disfigurator:

Kaut kādā 2007. gadā nopirku veļas mašīnu. Šodien, ~20 gadus vēlāk un piecas pārvākšanās piedzīvojusi, tā pabeidza mazgāt ar dūmu šovu!

Ilgi kalpoja un jādomā, ka motors daļēji palidojis vai kas cits sagāja uz īso - deguma smaka nebija, bet dūmi gan - kā no pinuma stieplīšu apvalka. Pētīšu gan kaut kad vēlāk.

zin:

Zaļā Dziesma

ulvs:

disfigurator:

Esot prom no Spotify un nepakļaujot sevi ierastjam gulēšanas "soundtrekam", kurā pārsvarā skan Dark Ambient/Industrial - lēnām atradinos no tās tumšās pasaules, ieraduma lietot mūziku strikti kā foniņu. Tā rezultātā no apziņas izkrīt arī Silent Hill pasaule un rodas pat vēlme tajā atkal atrasties. Jo, ikdienā klausoties šīs spēles skaņu celiņu un tā atvasinājumus, spēli īsti neprasās - caur skaņu man galvā zīmējas ainas, visa spēle! Bet, kad tas soundtreks nav baudīts mēnešiem - rodas izteikta vēlme tur ņurcīties.

Uzlieku Trinitron CRT uz galda, palaižu spēli. Ņurcos SH pasaulē, kas ievērojami spiež.
Tā atmosfēra, tā asiņainā rūsa, tā asi metāliskā daba, tā nepieradinātā mūzika - tas viss ir tik sasodīti RAW, ka nav nemaz otras lietas, ar kuru šo sajūtu varētu salīdzināt. Var vien censties raksturot - mākslinieciski abstrakti ar primitīviem instrumentiem tevi slāna gan vizuālā, gan skaņas pasaule un sametas pat stindzinoši ap dvēseli - abstrakti, traki, aboslūti.

Kad dzīves bagāžā ir ielikti arī spēcīgi psihedēliskie tripi, tad gan manā vārdnīcā atrodas salīdzinājums - spēlēt SH ir kā atrasties izaicinošā/bad tripā, kas tevi masē, neatlaiž, ņurca, burza un smērē tavu ego pa iepuvušu smilšpapīru, iznīcina. Ņurca, smērē, burza un baksta auksti nokaitētiem dzelžiem, dur ausīs, griež sirdī. Viss slikti.
Sasodīti kolosāli!
Reiz paņēmu ierastos 2g sēņuku un spēlēju SH, gaidīdams kiku. Nonācu līdz slimnīcas Otherworld, kurā pamestās, miglā tītās telpas pārtop piķa melna metāla sūrumā. Tu iekāp liftā šaipus realitātei, bet izkāp ārā jau taipus - tumši gaiteņi, asinis uz sienām un grīdu vietā ir metāla režģi. Tur mājo dakterīši un māsiņas, kuras ārstēt tevi tur čista netaisās!
Ilgi gan tā nevarēju pageimot - jau tā spoguļotās tekstūras sāka ņemties un vērpties absolūti traki - sāka zust koordinācijas un orientēšanās spējas. Tam pa virsu tās PlayStation nestabilās tekstūras… Viss šis trakums steigšus ņēma un attālināja mani no dīvāna, ievelkot pilnībā iekšā sevī. Jutu, kā lēnām fiziski iekāpju tajā pasulē.
Jutu, kā lēnām no cilvēka ar kontrolieri rokā, palieku par Hariju Meisonu, kurš visā tajā abstrakajā sūrumā meklē noklīdušo meitu. Iet cauri ellei absolūtas mīlestības vārdā un tur - tur nekas nemeiko sensu. Sapņaini, murgaini, Linčīgi. Grūti izturēt, fizisks diskomforts. Varbūt tomēr komēdiju?
Saplūdu ar tēlu, ar vidi un sajutu pat tās smaržu. Ilgi gan tur atrasties nevarēju - liku pulti nost un izgāju saulītē pasēdēt, tikt vaļā no tās totālās elles, ievilkt svaigu gaisu, čieņpilni noliecot galvu šīs pieredzes priekšā - tāds kāpinājums - nezināju, ka spēj tāds eksistēt!!!

Tagad, dekādi vēlāk, spēlējot šo spēli absolūtā skaidrā, šī tripainā perspektīva mani nepamet un Silent Hill tagad sper daaaaudz spēcīgāk, nekā pirms šīs pieredzes, lai gan izieta ir reizes padsmit līdz 20. Tā nekad nepaliek veca - māksla nenoveco. Un iegūtās asociācijas - šķiet, ka tās arī nekur nepazūd, bet piešķir grandiozu papildus nozīmi, jaunu perspektīvu.


