Nepabeigtā dienasgrāmata


31. Maijs 2016

The Great White Hope @ 10:28

[info]kautskis:
Labi, parunāsim labāk par kaut ko skaistu.

Jūs zināt, kas šodien spēlēs Latvijas basketbola līgas 7. finālspēlē par zeltu? Valmiera, lūk, kas. Valmiera vispār nekad nav bijusi finālā kaut kur, kur ir fināls. Un pēkšņi šitā!

Protams, ja man nebūtu nekāda lokālpatriotiska iemesla līksmot par Valmieras panākumiem, es tām fināla spēlēm nesekotu. Bet, tā kā man lokālpatriotisks iemesls ir, es viņām sekoju -- un nevar nepamanīt daudzas citas jaukas lietas.

Pirmkārt, Valmiera, protams, ir šīs sezonas pārsteigums. Ja mēs pieturamies pie jaukās tradīcijas Cheer for the underdog, Valmierai pienākas jo daudz čīrošanas. Ja viņi šodien norausies zeltu, es pilnībā varu iedomāties, ka pēc kāda laika filmai Sapņu komanda 1935 būs turpinājums Sapņu komanda 2016.

Otrkārt, priecē tas, ka Valmiera ir pašaudzēta komanda. Es gan neesmu kaut kāds bārdains pōzeris rūtainā kreklā, tomēr, redzot šiltīti "locally sourced", es atzinīgi māju ar galvu. Tur ir tikai viens ārzemnieks, un tas pats vārdā Miķelis un paņemts no Ventspils, kas viņu sezonas vidū izmeta uz ielas. Protams, pašu audzētā komanda krāšņiem ziediem sazēla tikai tad, kad viņu aplaistīja ar nekustamo īpašumu grupas Ordo naudiņu, kas lielā mērā nāk no uzturēšanās atļauju tirgošanas. Bet gan patriotisms, gan lokālpatriotisms vislielāko prieku sniedz tad, ja neiedziļinās sīkumos. Un ar "neiedziļināšanos sīkumos" es saprotu "neņem vērā acīmredzamas lietas".

Nu un visbeidzot -- ir jauki, ka ir zināmas pārmaiņas ierastajā VEF-Ventspils, Ventspils-VEF ciklā. Še, starp citu, vērtīgs padoms tiem, kas grib atkārtot Valmieras panākumus -- rādās, ka Latvijas basketbolā nav iespējams tikt finālā, ja tev komandas nosaukums nesākas ar V. Tātad Valkai/Valgai ir lieliskas izredzes, savukārt Liepājai vajadzētu apsvērt vai nu jauna sponsora piesaisti (varbūt ar Valpro var sarunāt, tas gan būtu smalki), vai pilsētas vārda maiņu uz Viepāju. Skan gan mazliet nepierasti, bet padomājiet, kas skan labāk -- "Liepājai ir iespēja tikt pie bronzas" vai "Viepāja cīnās par zeltu."

Vārdu sakot: nezinu, kā jūs, bet es šovakar braucu uz Valmieru. Un, es gan ceru, vakarā būs brangs iemesls svinēt!
 

(bez virsraksta) @ 10:13

[info]heishy:
Šorīt pirms pieciem pamodināja pērkona dārdi. Domāju, nu nē, tikai ne to.. man nav komfortabla pārvietošanās mehānisma šobrīd.
Pagāja garām dārdēdams. Citādi ļoti feini ir iekrist 2. Miedziņā, kad logs līdz galam vaļā un debesis rīb. Un tas gaiss... mm.

Un vispār. Ļoti agri cilvēki jau rosās. Vsi neguļ...
 

--- @ 09:31

[info]meness_berns:
"Asins kāzas" NT.

Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka Gaidīt Katru Nastavševa Jaunu Izrādi kļuvis par vienu no maniem dzīves saldākajiem priekiem. Apmēram tā, kā kādreiz jaunībā, kad spējas kaut ko just vēl nebija notrulinājušās, bija gaidīt jaunus "Cure" albumus, jaunus Rušdi tulkojumus vai jaunas Birutas Delles izstādes.

Vienā brīdī jau varēs sākt domāt, kurš ir krutākais džeks šajā valstī šajā nozarē – Hermanis vai nu jau Nastavševs. Čista, es jums saku!

