Nepabeigtā dienasgrāmata


21. Decembris 2014

Absolūtīgi drausmīgi... @ 21:45

[info]bloodwineroses:
Tags:

Piektdienas vakarā nojuka visi plāni... Visi! Bet tā vietā guvu dāvanā Albrecht molbertu, kuru nu jāizdomā kā attransportēt uz mājām. Vīrs par to gan nemaz nav sajūsmā. It nemaz! Absurds. Es cenšos saprast, ka šeit neesmu pietiekoši vēlama, bet ka tik ļoti... skumji. Un tas ir absurds, kā viss manā psihē sagrozas tikai tāpēc, ka kāds pret mani izturējies labi. Viņš protams ir brīnišķīgs aizņemts vīrietis ar diviem bērniem un mīļāko, bet vienalga. Tas ir līdz absurdam smieklīgi, šīs ilgas pēc labas izturēšanās, pēc rūpēm, cilvēcīguma un uzmanības, kaut vai tik vien, ka uz mani nekliedz... Nekas nebija. Viena nevainīga buča. No rīta saskrāpēju roku un iedzēru miegazāles, lai neraudātu stundām ilgi. Miegs vienmēr ir bijis patvērums.
Tagad manī milzīgs sāpošs tukšums. Un es dzeru vīnu, lai aizmirstos, lai raudātu, jo sāpošie tukšumi ir jāizraud pirms tie ir pārņēmuši visumu. Un lai mani lamā, lai... man ir plāns. Es nebūšu nelaimīga!

 

(bez virsraksta) @ 21:46

[info]mufs:
Tags:

Un es biju aizmirsusi, kā man riebjas cept gaļu. Jātīra visa plīts.
 

(bez virsraksta) @ 21:22

[info]pelnufeja:
Es vienmēr esmu zinājusi, ka lifts nav drošs - tagad tas ir sabojājies. Interesanti, ja es to atklāju, man vajadzēja mēģināt noskaidrot, vai tur iekšā ir cilvēki, vai arī es varu paļauties, ka viņi paši par sevi spēs parūpēties?
 

1921. gada 3. augusts, otrdiena @ 21:20

[info]kira_alendorfa:

Vakar svinējām manu dzimšanas dienu! Nu esmu 16 gadus veca. Man jau šķiet, ka 16 gadus vajadzētu svinēt īpaši, taču viss pagāja gana pieticīgi. Pierakstīšu, lai atcerētos. Māmiņa mani pamodināja desmitos, nobučoja, apsveica. Nomazgājos, apģērbos un devos uz ēdamistabu. Tur māmiņa man uzdāvināja zelta rokassprādzi. Pēc tējas saklāju gultu, tad gāju pēc piena, pēc tam ar mazajiem pastaigāties skvēriņā. Tur sabijām līdz pat pusdienām. Kad pārnācām, priekšā jau bija vecmāmiņa Aņuta. Vecmāmiņa man uzdāvināja divas lentas. Pusdienās, par godu svinīgajam gadījumam, bija kakao ar pankūkām un siera* plācenīšiem. Pēc pusdienām es spēlējos (traukus virtuvē nemazgāju un vispār biju atbrīvota no visiem mājas darbiem). Četros Šura devās pie tantes Aņas uz sanatoriju, māmiņa un vecmāmina veda mazos uz skvēru, tā kā paliku viena un, taisnību sakot, garlaikojos. Astoņos pārnāca Šura. Mēs iedarbinājām gramafonu, taču tad ieradās tante Aņa Poļivanova. Viņa nezināja, ka man ir dzimšanas diena, ienāca tāpat vien. Tikko kā tante aizgāja, mēs nolikām gulēt mazos, pavakariņojām un gājām arī paši gulēt. Tas bija viss! Toties mīļā tate Ļoļa gan mūs palutināja! Svētdien bijām konservatorijā uz solistu koncertu, bet sestdien uz "Traviatu" Padomju namā, bijušajā Muižnieku sapulces namā. Tante mums visas šīs biļetes uzdāvināja! Parīt, acīmredzot, mēs ar Šuru brauksim pie Bikoviem uz Nonniņas vārda dienu.
No Ņusjas vēstules nav. Pirms pāris dienām nenocietos un uzrakstīju viņai. Rakstīju, ka man šķiet, mēs nesapratāmies utt. utjpr. Interesanti, ko viņa man atbildēs?
Sestdien devos uz tirgu pārdot mantas, jo mums vis¬ār vairs nav naudas, un pārtikas arī nav. Piektdien māmiņa bija, taču neko nepārdeva, bet es pārdevu divus auduma gabalus: vienu 2½ aršinas, bet otru 4 aršinas, par 70 tūkstošiem. Nakamajā dienā māmiņa par šo naudu nopirka pārtiku, tā kā mēs atkal palikām bez naudas. Par nelaimi, man nez kāpēc uzpampis kakls, tā kā uz tirgu iet nevaru!

* спорыми лепёшками - nav ne jausmas, kas tie tādi.
 

(bez virsraksta) @ 21:18

[info]kisswithafist:
A. mani pierunāja noskatīties Star Trek: Into Darkness. lai nu ko, bet šo sci-fi ražojumu man laikam nesaprast. toties Kamberbečs vismaz! :)
 

MAS @ 21:03

Šis labs @ 21:00

pzdc @ 20:39

[info]intenormal:
Mūzika: The Cure - Just Like Heaven

tēloju, ka lasu. un iedomājos, ka rakstu.
un tad piezogas dedlains.
muahahahā...
 

Labi @ 20:09

[info]porcupine:
Tags:

Labi Domburs atbildēja tam mazajam, lielīgajam uz mēslu čupas.
 

(bez virsraksta) @ 19:57

[info]mafia:
Cepu piparkūkas, gribēju nofočēt, bet noguru un aizmirsu.
 

(bez virsraksta) @ 19:53

[info]15:
Vienmēr pēc tiem black mirroriem tāda sūdīga jušana iekšā.
 

(bez virsraksta) @ 17:48

[info]mes:
Satiku paziņu pilsētā. Viņai divi bērni. Vienam 2, otram 7 mēneši. Vecākais, lai arī dzima smagi un pašai bija daaaaudz šuves, jau no dzimšanas guļ visu nakti, kur noliek tur ir, ļoti mierīgs un lēnīgs. Nekad nav bijušas problēmas. Ne zobi, ne slimošana. Turpretī otrais esot gatavais murgs. Jau no dzimšanas katru nakti mostas ik pa 20-30min, ir nemiera gars. Nekur atstāt, ne aiziet, ne aizbraukt. Kamēr viņa apgriežas ap savu asi, bērns jau paspējis uzrāpot pa trepēm. Viņas atziņa - ja pirmais būtu bijis tāds kā otrais, mums nekad nebūtu vairāk bērnu. Uz jautājumu vai nākotnē grib trešo, viņa smagi nopūtās un ilgi nedomājot atbildēja ar pārliecinošu noliegumu.
Visā ir līdzsvars! Un mūsu jaunkundze arī nav tas trakākais gadījums. Tas mierina.
 

2014 @ 19:05

[info]klusais_okeans:
šis tiešām bija viens riebīgs gads, pilns ar tumšām, cilvēka cieņu un saprātu pazemojošām kaislībām un manu bezspēcību viņu priekšā, emocionāliem sabrukumiem un dažādu pakāpju depresijām. Pozitīvais atlikums no tā visa ir daudzās pašatklāsmes - pagaidām tās nepalīdz dzīvot labāk, bet gan jau pienāks arī tāds brīdis, kad spēšu jauniepazīto sevi izmantot skaistākas dzīves būvēšanā. (Būvniecības metafora nebija nejauša)
 

(bez virsraksta) @ 19:12

Rūpes par dzīvniekiem @ 18:57

(bez virsraksta) @ 16:49

1921. gada 28. jūlijs, trešdiena @ 18:39

[info]kira_alendorfa:

Šodien piecos aizbrauca tēvocis Koļa; tante Ļoļa pavadīja viņu uz dzelzceļa staciju. Tā nu mēs esam palikuši vieni. Šovakar, kad māmiņa vannoja Marinu, piepeši ieradās kāda dāma. Viņa, izrādās, ir no Ņižnijas, un atvedusi vēstuli tantei Aņai (vai nu no Ņusjas, vai Svobodova, nav zināms, bet adrese uz aploksnes rakstīta ar Svobodova roku). Mani šausmīgi sarūgtināja, ka Ņusja nav man atrakstījusi! Varēja tak uzrakstīt kaut rindiņu. Šķiet, arī viņa manī vīlusies. Gaidīt gaidu no viņas kādu vēstuli.
Tante Ļoļa man jau paspējusi uzdāvināt dzimšanas dienā burvīgu dāvanu: biļetes uz "Traviatu" 31. augustā "Padomju namā", nevis orķestra, bet tikai vienu klavieru pavadījumā.
Tēti gaidām nākamās nedēļas beigās!
 

sagatavoszanas darbi @ 17:05

[info]pikaczu:
Uz gaidaamajiem sveetkiem raugos mieriigi. Beerniem daavanas nopirktas, 2/3 rijamaa szodien atstiepu. 24. briivs.
Szodien sanjeemu komplimentu par savu pavaarmaakslu. Puika pie pusdienu galda pateica, ka mees eedam kaa restoraanaa.
Veel no patiikamaam lietaam - Trailer park boys 8. sezona un alus, kad gremlini nolauzti guleet.
 

(bez virsraksta) @ 17:54

[info]hidroxo:
Mēs esam tik neparasti līdzīgas, gandrīz vienādas, un tomēr tu esi saule un es esmu ēna, tev nebūs to zināt. Es vēlos nezināt.

Jēēēj, Ziemassvētki un ceru, ka es tomēr nesaplēsu to kafijas automātu... bet nu ko, sestdienā neviena nebija, kam palūgt palīdzību un viņš pārstāja taču rūkt. Ja mani atlaidīs, gribēšu, lai šo iemeslu ieraksta tomēr. Tas būtu pārāk jancīgs. Bet nu to rītdien redzēsim. Bet brīžiem es tiešām jūtos kā zilonis, kas saplēš visu kam pieskaras, nedodiet neko trauslu manās ķepās :D
 

eu, bet bijis raibi @ 17:30

[info]pickle_jar:
Jan mūsu hosti par vakardienas notikumiem izteicās - well, they didn't expect to meet Mr. Molotov.
Feb kāda huja pēc mēs braucam uz Mangaļsalu?
Mar ķipa pusdienojām, īstenībā ēdām pohu brokastis.
Apr No riita lidmashiina aizlidoja bez manis.
Mai vispirms aizgājām uzmeklēt mātei dārzā izkritušo mobiļņiku, tad nopirkām un sekmīgi uzvārījām pelmeņus, bet pēc tam jau sākām gulšņāt un čubināties ap suņiem un kaķiem, dzērām kagoru, ēdām olīvas un pēc kārtas skatījāmies TV arhīvā visus 100 g kultūras raidījumus tikai tāpēc, ka televizors.
Jūn Atpakaļceļā apstājās 1 mašīna un atdeva maisu ar zemenēm.
Jūl Tada gluzi meinstrimiga telavivas jaunatne, za to zaales daudz
Aug Nosleedzas hz cik km celjojums cauri kaadaam 10-11 valstiim. Riitvakar Patija Smita un tad gan pietiks blandiities. Bija zajbis.
Sep Pirmā darba diena Stūra mājā bija brīnišķīga. Dažas desmitgades senāk šitais izklausītos pagalam nepareizi.
Okt Baigi labi. Ir bez dažām dienām Berlīne, pēkšņa pīpošanas pārtraukšana un 3 dienas, ko atvēlēt dzimtā pagasta apciemojumam.
Nov Realitātē es braucu pie māsas ciemos nahaļavu paēst un joprojām nespēju nokāpt no velosipēda.
Dec Bārmenis-suteners, viņa trūcīgi ģērbtās palīdzes maukas
 

my life according to lynch'n'frost @ 14:55

[info]neoplasm:
Garastāvoklis:: nevaru atjēgties
Mūzika: Edwin Collins - A Girl Like You

izgāšnedēļ es nokļuvu tvinpīkās. kad aģentūras beibe man teica, ka darbs hiltōnā, nodomāju, ka ā, tajā viesnīcā. un vēl es naivi biju iedomājusies, ka es dzīvoju laukos. nē, hiltōna ir tāds mazs lauku ciemats ārpus mana mazmiesta, kas manam mazmiestam liek izskatīties pēc īstas lielpilsētas ar pašai savu sab.transportu and all. jau autobusā uz hiltōnu sajutos kā tvinpīkās, bet tad izkāpu nekurienes vidū. telepurķa gps rādīja, ka gūgļmapa sarkanais balōns ir ielas otrā pusē un turp tad man sevi arī jānes. apkārt nekā nebija, tikai lielceļš, plika pietura un govjotas pļavas. pārgāju pāri ielai un ieraudzīju konteinerbūdiņas, kas deva cerību, ka moš tur ir kādi cilvēki, kas varētu pateikt, kur es esmu nonākusi. pārbridu savās baltajās biksēs un spodri nopucētajās melnajās kurpēs pār pagalmu, kas visu cauru gadu ir dubļu un peļķes mīlasbērns, atvēru durvis un tur raganiski ņirdzoša lielmāte manai izbrīnītajai sejai noprasīja "vai neō?". sevis iekšpusē novilku tādu nolemtu "pizģēc, esmu klāt", tomēr atbildēju apstiprinoši. tiku iepazīstināta ar pītu, kurš ir atbildīgais par health'n'safety. viņam ir 79 gadi un 2 dzirdes aparāti. viņš šajā jomā darbojas tik sen, ka neviens viņa dokuments nav digitalizēts un aiz tam nepieciešami mani pakalpojumi. man tika dotas 2-3 dienas, lai ekselī uzhujārītu paprāvu čupiņu viņiem nepieciešamo tabulām bagāto dukamentu. iepazinos arī ar priekšnieka šōna māti, kas ir māte arī pašam plaukstošajam kūdras biznesam un joprojām, savos 70+ gados, katru dienu nāk uz darbu un pa īstam arī strādā, pa starpai radot ciemos-pie-vecmāmiņas sajūtu, kur visu laiku urdz tējas strautiņi un no pārpilnības raga birst cepumi un končas. lieki piebilst, ka termiņā ar tiem dukamentiem es neiekļāvos, jo viss ciemats saskrēja skatīties uz jauno darbinieci - mani, katra diena kā fokin' preses konference, jāklausās stāsti un jāatbild uz jautājumiem. es viņus tik ļoti ieintriģēju, ka viņi mani nolīga līdz nedēļas beigām un tad vēl pāris nedēļas janvārī. un vispār, vai es negribot nākt lielmātei džūlijai par permanentu asistenti, jo mēs tik labi satiekam, nevaram beigt ņirgt un visus nest cauri. un tur ir tik daudz intrigas un noslēpumu. un tās nebūtu tvinpīkas, ja nebūtu arī drusku nāves [pāragrā nāvē nomiris, protams, viņu darbinieks]. alsō, džūlija ir grammar nazi un mēs mācam viena otrai jaunus vārdus, un viņa mani aizgādnieciski sargā no vietējiem vientuļajiem vīriešiem, kas, kombinezōnos un garajos gumijniekos uzcirtušies, mēdz drūzmēties pie mana lodziņa ar tējaskrūzēm kā pie sprosta zoodārzā, džūlija viņus operatīvi izdzenā. man patīk domāt, ka tas ir vietējais ekseļa fanklubs, kas vienkārši nekad nav redzējis ekseli darbībā. ak jā, bija vēl viena nāve. šōna māte 2dien bija sapucējusies uz bērēm, bet tad smiedama nāca apukaļ, jo baznīcā neviena neesot bijis - viņa bija sajaukusi dienas. nākamā dienā teica, ka mēģināšot vēlreiz tad uz tām bērēm trāpīt. vēlāk pēcpusdienā viņa atgriezās birojā un, iekšā nākot ieraudzījusi mani, pasmaidīja laimīgu protēžotu smaidu un augšupvērstiem īkšķiem paziņoja, ka jesss, šodien bijusi īstā bēru diena! es viņus visus drusku mīlu.
 

(bez virsraksta) @ 17:25

[info]klusais_okeans:
ai, Fredijs Merkūrijs taču jau sen dziedāja, ka too much love will kill you
 

(bez virsraksta) @ 14:45

[info]mes:
Tags:

Satvaicēju brokuļus un puķkāpostus. Bišķīt pa daudz kā plānots. Nu nekas. Iedevu vienu gabaliņu meitai. Sejas izteiksme bija- ko Tu man trakā māte te dod? :D drošivien lejā nekas netika, lai gan pa 3 lāgi mēģināja atkal likt mutē un spļaut ārā. :) kkā jau jāpierod pie jaunām garšām un ne-piena konsistences. Rīt mēģināsim atkal.

Man jau liekas, ka esmu mazāk gatava šim posmam kā meita pati.
 

I Origins @ 16:09

[info]vinsents:
Mūzika: Peter Gabriel - Big Time

Es domāju, ka dāmas priecāsies tapt informētas, ka smukiņais Michael Pitt ir izkāpis no seriālu formāta un atkal uzfilmējies vienā foršā romantiskā filmā ar transcendentālu piešprici. Filma meklē atbildi uz jautājumu "Have you ever lived before?" (kas personīgi man galvā uzreiz skan Philip Seymour Hoffman balsī no filmas The Master). Lai gan teikt, ka filmā I Origins tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, būtu nekorekti. Tāpat kā savā iepriekšējā filmā Another Earth, arī šoreiz režisors Mike Cahill vairāk nodarbojas ar jautājumu uzdošanu, nevis atbilžu meklēšanu. Ja pieņemam, ka režisors ir arī nedaudz filozofs, tad tas laikam arī būtu pareizais ceļš. Filozofijā nejūtos spēcīgs, bet basic reasoning pamatos bija kaut kas par to, ka gadījumā, ja eksistē divas savstarpēji viena otru izslēdzošas teorijas un nav iespējams pierādīt vienas vai otras pareizību, tad jāpieņem, ka mazāk ticamā teorija ir nepatiesa. Ja pieturamies pie šīs metodes, tad atbildei uz Seimūra Hofmana jautājumu būtu jābūt "Nē". Bet vērtējiet paši, arī šoreiz Mike Cahill ļauj skatītājiem filmas beigas piedomāt pašiem.

 

saulriets @ 16:24

[info]qgmr101:

Ārkārtīgi skaists saulriets -- melns pilsētas fõns, dzeltens, dzeltenzils (dzeltenpelēkzaļizils), zils, tumši zils un tumšpelēki mākoņi slīd...
 

Uz lēnas uguns @ 15:40

[info]black_data:
Tags:

Vakar sapratu, ka Instrumentu aktuālais singls ir pa gulaša vārīšanu.
 

(bez virsraksta) @ 15:09

[info]pickle_jar:
Ēdam auksto zupu un cenšamies nenomirt. Nepareizi lēmumi zog atmiņas, taču par laimi man ir paveicies ar skaistajiem pidariem, kuri nogādā kur silts un noliek pie gultas ūdensglāzi. Āgenskalna mormoņus atkal sastopu tieši tad, kad ir briesmīgākās paģiras.
 

Janušs.. @ 15:22

[info]heishy:
Pēc tam, kad sieviete izkāpa viņu pārņēma savdabīga nožēlas izjūta.. Viņš eksistēja tās dzīvē tikai īsu brīdi un vairs neatgriezīsies. Bet tik ļoti gribētos kaut reizi vēl sastapties ar viņu.
Cilvēki dodas pa likteņa vai nolemtības ceļiem - nav svarīgi, kā tos sauc. Kādā brīdī šie ceļi krustojas ar mūsu ceļiem un atkal šķiras. Tikai daži un tas notiek ļoti reti, pauž vēlēšanos iet pa mūsu ceļu un paliek ar mums kopā ilgāk. Tomēr ir arī tādi, kas saskaras ar mums pietiekami ilgi, lai tos gribētos noturēt. Taču arī viņi dodas tālāk. Kā šī sirmā kundze, kas pirms brīža izkāpa no vilciena, vai tā jaunā meitene , kuru sajūsmināts vēroju, kamēr gaidīju bankas rindā. Allaž kļūst skumji, ja kas tāds notiek. Nez vai citi izjūt šādas pašas skumjas?''
 

(bez virsraksta) @ 13:20

[info]mes:

Uz gultas meita stīvējas un rīvējas, ceļ dupsi augšā uz celīšiem vai ceļas uz taisnām rociņām. Izdevās uz sekundi piecelties gan uz celīšiem, gan taisnām rociņām un tad ar lielu blīkšķi atsist degunu pret gultu. Vairs neceļas tā. Rociņas vēl nav tik stipras, lai gan gribas jau nu dikti. Guļot gultā arī lien virsū, stutējas pāri uz celīšiem. Tad tomēr tas notiek un negaidīti ātri.
Parīt atlido ome ar lielo māsīcu, manu krustmeitu. Un mazā māsīca tad te augām dienām būs, samācīs pa visiem ātri vien kā to lietu jādara. Nebrīnīšos, ja pēc tām 2ned ciemošanās meituks arī stabili stutēsies četrāpus.
 

Iedzīvotāju noguldījumi rubļos @ 15:21

[info]black_data:
Tags:

http://www.db.lv/finanses/investors/bank-rossii-aicina-sabiedribu-un-uznemumus-pielagoties-jaunajiem-apstakliem-424750

Viss iepriekšējais pa lielam ir mazajiem par zvēriņiem, bet kas ir šitais te?

"Bank Rossii vadītāja arī paziņoja, ka procentu likmes palielināšana novedīs pie depozītu likmju pieauguma komercbankās un iedzīvotājiem būs izdevīgāk savus noguldījumus glabāt rubļos."

Depozītu procenta likmes pārspēj rubļa kura kritumu?
 

(bez virsraksta) @ 14:56

[info]heishy:
''pasēdi, apceri dzīvi'' ..

Jap. Vakarā uz pirmo Ziemassvētku gaidīšanas koncertu Vecajā Ģ.baznīcā. Noskaņojuma gan nav nekur doties. Nespēju arī vēl iebraukt, ka ziemīši nāk, un ka vispār kaut kas, jo darbā palika daudz nepadarīta, un galu galā tur vēl ir jābūt. Tapēc ne, nevaru.

Pēkšni rokās atkal nonāca ''Vientulības tīmeklī''.
Ak Januš, raksti, raksti daudz!
 

(bez virsraksta) @ 14:39

[info]rr_rrr_r:
Lelde uzdāvināja kinderolu, kurā vajadzētu būt fejai
r: ōō, es to varētu aizvest uz darbu un tad ēst to un varbūt tik pie fejas kādā dienā, kad viss kļūst slikti un briesmīgi
..
r: tagad es nevaru vien sagaidīt, kad viss būs slikti un briesmīgi
un ja nedabūtu arī feju, tad droši vien viss kļūtu vēl sliktāk un briesmīgāk
 

(bez virsraksta) @ 14:20

[info]ninona:
Meklēju sev eļļu matiem un uzgāju tādu, kas izskatās ideāla - http://www.herbals.lv/lv/bazes-un-kosmetiskas-ellas?a=3111

Gribugribugribu. Jāmēģina dabūt, vienam dabūtvarētājam jau aizrakstīju.

Šīs nedēļas laikā labi strādājies, šodien vēl dažas lapas un pēc tam var neiespringt, jo palicis maz un termiņš nespiež. Pie tam, ja nodošu ātrāk, man sāks dot jaunus darbus, ko uz svētkiem nudien nemaz galīgi negribu.
Un nākammēnes šim un citiem darbiņiem par godu būs mani pirmie sakarīgie ienākumi, kas ir kūl.
 

35 (post factum) @ 13:50

[info]black_data:
Tags:

Veiksmīgas dzimšanas dienas recepte ir Lulu picas mīkla, lai no rīta var sacept picu, pēc lēnīgas un nesakarīgas ņemšanās pa māju, došanās uz kino ar Kidmenu, iepazīšanās ar jūras vilku, kas tiek noskalots ar vīnu, Čipsīša un Dullā koncerts, kas turpinās ar rokenrola dejām, pa ceļam uz mājām jāiegriežas Takā, kur tevi notur par ārzemnieku, un kur jaunietim, kas acīm redzot strādā kaut kādā aģentūrā, un dzen pilnīgu tuftu, jāiesaka iepazīties ar Kantu, un tas viss jānoslēdz ar fakin čili-čīz katupelīšiem Delisnack. Tiešī tā - čilī katupelīši, un pat prosecco neskarts ir nonācis ledusskapī.

Tagad pica v.2.0
 

(bez virsraksta) @ 13:38

[info]lasitajs:
Rīga – Rēzekne – Daugavpils – Rīga – Valmiera – Rīga – Liepāja – Kuldīga – Rīga.
Pēdējo desmit dienu maršruts.
 

"Patikšanu pelna ne caur izpatikšanu" © [info]pikaczu @ 12:04

[info]heda:
"Maybe that`s the advantage of making films: that the demons, which are so painful when you meet them, get a different role. They become your friends when you put them in a film. They become your playmates, co-conspirators." (Lars von Trīrs)

"It wasn`t that I understood what the (Strindberg`s) plays where all about. But I understood the tone. I understood the agression, I understood the rage." (Ingmars Bergmans)
 

#daily article @ 13:29

#daily video @ 13:22

[info]yeux_glauques:
Mūzika: mūžizglītība

sitting can kill you
 

(bez virsraksta) @ 11:56

[info]zum:
Teātra vakars. "Backbeat - Die Betles in Hamburg" Altonas teātrī. Par Bītlu Hamburgas periodu. Bija viss: Sex & Drugs & Rock & Roll. Kas pozitīvi: puikas spēleja un dziedaja paši.
Tad caur Reperbāni un ebreju kvartālu uz mājam.
 

The New Yorker @ 12:44

[info]antons_v:

By the mid 1980s Sergei Dovlatov gained success with the public and was published in the prestigious The New Yorker journal.

"Dear Sergey Dovlatov! I love you too, but you have broken my heart. I was born in this country and fearlessly served it during the war, but I still haven't managed to sell a single story of mine to New Yorker journal. And now you come, and — bang! — your story is published at once.... I expect much from you and your work. You've got talent which you are ready to give away to this mad country. We are happy you are here."

Kurt Vonnegut

Evidence
 

Nepabeigtā dienasgrāmata