Nepabeigtā dienasgrāmata


15. Septembris 2019

(bez virsraksta) @ 19:33

[info]khosmos:

My Botanical Romance - The Chemical Attack
 

apseļi @ 19:23

[info]qgmr101:
Garastāvoklis:: confused

dažreiz apses vējā izskatās pēc mirgojošu pikseļu kopām
 

(bez virsraksta) @ 18:24

[info]sickboy:
Irka iedeva metadonu. Tagad sāk iecepīt.
 

(bez virsraksta) @ 18:58

(bez virsraksta) @ 18:53

[info]khosmos:

Viena no galvenajām lietām burkānu audzēšanā ir mitrums un pienācīgs sēšanas dziļums. Secinājumi pēc pirmās patstāvīgās sēšanas. Es to vienkārši nezināju. No redīsiem arī sanāca tikai ziedi.
 

(bez virsraksta) @ 18:28

[info]lasitajs:
https://www.scientificamerican.com/article/do-plants-think-daniel-chamovitz/

3. You say that plants have a sense of smell?
Sure. But to answer this we have to define for ourselves what “smell” is. When we smell something, we sense a volatile chemical that’s dissolved in the air, and then react in someway to this smell. The clearest example in plants is what happens during fruit ripening. You may have heard that if you put a ripe and an unripe fruit together in the same bag, the unripe one will ripen faster. This happens because the ripe one releases a ripening pheromone into the air, and the green fruit smells it and then starts ripening itself.

5. Do plants have a memory?
Plants definitely have several different forms of memory, just like people do. They have short term memory, immune memory and even transgenerational memory! I know this is a hard concept to grasp for some people, but if memory entails forming the memory (encoding information), retaining the memory (storing information), and recalling the memory (retrieving information), then plants definitely remember. For example a Venus Fly Trap needs to have two of the hairs on its leaves touched by a bug in order to shut, so it remembers that the first one has been touched. But this only lasts about 20 seconds, and then it forgets. Wheat seedlings remember that they’ve gone through winter before they start to flower and make seeds.
 

(bez virsraksta) @ 17:53

[info]khosmos:
Tags:

Lasīju par gadījumu, kad bērnam ballītes laikā nogrieza matus. Tas ir darbs tiesai, šādi to arī risina.
Savukārt, par maniem matiem vēl joprojām nav skaidrs, jo tikai tagad tie ir gandrīz tajā garumā kādā bija iepriekš. Kuru vainot? Merlinu? Kādu citu? Man uz galvas bija robs. (Bet Merlinam bagāžniekā bija akmeņi.) Es to neizplēsu. Bet par atkarībām man parasti atgādina cilvēki, kuri lieto stipras nervu zāles. Kurš nu būtu runājis.
Interesanti, kuram vajadzēja manu bizi. Varbūt piepina sev pie galvas vai izveidoja glītu manekenu. Tas tak ir storijs par jukušu fetišistu! Tur nevar būt normāls! Kamon! Tas cilvēks ir jāārstē ar medikamentiem un jāiesloga iestādē!
Kad beidzot izdevās izķemmēt pinkas, ieguvu visai glītu matu sakārtojumu, kas atgādina to, kāds man bija apmēram 20 - 21 gada vecumā. Mati ir stipri un mirdz un laistās. Mrrr! (Toreiz izskatījās kā apdeguši vai griezti ar nazi, nefolk. Es izlietoju litriem matu balzāma, lai tikai dabūtu matus normālā kondīcijā. Visu ziemu nēsāju cepures. Pēc tam nācās pīt, jo citādi bija stipri asimetriski. Es neesmu mauka un neesmu arī Khala Drogo draudzene. This is exceptionally idiotic. If one has such perceptional issues, one should seriously join a muslim cult and move to the Emirates.)
 

