gnidrologs:
Democracy is Anti-Human

One man, one vote is a slave mentality.
It is the mindset of the interchangeable human unit, a manifestation of the egalitarian lie that all men are created equal.
It is the rule of the greater by the lesser through a system of flattering lies that tells the prisoner that he is in control of the prison.
Democracy fosters the creation of the mass man. It incentivizes the lowest common denominator and then blames the resulting decline on the population
themselves.

A lot of people will think like this though. They will think of democracy as their little
slice of the cake. And when you say that their little slice of the cake isn't real because it is so small as to be
laughably insignificant as to be not applicable to the power structure, they become angry and they hang on to it like a security blanket.

Hierarchies are celestial. In hell, all are equal. Nicholas Gomez

covid_19:
uz dzelzavas ielas sadūrušies 2 veloderasti, viens pakļuvis zem autobusa kraukšķītis, miris, otrs aizlaidies

kad es jau pasen barona ielas sakarā teicu, ka tas ir bīstami, ka savus bernus uz šādām joslām nelaistu, mani draudzīgi veloderasti norēja

plūcam laurus vai mirtes vai ievācam mirres un dūmojam

kochka:

Vienmēr meklē arī otru pareizo atbildi.

black_robin:
Jau vairākus vakarus vēlos uzrakstīt par Kono Oto Tomare! Sounds of Life, bet kaut kā nesanāk. Galvenā aizture laikam ir tā, ka, ja man kaut kas nudien patīk, es vēlos par to uzrakstīt labi, bet jau zinu, ka man neizdosies izrādīt pietiekamu godu šai lietai un, ja kaut kas ir mūžīgs, tad mūžīga ir mana spēja skaistās lietas apkaunot.

Varbūt vēl papildus problēma ir tā, ka vēlos rakstīt vakaros, bet vakaros prāts ir jau ļoti pielijis ar visu, kas noticis pa dienu, piesūcies kā sūklis un tādas tīras, nesaduļķotas domu dzīslas kļūst vēl jo grūtāk sasniedzamas. Tāpēc mēģināšu tagad. (Apkaunot Sounds of Life nevis vakarā, bet pa dienu :)

Lielos vilcienos tas ir diezgan naivs stāsts par vidusskolniekiem, kuri kopā spēlē koto jeb tradicionālo japāņu cītaru. Pieļauju, ka mums katram (vai teju katram) ir kādi vājie punkti, kurus mēs mazliet apzināmies - piem, zinām, ka no 'objektīva skatpunkta' kkas nav 'tā vērts', lai mēs par to iespringtu vai, lai tas uz mums iedarbotos, bet kaut kāda iemesla dēļ tas uz mums iedarbojas. Un tāpēc, tā vietā, lai vienkārši pasludinātu visu par muļķīgu, es vēlos atrast iemeslus, kādēļ uz mani tas tā ieradbojas. Stāsts neapšaubāmi ir naivs, bet nav muļķīgs un ir arī ļoti tīrs - tīrs tajā ziņā, ka arī katram negatīvajam tēlam tiek iedots viņa rīcības izskaidrojums un viņš momentā iegūst dziļumu, kurā viņa rīcība kļūst likumsakarīga, lai gan nevienmēr attaisnojama. Tīrs arī tāpēc, ka emocijas tiek attēlotas ļoti smalki, kas, ja es šo skatītos pirms kāda gada, man būtu paslīdējis garām. Un, visbeidzot, pati koto spēle. Cilvēki komponēja un spēlēja speciāli šim stāstam un tas viss ir pieejams pāris klikšķu attālumā, kādā kolosālā laikā mēs dzīvojam.

Animētas ir tikai 2 sezonas [noziegums pret cilvēci$^%$], tāpēc turpināju lasīt mangu, jo man vajadzēja zināt, kas notiek tālāk. Bija aizdomas, ka nepavilks, jo animācijā tomēr mūzikas instruments ir dzirdams, taču aizdomām nebija pamata, lai gan tas nebija tas pats, bet tomēr viss vēstījums skaidri nolaidās pār mani un lika puņķoties tāpat kā animācijā. Stāsts drīz beigšoties, esmu šobrīd 123. nodaļā, 158. būšot noslēdzošā.