Katrs mazākais nieciņš, melnu puķīti zobos ieskaitot, bija lielisks. Uldis Siliņš Ļaunā Geja Intriganta Mēness lomā bija apmēram tāds, kā kad Seimūrs Hofmans vai Bušemī spēlē maniakus. Bija sajūta, ka viņš tiešām ir kādus 20 mazus puisēnus jau izvarojis un izsmalcināti nogalinājis. Jau kopš "Antigones" ir sajūta, ka šim džekam ir perspektīvas. Melbārdis laikam vienkārši ir izsalcis pēc laba režisora un tipiskās dramas tingeļtangeļu spēlēšanas vietā pēkšņi bija izcils aktierdarbs – visperfektāk noturētā loma visā izrādē.

Vienīgās vietas, kur bija jādomā par mērkaķi*, bija Dumbura un Sebres lomas, kur Vladam vajadzēja laikus tos aktierus vienkārši nomainīt, jo ir skaidrs, ka viņi nedavelk uz pārējo fona. Nu labi – jaunuļi malkascirtēju lomās arī nedavelk, bet tie parādās tikai vienā epizodē. Dumbura visur vienādi tupi pavērtā mutīte jau drīz būs simbols per se kā Rotko vienlaidus krāsa vai "Def Leppard" basbočkas sitieni.

=============

* "domāt par mērkaķi" – bieži, aplūkojot iespaidus no Dailes vai Dramas izrādēm, lietots jēdziens. Pastāv leģenda, ka jebkurš no mums var atrast pirātu dārgumus, tikai ir viens nosacījums – tu nedrīksti meklēšanas laikā domāt par mērkaķi. Protams, tādējādi dārgumus atrast ir pilnībā neiespējami, jo tu vienmēr padomā par to, ka nedrīksti domāt par mērkaķi, un caur to esi jau par viņu padomājis. Un parasti, lai kā arī tu neietu Dailē un Dramā uz "mazo zāļu", "jauno režisoru", "eksperimentālām" vai tamlīdzīgām izrādēm, tomēr pakaļā ir, jo agri vai vēlu tu ieraugi uz skatuves kaut ko tik briesmīgu, kas – hlabic! – liek tev nodomāt "bāc, es taču esmu atnācis uz Nacionālo (Daili)!"
 

(bez virsraksta) @ 09:48

[info]penny_lane:
debīlā skrūve izļurkājās, nav nekādas garantijas, ka saskrūvēju kaut cik ok, es nesaprotu līdz galam slo-mo, vakardienas tehnoloģijas, bet tik un tā uz aci neredzu objektīvu atšķirību, neparedzu rezultātu, noteikti, bez variantiem kaut ko ļoti svarīgu atstāju augšā un sasodītajā pilī atcerēšos, visa tāda nosvīdusi un dīvaini sapucētu meiteņu ieskauta, ka bez šī ļoti svarīgā viss neizbēgami ir dirsā.

seši nokavēti dedlaini un nav pat bizes, kurā pakārties.
 

rīts @ 09:44

[info]vilibaldis:
Tā laikam izskatās laime. Saulains rīts, kaķis izlaidies gulšņā aizaugušā pļavā. Kafija, svaigi cepts kruasāns ar aveņu zapti. Pa ilgiem laikiem visa ir pietiekami un nav baiļu.
Tāds apstādināms mirklis.
 

- @ 09:40

[info]digna:
Garastāvoklis:: Ļoti grumpy un bimbī

Teju raudot par to, ka vispār ir jāiet ārā un vēl pie tam kaut kā jāapģērbjas, mierinu sevi ar domu, ka šis pretīgais karstums un saule ir nosacīti īslaicīga parādība.
Uz Ziemassvētkiem dāviniet man beidzot baltu burku un spf 100+ krēmu priekš nākošās vasaras.
 

(bez virsraksta) @ 09:40

[info]fermenta:
Tags:

Dzīvei bez pilna auguma spoguļa ir savs spožums un posts. Uzkāpjot uz svariem -2.5kg trīs nedēļu laikā ir brīnišķīgs un veselīgs cipars, bet aizejot veikalā un pielaikošanas kabīnē ieraugot sevi, gribās vēl. Jo visas kleitas ir pierastas ar lapsenes vidukli un uz kaut ko savādāku nevaru/negribu paskatīties. Bet kā jau mīļotais šodien atgādināja, vēl taču tikai 3 nedēļas.
 