(bez virsraksta) @ 17:53

[info]roncijs:
pa dzīvokli meklēju mammas polaroīdu, kuru neesmu īsti drošs, vai esmu atdevis vai nē. nevaru atrast. jo vienīgo kadru es ar viņu izšāvu svētdienas vakarā. un tad ieliku instagramā otrdienas pēcpusdienā. un nekur kopš tā laika neesmu bijis.

toties nupat atradu savu mīļāko šķīvi, kurš bija pazudis vairāk kā mēnesi. kas ir ilgāk, nekā viņš pirms tam bija manā īpašumā. kā jau ar dažām mīļām lietām gadās. autovadītāja tiesībām vai pitsburgas pingvīnu snepbeku. bet par to polaroīdu, stulbi, kur es nafig viņu esmu iebāzis.

beach fossils pirmais albums arī ir baigais bangeris. nu, ne bangeris, bet viņš ir tik stilistiski noturīgs, un par spīti tiem aukstajiem, DI-tajiem ģitāras toņiem un dastina paša double-trackotajiem vokāliem, tur ir tāds siltums.
 

God bless my socially retarded friends @ 17:28

[info]bodyshop:
Ksenia ir divas reizes atslaukusi sev pienu un devusi to draugiem, jo vienam no viņiem bija iekodusi lapsene un rokā bija liela alerģija, bet otram bija nepārejoša acs infekcija. abos gadījumos viņus izārstējis tieši cilvēka piens. Savukārt Ilmari vasarā bija uz trīs dienu seksa festivālu Berlīnē. Vislabāk viņam patika sēru vorkšops, kur visi kopā turēja apkamptu sievieti, kurai tikko bija nomirusi gan māte gan tēvs. Viņš bija arī uz gļotu istabas vorkšopu. tur visa kā bija par daudz un viņš bija apmulsis. bija jārāpo plikiem pa gļotām. daudzi cilvēki uzreiz sāka nodarboties ar seksu. viņam tas bija par traku, viņš tikai aptaustīja dažas meitenes. beigās visi slīdēja cits pār citu milzīgā čupā un viņš šausmās sagrāba kādu roku un nelaida to vaļā 15 minūtes. kad ieslēdza gaismu un vorkšops beidzās, viņš redzēja, ka tā ir kāda vecāka vīra roka, un tas bija jauki.
 

Latgales gēni @ 15:49

[info]spect_actor:
cilvēki ar akordeonu man gandrīz vienmēr liksies pievilcīgi.
 

(bez virsraksta) @ 14:54

(bez virsraksta) @ 14:02

[info]kjeerpis:
Rīts sākās ar sūdu mušas suicīdu manā brokastu kafijā. Un, protams, par šo skumjo faktu es uzzināju, kad mirstīgās atliekas pabija manā mutē ar visu kafijas malku
 

(bez virsraksta) @ 13:17

[info]santech:
Mūzika: http://kef.pieci.lv

Kamēr Labietis ciet, piemājas Mahimā ir dabonam Lanietis pudelēs. Uztaisīs Taco Burrrrrito pildījumu, pierīsies uz ntad jau arī Labietis, cerams, būs vaļā. Un tā mūzika... Vakar šis lieliski kontrastēja ar sturm
 

Ziņas no Salaspils @ 10:45

[info]rindra:
Tags: ,

Šajā vasarā kopā ar tēva kungu gājām meklēt dīķīšus mūsējā botāniskā dārza pusē. Visi izkaltuši. Bet pa garo zāli ērces lasīdami, ievērojām kaut kādu krietni nopietnu būvnieciskošanos turpat blakus un nospriedām, ka saules paneļi.

Lūk, jaukas ziņas no manas dzimtās pilsētas: Uzstādot saules kolektoru lauku ar akumulācijas tvertni, Salaspils siltums ir pirmais uzņēmums Latvijā, kurš ir izveidojis centralizēto siltumapgādes sistēmu, kas izmanto saules enerģiju.


https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/salaspili-atklata-pirma-lielizmera-saules-siltumenergijas-stacija-latvija-14226377
 

(bez virsraksta) @ 11:40

[info]tante:
Garastāvoklis:: mja...

šorīt noveicās noķert krampi, kamēr tas vēl nebija riktīgi sācies :) pēc tam atkal laimīgi aizmigu un veiksmīgi nogulēju līdz gandrīz deviņiem :)
kā pamodos, tā uzreiz metos taisīt brokastis - ieliku elektriskajā grillpannā vienu biezās šķēlēs sašķērētu kartupeli, maltās gaļas pikuci, aizvēru vāku, uzstellēju kafijas automātu un atdevos rīta dušai.. kad iznācu no vannas istabas, brokastis jau bija gatavas.. piegriezu klāt svaigu tomātu un viss notika..