Tik. Sasodīti. Spēcīgi!
Vakarā jāturpina tālāk, drīz būšu atrakciju parkā pie ezera - tik priecīga vieta! Bet ne Sailenthilā. Ooo, ne jau Sailenthilā!


P.S.
Viens no video par sērijas izcilo audio noformējumu: https://www.youtube.com/watch?v=BHAcJhcEOCQ

ctulhu:
Melna Trojas Helēna. OK. Kāpēc ne? Tagad varētu uzņemt vēsturisku biogrāfisku filmu par Martinu Luteru Kingu ar blondu zilacainu ziemeļnieku galvenajā lomā.

gnidrologs:
Kas visiem ar tiem tetovējumiem? Sevis izķēmošana tagad norma? Pietam nevis sīks simbolas, bet totāli visa roka vai kāja. Kādi deģi.

gnidrologs:
Ūsiņas jauniešiem atkal kļūst populāras. Kas ar brokoļgalvām? Vai tās atpisīsies? Kādā veidā NPC tauta vnk ņem un sāk taisīt vienu un to pašu frizūru kā stulbeņi?

kochka:

Aizkustinošākā daļa koncertā bija strazda ielidošana telpā un dziedāšana līdzi mūziķei. Tātad putni var dziedāt arī savam "priekam". Uzreiz pazuda nogurums un nožēla, ka nepaliku mājās.

ulvs:
Cilvēki, kuri pieņem lēmumu kļūt autentiskāki sev, kļūst nepatīkamāki kolektīvajam trulumam.

gnidrologs:
Saule tagad ir balta, nevis dzeltena kā bērnībā. Kāpēc?

black_robin:


kādreiz lika tikai bildes ar 'sevi', tad ar 'sevi' un 'savu suni'. tagad jau es+suns+Bībele lol. gaidu nākamo apgreidu.

black_robin:
Uzminiet, kurš tikko pre-orderoja BoC jauno albumu?! Es jau īsti vairs neticēju, ka viņi vēl ko radīs, bet par laimi kļūdījos.

Guardian ir novērtējis ar 2 no 5 (es rakstu nelasīju), bet guardian līdz šim ir kļūdījies tik daudz, ka būtu likumsakarīgi, ka kļūdās arī šeit. So i'll be the judge of that.

Visas dziesmas būs pieejamas tikai nākamo 5dien, bet 2 jau tagad un, oh boi, tas ir tieši tas par ko mana bezcerīgi grēcīgā sirds ir sapņojusi.

gnidrologs:
Žīds_19, ja kas, arī sēdēs mājās. Esat kaut vienu žīdu armijā redzējuši? Rīdīt uz karu naski, paši tajā piedalīties - oy vey.

methodrone:
"All my life I wanted to be nearer to God. But the only nearness... silence."

misene:

gnidrologs:
Nu ko goji, gribat iet mirt par žīdiem kārtējio reizi? Es, ja kas, sēdēšu mājās, bet jūs mirsiet lol.

ctulhu:
https://telos.lv/etniska-nepotisma-realitate/

Es teiktu ka jārīkojas pavisam vienkārši.

Valsts ir sekulāra => nekādām reliģijām valsts iestādēs nav nekādas nozīmes.

Valsts medicīniskās iestādēs ievēro medicīniskus noteikumus. Viss.

Citādi sāksies, vienam nevar to otram nevar šito, trešajam neder ārsts sieviete ceturtajam vīrietis piektajam asinis nevar pārliet utt. Muti ciet un klausīt ko dakteris saka vai arī iet no slimnīcas/ poliklīnikas krievu kuģa virzienā pie saviem šamaņiem vai kā jau nu tur. Jo citādi sanāk kas? Dakteris atbild par palīdzības sniegšanu maksimāli kvalitatīvi, bet kā viņš var pildīt savu pienākumu ja viņu ierobežo ar visādu figņu?

ulvs:
Lēnām briestu un gatavojos soloalbuma ierakstam. Plāns vasaras 2.pusē paņemt 2 brīvas nedēļas un ar Tascam Portastudio 4 ceļu kasešnieku pazust kkur pie Baltijas jūras, vidē, kur apkārt nav neviena. Tikai es, mani instrumenti, tehnika, labs gaiss, daba un iedvesma. Un narkotikas. Jā, daudz narkotiku.

gnidrologs:
Apgaismība bija Luciferiānisma ideoloģiskais sākums Eiropā. Nosaukums nav nejaušs, jo Lucifers tiek stādīts kā uguns/gaimas nesējs, jeb Prometejs. Entitāte, kas dod cilvēkam iespēju visu darīt pašam, visu lemt pašam, pašam kļūt par dievu.
Tas, protams, tā nestrādā un gaisma šeit ir feika un gay gaisma. Cilvēki aiziet prom no dabiskā likuma, no Dievišķās kārtība un strauji degradējas. Šībrīža degradācija Rietumos iet jau ģeometriskā progresijā, kur es burtiski to redzu rīltaimā. Katru reizi, kad aizbraucu uz Rīgu (dzīvoju mazā miestā Saulkrastos), jūtu negatīvus vaibus no šī haba. Cilvēki, pie tam ne tikai jaunieši, ir sevi izkropļojuši fiziski, ģērbjas kā klauni, uzvedas nepieklājīgi, feiki. Visa arhitektūra un infrastruktūras stils un metodes kā tas tiek uzcelts ir ekstrēmi dehumanizējošs. Te nav tikai slikta plānošana un nekomptence no inženieriem un ideju bīdītājiem, tas ir demonisks ļaunums, kas spiež radīt apkārtni, kas ir antihumāna un estētiski pretīga.

Ja tiešām sāksies karš, kuru mūsu sātana apsēstie un žīdu kontrolētie "līderi" šobrīd agesīvi provocē un cenšas kārtējo reizi rekrurtēt jaunus baltus puišus, lai tie ietu mirt priekš Epšteinarežīma un depopulētu neapmierinātos Rietumu baltos, es personīgi iešu karot pret šo režīmu, nevis krieviem, pat, ja viņi metīs raķetes uz mums, ko mēs esam tiešām pepnījuši.

gnidrologs:
Rietumu medicīna ir fake and gay. Domāta tikai lai padziļinātu veselības problēmas, kas jau ir. Velna instruments, čūsku eļļu distributors. Preventē cilvēkus meklēt cēloni savām problēmām un īstu ārstēšanos, nevis īslaicīgu simptomu apslāpēšanu ar narkotikām, kas izraisa citas slimības, kurām jāpērk citas narkotikas un tā nebeidzamā ellišķīgā fraktālī, kamēr nomirsti agri un mokoši no medikamenta uzbarota parazīta tevī. Rotčaildu medicīna.Atceramies, ka Rotčaildi savā laikā pulnībā iznīcināja "vecās", dabiskās medicīnas apriti, ar entajiem miljoniem piekukuļoja valdības, lai tās promoutē žīdu radītās indes un nomelno īsto medicīnu, iestātot masām, ka tas ir šarlatānisms, bet lūk, mūsu tablete. Kārtējā patiesības inversija. Tagad cilvēki to vien dara kā visu dzīvi ar kaut ko slimo un mirst agri, mokoši. Par špricītēm pat nerunāšu.

lmr:
"viss būs lieliski", man saka kastaņu lapu plaukstas vējā, sauleszaķis uz griestiem, trīs baloži, kas mazgājas peļķē, un visu pieneņu sejas.

adinkra:
Pamanīju, kurā no daudzajām sētas ligzdām šogad ligzdo vārnas. Sajūta kā kad būtu uzvarējusi spēlītē, kaut tā ir visredzamākā no visām ligzdām, un viņas tur jau ilgi.

methodrone:
So I asked AI how would you respond to Rust if you were an articulate Christian:

“Rust, you’re right about many things. Humans are capable of cruelty, self-deception, addiction, exploitation, and denial. Christianity has never actually denied that. In fact, Christianity begins with that exact observation: the world is fractured, and so are we.
Where I think you stop too early is in assuming that because suffering exists, meaning cannot.
You see consciousness as a tragic accident — nature becoming aware enough to realise its own horror. But why does horror bother us at all? Why do justice, innocence, love, betrayal, or evil feel objectively real to you instead of just chemical reactions?
If the universe is truly blind and purposeless, then your outrage at suffering is ultimately no more meaningful than a storm destroying a tree. Yet you speak as though evil actually matters. That suggests you already believe in moral reality — something beyond atoms.
Christianity says that your despair is not proof God is absent. It’s evidence that something is wrong with the world. The pain you describe is real, but so is the human longing for transcendence, love, beauty, and redemption.
And unlike vague optimism, Christianity doesn’t claim people can save themselves through progress or intelligence. It says humanity is fallen. That’s why every utopian project eventually becomes monstrous.
But it also says consciousness is not a cosmic mistake. It’s a sign that humans were made in the image of God — capable of truth, morality, sacrifice, and relationship.
You believe awareness inevitably leads to despair. Christianity argues the opposite: awareness without God leads to despair. Awareness with God leads to meaning, even through suffering.
The cross itself is not denial of suffering; it is God entering into it.
Your philosophy can diagnose darkness brilliantly. But can it produce hope? Can it tell a grieving mother her love mattered? Can it tell victims justice is real? Can it explain why humans keep reaching for meaning even when logic alone tells them not to?
Christianity can look naïve from the outside. But perhaps cynicism can also become a kind of faith — faith that darkness is ultimate.”

zazis:

Aizvakar Zaķusalā atradu sēra piepi, var teikt mana mīļākā sēne. Uzreiz var ievākt vairākus kilogramus, skaistā krāsā, garšīga un vērtīga uzturvielu ziņā. Jābrauc šodien pakaļ vēl, tik trepes jāpaķer līdz, jo otra bija no zemes neaizsniedzamā augstumā.

gnidrologs:
The most ruthless of the ostensibly "Christian" shabbos goyim (Trump is a good example, look at his children) are progressively married into the tribe. It's a positive feedback loop that only incorporates the most cunning, ruthless, and completely amoral into their genetic matrix. Anyone with a hint of a conscience or lack of in-group conformity is sacrificed, cast out, and/or doesn't reproduce. There is also the gene stealing for the purposes of aggressive mimicry, i.e. the history of jewish ottoman slavers spreading their demon seed into white slaves-concubines and illegitimates over the centuries. It's far more complicated than simple religion. Genetics and selecting for specific traits has been an essential element of their success.

eos:
Viņš sapnī aizdevās uz vietu, ko daži sauca par paradīzi. Tajā būtnes dzīvoja vienkāršās guļbaļķu mājās, ēda augļus, dzēra strauta ūdeni un vairojās tikai tik, cik pašas gribēja.
Būtnes ar domu spēku lidoja un teleportējās, pārvarēja jebkādu attālumu tāpat, ar vēlēšanos no sirds.

Var pieņemt, ka viņam, kurš piederēja evolucionējošu būtņu grupai, ātri tur apnika.

Viņš gribēja kādu izaicinājumu. Šī paradīze bija pārāk viendabīga, paredzama. Tajā būtnes, kas ārēji atgādināja cilvēkus, atpūtās no duālisma. Visa pietika. Zeme visur bija vienādi auglīga. Kalnos bija sniegs, lejās bija saule, ezerā bija vienmēr ideāls laiks laivu braucienam.

Viņš gribēja saprast fizikālo mijiedarbību visumā. Viņš gribēja pacelt Visumu no tā apakšas, nevis peldēties tā debesīs.

Viņš gribēja grūtu darbu, jo vieglie bija apnikuši.

Kāpēc grūts darbs ir interesants? Jo to, viedi darot, var padarīt vieglāku, un visi iegūst. Viegls darbs atdodams tiem, kam tas ir grūts.

Tomēr daudz kas vidē, kurā nebija duālisma, viņu fascinēja. Cik ļoti būtnes uzticējās viena otrai. Cik izpalīdzīgas un empātiskas bija. Ja varēja ar ko dalīties, lai otram ietaupītu laiku (kaut gan tas ritēja kā jau paradīzē, cikliski un punktveidā vienlaikus), tās tik un tā to darīja automātiski.

Bezgalīga vēlme darīt labu tām bija muguras smadzenēs. Tās vienkārši smaidīja, jo tā bija viņu ierastā sejas forma ikdienā.

Kā tas ir dzīvot sabiedrībā, kur pietiek pārtikas, pietiek visa veida resursu, kur būtnes levitē un sazinās telepātiski, kur idejas vienotajā laukā apceļo visu ciemu tiklīdz tās kāds izdomā? Tas prasa pielāgošanos.

Jauniņos “paradīzē” atpazina pēc izbīļa to sejās, kad viņi saprata, ka nav ne jāstrādā, ne jāsacenšas, ne jāstreso. Būtnēm nebija orgāna, ar ko apstrādāt stresu, jo stresa vienkārši nebija. Bija dažādi risinājumi katrai situācijai, kas radās šajā sabiedrībā, un visi bija labi un derīgi, atšķīrās tikai nianses.

Viņš drīz pamanīja, ka būtnēm tikpat kā nebija ego, un neviens nevēlējās piecstāvu māju vai kaut ko labāku nekā otram. Kaimiņš bija brālis, kaimiņa sieva bija māsa, sporta spēlēs visi juta līdzi komandai, kas spēlēja pirmoreiz.

Būtnes bija dažādas – ar lielākām un mazākām ausīm, ar dažādu ādas krāsu, sprogainiem un viļņotiem matiem, taču visām bija ļoti simetriskas sejas, it kā tās būtu pagatavotas no viena uzlējuma un šablona.

Viņš skatījās uz tām ar trešo aci un redzēja daudzkrāsainu varavīkšņu kompozīciju katras enerģētikā, taču visas krāsas simbolizēja viedumu, ko būtnes bija ieguvušas, pirms nonākšanas šeit. It kā visi ceļi vestu uz “paradīzi”. Kāds bija kalpojis par medbrāli slimnīcā septiņdesmit gadu. Cits zīmējis zirgus visu mūžu. Citi – trenējuši bērnus futbolā un novusā. Vēl kāds vīrs varēja lepoties, ka atdzīvinājis sievu no klīniskās nāves, kad tā aizkapa valstībā meklējusi sevi.

Šīs būtnes bija ar ļoti izteiktu saprātu, taču, nonākot šeit, ātri iemācījās vienu, telepātisko valodu, kurā visi nomērījās pēc mazāka kopīgā dalītāja, kas bija absolūta mīlestība un mīļums sabiedrībā.

Varēja būtnes aptaujāt, kas tās bijušas iepriekšējā dzīvē, pirms nonākušas šeit. Pēc tam iztēloties, kā izskatās “mīļš grāmatvedis”, “mīļš kodolreaktoru inženieris”, “mīļa finanšu analītiķe”, un tā tālāk. Būtnes ar jokiem un jautrību atcerējās aizgājušās dzīves, kas viņām tagad šķita kā tāltāla jaunība, kurā viņas vēl bija ļoti nepieredzējušas. Vēl nezināja, ko nozīmē dot no visas savas būtības visai savai būtībai. Viņas tad vēl nebija aizgājušas līdz savas iekšējās bezgalības malai un paskatījušās, kas ir aiz tās.

Viņš paņēma spieķi un devās tālāk. Izeja no “paradīzes” bija tās stratosfērā. Kādas mazas durtiņas veda uz plazmas pasauli, kurā viss bija izšķīdis vienā lielā sakausētu ideju konglomerātā. Tā bija ideju pasaule, kurā idejas, pirms nonākšanas fiziskajās, miesīgajā pasaulēs, sākušas sablīvēties, sākušas kondensēties, lai pēc laba laika sasniegtu visgaišākos prātus fiziskajā realitātē.

Tur varēja redzēt idejas par dzīvniekiem, kuri evolucionē, nevis, lai izdzīvotu, bet gan, lai sasmīdinātu. Kurš dzīvnieks visvairāk sasmīdina pārējos, genofondu turpina. Vai arī par tiltiem, kuri, kad tiem vajadzētu salūzt, pāri braucošos iemet paralēlajā realitātē, kas saucas “ātrais kurss būvinženierijā”, lai autobraucēji nākamreiz spētu novērtēt ar neapbruņotu aci, vai tilts ir drošs, vai nav.
Plazmas pasaulē bija idejas par Visumiem un virsvisumiem, kas veidoti pēc principiem, kuri kalpo komēdijai – iedomājies dievu, kurš sāk pirmajā dienā radīt, pirms tam kārtīgi svētdienā izsmējies, skatoties, kā Vinnijs Pūks, kurš iesprūdis alā, skaļi saka, ka: “Nu ir īstais laiks sākt gavēni!”
Kad viņam apnika novērot ideju sabiezēšanu, Viņš devās pie erceņģeļa ar lūgumu: “Kā es varu palīdzēt? Man apnika paradīzē, elle ir likvidēta, un fiziskajā pasaulē es visu jau esmu redzējis.”

- Erceņģelis sasita plaukstas, un Viņš attapās tumšā labirintā, kurš vienmēr paplašinājās, kad viņš juta, ka sasniedz tā izeju. Viņš gāja pa aplī daudzas reizes.
- Viņš domās jautāja erceņģelim: “Kas man no šī jāsaprot?”
- Viņš saņēma atbildi: “Kad Tev apniks iet pa riņķi un Tu sagribēsi būt kur citur, tad Tu uzzināsi, ko Tu patiesībā gribi. Tad Tu atradīsi sevi īstajā vietā, laikā un ar īstajiem…”
- Taču Viņš bija izgājis no visiem Samsāras ratiem, visus darbus izdarījis, sev par visu piedevis un bija tik brīvs, ka sen būtu sadalījies pa pirmfraktāļiem un saplūdis ar Visa Sākumu, ja vien kāre radīt ko jaunu un skaistu viņu nebūtu noturējusi starp debesīm un nākamo lielo ciklu.
- Tā viņš gāja pa labirintu vēlreiz un vēlreiz. Viņš atcerējās, ka visi iepriekšējie cikli, visi Samsāras rati pēc būtības bijuši tādi paši labirinti. Tie jāpieņem, jāiemīl, jāizprot, un tikai tad, kad Tu bezkaislīgi un ar tēvišķu sirsnību skaties uz sistēmu, kas radīta Tavai izaugsmei, tikai tad Tu esi tiesīgs to atstāt.

Kādreiz viņš gribēja zināt, kas ir aiz horizonta, kas ir bezdibeņa dibenā, ko ēd tie trīs bruņurupuči, kas tur Zemi, un kāpēc…

Taču tagad viņš darīja savu darbiņu un jutās gluži apmierināts. Kāds jautājums, tāda atbilde. Laikam jau erceņģelim palīdzību nevajadzēja, ja viņš uzmeistaroja Viņam gaismas sfēru, kuras viducī bija tumšs labirints, un tajā daudzdimensiju plaknē Viņu iemeta, lai beidz jautāt.

Ar “ Es gribu” sākas tik daudz kas. Ar “Man pietiek” beidzas. Ar “man ir prieks te atrasties”, Tev paliek paklāju zem kājām un vēl pienes čības.

Viņš atgriezās “paradīzē” un nosprieda, ka turienes būtnes vienkārši trenējas nākamajam ciklam, kur Zeme būs augstāka par debesīm. Iedomājies, ziedus stādīs mākoņos, taču debesu vietā būs Zeme, no kuras ik pa laikam nokritīs kāds redīsu lietus.
Viss būs otrādi, taču šoreiz labā ziņā otrādi. Izvērpts no iekšās uz āru, pārformatēts caur absolūto mīlestību un atlikts atpakaļ kā tāda karsta vaska forma, kurā var ieveidot ko jaunu.

Būtnes cels mājas uz mākoņiem un lietus tecēs no apakšas uz augšu. Arī kalni būs no augšas uz leju. Gravitācijas nebūs, un visi vienosies, kurā virzienā lietas kritīs, ikmēneša sapulcē.

Tādā juceklī padzīvojušas, būtnes novērtēs iepriekšējo kārtību un atkal priecāsies, ka var sūtīt ziņas cauri laikam saviem pagātnes “es”. To cilvēki sauks par vēstījumu saņemšanu un makten priecāsies, ja atradīs savus radus nākotnē.

Kosmiskās dzimtas tad rīkos saietus uz ģeometriski tuvākās, vidējās planētas, un dzimtas saietā tiks daudz dziedāts un slavēts mūžam dodošais gars.

Tik daudz paralēlo pasauļu ar dažādiem, pavisam atšķirīgiem fizikas likumiem un ņēmumiem! Atliek tikai brīnīties, cik dziļā labirintā to Radītājs reiz bijis iesprūdīts, lai tik ļoti, līdz mazākajam sīkumam, izplānotu tās.

black_robin:
"Tiesa vēlas abas lietas vienlaikus: saglabāt uz dzimumu balstītās aizsardzības, bet padarīt neleģitīmu pašu atgādinājumu par to, kāpēc tās pastāv."




Vakar Francijā tiesa lēma, ka šai sievietei ir jāmaksā 4500 eiro sods par apgalvojumu, ko viņa pasacīja debatēs televīzijā, proti, ka sievietēm jābūt piesardzīgām no vīriešiem. Tā kā esmu lumpenis, kas nemāk franciski, es visu iztulkoju ar botu, bet ielikšu arī adresi uz oriģinālu. Ja kaut viens cilvēks izlasīs līdz galam - paldies. Tur ir laba un izvērsta sprieduma analīze, kā arī tiek iezīmēts kā nāves draudi atšķirīgi domājošiem tiek vērtēti kā pieļaujami, tai pat laikā viedokļa paušana tiek uzskatīta par sodāmu.

( ... )

sramgni:
Sanitārais silikons virtuvēm un vannasistabām.

sramgni:
Bet Dāvids atbildēja filistietim: “Tu nāc pret mani ar zobenu, šķēpu un pīķi, bet es nāku pret tevi ar Pulku Kunga, Israēla karaspēka Dieva, vārdu, jo tu viņu esi izaicinājis. Kungs šodien liks tevi manās rokās, un es tevi nokaušu un nošķelšu tev galvu. Filistiešu karapulka līķus es šodien atdošu debesu putniem un zemes radībai, lai visa zeme zina, ka Israēlam ir Dievs. Lai visi šeit sapulcētie zina, ka ne jau ar zobenu vai šķēpu Kungs glābj, jo šis ir Kunga karš, un viņš jūs nodos mūsu rokās.”

sramgni:
Jauns Bladee albums.

sramgni:
Labprāt atdotu klavieres Rīga un (saprāta robežās) apmaksātu arī piegādi. Klavierēm uz korpusa daži kosmētiski bojājumi, bet tās ir spēlēšanas kārtībā.

lavendera:
Sēžu rindā un gribu pačinkstēt. Vai daudz vēl tādu ģimenes ārstu, pie kuriem pieraksts uz konkrētu laiku un tu sēdi pusstundu pēc tā un nezini, kad tevi pasauks? Es dažas med. iestādes izvēlos tikai, nu gandrīz tikai tāpēc, ka tur viss ir minūte minūtē.
Un šitas babulis priekš katra nosūtījuma grib mani "redzēt".
Pusstundu pēc pieraksta laika iznāk senilā māsiņa jeb asistente jeb sekretāre, pasaka, ka dakteres vispār nav, un tad iesauc mani iekšā un es minūtes 15 viņai skaidroju, ko man vajag. "Jums tās analīzes ir uztaisītas 30. maijā?" "Tad jums vajag analīzes?" Neatlaidīgi skaidroju, ka nē, analīzes nevajag, vajag papildu izmeklējumus, konkrēti pasaku kādus, šī staigā no kabineta kabinetā prašņādama, kas būtu darāms, un atkal reizes trīs, acis bolīdama, prasa, kādas analīzes man vajag...
Galu galā savācu visus savus dokumentus, pateicu "uz neredzēšanos" un aizgāju.
Meklēju jaunu sakarīgu ģimenes ārstu, kam ir līgums ar valsti.
Divi cilvēki neatkarīgi viens no otra ieteica savējo, bet mani viņa nereģistrēs, jo es dzīvoju ... vienu ielu tālāk.

disfigurator:

Vakar digitalizēju plati un sajutos kā vecajos laikos, piratējot mūziku.
Šoreiz gan viss legit, bet tāpat tiek izmantoti instrumenti, kas tika lietoti pirms gadiem padsmit - sevišķi lieliskā Mp3tag programma, ar kuras palīdzību no datu bāzēm var paķert perfektus datus, māksliņu, iešūt to failos un, vadoties pēc šiem tagiem, pat pārsaukt ieripinātos failus. Rezultātā - absolūta kārtība un atskaņotāji rāda attiecīgos metadatus. Pilna cikla konfigratora bauda!

Mērķis: nākotnē patapināt sev NAS, strīmot augstas kvalitātes FLAC uz savu resīveri - lai skan plates skaņa, bet digitāli. Pareizā strīmošana un diaporojekcijas vakaros nebūs jāskrien plates puses mainīt.

Šķita, ka Atrium Carceri & Kammarheit plate Colossus trokšņo vairāk, nekā trokšņoja agrāk - vai nu digitalizācijā tas izceļas, vai arī mikrodraza vagās. Jāpamēģina šovakar plati nomazgāt un ieripināt vēlreiz, salīdzināt tad rezultātu.

Neatkarība, laime, nostalģija lol!
*ziedo izstrādātājam €5/mēn - tikpat arī par Signal - balsojums ar maciņu par vērtīgo*

black_robin:
Viens un tas pats gadījums, bet divi avoti apraksta diezgan atšķirīgi.

BBC galvenais fokuss ir uz to, ko vēsta slepkava. Par upura aizstāvību nekā daudz nav, jo viņš jau ir miris un neko nevar vairs pateikt.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/cdxp4n0wgv1o

Portsmutas ziņas iedod vairāk detaļas, citējot arī prokuroru, tādējādi vismaz iedodot balsi kādam, kurš iestājas par upuri.

https://www.portsmouth.co.uk/news/crime/man-killed-student-with-21cm-knife-after-saying-im-a-bad-man-court-told-8548307


Viens no BBC pēdējā laika 'top takes' ir viņu raksts par humanitāro krīzi Afganistānā, kurā tēvi spiesti veikt ļoti smagas izvēles.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/c0q25dwj807o

Šis raksts pēdējās dienās ir uzsprādzis negatīvās popularitātes ziņā galvenokārt viena iemesla dēļ: BBC fokusējas uz 'nabaga tēviem'. Meitenes, kuras tiek notirgotas pieaugušiem vīriešiem nav viņu fokuss. Tiek mēģināts to attaisnot ar nabadzību, bet, nē, paldies - daudz kur pasaulē ir nabadzība, bet ne visi tāpēc tirgo savus bērnus. Palasiet "Andželas pelnus" par dramatisko stāvokli kādreiz Īrijā, kurā valdīja ārkārtīga nabadzība un bads, bet ne vienam ne prātā nenāca tirgot savas atvasītes. Āža kāja, kas te vienk gāžās laukā ir kultūra, kurā jau izsenis bērnu tidzniecība ir norma. Iedomājies, ka tu grimsti nabadzībā un tavs radinieks kā palīdzību piedāvā tev nopirkt tavu mazo meiteni - rakstā ir runa par 5 gadīgu meiteni. Un tu notirgo viņu šim vīrietim kā 'bērnu līgavu' - tu viņu atdod prom izvarošanai un tad BBC tevi portretē kā upuri. Nabaga tēvs un nabaga bērna pircējs.

neraate:
pirmdien nolika to vijoles eksāmenu (7!), vakar bija tā ekskursija, šodien vecākais ar kori nevis brauca ietaisīt ierakstu uz Rēzekni, bet uz Rundāli un it ka varētu pagulēt, jo trīs lieli stresi garām, bet visa ļurinājos un nevarēju aizmigt, tāpēc tagad taisu rabarberu ķīseli lielajā kaltā un izcepšu sev speķi un olas un sēnes un dzīve ir gandrīz skaista

adinkra:
Hmm. Angļiem ir Hope, krieviem Nadježda, spāņiem Esperanza. Latviski sievietes par Cerību nesauc. Vāciešiem gan varētu būt Hoffnung kā vīriešu personvārds, ja nebūtu sieviešu dzimtē :D

disfigurator:

ASV bleķis nekad mani nav pārliecinājis. Jāpamēģina moš šovakar Vagonu hallē par šo pārliecināties - kaut kādu "Lamp Of Murmur" koncis.

Death Metal gan šiem labs, vardarbība beigu galā ir viens no viņu kultūras kanoniem - ieroči, iekšas, slepkavas, action, karš, militārisms, pimperiālisms. Bet, kas vairāk, atmosfērīgāk, filozofiski, dziļāk?
Vai, pasarg dies, autentiski? Jo kāds gan ASV sakars ar Eiropas viduslaiku lietām, vampīrismiem 'n shit? Atliek vien invertēt kreistietību, bet tas ir tik nodrāzti, garlaicīgi.
Manai ausij pa ceļam nav īsti gadījies, lai gan meklēts ir apzināti un daudz, rokoties iekš metāla arhīviem dienu dienām, nedēļu nedēļām.
Ierakstos tāpat visa dinamika nokauta (Loudness War) un nevar spriest īsti par spēlētprasmi un kur mūziķi liek akcentu, ja vispār liek. Dzīvajā vajadzētu sliekties vairāk uz pārliecināšanas pusi.

EDIT
Ā, nē - laikam laidīšu garām, cena pacelta līdz plates līmenim, labāk patukšošu savu višlisti, nevis apmeklēšu iffy satura konci.
Tā vietā jāparokas dziļāk arhīvos, jāiztaujā botu - jauno Googli beisiklī.

EDIT2:
Hah, jā - tas man atgādināja par aizmirstajiem Nightbringer, Absu. Pie reizes atceros par Valdrin. Iesaka bots vēl tomēr dot šansi Vilkiem troņistabā un Leviatānam. Norāda arī uz Akhlys, Aoratos.
Izrādās, ka ASV bleķis nevis nav mani pārliecinājis, bet, vērtējot pret valsts iedzīvotāju skaitu - maz, kas ir baudāms. Bet baudāmas blices ir!

Viedoklis par depresīvo bleķi?
Emo, upura lomas glorificēšana - ar to gan ASV izceļas, bet to es vienmēr laižu garām. Meklēju spēku, nevis čīkstēšanu bez muzicēšanas talanta.

Kur meklējams labs bleķis šodien? Polijā!
Poļi šodien ir kvalitatīva Black Metal raktuves! Kā reiz mana Šprotes pleiliste Polish Black Metal citu manu pleilistu starpā izceļas ar fanu skaitu: 2,395 saves • 327 songs, over 24 hr


Ja nu kādam interesē - reku savulaik Šprotē sataisīju čupiem kvalitatīvu pleilistu - apskatīti dažnedažādi un pilnīgi dažādi žanri:
https://open.spotify.com/user/11157205794/playlists

gnidrologs:
Tolerance un diskriminācijas trūkums ir ļaunuma sakne.

mranarhs:
Peļēvina jaunais romāns šogad ieradās negaidīti agri.

Simulācijas autori kaut ko slēdzelē.

Nez priekš kam.

neraate:
pēc garas un stresainas dienas (moš kaut kad uzrakstīšu) un vienlaikus brīnišķīgas un nereāli besīgas atbraucu mājās vēlāk kā plānots un katlā bija silti vārīti kartupeļi un termobļodā - svaigi ceptas kotletes (vīrs), mamma vēl bija uztaisījusi loku-diļļu-salātlapu salātus un drusku dzīvot sagribējās :D

es šodien sapratu kas ir tas, kas man patīk mūzikas skolas/bērnu koncertos . jā, tur biežāk ir kļūdas, intonācijas nav perfektas un nervi, bet arī pilnīgi neplānoti pat tehniski neperfektā numurā tevi var aizvest uz to teiksmaino vietu kur var nokļūt tikai ar labu mākslu un tad numurs pēkšņi beidzas :D