Nezinu, ko ar to visu vēlējos pateikt. Varbūt tikai, ka ir kaut kas, ko lasot (vai skatoties, klausoties) tev no sirds gribas kļūt labākam cilvēkam. Tas nenozīmē, ka tāds kļūsi, bet ir tā sajūta, ka kaut vai uz brīdi tu dedz kādas šķīstas sveces liesmā, kura tevi mazliet attīra no piekļūst tavai sirdij caur visām tām sārņu kārtām, kurās tu diendienā vārties, līdz esi tā apbružājies, ka brīžiem sevi vairs nevari atpazīt.

sramgni:
Es nelasu avīzes.

sramgni:
Mēs nezinām, kas noticis šo suņu galvās.

punkts:
Vietnieks ir tavas briesmīgās ādas pavēlnieks.

kp:

Komunisms? Ū, es nez, pārāk daudz sarkano karogu...

black_robin:
https://www.youtube.com/watch?v=zXHS92Nirfo

black_robin:
Telegrāfā ir raksts aiz paywall ar šādu virsrakstu: "Lord Sumption: Jamaica taking advantage of Britain's guilt. Former British colony to petition King for slave trade reparations."

Vai jūs jūtaties vainīgi par verdzību 18. gadsimtā vai arī par verdzību Romas impērijas laikos? Vai jūs jūtaties vainīgi par to, ka 18. gs kalpus pazemoja viņu kungi? Vai par to, ka cilvēki tika spīdzināti? Vai jūtaties vainīgi par to, ka tik daudz bērnu nomira jau agrā bērnībā nepietiekama uztura un nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ? Vai jūtaties vainīgi par to, ka bērniem bija jāstrādā ogļraktuvēs un tekstilrūpnīcās? Ja ne, tad kāpēc jājūtas vainīgiem par verdzību? Vēsture ir pārpilna visvisādu šausmu un verdzība bija viena no šīm šausmām. Kādēļ izlikties, ka ar vēsturi morālā ziņā viss bija vairāk vai mazāk kārtībā - tikai atskaitot verdzību? Vai tas nav negodīgi pret visiem tiem pārējiem, kuri vēsturiski cieta visādos veidos veselām tūkstošgadēm?

Es par to nejūtos vainīga un man šķiet, ka cilvēkiem, kuri nekad mūžā nav bijuši vergturi, arī par to nav jājūtas vainīgiem - vienalga vai viņi būtu angļi vai spāņi vai kas cits.

punkts:
Sausais sienāzis sisidrons saiklopsis un zosis ar skarbajiem putekļiem

black_data:

Pirms vairākiem gadiem sanāca sadirsties par šīs dziesmas metaforām. Varbūt pat esmu šeit licis oriģinālo klipu. Nupat ir iznācis klips dziesmai "Ants", kas arī diezgan iekačā. Bet ir arī diezgan oriģināla "Self Esteem" kaverversija. Speaking of women in rock.

https://www.youtube.com/watch?v=mljCx6bETbU

punkts:
Cielaviņas čakarējas ar zobenu nodokļu rācijām

punkts:
Underneath the burkāni iekāpi ieeļļotu logu laukā

punkts:
Ak tu mana mazā perdelīte, perlīte, perlīte, pērlīte.

punkts:
Visas manas meitenes ir aklas, kurlas un klibas. Magnetic people choose detachment.

sramgni:
Čau, viss labi?

punkts:
Diksijs bandrols bacilis uz stacijas atpogā pogas, lai no viņa izņemtu audumu.

f_g:

Dārzā (bet ceļa malā) aug liels mārrutku krūms. Paši visu katru gadu nespējam izrakt. Vakar vakarā konstatēju, ka tas ir gandrīz viss izrakts.
Nozagts.
Kādam ļoti vajadzēja mārrutku.
Laikam deficītprece.

roncijs:
nopirku blekauta aizkarus, kurus piekarināju viesistabā

redz, pagāja 2 nedēļas, un beidzot saņēmos viņus ielikt guļamistabà

kochka:

Vakar gāju garām diviem jauniem cilvēkiem, kuri slēptuvi no lietus bija atraduši zem milzu koka. Dzirdēju tikai puiša teikto: "Tas lietus ir apnicīgs... Es tiešām kādu nolādēšu!"