(bez virsraksta) @ 09:41

[info]iokaste:
Mūzika: Kate Tempest - Lonely Daze

kukaiņu valstība
 

(bez virsraksta) @ 06:52

[info]methodrone:
visas cilveeku domas tieshaam ir dreamlike, ne pie kaa nevar notureeties, viss izsliid un mainaas. domas vienkaarshi ir kaut kaads nervozs, conditioned komentaars tam ko mistiski juut/nejuut sirds. bet klusums ir pilns jeegas un zinaashanas. briinums, ka sabiedriiba vispaar eksistee
 

(bez virsraksta) @ 08:17

[info]smille:
Kādu laiku sola sestdien, svētdien?
 

(bez virsraksta) @ 08:11

[info]mufs:

interesanti. vai es varētu būt maķenīt apindējusies ar Deci? Respektīvi,sanāk,ka tās maskas,ko pērk remonta nodaļā tomēr aiztur indītes? jo pagājušonedēļ,kad migloju plūmi, nebija nekādu seku, bet vakar, noriebusies spiest tās laputis uz rozēm ar pirkstiem, ielēju mazajā špricētājā un, ar domu " ātri aizturēšu elpu", nesavilku visus savus aizsargkostīmus.

lūk. un pēc apmēram pusotras stundas sagriezās vēders un izvēmu, piedodiet par atklātību, to neko, kas bija kunģī. ātri sadzēros sodūdeni i vsjo.

mulstu.

vai arī pie vainas mož Ķīšezera ūdens? vakar atklāju peldsezonu (gandrīz pazaudēju laulības rinķi, acīmredzot kāda daļa no 10% ķermeņa masas nogulsnējas arī uz pirkstiem)

tagad sēžu darbā un nesaprotu,vai man ir nelabi,vai nav, ēst brokastīs tā,lai nāk ārā skaisti,vai viegli...
 

(bez virsraksta) @ 00:07

[info]mazeltov:
Vakar man palika 34, taču tas neko nenozīmē, jo krumelīra ir nostrādājusi.
Vakariņās ēdu saldējumu un skatījos multeni Zootopia, reāli forša, iesaku!
 

(bez virsraksta) @ 23:05

[info]samantta:
Tags:

Bet uz labās nots - jo viss jau nav tik slikti. Šodien saņēmām epastu no vienas no biznesa dāmām, kura apmeklēja mūsu pasākumu piektdien. Viņa ir tāda dāma gados, bet ļoti, ļoti apsviedīga un izsitusies un vispār mūsu ar Keriju elks. Man liekas, Kerija briesmīgi uztraucās, ka viņa nāk, jo viņa ir tik pieredzējusi, ka būtu mūsu bargākais tiesnesis, tā teikt. Bet šī pati svarīgā dāma mums atrakstīja, cik lieliski mēs esot visu noorganizējušas un viņa esot aprunājusies ar lielāko daļu viesu un visi esot piekrituši, ka mums ir izdevies piepildīt fantastisku ideju. Un vēl viņa piebilda, ka es esot izskatījusies it kā publiska uzstāšanās būtu mans darbs. ĀĀĀ!!!!! Eju gulēt smaidīdama!ll
 

Yolo! @ 00:45

[info]evia:
 

Laipni lūdzu manā salauztajā blogā @ 23:44

[info]khosmos:
Mūzika: Burial Hex

mēģināju apiet grūtāko taku Koknesē, bet pārāk riskanti, lūk, ar šo gan es kādu laiku nevarēšu nodarboties. toties nodrāzu 7 tapiņas mīļākajiem koka auskariem un sāku nodarboties ar daiļamatniecību, haha. vai pie manis šodien vēl atnāx mūza?
visu dienu pavadīju negaisa gaidās, noraidot sakarīgas laika pavadīšanas piedāvājumus. vakar brālis ar topošajiem radiem vizināja ar laivu, novadpētniecības reports vēl top, jo vai tad nav tā, ka, lai pilnībā saprastu savu upi, noder zināt arī vēsturi? un vispār, vispār tas dinozaurs upes dibenā noteikti arī dzīvo, bet mans favorīts vakar bija apjukuši, nogāzušies lāči, šodien - zila ziede burkā ar uzraxtu "SPĒKA LĀCIS Mikus".
 

Man vajadzēja nomirt @ 00:14

[info]tethys_:
Tas bija manas dzīves augstākais posms, kad man vajadzēja nomirt, plāns bija tik perfekts. Mani mīlēja. Tagad mani vairs nemīl, man vajadzēja nomirt. Jā, ir pagājis gandrīz gads un es vēl arvien esmu pārliecināta, ka man vajadzēja nomirt, tas būtu bijis pareizākais priekš visiem.
 