ēdu un brīnījos - nu kā man tas tā sanāk - nevienu sekundi nedomājusi ko tad tādu ēst brokastīs, tīrā automātā uztaisa normālas, sātīgas brokastis..

ko ēdīšu pusdienās vēl nezinu..
ņemot vērā laika apstākļus aiz loga (to logu nācās pievērt uz pavisam mazo vēdināšanu, a to nu točna jau ir par vēsu), derētu kaut kas kreptīgāks, bet mans vieglprātīgais gars sliecas uz vieglas dārzeņu, iespējams kabaču, zupiņas virzienu..
vienīgais mierinājums, ka, pazīstot mani, pusdienu ēdamais noskaidrosies tajā brīdī, kad būšu virtuvē ar nodomu taisīt pusdienas, vai pat pa vidu tai pusdienu taisīšanai..
te jāņem vērā arī fakts, ka es neesmu pilnībā informēta par mana ledusskapja dārzeņu kastes saturu - ja nu man ienāks prātā painteresēties kas tur ir vai nav, tad nākamo pusdienu meņū var izrādīties pavisam, pavisam cits, ne tas, par ko es te murgoju šobrīd...
 

(bez virsraksta) @ 09:48

[info]methodrone:
Katru reizi, kad mums paliek slikti, rodas kaads kluss, maigs risinaajums kaa zheelastiiba, un mani paarnjem kautriiga bijiiba. Maasinja man iedeva Rubenja graamatu "Vinjsh un Vinja", ko es tagad lasiishu, un mani paarnjem jaunas ceriibas veesmas. Pat izlasot dazhus paragraafus, es atceros, ka aizkaitinaatiiba un apaatija attieciibaas ir tikai nokusis lietuveens, gruziitis, maza, pliekana virspusiite, ko var notraukt. Ka cilveeks ir bezgaliiga magjija, psihe ir alkjiimija, un miilestiiba ir taa spozme un stipriiba, kas ir par lielu, lai to ietvertu savaa mazajaa, spiediigajaa neirozee. Es atslaabinos un pieljauju, un klausos Dievinja pamaaciibaas.

Miileet noziimee, sevi visu laiku attiiriit no maldiem. Jo miilestiiba, kaa gaismas upe pluust bezgaliigi visam apakshaa un cauri, kameer gruziishi un duumakas to pastaaviigi apseed pie cilveekiem. Tiiriit, tiiriit, tiiriit, prasties un tiiriit, un kaartot un greznot, neslinkot un censties un tureeties, tiiriit, tiiriit, tiiriit. Tad miilestiiba vienmeer ir kaa no jauna, kaa aarpus laika, redzama.
 

(bez virsraksta) @ 11:19

[info]vilibaldis:
Izgāju "ārā", paskatījos apkārt.
Laikmeta iezīme - daudz vientuļu sieviešu ar un bez bērniem, milzīgu atbildības nastu. Ģimene drīzāk kā izņēmums.

Bet varbūt, tas tā tikai manā burbulī...
 

15. Septembris 2034

(bez virsraksta) @ 03:29

[info]sickboy:
Js alžīriešiem ir nacionālā identitāte, viņi ir priecīgi; ja japāņiem ir nacionālā identitāte, viņi ir priecīgi. Ja francūžiem vai zviedriem ir nacionālā identitāte, viņi paliek bēdīgi. Jo lielie onkuļi (globālisti) neatļāva, ka šīm tautām varētu būt nacionālā identitāte. Jādara kā liek lielie onkuļi!
 