Nez, vai to kādu viņš izvēlēsies apzināti vai nejauši kādu garāmgājēju?

methodrone:
Man shkjiet senaak cilveeki nerunaaja tik daudz par savaam konstantajaam ikdienas cieshanaam, jo vinjiem bija perspektiiva. Liidz ko izzuud perspektiiva, cieshanas ir viss ko tu redzi un vispaar nevar padziivot uz priekshu. Muusdienaas nav iipashi daudz perspektiivas (jo neviens nekam netic), taapeec arii visi ir apseesti ar savaam cieshanaam un diagnozeem. Kad nav perspektiivas, tad cieshanas ir legjitiims eksistencials drauds, nevis kaut kas formatiivs celjaa uz transcendenci un varbuut pat citu pasauli.

eos:
Viņa paņēma savu veco VW Passat, un mēs aizbraucām pie draugiem uz Ogri spēlēt galda spēles. Spēlējām risku, sabotierus, ALIAS, arī citas stratēģiskās spēles.

Fonā skanēja Smiths “Every day is like a Sunday”, un mēs smējāmies, ka būtu labi, ja būtu laiks satikties šādi katru svētdienu. Atpūsties un smieties par visu un neko.

Tas rudens laiks pieprasa mīkstus dīvānus, siltus pledus, siltu zupu un siltu tēju. Mums visiem ir jau skaistas šalles, jo ārā līst un pūš.

Bijām mežā pastaigāties. Tur ir skaisti iekārtots – pastaigu takas, soliņi, gružkastes, norādes.

Es zinu, ka aizvedīšu viņu uz Arkādijas parku arī šoruden. Mēs tur aizbraucam vismaz reizi rudenī, uzkāpjam kalniņā, barojam pīles un saceram uz vietas kādu dzejoli. Dzejoļus glabājam lielā dzeltenā aploksnē, kuru atveram tikai rudeņos. Tā gadu no gada.

Draugiem Ogrē ir trīsistabu dzīvoklis. Daļa no tā ir pilna ar gleznām, māla podiem, keramiku. Kaut ko viņi pārdod, kaut ko atdod draugiem. Dažreiz ved uz Brīvdabas muzeju pārdot. Viss ir košs, krāsains.

Mēs mēdzam uzdziedāt agrās jaunības dziesmas. Menuetu, Eoliku pārsvarā. Latviešu grupas, kurās ir vismaz divi puiši un divas meitenes. Mēs esam komanda. Varbūt vajadzētu sākt spēlēt bridžu četratā.

Draudzība ir tajā, ka mēs vienkārši klausāmies viens otrā. Mums patiesi interesē. Mēs uzticamies, dalāmies un iedrošinām. Ja vajag, mums ir zelta retrīvera personība, kura ar lielām, mīļām acīm otru sabužina. Visiem paliek siltāk. Mēs visi smejamies smieklus, kuri ir omulības un prieka pilni.

Mēs zinām savu vērtību. Zinām savu vietu dzīvē. Zinām, kas ir laime, ģimene, talants un tā izpausme uz skatuves vai izstādē. Kad esam kopā, šķiet, ka svētlaime ir mūsu sirdīs. IR tik droši un jauki.

Tas ir interesanti, ka man ar sajūtu, ka man ir sieva, nepietiek. Vajag vēl vismaz divus tuvus draugus, kas ir ļoti laimīgi. Vajag sajūtu, ka tev ir tuvinieki, kas saprot Tavu ticību, tavu pārliecību un kuri saprot, kāda jēga ir stundu gatavot dārzeņu sautējumu ar desmit garšvielām, lai uzpildītu savu un citu vēderus ar lielisku ēdienu. Kāpēc jātaisa tējas ceremonija, jāēd augļi un jādzied slavas dziesmas. Kāpēc jādzīvo pateicībā.

Vispār jau ļoti elementāri. Teorija par to, ka cilvēks ir sociāla esība un dzīvo grupās. Vārds “draudze” ir saistīts ar vārdu “draudzība”.

“Draudze”
3. Cilvēku kopa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību

punkts:
Ai aģenti izbēguši, un ko jums tagad dos jūsu tieksme pēc skaidrības izteikumos, tikai un vienīgi bezgalīgas nozīmes.

black_data:
When a clanker will counter culture us, we will be soooooooo fucked!

zeme:
Dr. Green konči ir kā kruta laika mašīna.

rkktzd:
Erots ir veikla un apķērīga izgudrotāja Pora un Nabadzības dēls. Pors, Afrodītes dzimšanas ballītē piedzēries gulēja Zeva dārzā. Atnāca arī Nabadzība un iedomājās, ka trūkumam nāktu par labu ja viņa ieņemtu bērnu no Pora (how?). Apgūlās blakus un ieņēma (also - how?). Attiecīgi Erots ir Afrodītes kalps un pavadonis, jo ieņemts tās dzimšanas dienā.

Mākslinieka arhetips gatavs - skaistais, jutekliskais, atjautība, izgudrošana kā arī Nabadzība un alkohols (nektars). Yay

covid_19:

krievi būvē režģus un sietus ap savu kritisko infrastruktūru - ok
tas palīdz pret blast un kumulatīvajiem lādiņiem - nu vismaz pirmajiem, jo otrajiem jau ir kur darboties
bet pret termīta lādiņiem tas ne sūda nepalīdz

gaidām kasešu termīta lādiņu bpl uz krievu naftas bāzēm - būs fēriski

tiem, kam jāpaskaidro, termīts ir mix ar dzelzs oksīda, jeb rūsas un aluminija pulveri - tātad skābeklis jau ir tur iekšā - alumīnijs atņem skābekli ferumam jeb dzelzij un temp sasniedz al kušanas temp, kas stingri parsniedz fe kušanas temp, no ka visi tie sieti un aizsardzība būvēta

black_robin:
Domāju tagad par gnidrologa komentāru, kuru viņš atstāja pāris ierakstus zemāk. Viena lieta, kas šeit nebūt nav svarīgākā, bet ar kuru sākšu ir viņa minētais, ka "Ja sievietēm nebūtu balss tiesību vai tiesību piedalīties politikā kā tādā, nebūtu nekādas trans tēmas." Es par šo jau esmu teikusi, bet atkārtošu: transaktīvisms nāk no seksoloģijas, nevis feminisma. "Gender" feminismā un seksoloģijā nozīmē divas pilnīgi atšķirīgas lietas - feminismā tas ir sabiedrības izveidots mehānisms kā ierobežot, 'veidot' un apspiest sievietes, savukārt seksoloģijā parādās 'gender identity', kas visu to, ko feminisms postulē par sabiedrības žņaugiem, pasludina par cilvēka galveno identitāti. Feminismu var vainot un kritizēt par ļoti daudz ko, bet, manuprāt, ne par šo. Tas, ka tagad diemžēl liela daļa sieviešu, kuras sauc sevi par feministēm, ir uz to pavilkušās, nenozīmē, ka tas ir nācis no feminisma. Arī liels akadēmiskais pretspars pret visu šo nāk no feminisma. Variet droši man nepiekrist, bet tās ir manas domas.

Tad tālāk: "Funkcionējošā civilizācijā (patriarhālā) pret sievietēm un bērniem ir viena un tā pati saudzējošā attieksme - vīrieši nedod viņiem lemt fundamentālas lietas, bet tajā pašā laikā uzskata par saudzējamiem subjektiem, kuru dēļ gatavi mirt."

Tā ir taisnība, sāksim ar to, ka gatavi mirt. Tā ir vēsturiski bijis un ir joprojām. Vēsturiski gan ir vēl bijušas citas lietas, kuras arī nav maznozīmīgas - piemēram, ja sieviete paliek stāvoklī, bet nav precējusies, tā vēsturiski teju 100% ir bijusi viņas vaina. Kā arī, piemēram, izvarošana, ja to dara tavs vīrs, pat tik emancipētā vietā kā UK tika pasludināta par pretlikumīgu tikai 1991. gadā. Bērnus sūtīja rukāt raktuvēs, pirms sievietes sāka kampaņot par to, lai viņiem tiktu samazinātas darba stundas. Man personīgi (es zinu, ka daudzas nepiekritīs), nekas nebūtu pret to, ka vīrieši pieņem svarīgos lēmumus, vada etc, resp, visa tā skaistā, senā pasaule, ko komentārā apraksta gnidrologs, bet tas nav leģitīms šīs pasaules raksturojums. Tajā ir arī daudz sāpju, pāridarījumu un šausmu. Ir daudz labu vīriešu, bet gadās arī kādi, kuri ir maitas un sievietēm vajadzēja kaut kādu veidu kā pret to cīnīties, jo nevienmēr labie tēli viņām nāca palīgā, un vajadzēja sevi apliecināt kā pilnīgu un saprātīgu būtni, jo nav tā, ka jebkuram vīrietim vienmēr būs taisnība un jebkurš vīrietis vienmēr darīs pareizi un zinās labāk vienkārši tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Tas būtu kolosāli, ja mūsu pasaule sastāvētu tikai no augstsirdīgiem, cēliem, tikumīgiem un viediem vīriešiem, bet tā diemžēl nav, tāpat kā ar sievietēm - kā nu kura.

swimpis:

Atvainojos visiem Latvijas likuma sargiem, tomeer vinji muus sargaa arii pret vienam otru un citiem (ne)zveeriem. (ne tikai) man nepiecieshama totaala transformaacija. Entondes...

(mekleeju) jeb - iesakiet rehabu. Luudzu luudzu, ne viss, bet tomeer daudzkas jaapameegjina... man jaapameegjina buut skaidraa. Sorosa fonda sponsoreetaas pseidoreligjiskaas (AA, Minesotas programma) labaak ne. Reiz 2011.gadaa biju 5,5 meeneshus IISTAA sektaa. Kas izliekaas par rehabu, saucaas RETO, nu blin, laikam tomeer negribas taadaas vietaas, tur bija aizliegts lasiit graamatas (iznjemot biibeli, pareizticiigo biibele neskaitiijaas un bija totaali aizliegta as well), aizliegts klausiities un speeleet muuziku (kaa ierados, man atneema balalaiku un sintezatoru, peec 2 dienaam nogrieza matus), muuziku vbieniigo non stop lika taadas 10 -20 (max) dziesmas, kuras ierakstiijushi pashi kristieshi diezgan shkljiibi live), utt, kafiju gan deva (peec 2 nedeeljaam, peec pirmajaam 10 dienaam vinji atklaaja, ka jaadodaas 3reiz dienaa uz stundu+ gariem dievkalpojumiem), nu ... enough.

bet jaa, IESAKIET REHABU, es kljuushu par paraugpilsoni, un mekleeju darbu arii, jaa, nopietni, mate! (iesaakumam uz dienu divaam trijaam nedeeljaam, bet apsolu straadaashu ar dubultsparu) !!!

zvaigznjustari:
dzīve kā kino, bet tas kino ir LTV dokumentālā filma par (parasti) veci, kurš kaut kādā čuhņas graustā guļ virtuvē kopā ar suni, abi ēd no vienas bļodas visādas mizas, kamēr apkārt pilošs jumts, postaža, svalka, komposts un tie fakenie kailgliemeži

inese_tk:

augustā:
*3 dienas pavadīju ar Kvadrifronu (un vēl miljons cilvēkiem) VVTF pie Gadsimta kāzām. tas bija mirklis, kas sevī ietvēra mūžību. viegli nebija, bet kopumā bija forši.
*uzreiz pēc VVTF metos taisīt ēst Undoingā Savvaļā. tas notika komplektā ar ļoti dīvainiem miega traucējumiem. man ir liela pieredze ar nevarēšanu iemigt, bet tas allaž bijis vnk tā, ka nevar aizmigt un viss. šoreiz bija tā, ka es migu ciet daļēji - nonācu kaut kādā tumšā starptelpā, kurā ar apzināto prātu vēroju, kā mēģina izšķilties sapņi, bet nevar un novīst neizplaukuši. komplektā tam bija ļoti auksti, ar drebuļiem. visu nedēļu jutos kā zombijs miglā. tas pēkšņi beidzās, kad 7dien atbraucu mājās un uz 3 stundām iekritu bezgalīgi dziļā miegā.
*Cēsu direktore beidzot ieinteresējās par to, ar ko nodarbojas kultūras biedrība. mums piešķīra jaunu vadītāju un pārcēla uz citu struktūrvienību.
*vēl vairāki kolēģi uzrakstīja atlūgumus.
*priecājos, ka pielauzu Smiri, jo Hope Dies Last koncis bija ļoti, ļoti foršs. nebija bēdīgi jāskatās uz veciem sentimentāli nostaļģiskiem onkuļiem un tanti, bija norm hardcore power ar cietu pimpi.
*bijām diezgan sūdīgā eckursijā uz Alūksni, pareizāk sakot, es biju vēl arī Stāmarienā, Gulbenē un pāris mazākos nostūros, bet dzīvesbiedrs tikai Alūksnē.
*uzorganizējām Zaļumballi ar Smiltenes pūtēju orķestri parkā. man, protams, būtu labāk paticis, ja būtu tikai orķestris bez vokālistiem, bet jāpielāgojas piedāvājumam/pieprasījumam.
*vēl mums bija Nielslena koncis, kurš nebija slikts, bet es overall jutos pietiekami sūdīgi, lai mani īsti neaizgrābtu.
*nujā, es overall jūtos sūdīgi.
*visi tie piedzīvojumi ar auto, par kuriem jau rakstīju.
*dārziņš ir ļoti neglected. vai nu man ir jāstrādā vai līst lietus. nu vai arī ir jau tumšs. par ātru tā tumsa pienāca.
*zirgam novīlēja zobus. viņam izrādās vairs nav neviena priekšzoba. bet pārējie zobi ir viņa vecumam visnotaļ ok.
*bija atbraukusi ciemos Andreta - aizbraucām pie Rauzas pameklēt vai nav jau manas mīļās melnas sēnes. Ir!
*atsāku smēķēt. kaut kādā brīdī likās, ka tas ir kkāds pēdējais salmiņš, kas noturēs mani kapitālistiskās sabiedrības vēlamajā funkcionāla un ekonomiska aktīva pilsoņa rāmī. pagaidām esmu tur noturējusies, bet man tiešām, tiešām grūti iet. liekas, ka ir nenormāli daudz kortizola, vislaik sajūta, ka ūdens smeļas mutē un gribas kkur pazust un nebūt.
*vismaz diezgan daudz peldēju. katru dienu nesanāca, bet tiešām regulāri.
*netiku skoliņā, kurā gribēju iet - grupa piepildījās un es paliku pirmā aiz svītras. man kaut kā bija licies, ka tas varētu būt mans way out un atbrīvošanās no iesprūduma sajūta un, ka gan jau viss saliksies un notiks. bet nesalikās un nenotiek.

p.s. vēl man ir drausmīgi noriebies organizēt. jebko.

lasitajs:
interesanti, pāris nedēļas nevarēju pieslēgties cibai (timed out).
domāju jau, ka pagalam

gnidrologs:
Laba demonstrācija tam kāpēc absolūto vairumu moderno Rietumu sieviešu vajadzētu ne vien sadzīt atpakaļ proverbiālajā ķēķī, bet to darīt zem stingrā režīma uzraudzības un pāraudzināšanas (ekzorcisma) programmas.
"Well, she cold bloodedly strangled her three small kids, but..." Interesanti kāda būtu attieksme, ja slepkava būtu vīrs. Diez vai uztrauktos par viņa emocionālo stāvokli un mental health awareness bs.

black_data:

Pirms kāda kino seansa es redzēju filmas treileri, un lai gan treileri mani reti kad uzrunā pēdējos desmit gados, šis šķita gana prikolīgs. Filma šķita diezgan naiva, un tai bija iespaidīgi coming of age vaibi. Visbeidzot, tā bija par basketbolu. Filmas beigās es gan biju pārsteigts un aizkustināts uzzinot, ka tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem.

punkts:
Jopcikiņš popcikiņš tas ir viņš rigo megapilassi

hurt:
OMFG, VAI MĒS, LŪDZU, VARAM PĀRSTĀT KLABINĀT NAGUS UZ IEPAKOJUMIEM, ES ESMU UZ PĒDĒJĀ DIEDZIŅA, DĀRGIE INFLUENCERI.

black_data:
Economist raksta, ka daži cilvēki mēģinās svētos rakstus padarīt pieejamākus ar mākslīgā intelekta palīdzību, jeb lielajiem valodu modeļiem. Neesmu drošs, kā es jūtos par šo umbrella term, kas visam piedēvē intelektu. Te nu jums bija deus ex machina. Cilvēce, protams, ir pacentusies saražot tekstus tādā apjomā, kas nav savietojams ar cilvēka mūža ilgumu pat mūsdienās, tāpēc varbūt nav vērts uzreiz spļaut virsū advancētiem rīkiem, tomēr grūti apvaldīt skepsi, ka algoritmiski ir iespējams tikt klāt pie "great wisdom sitting on the shelves". No otras puses, varbūt mums kā sugai ir vērts pievaldīt savu iedomību, un mēs neesam tik sarežģīti, kā mums pašiem šķiet.

Es gan neizlasīju visu Economist rakstu, kas ir cits stāsts. Ja es sāktu abonēt katru mediju, uz kura linka man ir palaimējies uzklikšķināt, es nezinu, cik daudz naudas es tam sāktu tērēt. Es nevienā brīdī neapšaubu, ka žurnālista darbs ir apmaksājams, bet man nav izdevies atrast mediju, kuram esmu gatavs zvērēt monogāmu uzticību. Es te biju metis acis uz Atlantic, bet vēl bez nevēlēšanās tā uz aklo šķirties no simts dolāriem, man te stāsta par viņu konservatīvo lejupslīdi. Gārdiana futbols un krikets mani arī diez ko neinteresē. Pagaidām esmu pasūtījis TLDR žurnālu. Redzēs, kā veiksies ar tā lasīšanu.

Runājot par citiem lasīšanas tehnoloģiskajiem aspektiem, es pirms nedēļas iegādājos pavecu iPad, tīri lai saprastu, vai man perspektīvā ir jēga tērēt naudu tādām ierīcēm. Say what you want, bet man tā Ābola ekosistēma tiešām palīdz ņemt to ierīci biežāk rokās, lai kaut ko palasītu. Var jau būt, ka paies laiks, un notiks tas pats, kas ar Android planšeti, bet pagaidām ir pamats optimismam.

methodrone:
Katru riitu, es dzeru kafiju Taa it kaa taa buutu mana vieniigaa iespeeja dziivee kljuut par iistu, normaalu, efektiigu cilveeku. Bet peec jau pirmajiem malkiem, es saprotu, ka kafija ir ikriita iluuzija. Varbuut mana iluuzija par dziivi sabruuk, jo es nevaru izmalkot savu kafiju mieraa, apzinaati, no dveeseles. Vai arii taapeec, ka kafija ir par karstu, aukstu, saldu, shkjeermiigi pienainu, ruugtu, vaaju. Varbuut kaadu riitu, kad mana kafija buus perfekta un mieriiga apzinaatiiba pilniiga, varbuut tad - peec taas izdzershanas, es transcendeeshu visus savas niikuliigaas dziives shkjeershljus un kljuushu par ideaalu toniju robinsu.

Bet pat vilshanaas kafija ir jaaturpina dzert, vienkaarshi, lai noshkjirtu vakardienas limbo no riitdienas limbo.

zvaigznjustari:
jump, sun, shine bright
decorate boy, decorate girl
jump, sun, darkness part
unite all Latvian people!

(i shit you not, šo man šdn iesniedza)