30. Maijs 2016

Mājas @ 22:48

[info]apelsiins_:
Es pieļauju, ka Latvijā būtu vieglāk. Tik pazīstamās vietas un ielas. Vienmēr būtu vecāki, pie kuriem aizbraukt. Draugi, kuri ir uzauguši līdzīgos apstākļos un vidē/kultūrā un saprot tevi. Valoda, daba, Jāņu svinēšana. Pasēdēšana kafejnīcā, pie viņa glāzes. Tās mazās lietiņas, kas dzīvi padara dzīvojamu. Ja vēl normāla nauda būtu, savs mājoklis. Kaut kāda stabila nākotne, kurai varētu izsisties. Siltās vasaras, negaisa smarža, gaišās, smilšainās pludmales.

Kādreiz, vēstures grāmatās, lasot par trimdiniekiem, kas pie pirmās iespējas, pēc kariem, vai citiem apstākļiem centās atgriezties mājās - es domāju - nu kāpēc? Ārzemes taču ir forši. Varbūt arī ir. Bet mēs dabā un ģenētiski tā esam iekārtoti, ka mums vismīļākais un tuvākais ir tas, kas ir pazīstams. Arī stārķi taču lido uz mājām, vasarā. Tūkstošus kilometru, lai atgrieztos savā kokā, Latvijā.

Man bērnība laikam ir un vienmēr būs un paliks mīļākais posms savā dzīvē. Es biju patiešām laimīgs. Īpaši vasarās. Man bija paveicies. Lauki, Kārsavā. Draugi, bumbas spēles, nakts piedzīvojumi, kokos rāpšanās, braukāšana ar riteņiem, bezmaksas augļi un ogas, peldēšanās u.t.t. Tas bija visperfektākais laiks dzīvē. Viss tas, ko tu tajā vecumā vēlies un nekādas atbildības, raižu par nākotni, rēķiniem u.t.t. Jā naudas bija maz - tik cik kabatas naudu iedeva. Bet varēja taču iztikt.

Es nekad dzīvē vairs nebūšu tik laimīgs, kā es biju bērnības vasarās. Es būtu priecīgs, ja es varētu dzīvot kaut vai ar pusi tās sajūtas, kas man bija toreiz.

Vai tāda ir pieaugušo dzīve un pasaule?
 

(bez virsraksta) @ 23:57

(bez virsraksta) @ 23:40

[info]neraate:
tagad es gribu lai tu, ciba, izdomā man hobiju. ideāli ja tādu, kam nevajag noteiktu sezonu, fizisku sagatavotību, lielus finansiālos ieguldījumus un ko var darīt tad, kad ir laiks kaut pa dažām minūtēm. līdz ar to knipelēšana, piemēram nederēs.
es varētu adīt. tamborēt. /tikai tas bija sen un nav taisnība, jeb man vajadzētu apmācīties/ krustvārdu mīklas jau es šad tad minu. zīmēt es gribētu, bet baidos, ka man nav talanta. doma par dekupāžu mani neaizrauj. ģitāra tā arī stāv skapjaugšā un noput (neesmu tik apņēmīga lai ņemtos viena pati. man tomēr drusku vajag vagaru, vismaz sākumā)
 

(bez virsraksta) @ 23:48

[info]ulvs:
Nahuj es novilku Fallout 4 ar visiem DLC (protams, ka es par to sūdu maksāšu ar savu oh-so-hard-earned-money), ja es tāpat zinu, ka nekad to nespēlēšu. Waste of HDD space (atzīšos, uzinstalēju to, bet palasot character creation guides man nolaidās rokas - ne pirmo reizi, jo F4 jau biju instalējis, kad tas kļuva pieejams sākumā, bet nespēlēju kukaiņu dēļ).

Citās ziņās - skābes microdosing works wonders. Es esmu krietni labāks squadleader iekš sava mīļā Project Reality - mute vaļā, vārdi paši birst pāri lūpām, un smaids uz sejas pa permanento. Ekskuzī my latvian.
 

Grib, lai es kaut ko novadu @ 23:49

[info]teiksma_ragana:
Un es labprāt. Kāpēc ne? Es par viņiem priecājos, bet man pagājušie Jāņi nozīmē ko pilnīgi citu. Nevis sākumu, bet tikai sāpes. Taču es viņus mīlu. Protams, ka es to darīšu, kaut vai man tas nozīmētu kaut ko pilnīgi citu. Sākumu kaut kam, kas ir vienas vienīgas sāpes un zaudējums. Laikam esmu to pelnījusi.
 

(bez virsraksta) @ 23:48

[info]evia:
Šausmīgi liels vakars padarītā ziņā. Svena grāmatatklāšanā simtiem paziņu un pēc tam riiiteņojiens ar uguns šovu AB dambī. Bāc. Vasara ir vislabākais, kas ar mani notiek. Pat pēc desmit stundu darba dienas ir vesela dzīve vēl priekšā gaismā un siltumā.
 

Pietrūkst @ 23:39

[info]tethys_:
Kā vispār var kāda tik ļoti pietrūkt? :( Drīz Jāņi... Kam prieki, kam asaras.
 

iesaku @ 23:45

(bez virsraksta) @ 23:37

[info]gnidrologs:


Such subtlety.
 

(bez virsraksta) @ 23:33

[info]santech:
Varbūt kāds no draudziņiem rītvakar dodas no centra uz pārdaugavu ar automašīnu? Varētu paķert dažas kartona kastes. Salocītas saplacinātas transportēšanai. Ja ne, tad kaut kā ar troli mēģināšu. Bet ja nu tomēr, tad priecāšos.
 

(bez virsraksta) @ 23:28

(bez virsraksta) @ 23:19

[info]mindbound:
Garastāvoklis:: awake
Mūzika: Feindflug - Hirnschlacht: Suchatzki Marsch

“God spoke to Saul, too. Converted him from nemesis to champion on the spot. There was no olanzapine available. It’s been two thousand years and we’re still picking up the pieces.”

/Gods and Gamma, by P. Watts/

 

(bez virsraksta) @ 23:01

[info]bozena:
Darbiņš ar mani šodien izdarījās tā, ka pēc agrāko laiku mēriem tagad darbiņam Boženu būtu jāprec.
 

(bez virsraksta) @ 23:02

[info]nistagms:
Mūzika: Pedestrian Deposit ‎– Woman / Evaporating
Tags:

 

(bez virsraksta) @ 23:03

[info]scope:
Nedēļa starpā - rapsis sāk iet uz beigām, ceļmalas appļautas, krāsas kā lietus/pēc lietus laikā.

Cita starpā, izskatās, ka arī šogad būs kāds EKO kalendārs. Sākotnējā komplektā neviena no manām bildēm paņemta netika, bet tagad vai nu kaut kas izbrāķēts, vai no jauna sadomāts un vienu tomēr ņemšot.
Sīkums bet patīkami.
... )
 

(bez virsraksta) @ 22:37

[info]adore:
Dažreiz es tā skaidri sevī ieraugu to, cik daudz esmu gaidījusi no citiem, no dzīves, cik daudz aizvien vēl brīžiem sagaidu un pieprasu. Tagad es to pamanu sevī savlaicīgi un parasti apstājos, piebremzēju savas vēlmes un prasības. Katrreiz, kad kaut ko iegribas, der aizskaitīt līdz 10 un padomāt, vai patiesi. Un tad, kad palaid vaļā vēlmi kaut ko saņemt un sagaidīt no citiem, dzīve iegūst citu kvalitāti. Ne tas, ka tev nevajadzētu, tu vienkārši kļūsti brīva. Vēlmes un vajadzības tevi nedefinē, un dzīve vienkārši atbrīvojas plūsmai. Es pieķeru sevi karstā novakarē malkojam smūtiju picērijā un lasām psiholoģijas žurnālu un aptveram, ka kopumā esmu iepeldējusi visnotaļ pašpietiekamos ūdeņos. Jā, dažreiz es emocionāli nedaudz aizlūztu. Šodien pēc garās dienas un randiņa, ko biju gaidījusi, randiņa ar neparastu cilvēku. Jo tomēr tā iekšējā vēlēšanās satikt kādu, satikt kādu īpašu ir psiholoģiski smaga un ilgtermiņā nogurdinoša. Es raudu 3 minūtes, līdz smagums izplūst no manis ārā, tad kāpju uz velo un braucu uz vakara peldi ezerā. Es zinu, ka nevar tā vienkārši satikt kādu īpašu, varbūt kādreiz var, negaidīti, bet kopumā drīzāk nevar nekā var. Var sastapt dažādus cilvēkus, un reizē viņos ir kas tāds, kas ļauj pašam sevī visu ko ieraudzīt un visu ko saprast, mācīties. Bet tie ideālie varianti nav, tā pareizā produkta nav. Dzīve ir ļoti smalka lieta tādā ziņā. Cilvēki jāprot laist caur sevi pa pareizajām stīgām pareizajos mirkļos un neuzspiežot par daudz, tā, lai skaņa ir tīra un dzidra. Un to ne vienmēr ir tik viegli izdarīt.
 
 

(bez virsraksta) @ 22:29

[info]ena:
Es gribu lai vislaik liist un man nav jaaiet laukaa
 

(bez virsraksta) @ 22:23

[info]ena:
Lai arii es esmu ekselents piemers sevis zjeelosanai tacu nekas tik ljoti nesaap kaa redzeet ka manam beernam ir beediigi defaultaa lai arii aareeji izskataas dziivesprieciigs un kaa vinjs tik ljoti grib cilveekiem patikt jo laikam jau juutas ne taa kaa justos laimiigs sesjgadnieks un tas ir banaals aforisms bet patiesiiba ka tai briidii kad tu piedzemdee tad kopsj taa briizja dalja tavas sirds forever staigaas apkaart aarpus tava kjermenja un tas noziimee ka saapees dubultaa vai manaa gadiijumaa triiskaartiigi
 

Pavasaris zem svārkiem @ 22:03

[info]yoni:
Uznācis siltumiņš. Meitenēm sāk parādīties svārki. Plīvojoši svārki. Man patīk tas skats, kad viņi vējā sapūšas uz augšu. To bieži attēlo filmās, bet nedomāju, ka daudzi tam tiešām tā pievērš uzmanību, bet man ļoti patīk. Uzreiz smaids. Un kājām apakšā nav jābūt nemaz ideālām.
Kā man patīk maijs, kad cilvēki lien ārā no alām, dodas pirmajās peldēs, sāk ķert sauli. Tāda brīvības sajūta, kas citos gadalaikos liktos dīvaina. It kā visi būtu kļuvuši jaunāki. Jaunieši staigā apkārt baros, riesto, nārsto...
Daudziem, kad viņi paši tajā neiesaistās, biedē un nepatīk trokšņainās kompānijas uz ielām un parkos, bet man patīk. Protams, ja viņi tiešām nedara ko sliktu. Man patīk cilvēki priecīgi ārā no telpām.
It kā viņi ziedētu.
 

Pavasaris zem brunčiem @ 22:07

[info]yoni:
Uznācis siltumiņš. Meitenēm sāk parādīties svārki. Plīvojoši svārki. Man patīk tas skats, kad viņi vējā sapūšas uz augšu. To bieži attēlo filmās, bet nedomāju, ka daudzi tam tiešām tā pievērš uzmanību, bet man ļoti patīk. Uzreiz smaids. Un kājām apakšā nav jābūt nemaz ideālām.
Kā man patīk maijs, kad cilvēki lien ārā no alām, dodas pirmajās peldēs, sāk ķert sauli. Tāda brīvības sajūta, kas citos gadalaikos liktos dīvaina. It kā visi būtu kļuvuši jaunāki. Jaunieši staigā apkārt baros, riesto, nārsto...
Daudziem, kad viņi paši tajā neiesaistās, biedē un nepatīk trokšņainās kompānijas uz ielām un parkos, bet man patīk. Protams, ja viņi tiešām nedara ko sliktu. Man patīk cilvēki priecīgi ārā no telpām.
It kā viņi ziedētu.
 

(bez virsraksta) @ 21:22

[info]santech:
13.VI vakars tiks pavadīts Čomskija bārā. Mazliet pasēdēs, pieminot aizgājušos gadus.
 

(bez virsraksta) @ 21:00

[info]santech:
Mūzika: http://www.psychedelik.com/ambient.html

Pārkāpu savus diskomfortainos principus un atvēru logu, lai caurvējš mazliet izrauj sutoņu. Salaidu putekļus un aizvēru logu. Ka nav, ta nav. 4. stāvs tas saucās. Kur tas lietus?
 

Leaking info @ 18:46

[info]hessin:


Kas par typo .. M un D tomēr tālu viens no otra :]
 

(bez virsraksta) @ 20:41

[info]cetrasbumbas:
Man ir veca poļu Legionowo telts, kuru neprotu salikt, jo dators Lenovo darbojas ļoti lēni, bet instrukciju izlasīt pati neprotu.
Dienā, kad par ilgiem laikiem muižā esmu viena, pusi dienas guļu ēnā, lasu žurnālīti, ēdu, pastaigājos pa pagalma priekšu, skatos, kā spīd saule, kā lauka baložu pāris pārceļ ligzdu uz tuvāko liepu. Izberzu vannas istabu un piecūkoju virtuvi. Viss birst un šļakstās. Ruk.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata