot atkal ieraudzīju sprogausīti, kuru biju domājusi ņemt uz Rīgu. Nekāds sprogausītis tas vairs nav. Ausu gali spici stāv gaisā un ķer katru svešu skaņu. Kārtīgs kaķēns aug. Riktīgi apvēlies - mammas piens un rūpes dara savu. Kaķe maziņa tāpēc, kā viņu viņas mammas pameta divu mēnešu vecumā - atveda pie cilvēkiem un aizmirsa. Bet šis rupucis, viens pats augdams, ir paēdis, apčubināts. Nenormāli foršs. Tiesa, bailīgs vēl, bet foršs.
Ceļš uz Rīgu atkal paskrēja nemanot. Atkal ar mammu par daudz ko runājām. Abas pasmējāmies, ka vairākus gadus atpakaļ, kad pirmo reizi mammu vedi pie sevis, viņai brauciens likās gana nogurdinošs, bet tagad jau esot pieradusi un tīri labi šo braucienu pārcieš. Jā, nogurst, jā, ir zināms stress, tomēr kopumā nav tik traki :)
Un atkal mamma stāstīja lietas, ko iepriekš nemaz nezināju. Par to, ka savulaik, vēl pirms manis, divus mēnešus katru nedēļu braukusi uz Skrīveriem uz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem. Tētis ar brāli mājās, bet viņa katru pirmdienu prom un katru piektdienu atpakaļ braukusi. Ja godīgi, tad visus šos stāstus kā švammīte uzsūcu, jo tā ir iespēja ieraudzīt savus vecākus nedaudz savādākā gaismā, uzzināt kaut ko vairāk par viņiem.
Atbraucām mājās, izkrāmējām mantas un sapratu, ka mammas atrašanās mūsu mājās man šobrīd jau šķiet tik pašsapratoma un loģiska. Jā, mūsu sadzīve nedaudz mainās, tomēr tas ne kaitina, ne traucē. Un arī Duksis mammas ierašanos ļoti mierīgi uztvēra, it kā tā arī ir jābūt. Kaķe laikam jau sāk pierast pie tā, ka šobrīd mūsu mājās regulāri apgrozās daudz un dažādi cilvēki.
Bet vispār.. mājās ir tik labi. Man ļoti patīk būt mājās.
 

(bez virsraksta) @ 20:26

[info]nomirusi:
Being emotional is not an excuse for shitty and selfish behaviour.

And oh, I try to be my best, sometimes I fail, but sometimes I need to put these lines in for other people too. Well we will see... How long does this time it will be. And then he wonders how friends disappear from his life. And I'm trying to be nice person, I do... but this time I laughed out loud. It was cruel and long laughing and I don't regret a bit. I was not the person to complain about That. Some people wonder why I even let him back in my life. Again. This time? Selfish reasons again, but I believe in win-win scenarios. And this time I need to think how to tackle shitty behaviour if it happens, as it probably will, because he is not a bad person, just very emotional and still hasn't learned to control his shitty behaviour.
 

(bez virsraksta) @ 20:25

[info]mufs:
Tags: , ,

gribēju pajautāt, ko Londōnas zinātāji ieteiktu tādu intersantu šopingam, bet nupat izlasīju,ka ļ.veiksmīgi būšu tur black friday weekendā, es gan īsti nezinu,kas tas ir, bet saprotu,ka tuvu gāganu kariem.

bettadlūdzu, pastāstiet, kur uzēst, nu ne šiki,bet ne pa ātro, sēdēt stūrī, lasīt grāmatu, nutā.

un vēl,ja nav grūti, eskā sabtransporta nelietotājs tomēr nespēju iebraukt padarīšanā - ja es dzīvoju centrā (?), kādu transportbiļeti man jāiegādājas?

man sanāk 20 minūtes kājām uz Tate Modern, kas ir ok,bet stunda uz Tate Britain un pusotra uz teātri, ne tik ļoti.
 

(bez virsraksta) @ 19:22

[info]scope:
Vakars, tumšs, Liepājas ielas un K. Ulmaņa gatves krustojums, kur noteiktos laikos aizliegts kreisais pagrieziens uz Liepājas ielu.
Krustojumā uz gājēju ietves (blakus stāvvietai, kurā beigušās vietas), novietota ar priekšu pret auto plūsmu, stāv netrafarētā Škoda, bez nevienas operatīvā transportlīdzekļa pazīmes, ar ieslēgtām tuvajām gaismām žilbina pa ielu braucošos.
Vai šādām izdarībām ir nepieciešams netrafarētais auto?
Diezin vai.
 

zajebis... es esmu ārā! @ 18:07

[info]jebalaitung:
Latvijas iedzīvotājiem pastāv un ir jāievēro “standarts” attiecībā pret savu – Latvijas - valsti, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pirmdien, 20. decembrī, sacīja Eiropas Savienības tiesnesis Egils Levits.
Viņš skaidroja, ka “standarts” izpaužas kā godīga un atbildīga attieksme pret savu valsti, tādējādi kopīgiem spēkiem padarot to labāku un liekot tiem cilvēkiem, kam “standarts” nav tuvs, to tomēr ievērot.

Piemēram, “standarts” ir patriotisms. Ja cilvēks nav patriots, tad “tu esi ārā”.
 

(bez virsraksta) @ 18:57

[info]santech:
Mūzika: Nirvana - Smells Like Teen Spirit

Pieskrūvēju virs spoguļa gaismu. Slauku spoguli no putekļiem ar salveti. Skatos - man augšļupa nošmulēta ar Rīgas Melno Balzmu. Beržu spoguļattēlam tīru muti.
 

(bez virsraksta) @ 18:53

[info]iguaana:
jaabuut loti, loti , loti pacietiigai. un mieriigai.
 

(bez virsraksta) @ 18:50

[info]iguaana:
raud beernins, raud mammiite.
salasiijusies gudrus rakstus, ka beernam vajag laut ''izrunaaties'' tanii valodaa, kaadu vins prot-raudot. pagaidaam jaaraud pashai ar liidzi. laikam nogurums un taa. un tik tieshaam nedriikstu neko sieriigu eest.iegraabos ar pesto,tak aizmirsu par sieru.rezultaataa-raudiigs beerns uz rokam visu dienu nonstopaa.un mammai ar hc.
 

dažādie stāsti @ 17:31

[info]jebalaitung:
es tā uzreiz varu nosaukt veselus 3 humanoīdus, kuri veiksmīgi un bez jelkāda latvijas valšķes atbalsta ir atgriezušies no svešo zemju klaida un tagadiņ aktīvi kontribūtē nacionālās ekonomikas izaugsmei. ilgāk pafiškojot, noteikti atrastos vēl kādi.

cik šādus humanoīdus zini tu?

vai viņu stāsti nav ziņu virsrakstu cienīgi?
 

(bez virsraksta) @ 18:26

[info]zin:
pēkšņi un negaidīti atsaklīda daži ukraiņu kolēgas-balonisti uz rīgas pilsētu, ikurāt 18.nov. vakarā.
ne mēs viņu gaidījām (tikām aicinājuši gan), ne viņi zināja, ka mums svētki.
izklaidējām jamos ar tīkamiem bāriem, salūtu un mukšanu no tautas masām, nākamo dienu turpinot ar alberta ielas apskati un iebāzešānos alā, ar iegrimšanu dīvāniņā, pēc kā aš prasījās tomēr kādu starojošu objektu apskatīt.
hailaits (abās nozīmēs :) bija tv tornis, izrādās, tur varot uzbraukt arī ārpus starošanas, darbadienās līdz 5-iem (ja pareizi atceros) un sestdienās ar mazliet.
sanāca labi sirsnīgs vīkends, kam šodiena ar galveno uzstādījumu "neko nedarīt" bija tieši laikā.
vienā brīdī ukrainis krieviski saka "nepatīk man uz ielām tik daudz dzirdēt krievu valodu"
 

(bez virsraksta) @ 17:11

[info]klusais_okeans:
katrreiz no jauna pabrīnos, cik laimībā ir daudz skumju
 

(bez virsraksta) @ 16:44

[info]sirualsirual:
OKEJ par literatūras saistību ar dzīvi man tā kā būtu skaidrs (pomo saka, ka valodai ar dzīvi nav saistības, tas poh, man gan liekas aizdomīgi, ka izteikumā, ka valodai nav saistības ar realitāti, iztrūkst piebildes, izņemot to, ka runāts vārds un drukāts teksts objektīvi ir realitātes daļa, protams, laikam tā ir atsauce uz to, ka teksts atdzīvojas tikai ar lasītāju, bet nu, varbūt šī neprecizitāte tikai balsta sākotnējo izteikumu. lai nu kā, literatūrai ir - tā dod brīvības sajūtu, jo literatūra ir kā nāve pret dzīvi, tajā nav turpinājuma dimensijas, kurpretim dzīvajiem attiecībā pret mirušo literatūru ir bezgalīga brīvības sajūta, to teica makenna un tao lin).

bet par literatūras saistību ar garīgumu es neesmu skaidrībā, tikai zinu, ka man ir parādījusies fiziska reakcija pret jēdzieniem "rītdiena" (cerība), "vakars", "riets", "dievs", "gaisma" utt. varētu teikt, jo vairāk lasu, jo vairāk šie jēdzieni manī iesakņojas.
 

(bez virsraksta) @ 16:38

[info]sirualsirual:
no savas ierobežotās pieredzes varētu teikt, ka konkrētiem cilvēkiem pašiem vairāk palīdz nevis kustības, iestaigāti domu ceļi, kā strukturēti domāt par savu dzīvi vai vietu sabiedrībā (feminisms, toxic masculinity), bet gan vēlmes, make or break vēlmes. es spriežu pēc tā, kas man visvairāk pietrūkst. un, protams, vēlmes (nu, drīzāk "desires" nevis vēlmes) ir aristokrātu prerogatīva (barts saka, ka pūlim nav vēlmju, tikai plezīri), bet tas man pašam nemazina šī jēdziena vilkmi.
 

blessed @ 16:00

[info]saccharomyces:
mana dzīve ir tiešām brīnišķīga.

pēdējo divu gadu laikā vienmēr, kad sāku šaubīties par sevi, atrodu dažādus apstiprinājumus tam, ka patiesībā jau ar mani lielā mērā viss ir OK (piemēram, uzduros gudru pētnieku grāmatām par psih* veselību, kurās kā labā prakse, kuru būtu vēlams pārņemt, aprakstītas lietas, ko es jau daru), turklāt visu laiku ievēroju vai iegūstu dažādas iespējas papildus maizesdarbam un hobijiem darīt lietas, kas mani interesē, piemēram, piedāvājumus mini-darbiem jomās, kas saistītas ar manu profesionālo/akadēmisko pieredzi.

aizvakar tieši pārskatīju savu CV, papildinot ar šādām tādām iekļaujamām lietām (vadītām nodarbībām, sīkām kursos iegūtām kvalifikācijām), un šodien pēkšņi saņemu piedāvājumu foršam darbiņam. ansamblim arī man piedāvāja jauku koncerta iespēju, tā ka visādas patīkamas lietas notiek dažādās frontēs. tai pat laikā, nekas nav obligāts vai tāds, ko īstenībā gribētos atteikt, bet kauns, un nekas nav tik apjomīgs vai intensīvs, lai es pēkšņi nejauši justos tā, ka riskēju palikt bez brīvā laika. varbūt pamazām tiešām apgūstu līdzsvaru.

es esmu ārkārtīgi, ārkārtīgi pateicīga.
 

(bez virsraksta) @ 15:39

[info]malvine_truse:
A kā piemēram sanāk, ja KKF iedod piļki videomateriāla sagatavošanai priekš youtube.com un tur dislaiku ir vairāk kā laiku?
 

(bez virsraksta) @ 15:33

(homebound runā) @ 15:02

[info]temperature:
"es ceru, ka man tavs nākamais čalis patiks vairāk. un tev arī."
 

(bez virsraksta) @ 14:33

[info]vacatio:
Jūdzos nost studējot bērnu sēdeklīšus

kaudze ir ar isofix - neesmu droša, ka mūsu 2007 gada auto tādi ir. un nē, vīram nevar pajautāt. Tos draņķus var kaut kā sačamdīt mašīnā sēžot?
 

migrazione lodžik paranormāl @ 13:16

[info]jebalaitung:
vot šis jau ir pizģec kvadrātā. atrast darbu jūkei varēja, bet otrā virzienā nē. vienkārši paņem un brauc, ar diviem maziem bērniem. tai humanoīdei māli galvā??? 

 

rādža @ 12:50

[info]jebalaitung:
gribētos zināt, kur kundze ar šādu fenomenu ir sastapusies. manuprāt, problēma ir pilnīgi pretēja - gana daudz humanoīdu neorientējas citu valstu mediju telpās, turklāt maz ir to, kuri labā līmenī prot citas valodas, neskaitot angļu.

Klapkalne stāsta, ka gana daudz cilvēku Latvijā medijus vairs nepatērē valsts valodā. Neesot runa vien par krievu, bet arī angļu valodu. "Drauds ir tāds, ka šie cilvēki vairs neko nezina par Latviju. Un tad tā ir būtiska sabiedrisko mediju loma. Nevar cerēt arī uz pensionāriem kā auditoriju, jo topošie pensionāri arī būs angliski vai krieviski runājošie. Tā ir kultūrpolitikas sastāvdaļa."
 

vakar @ 13:28

[info]homebound:
Šodien es esmu atspulgs vilciena logā vēlā novembra svētdienā ar kājām līdz potītēm ezerā, melnos gumijniekos un šallē tik lielā kā sega. Atspulga acīs tas īstais nogurums, smags kā dūnu sega vai migla. Zem krēsla guļ netīrs un noguris suns. Man vairs nesalst, bet ilgās gaidīšanas stundas atstājušas nogulsnes mutē un zem ādas. Uz brīdi sāk snigt. Lielas, baltas, slapjas pārslas, kas izkūst un pazūd, saskaroties ar zemi. Noslauku slapjo degunu un aizstumju matus prom no acīm. Man vairs nesalst, bet neesmu novilkusi slapjos cimdus. Vilciens piestāj manā stacijā, bet es aizmirstu izkāpt.
 

Nu tad. @ 13:20

(bez virsraksta) @ 11:40

[info]az:
vihno verde divas naktis pēc kārtas, pirmajā tiešām nevajadzīgi daudz pateikts, otrajā smējāmies, kamēr ribas sāka plaisāt (vismaz tā man stāstīja, pietiekot ar 10 minūtēm)

to let go, you have to consume it first
 

(bez virsraksta) @ 11:35

[info]az:
some are born to sweet delight
some are born to endless night
 

(bez virsraksta) @ 12:34

[info]pukis:
Vāczemes brauciens ir oficiāli sarunāts un tiek pirktas biļetes. Būs arī rokdarbu vakars un vesela diena Štutgrtes apskatei. Programma sastādīta un janvārī būs trīs spraigas dienas.
 

pirmdiena @ 11:16

[info]jebalaitung:
stulbie swedbank fondi. vairāk naudu tur nelikšu.
 

(bez virsraksta) @ 09:56

[info]methodrone:
"This is the Kali Yuga,
even rakshashas will incarnate as teachers to mislead you.
Those who must be destroyed by these demons will be.

..in Kali Yuga it is the falsehood which will draw crowds.
The Truth and the true Gurus will be neglected."
 

(bez virsraksta) @ 11:54

[info]santech:
Mūzika: Nirvana - Smells Like Teen Spirit

brokastu kafija
 

Godiem par godu @ 10:55

[info]vaarna:
Mūzika: Burzum-Dunkelheit
Tags:

PASKAIDROJUMS

-Kāpēc pār plecu tev pārmesti aizkari?
-Tie ir mani plandošie auskari.

2017.g.20.nov.

+++
Agri no rīta
pilsētas gaismas
tīģeru acis
sašūpo tumsu
pārvērš vrakā

Iedunas diena
liegi kā smarškociņš
tikko jaušama
zvaniņu virsskaņa
smagi velk uzvaru

2017.g.17.nov.

PAMATSTRAUME

Nebeidzamās lietavās pārplūdusi upe,
pļavas un laukus kas aprij,
sagrauj dambjus un atrauj laivas no steķiem,

troksnis, apnicis klusēt pats sevi,
bet nedzirdas apnicis citiem,
bungādiņas un ruporus izmisis plēš;

smags paklājs pie sienas,
kas skaņas un atbalsis slāpē, -
saldums, kas sev vairs tik saldums,
sāpe, kas sev vairs tik sāpe.

2017.g.20.nov.


SAVēJAIS LABIETIS

Verga muguru izslējis draudziņu pulkā jo taisnu:
-Mēs neiesim liekties, mes varam tik lūzt!
Smalkus vīniņus uzdzer, slepus klāt grauž cietu maizi,-
sen kabata pilna, tak aizelsies pierauš un lūdz.

Kunga pātagu nolicis kaktā kā godu,
aicina viesus, lai slavē, cik dāsna tam sirds;
baskājus aizslauka projām ar sūdainu slotu,
nejūt, paša labums kā sen jau lauž galdus un smird.

Vienumēr laipns, ja dabū par brīvu vai lēti,
pieri rauc krunkās, ja pagaidīt nākas vai dot,
un, ja tam pajautā, divkosim dzīvot vai ērti,
noplāta rokas: “Katris jau ziepē, kā prot!”

2017.g.18.-20.nov.
 

(bez virsraksta) @ 10:26

[info]khosmos:

Ielaist dažus simtus tūkstošu bēgļu Eiropā, protams, nebija laba doma, bet sākt Trešo Pasaules karu, piedodiet atvainojiet, ir vēl sliktāka ideja. Viņi ir tik stulbi, jo tur nemāca nedz pareizo disciplīnu, nedz normālu zinātni. Jau Turcijas laukos skolu ir tik maz, ka izglītoti profesionāļi ir kas līdzīgs sniega cilvēkam.
 

(bez virsraksta) @ 06:21

(bez virsraksta) @ 03:25

[info]petro:
Mans pirmais ieraksts arī ir ieraksts no radio. Ierakstīju kasetē "Būsim pazīstami" 1984./85. gada sezonas noslēguma raidījumu. No UĪV, stereo un piedevām diezgan labi sanāca. Pēc tam nāca kasešu deficīta periods, un es lai atbrīvotu kaseti pārrakstīju lentā. Tas ierakst lentā gan sanāca diezgan sūdīgs, bet ko gan var gribēt, ja raksta uz "elfas". Tā lenta (un arī "elfa"), starp citu, man vēl joprojām ir.
 

(bez virsraksta) @ 01:56

[info]jimmy:
Es izeju no Entre Campos stacijas, man austiņās skan Svilpojošs vējš Jēkaba Sīmaņa izpildījumā, bet vēja šeit nav, tikai nedaudz putekļu, ceptu kastaņu un tabakas smarža. Kaut kur netālu skan policijas sirēnas, velns viņu zin, ko viņi visu laiku taurē. Un taurē civilie, ātrie un pat kāds vietējais šamanis aiz mana loga šodien gāja pa ielu apāvis ziemas jaku plus divdesmit grādos, stūma riteni un taurēja dīvaina paskata svilpē. Būs jānoskaidro vai tas ko nenozīmē. Vai varbūt vienkārši kārtējais pasaules gala priekšvēstnesis.
Šodien es cīnījos ar ķirzaciņu. Vakar vakarpusē atklāju, ka ne es viens esmu nolēmis te apmesties uz dzīvi - mani krietni izbiedēja neliels smilšukrāsas gekons, kas dzīvoja aiz mana lielā puķu poda, kurā taisos stādīt dilles (kuru te nav), ķiršu tomātus un salātlapas. Izeju uz balkona un tāda kā neliela nojauta kreisās acs kaktiņā, ka kaut kas it kā būtu aizspurdzis balkona stūrī, bet drošs neesmu. Eju skatīties, pabīdu puķu podu un aizspurdz atkal, tik šoreiz redzēju un pats aiz bailēm gandrīz no balkona nolecu. Nu no čūskām man bail, jā, atzīstu, bet par gekoniem man nav drošas sajūtas. Viņi tik ātri, ka te tu viņu redzi, bet nākamajā milisekundē viņš var jau būt tev aiz bikšu staras un vēl pēc milisekundes čukstēt tev ausī, ka tas ir viņa balkons. Bet man gribas domāt, ka mans, tāpēc šodien ar garo slotu centos ar viņu sarunāt, ka viņš ies pie kaimiņiem. It kā sanāca, bet tāpat ikreiz pīpot ejot pārbaudu.
Divas nedēļas šeit un sniega nepietrūkst.
Divas nedēļas šeit, mazliet pietrūkstat jūs.
 

(bez virsraksta) @ 01:59

[info]zum:
Ej tu nost, manējie neizgāja uz kompromisu un Vācijā ir jaunās valdības krīze. Laikam būs jāstājas arī FDP.
 

Kāds šeit tā var? @ 02:52

Jūtos kā pamatskolā :) @ 00:15

[info]traai:
Mūzika: Foo Fighters - I should have known

Foo Fighters bundzinieka dēļ esmu noskatījusies visas youtube intervijas un "Back and Forth" filmu.
Someone's got a new crush!

Bet ja nopietni, interesanti, ka tikai tagad esmu viņos ieklausījusies.

Bet ja pavisam nopietni - Taylor marry me!
 

sveiciens latvijas simtgadē! lai labi rotējas! =) @ 00:19

[info]jebalaitung:
Redzu, ka tāpat kā šobrīd, arī nākamajā rudenī ZZS un NA veidos nākamās valdības kodolu un pārējie rotēs apkārt. Līdz tam mums jāvienojas par mehānismu, mums kā premjera partijai uzņemoties iniciatīvu problēmu risināšanā, ja tādas būs.
(Augusts Brigmanis)
 

(bez virsraksta) @ 00:43

[info]gnidrologs:
Nus, cik tālu kurš ticis?
 

122 (i must scream but i have no mouth) @ 00:11

[info]temperature:
man tā riebjas visāda emocionāla huiņa. man riebjas būt vājai. man riebjas, ka mani aizķer superbanāls sūds, jo esmu viegli ievainojama.

braucu mājās (jo aizgāju no sengaidīta pasākuma prom sava mentālā stāvokļa dēļ; uzminiet nu, tas man arī riebjas) un izlasīju kādas izcakotas latviešu dzejnieces retvītu:

"things. that should be asked.
often.
in every type of.
relationship:
how is your heart.
is your breath happy. here.
do you feel free."

un sajutos tik skumji, ka teju vai raudāt sagribējās. bet tas nav par šīm attiecībām. labi, ka vismaz to es zinu. tas ir par mani vispār. ir sajūta, ka es no partnera pieprasu tik daudz un tik maz vienlaicīgi, ka tas vienkārši var pieriebties. pavisam cilvēciski. ka mana nespēja skatīties nākotnē kādā brīdī var apnikt. ka mana vēlme visu kontrolēt, bet tai pat laikā būt neticami neizlēmīgai var tā nokaitināt, ka vienkārši vairs nepietiek spēka. ka es savu vienīgo īsto mīlestību (bet vai mēs visi tā nesakām par savām pirmajām mīlestībām?) izmetu mēslainē. un tagad es kulšos pa dzīvi vientulīgi ar īsiem kaisles uzplaiksnījumiem un nīgri glūnēšu uz visām skaistajām, pielūgsmes un savstarpējas apbrīnas pilnajām bērnības draugu kāzu bildēm.
briesmīgākais ir tas, ka es viena jūtos tik labi, ka tas pat nešķiet tas sliktākais scenārijs.
varbūt es vienkārši nebiju paredzēta mīlestībai.

gribas ar kādu tā sausi nopisties, bet tinderis ir tāds trešaks, ka nevienu no tiem purniem negribu pat redzēt.
 

(bez virsraksta) @ 00:22

[info]bozena:
Man patīk iztēloties, kā bebrs pašlaik lamājas, nupat izlīdis no upes ar visu znotu, švēģerieni un citiem radiem un atradis, ka ābelei apkārt žogs!
 

Nepabeigtā dienasgrāmata