14. Septembris 2019

live a life that you're proud of @ 23:40

[info]saccharomyces:
noskatījos filmu Claire par cistiskās fibrozes aktīvisti Klēru Vainlendu /Claire Wineland (paldies [info]authenticity FB postam), un varbūt tas izklausās tā nedaudz ciniski, bet es acīmredzot tomēr cerēju, ka tas beigās būs drusku mazāk tāds klasisks inspiration porn. man tiešām, tiešām, tiešām patika tā daļa, kurā viņa runāja par to, kāpēc iepriekš ir atteikusies no plaušu transplanta, par pašas šaubām un bailēm, likās un liekas ļoti svarīgi viss tas vēstījums par to, kā slimības un invaliditāte būtu jāpārdefinē un mums kā sabiedrībai jāpārstāj domāt par cilvēkiem ar dažādām veselības problēmām kā žēlojamiem nabadziņiem, kas, manuprāt, īstenībā saskan ar manu pārliecību, ka mums patiesībā ir pienākums maksimāli pielāgot fiziskās un sociālās vides pieejamību visdažādākajiem cilvēkiem, t.i., tā vietā, lai sagaidītu no cilvēkiem kaut kādas pārcilvēciskas savu grūtību pārvarēšanas, maksimāli jānodrošina, ka visādi ierobežojumi tiek novērsti un kompensēti, lai cilvēki ar slimībām un invaliditātēm varētu īstenot savu cilvēcisko potenciālu vienkārši dzīvojot savu dzīvi, bez kaut kāda uzstādījuma, ka "tas ir tik iedvesmojoši!", jo, bļeģ, tam būtu jābūt vairāk normāli. bet šovakar kaut kas tajās režisora izvēlēs man šķita pretrunā ar niansētu un reālistisku skatījumu uz situāciju. jo, lai gan, protams, ir taisnība, ka nevar vienkārši novelt uz kaut kādiem apstākļiem to, ka/ja nedzīvo savu labāko dzīvi, jo kaut kādas izvēles jau mums visiem ir visu laiku, un katrs mēs varam darīt kaut ko, lai savu situāciju uzlabotu, un tas tiešām mēdz būt par uzdrīkstēšanos, par ko filmā daudz tiek runāts, man šķiet, ka ir arī absurdi izlikties, ka kontekstam un apstākļiem nav nozīmes. un, manuprāt, te problēma nav tik daudz ar pašu filmas varoni, jo viņa ļoti konkrēti vienā brīdī arī saka kaut ko tādu kā "i was through with pretending i wasn't sick" (slinkums tagad meklēt precīzu citātu), bet kaut kādos brīžos man rodas sajūta, ka filma mēģina darīt kaut ko tieši tādu, notušēt to kontekstu, tas ir, izlikties, ka jebkurš, ja vien uzdrošinātos, varētu savākt tūkstošiem dolāru plaušu transplantācijai, izveidot nodibinājumu, nodzīvot ar hronisku slimību daudz ilgāk, nekā sākotnēji prognozēts utt, un tā nav taisnība. Klēra jau bija privileģēta, un viņai bija paveicies, un viņa pati, šķiet, to ļoti skaidri apzinājās. protams, ka vēstījums, ka vienmēr ir jācenšas to make the most of if nav nekas slikts, protams, ka mēģināt ir svarīgi, protams, ka ir vērts apzināties brīžus, kuros izniekojam savu potenciālu, protams, ka meklēt lietas, kas sagādā prieku dzīvot neatkarīgi no tā, cik sūdīgi ir kopumā, ir labi un svarīgi, protams, protams, protams! bet, manuprāt, ir kaitnieciski nenošķirt, kuras lietas ir iespējams mainīt un kuras - nē, ciktāl savu situāciju ir iespējams mainīt un uzlabot patstāvīgi un kur vajag citu cilvēku vai reizēm visas sabiedrības iesaisti. un es saprotu, ka filma jau nebija par to, bet, bet, bet.
 

(bez virsraksta) @ 22:31

 

(bez virsraksta) @ 22:58

[info]bodyshop:
‘…movement is the generative source of our primal sense of aliveness and of our primal capacity for sense-making’
 

(bez virsraksta) @ 22:10

[info]rugetta:
es joprojām nespēju noticēt, ka šajā septembrī man nekur nav jālido prom. šodien ļoti baudīju rudens sauli un pēc tam arī tās rietu no vanšu tilta. diezgan neticami ir arī tas, ka šis pirmais sestdienas vakars apmēram gada laikā, kuru labprāt pavadu mājās. neesmu gan pilnīgi viena, man ir antropoloģijas teorijas un humuss. ir vēl kāda lieta, kam arī nespēju noticēt, bet par to citreiz.
 

(bez virsraksta) @ 20:54

[info]ilona_pop:
Kad apkārt runā par funkcionējošām ģimenēm, saproti jo vairāk, ka nevienam neesi vajadzīgs.
Arī pirmspēdējā komunikācijas iespēja ar profesoru šodien Hannoverē bija.. tā, ka tagad visu vakaru jāraud. Pieķēros nepareizam cilvēkam. Kārtējo reizi. Arī viņa siltumu pārpratu. Jo ļoti gribējās. Aiz izmisuma. Viss aiz izmisuma. Loģiski, ka nekas labs nevar sanākt.
Nožēla. Par sevi un nedzīvošanu pilnā potenciālā.
Reizēm ir biedējoša sajūta, ka nākotnē nekas labs nesagaida.
 
 

(bez virsraksta) @ 21:52

[info]santech:
Mūzika: Ðetuned Ðestruction - Source Code (Traumatize Remix)

Domāju šonakt pastrīmot, jau sapirkos alus, bet nē - tomēr aizies uz to S‡urm3. K'ja gan kaut ko it kā pīkst, pārāk liela slodze laikam visu dienu pa Lucavsalas dārzu plus gandrīz 19km uz velo (puse turp, puse atpakaļ) un lol - pakaļa arī tā jūtas, it kā gadu uz velo nebūtu sēdējuse. Nu neko, nomazgās ugunskura dūmus un uz oneone.
 

(bez virsraksta) @ 20:48

[info]sickboy:
Ļoti jauki, ka te ir vakariņas, kuras man nahuj nav vajadzīgas, un es varu vienkārši dzert vīnu un raudzīties tālumā uz Francijas ciematu gaismiņām un klausīties Velvet Acid Christ.
 

(bez virsraksta) @ 21:01

[info]slepenaamaasa:
Beidz meklēt atbildes ārpus sevis.
 

(bez virsraksta) @ 20:45

[info]slepenaamaasa:
Vispār neko negribas.

Nu tā, ka tiešām vispār neko.

Negribas taisīt ēst un negribas ēst.
Negribas skatīties mentālistu.
Negribas būt nomodā. Nē, patiesībā ir vienalga.
Negribas tīrīt, negribas plānot.
Negribas iet vannā.
Negribas saldumus.
Nrgribas randiņus.

Negribas, negribas negribas.

Šodien no rīta biju korī un atlikušo dienas daļu vienkārši nogulēju.
 

(bez virsraksta) @ 19:20

[info]sickboy:
"Man nepatīk, ka francūži klausās arābu mūziku" - šo es nejauši atklāju pusalžīrietei.
 

šī brīža noskaņa @ 19:19

(bez virsraksta) @ 18:48

[info]lilja_brik:
tik nenormāls pilnmēness grieziens, domāšanai un darīšanai pilnīgi nepiemēroti apstākļi, varu tikai gulēt gultā un vērot gravitācijas plūsmu savās šūnās ik pa laikam aizmigt pamosties redzēt savādas ainas un just nepieredzētas sajūtas it kā dažādās ķermeņa vietās zem ādas ieslodzīti un kustas mazi dzīvnieki.
 

(bez virsraksta) @ 18:28

(bez virsraksta) @ 17:48

[info]bozena:
Jūra šodien ļoti temperamentīga, ja nu jūs gribētu viņu apsktīt, līdz tumsai vēl 2 stundas.
 

Dr. Mengele 2019 @ 13:28

[info]gnidrologs:

“The father has been legally barred from speaking to his child about sexuality and gender from a scientific or religious perspective and from dressing his son in boys’ clothes; instead, he has to offer both girls’ and boys’ outfits.”
 

92.4 likes @ 13:24

(bez virsraksta) @ 13:04

[info]khosmos:
Tags:

Laika zaglis ir tāds cilvēks, kuram tu saki: "Man tagad gribas aurot, vismaz beidzot pabeigšu lietas līdz galam." Bet viņš atbild: "Nu, come on, parunājam par silto maija saulīti un manām problēmām, kuras neskar tavas problēmas."
Tas ir laika zaglis. Man jau cik reižu ir gadījies, ka tieši tad, kad jau eju uz lietas noslēgumu, piezvana kā vampīri, un sāk klārēt, cik es esot ļauna, jo man bled zupa dziest un divu stundu laikā jāsakārto māja, jāiet vannā un jāsašuj mētelis.
Davai, tagad tāda pati diena. Kaķis jau piedirsa stūri priekšlaicīgi. Es jau uzvilkos. Ejiet dirst ar savu savaldību, dažas lietas ir jādara dusmās.
Jo īpaši nesaprotami tas ir no Daniila puses, kuru nekad neesmu solījusi precēt, to viņš pats izdomāja. Man, piemēram, ir jāgrib ar viņu runāt pilnīgi jebkurā brīdī un jābūt iecietīgai pret visiem viņa prāta vīrusiem. Priekš kam? Esmu bez darba, kaķis prasa ēst, bet jūs tikai par boifrendiem satraucaties, kā uz kincīti aiziet, kādu prikidu uzvilkt. Man vajag turpināt dzīvi nevis bled piestrādāt par čata meiteni par saldējumu un jauku vārdu. Man dedlains ir jau mēnešus trīs. Tā iecietība - to jūs varat pakaļā sev iespraust.
 

čukča ne čitaķeļ @ 12:32

[info]ctulhu:
Slikts:

/nelasu hufpo, guardian, neskatos cnn, vienkārši sekoju notiekošajam./

Vienkārši seko. Nelasa. ģeniāli. Pērle.
 

Manas pasaules robežas @ 12:16

[info]dombrava:
Mūzika: Thom Yorke - Hearing damage

"Uz mirkli Holsteins vēlējās viņu apturēt, uzdodot to neatbildamo jautājumu, ko vēsturnieki nekad nejautā par saviem izpētes objektiem: Kā tas ir - būt tev? Jautājums, ko neviens nevar atbildēt, jo nevar izkāpt pietiekami tālu no saviem priekšstatu rāmjiem."

Adrians Čajkovskis "Laika bērni"

Ja neskaita dažus uzplaiksnījumus, bieži ir saprotams, ka redzu tik maz, ka ir siena starp cilvēkiem, lai viņus saprastu pa īstam. Mītos izdūra acis, lai redzētu. Bet tā ur pārāk skumja metafora. Ticu, ka ar gribasspēku var paplašināt robežas citādāk.
 

Gada piecdesmitais ieraksts (darn you my introvert friends) @ 11:43

[info]3_5469mhz:
Mūzika: Molly Nilsson – 2020

Uz vēstulēm un komentāriem neatbildētāju armija.
 

(bez virsraksta) @ 11:41

[info]khosmos:
Tags:

"Do you like both of your twin children?"
Tā šorīt Quora.
Mēģinu izdomāt, kur strādāt. Uz prāmja it kā fun, tikai divas nedēļas tur jāuzturas. Vai es to spēju? Vai mani ņems bar4ikā? Kā izturēt divas nedēļas uz kuģa?
 

(bez virsraksta) @ 11:35

[info]ulvs:
(lasīt comic guy'esque balsī) Šis ir viens no neprasmīgāk veiktajiem reklāmas foto. Skaidri redzams, ka intensīvās gaismas kūlis nāk no cita punkta, kas atrodas zem un, šķiet, nedaudz aiz cilvēka. Laikos, kad katrs 2. cilvēks ir fotožopa eksperts, uzskatu šo par augsta līmeņa ķecerību. (pārtraukt lasīt tajā balsī)

Vēl skrīnšotā pamanījos notvert kompja videokartes artefaktus, no kuriem ar soft metodēm nekādi nav izdevies atbrīvoties. Labi vismaz, ka varu paspēlēt spēles, kas nav GPU prasīgas (un viena no tām ir Underrail: Expedition, fuck yeah). Teiksim, WOWS nevaru paspēlēt, jo šo mazo balto artefaktu vietā sākas tripa cienīgi vizuāļi.


Ak jā, nāc šovakar uz Fon Stricka villu. Spēlēs Ž kopā ar lietuvietēm shishi. Ieeja tikai 12 vai 15 eur.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata