Nepabeigtā dienasgrāmata


10. Decembris 2016

Maizes pelnīšana pazemojošā veidā un kompromisi @ 02:33

[info]dombrava:
Realitātes šovu tulkošana rada riebumu, ja iedomājas, ka kāds tos vēl skatās. Nezinu, vai gribētu dzīvot tādā pasaulē, kur vienīgā izklaide būtu lūrēt, kā cilvēki savā starpā gatavo ēst, cenšoties nopelnīt naudu un šķietamu slavu. Kaut kur lasīju, ka pielabināšanās nākotnei esot gļēvuma paveids.
 

(bez virsraksta) @ 02:06

[info]sirdsmiers:
lieliem rakstniekiem raksturīgs
ir rakurss un raksturlielums
kas neprasa lielu raksturu
bet turēt rakstus lielus
lieloties par savu raksturu
rakstīt par kaut ko lielu
 

(bez virsraksta) @ 02:06

[info]sirdsmiers:
citu prieka dzejoļi mūs padara priecīgus
bet citu vientulības mūs padara tuvus
jo klusēt nedrīkst viesībās bet nelaiž teikt runu
 

(bez virsraksta) @ 01:12

(bez virsraksta) @ 09:18

[info]cosmo_shiva2:
Kādu vakaru gulēt ejot, mans dzīvesbiedrs pajautāja, kāpēc man esot tik maz draugu Latvijā. Man ir divas draudzenes(viena ir dvēseles cilvēks Ilze un otra ir no otrās klasīts jau), viens dvēseles draugs, māsa un mamma. Vai tad vajag vairāk, es viņam jautāju. Man vispār pietiktu tikai ar vienu cilvēku. Es neesmu noslēgts vientuļnieks, kurš dzīvo tikai peldus sasniedzamā aizā okeāna viļņu šķeltās klintīs. Dzīves skola ir mācījusi, ka savas dvēseles atslēdziņu nedrīkst izdalīt, bet īstu draudzību kā labu vīnu vajag pastāvināt un pēc tam baudīt kā vērtību nevis no lētiem vinčikiem sadzerties. Varu divus mēnešus neteikt ne vārda un tad uzrakstīt vēstuli un izplūst mīlestībā. Tā tas ir patīkami, man. Es negribu draugus katru dienu, bet dažreiz un viņi mani saprot. Pārējie ir paziņas pie kā aiziet ciemos uz tēju, satikties ar bērniem rotaļu laukumā, ielūgt uz vakariņām utt.
Mums ir labi vienam ar otru un mīlestība lido viena pati tūkstoš kilometrus, ar to nav katru dienu jārunā.
 

Meklējam dalībniekus folkgrupai! @ 00:16

[info]tethys_:
Kā jau bieži grupas sākumā, mums mainās un pazūd dalībnieki. Šobrīd sastāvs ir tāds, ka ir kokle, blokflauta, šamaņbungas, ģitāra un visādi tā saucamie "mazie" instrumenti, kā vargāns, kociņi, tamburīns, buļļabrēciens (nav ne jausmas, kā latviski sauc) un plānā ir vēl tādi, bet rokas kopumā palikušas tikai sešas, stipri nepietiekami, lai varētu šos instrumentus spēlēt.
Meklējam cilvēku, kam ir dzirde un ritma izjūta, ļoti vēlama balss, bet var arī nebūt. Protams, ja pieteiksies kāda nopietnāka instrumenta spēlētājs/a, tikai priecāsimies, bet mums interesētu arī vienkārši entuziasts/e, kas var reāli veltīt laiku mēģinājumam vienreiz nedēļā, ļoti vēlams ar vietu Rīgā, kur var darboties.
Esam vēl pašā darbības sākumā, materiāls kaut kāds ir, bet, mainoties sastāvam, vienmēr kaut kas mainās arī dziesmās. Pagaidām spēlējam tautasdziesmas un instrumentālas improvizācijas, bet ir doma varbūt kādreiz arī taisīt savas dziesmas.
Stils mums interesē vairāk uz folk ambient, bet der visādas inovācijas un piedāvājumi.
Saprotu, ka neizklausās ļoti nopietni, bet tas vairāk ir cilvēku mainības jautājums, ne negribēšana vai nevarēšana no manas un vēl vienas biedrenes puses, kas esam jau no paša sākuma. Ja atrastos cilvēki, kas nopietni vēlas darboties, es ticu, ka mēs kaut ko sasniegtu. Vismaz labi pavadītu laiku, ja ne vairāk.
 

(bez virsraksta) @ 00:13

[info]paarpratums:
The Power Of Now (Official Audio) - Steve Aoki & Headhunterz
 

9. Decembris 2016

*** @ 22:42

[info]konstruktors:
Bērnība, bērnība, bērnība.
 

(bez virsraksta) @ 23:38

[info]f_g:
Palicis oktobris, novembris un decembris.
Kaut kas tomēr tajā formātā ir jāmaina...
 

Ko es esmu izdarījusi? @ 23:02

[info]tethys_:
Atkal Krēsla. Tava grāmata atgādina Krēslu. Un tad vienmēr rodas tās pārdomas, vai tā saka tikai tāpēc, ka tā ir grāmata par romantiku un vampīriem (vienīgā līdzība, ko es spēju saskatīt, bet ok, esmu tikai filmas redzējusi), vai arī es tiešām esmu sev izrakusi drausmīgu, dziļu kapu?
Jo man ne vismazākajā mērā neliekas, ka mana grāmata ir līdzīga Krēslai, cik spriežu no filmām. Darbība notiek ar pieaugušajiem, galvenajiem varoņiem ir 23, 27 un 33 gadi, tā nenotiek skolā, nav runa par pusaudžiem, ok, ir, bet ne centrālajā vietā. Labi, es rakstu par to, ka kāds jūsmo par kāda izskatu un nespēj nolaist acis, un, ko gan tu neteiksi, beigās izrādās, ka tas ir bijis tikai hormonu un tiešām objektīvi ļoti skaista izskata raisīts juceklis, un beigās šie cilvēki nemaz nav kopā. Vēl jo vairāk, ko tu neteiksi, manam mīlas trijstūrim beigas ir tādas, ka kopā saiet nevis skuķis ar vienu no vīriešiem, bet gan viens no vīriešiem kopā ar skuķi un vēl otru vīrieti piedevām. Sākotnējā romantika izrādās kaut kāds juceklis un skuķis ar pirmo vīrieti paliek tikai draugi. Manā grāmatā vēstījums tieši ir tāds, ka monogāma savienība uz mūžu ir pārāk ilgi vampīra mūžam (nu, cilvēka varbūt arī). Jēziņ, nu tur taču VISS ir citādāk!!!!!!!!
Kāpēc man tas ir visu laiku jādzird??? Vai viņi visi ir jukuši vai arī es esmu jukusi un esmu uzrakstījusi Krēslu2??? Kā to var nepamanīt?
Jebal. Krēsla ir derdzīga radība, es tās filmas noskatījos tāpēc, lai man būtu kaut kāds viedoklis, un tāpēc, ka smagi slimoju, un nespēju neko normālu sagremot. Ja man būtu jālasa, es laikam trieku ķertu procesā.
Vai es neķeru trieku no savas grāmatas tikai tāpēc, ka tā ir mana, un esmu sev aizmālējusi acis?
Ja tas nebūtu jau ceturtais cilvēks, kas man kaut ko tādu saka, es neapsvērtu to, ka esmu jukusi, bet tagad man tiešām sāk likties, ka kaut kas man nav ar saprātu kārtībā. Kuram te ir taisnība???
:(
 

Cik moderns ir tavs hiperteksta pārlūkotājs? @ 23:10

Kārkli @ 22:25

[info]inese_tk:
Garastāvoklis:: besis
Tags:

nu tā, pirmais "Kārklu" bloks ir laimīgi beidzies. es esmu nogurusi. godīgi sakot, īsti nesaprotu, ko es par to izrādi domāju. sākumā bija baigi bail, ka būs kkāda žurka kornēlija, tomēr šķiet, ka ir augstākā plauktiņā. bet es vienā brīdī sāku baigi dzīvot līdzi aktieriem un, tad paliek ļoti grūti kaut cik objektīvi paskatīties uz izrādi no malas. neskaitot to, ka jebkurā gadījumā ir ļoti interesanti no folkloristikas viedokļa, jo labi uzburta mītiski maģiskā realitāte un tādā, sapnim līdzīgā veidā salikta kopā pasaka ar īstenību. un, man ļoti patīk scenogrāfija.
 

10.septembris-30.septembris @ 17:10

Remonts, remontiņš @ 21:53

[info]tethys_:
Istaba ir jūtami siltāka. Tumši zaļā sienu krāsa ir tieši tāda, kādu es gribēju. Tonis ļoti skaists. Sienas nav perfektas, bet tomēr ir patīkami. Logu rāmji balti, tāpat kā griesti, piestāv baltajai krāsnij un piedod nedaudz konvencionālāku skatu. Nav jau tā, ka mēs te drīkstētu pilnīgi visu darīt, kā gribam. Ja drīkstētu kā gribam, sienas būtu tādas pašas, bet griesti un logi melni. Griestus varētu apgleznot ar tumsā spīdošu krāsu. Vai varbūt visus griestus noklāt ar zvaigžņota debesjuma fototapeti.
Esmu kļuvusi par lielu fanu ļoti tumšām sienām. Nu nesamazina tas telpu. Lieli, kontrastējoši un spilgti raksti samazina, bet ļoti tumšas sienas tieši paplašina. Nu jau vairs tikai grīda jāieliek un šis tas vēl jāpieskrubina, un tad varēs likt atpakaļ melnos aizkarus un mēbeles ar melnajiem plediem. Es noteikti jutīšos telpā daudz labāk.
Ļoti gribētos tikpat smuki arī visu izremontēt, bet tas nu gan paliks uz tālāku laiku. Vispirms viesistaba, tad kaut kad virtuve, un pēc tam jau redzēs.
 

(bez virsraksta) @ 21:43

[info]lasitajs:
Biju uz Devīto, Pogas un LNSO izpildījumā. Nemāku spriest par interpretācijas smalkumiem. Man kaut kas šajā darbā šķiet nedaudz slimīgs, liekas uzpūsti pompoza, īpaši ceturtā daļa, nedaudz pirmā. Ir skaistas vietas lēnajā daļā, un skaista koka pūšamo saspēle skerco. Tomēr viena vieta ceturtajā ir fantastiska, kad pirmo reizi tiek izvesta "Odas" tēma, unisonā čelliem un basiem, un, kad tēmu pārņem alti, tad pieslēdzas arī fagots ar brīnišķīgu, džezīgu kontratēmu.

Apmēram šeit:
https://youtu.be/xbZjAxqHYSg?t=43m34s
 

saķerei ar realitāti @ 21:39

[info]mufs:

- mamm, es gribu...
- man pie dirsas,ko tu gribi, LIEC MAN MIERU

~10gadīga puikas saruna ar mammu rajona maksimā
 

tikai faaze.. varbuut gada tops @ 19:30

[info]methodrone:
juutos kaa shkjiltavas, ko nevar nevar un nevar aizshkjilt nekad vairs un nemuuzham. varbuut man vairaak nav sirds? peedeejaas dienas es uzkraasoju sarkanas luupas un kliistu pa ielu, pa metro staciju, pa darba telpaam, pa veikalu, pa maaju, caur riita salto miglu, caur dienu svaigu, dzidru, caur saldu seeriigu peecpusdienas sauliiti, caur duumaku kreeslainu, maigu vakaraa ar baalu, akmenscietu seju, perfekti disciplineetu skatienu. mans kjermenis juutas viegls, stiprs, briivs, taa kaa sirds vairs nava. bet mans gars.. es juutos kaa shkjiltavas, kuraas nav palicis pat ne viens sprakshkjis.
 

(bez virsraksta) @ 21:31

[info]santech:
Kaut kā saspaidījās telefonā nepareizās pogas. ieraksts pirms p.s. kaut kā paslēpās pa visam, ne tikai no nedraugiem.
Enīvei - būs man smuki zobi, varēšu smaidīt. Tikai - nebūs iemesla.
Galvenais tagad nedzert. Nodarīšu vēl pāri. Gan jau aizdzīšu skumjas ar geimiem, filmām, varbūt darbu.
 

(bez virsraksta) @ 21:02

[info]adore:
Atklāju, ka daudz kā man patiesībā vairs nepietrūkst. Ka tukšumi savādi aizvelkas, pārvelkas ar jaunu ikdienas čūskas ādu, kas panes visu. Varbūt viss novalkājas, un mēs neglābjami notrulināmies. Bet reizē tam būtu jābūt ceļam uz kaut kurieni. Būtu taču! Bet vai ir? Es nezinu, vai man vairs ir ceļš. Jau vairākus mēnešus patiesībā jūtos bez ceļa. Jūtos vienkārši iemesta dzīvē kā izplūdušā olas dzeltenumā. Kāpēc? Uz šo jautājumu man atbildes nav.
Mana priekšniece man pieglaužas publiski un slavē manu darbu. Kolēģi noskatās. Brīžiem liekas, ka viss ir viens liels teātris. Papīru rakstītāja es. Tā es, kas ik vakaru piepilda vismaz vienu vīna glāzi un izdzer. Vai mana dzīve ir laimīga? Vai mana dzīve ir piepildīta? Vai es daru ko nozīmīgu un jēgpilnu? Patiesībā darbs ir tikai darbs. Tā nav dzīve. Bet dzīves īsti nav. Jo ir darbs. Es gribētu otru cilvēku. Ģimeni. Māju. Savu miera lauku aiz loga. Iespēju patverties tādā mazformāta visumā. Iespēju būt atkal maza meitene, kam patīk darīt kaut kādas nenozīmīgas lietas. Būt pieaudzis cilvēks ar šo mazo meiteni sirdī, dzīvu un īstu, tiesīgu pastāvēt. Bet mana dzīve ir citāda. Es rakstu papīrus. Es spēlēju teātri. Lai izdzīvotu.
Bet vai tā ir? Vai tā ir patiesība?
Kas notiktu, ja es pārtrauktu pūlēties izdzīvot?
 
 

(bez virsraksta) @ 21:06

[info]vinsents:

Visgrūtāk ir dzīvot un nekam neticēt. Tā, lūk, ir īsta vientulība.

Neprecīzs, bet tāpēc ne mazāk patiess, citāts no prozas lasījumiem.
 

(bez virsraksta) @ 20:56

[info]psihs:
Ir pieejami akmeņi. Lēti. Cena viens akmens. Vērša zīmē.
 

(bez virsraksta) @ 20:42

(bez virsraksta) @ 20:05

[info]saldumi:
Tags:

Pēdējos gados es visvairāk jūtos kā šajā Ingas Gailes dzejolī.

Pamošanās

Pilīte nopilēs, notrīsēs, noskries lejup gar augumu klusi klusiņām,
vasaras raibumus dalīt uz pusēm ar klinģerītēm un gurķu miziņām.
Visu šo gadu es svēru sudrabu, pārliku lāses no rokas rokā —
āda man karsta, metāla izkosta, vēja appūsta,
ko darīt nu šorīt?
Vējš paplēš man matus, un aizskrien pār jūru visas sieviņas gaudodamas.
Paldies večiņas, ka bijāt ar mani,
paldies, ka aizejat,
sirds atsāk ritmu,
elpa ietin un iezīmē ceļu,
es esmu sieviete,
es esmu liela,
un es vēl dzīvoju,
un es vēl mīlu.
Cigaretēm un vīniem paklanos, vienas nakts kaislībām, miesas maigumam, gaumīgiem draugiem, kam patīk līmenis, paklanos, atvados —
man nu ir laiks,
palīdzējāt, jūs, dārgie, mīļotie, pavadījāt mani līdz liedagam, paturējāt man
roku un matus, kamēr debesis lūza gabalos, kamēr es baidījos, kamēr es
skatījos ikvienā kā spogulī.
Tagad es pamostos. Tagad es aizeju. Paldies, ka jūs bijāt, bet līdzi gan nenāciet.
Man ir jāiet sev par cilvēku —
man ir cilvēka izkostā āda,
man ir cilvēka saplēstā sirds.

(I.G.)
 

(bez virsraksta) @ 19:49

[info]hedera:
Ar mīļoto tikko apspriedām šādas, tādas dienas aktualitātes. Aizdomājāmies - mūsdienās, kad ikviens var apsēsties no internetiem pītā krēslā ar uzrakstu "Eksperts" un ģenerēt visādu pseidozinātnisku huiņu, kura vispār ir tāda joma, kuru šitā sērga neskar? Vēsture, medicīna, klimatoloģija - ekspertu tepat cibā vairāk, kā vajag. Ķīmija, farmakoloģija, fizika? Oi, ieguglējiet tikai, tādi brīnumi! Aizej uz krogu un katrs otrais būs psiholoģijas vai socioloģijas doktors. Bet ir tomēr visā šajā bēdu lejā viena joma, par kuru pseidozinātniskas huiņas rašanās nebūs vis ražošanas apjomiem pielīdzināma, tik tāda margināla, nevienam neinteresējoša mājražošana. Un tā ir - ģeoloģija! Jā, ģeologi ir tie laimīgie, par kuru zinātni nevienam nav ne mazākās intereses, līdz ar to - nav arī cilvēkiem muļķīgu viedokļu! Protams, ir tur tāda grupiņa dīvainīšu, kuri, apšaubot ģeoloģiju, joprojām cer pierādīt to, ka zeme vien dažus tūkstošus gadus veca. Bija tie dīvainīši kādreiz ne vien grupiņa, bet varbūt pat sabiedrības vairākums. Tak tagad viņos neviens neklausās, jo ģeologi viņiem aizvēra muti ar akmenscietu, em, argumentāciju.
 

#piektdiena @ 19:58

[info]heishy:
Izrotāju savu palmu. Man tropiskie Ziemassvētki.
Saskatījos par daudz vīraka dūmos , cenšoties noķert dūmu laikā un telpā. Liekas, ka acis pārostījušās. [jusr as odd as it sounds]

Rīt baigi daudz ko vajadzētu sadarīt. Principā vairāk smird pēc tādas naudas patērēšanas. Nu a ko darīt. TRiloģijai pēdējā grāmata iznākusi, Gada parastie, veiksmes un sazin kādi vēl kalendāri jāsapērkās, jo man tak totāli ir aizgājis ciet uz šo tematu. Nākošgad vajadzētu uzsākt studijas. dzirdi!? [ es ar sevi]

Nu tātad šādi tādi akcenti un ziemassvētki it kā būs ievilkti mājās. Tā kā adventes vaiņags ir izpalicis šogad, tad ar to gaidīšanu un sajūtu ir kā ir . ne ba nu pabāžot degunu pa logu vispār sapratīsi, kāds mēnesis ir tagad.
 

Un jums? @ 19:57

[info]bljanna:
Vanna un vīns. Tagad.
 

. @ 19:18

[info]kini:
Mūzika: P!nk - Try

tā mēģināšana sevi pieņemt kā ir un mīlēt biš traucē praktiskām lietām. tad nevar līdz rītam mācīties, stresot par ne ideāli izdarīto un patiesībā pavisam neizdarīto, negulēt etc. nē, tad, pat ja rīt ir viena the diena, parīt otra, ir tāpat skaidrs, ka tajās visās var nofeilot un izdarīt vienkārši labāko, ko šobrīd var un vairāk nevajag, jo no tā visa neviens nemirst, būs tieši tik labi un slikti, cik vajag, dzīve turpinās. un man būs ok un nesatrauc. arī slikti un kļūdas un viss pārējais. I'm not striving for perfection, just excellence. tā es gribētu nomainīt sev, bet šobrīd pēdējais vārds patiesībā ir 'good enough' vai vienkārši - 'done'. reizēm vajag arī tā, ķeksītim. pēc tam dzīvē jāatgriež mazliet garšas un sulīguma.  

šovakar mazais indiānis p!nk.
 

(bez virsraksta) @ 19:02

[info]sickboy:
Ir cilvēki, kas ir it kā gudri, bet dumji iekš psiholoģijas un tādā gadījumā viņi (man) tāpat liekas dumji, pat ja viņi, iespējams, ir ar augstu IQ un māk rēķināt, shēmot kaut ko, bet, kaut kādās emelentārās cilvēciskās dzīvesgudrībās viņi izrādās analfabēti. Ak jā, ir tāda lieta kā emocionālais intelekts, neesmu to īpaši studējis, bet droši vien zinu, kas tas ir. Laikam tas ir tas, par ko es runāju.
 

Siltummainis. @ 16:22

[info]almighty_j:

Ir patīkami vērot kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa nemitīgu pilveidošanos.
Viņdien šancē pieskatīju bērnus, kuri, acīmredzot, nav draugos ar stacionārajām urbjmašīnām un elementāru drošības tehnikas prasmju apjomu;
Šodien visu dienu aizņēma IKEA skapja montāža, otrdien jau EUROHEAT siltumpūtēji K&R servisā jāpieslēdz.
Un vēl. Pēc pirmajiem testiem un līdz ar WINE atklāšanu priekš paša, Windows [10] ir beidzis pastāvēt manā redzeslokā, un, parādot lielu fakuci Microsoftam, uz nākamā kompja griezīsies vai nu Zorin vai Mint.
Kapēc? Jo WINE spēj reālajā laikā tulkot WIN <---> LINUX komandas un līdz ar to ļauj griet vecos Win softus. 2006 AutoCADu, pat SprintLayout un PCAD!! Sou. Fak windoze. Fak you. I'm out. *drops mic*

We learn as we go.

Un jūs droši vien jautāsiet, kas tas tāds - NITINOLs?
 

(bez virsraksta) @ 18:04

[info]vacatio:

Es visa esmu brīnuma gaidās. Nu labi, tas nebūs brīnums - tā būs dāvana sev.
ja cilvēks veselu gadu kaut ko ir ļoti kārojis un tad beidzot izlēmis - štrunts par naudu, ka tik prieks! tad tas prieks atnāk vēl pirms kārotais ir mājās atvests.
Vispār mans kārotais vakar veikalā pēdējais notirgots, bet ar pārdevēju sarunājām, ka viņš mēģinās man dabūt vēl vienu.
Un no šitā gribēšana un prieks tikai dubultojas.

Un kā es sevi tā viltīgi pārbaudīju vai tā gribēšana tiešām ir tās cenas vērta - uzjautāju sev ko gribu vairāk - jaunu telefonu vai TO. Un atbilde bija TO. (bet telefons jauns man nav bijis jau oi cik gadus).
 
 

(bez virsraksta) @ 17:32

[info]sickboy:
Krievija izdomāja to stāstu, ko pasniedza caur masu mēdijiem kā leģit ziņas, ka Lietuvas prezidente Gribuskaite zvanījusi Trampam un kliegusi par Krievijas agresiju, pēc tam sarunai pieslēgušies arī Vējonis un Ilvess, kas esot ārpus etiķetes, bet Tramps tomēr turpinājis sarunu, līdz beidzot neizturējis un pateicis: "Aizveries!" un nolicis klausuli.
Protams, Baltijas valstis cenšas izzīlēt, kādi ir Krievijas slepenie plāni saistībā ar šādu dezinformāciju. Bet, ja godīgi, man šķiet, ka nekādu slepeno plānu tur nav. krievija vnk ir augunmā padevies huligāns, kam patīk ierēkt par citiem un viņi Krievija to var atļauties.
Bet ir taču cilvēki, kas tā vien uzprasās, lai viņus nodirstu. Tie latviešu bezmugurkaulnieki politiķi un masu mēdiju cilvēki, kas skatās, kas dominē Amerikā un kā varētu ielīst dirsā tam, kas tur izrādīsies spēcīgāks. Vēl nesen tur bija spēcīgi globālisti un tāpēc bija jālien dirsā globālistiem. Tagad ir savādāk, tagad ir "sarežģīta situācija", ne jau amerikāņiem, bet mums.
Ja es būtu Krievija, es darītu tieši tāpat - izdomātu kādu smieklīgu, absurdu stāstiņu par tiem bezmugurkaulniekiem beta treta kastrētajiem vīriešiem. Mūsu politiķi balso, lai iznīcinātu mazo biznesu, pat Vējonis tam pievienojas, ar to apliecinot, ka ir izbāzenis, nevis īsts prezidents. Tāds pats izbāzenis kā iepriekšējais.
 

(bez virsraksta) @ 16:30

[info]mazeltov:
Sekojot cibas mahačiem par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem es mazliet iesmīnēju par šo: Klintones atbalstītāji bļauj, ka Klintone ir tautas prezidente, jo viņa saņēma Popular vote.

Vēlēšanās piedalījās 56.9% balsstiesīgo un, rupji skaitot, puse nobalsoja par Trampu, puse par Klintoni, respektīvi - 28% balsstiesīgo par Trampu un 28% par Klintoni.

Ir pilnīgi pohuj, kurš uzvar, jo jebkurā gadījumā jebkuru no viņiem ievēl balsstiesīgo mazākums: 28% par, 28% pret un pārējie kas neatnāca - tos nevar pieskaitīt ne vienam, ne otram kandidātam.

Viņi abi ir totāli mēsli, katrs savā aizraujošajā veidā, bet neviens no viņiem nav tautas prezidents, abas karojošās puses var par to aizmirst.
 

(bez virsraksta) @ 17:23

[info]str:
bet es varu piemiegt tikai kreiso aci..
 

Klīnikas pieraksti. Rīta rituāli. @ 17:22

[info]zivs:

Pamodies un vēl nepacēlis galvu, atcerējos par dārgumu lādīti un rīta rituālu ar ripiņām - zaļā, lai paceltu labo roku, dzeltenā - lai kreiso. Ja vēlaties pamāt ar galvu, tad, lūk, šīs divas baltās. Pagājšnedēļ beidzot sagaidītais Latvijas ūberākais neirologs, skatoties Jāņa slaidšovu, ik pa laikam tīksminājās, cik teicami slaidi, korekti aprāvās pie vārda "ideāli". Nav pat aizmetņa kādai idejai. Laima sen jau esot nobeigusies. Tā nu papildinājām manu dārgumu lādīti ar jaunas nokrāsas ripiņām, kamēr veiksim testus vienu pēc otra, mēģināsim visos virzienos, jo viņu pašu interesē, kas tā jopcik par mistiku.

Paldies, man šeit iet labi. Baro arī labi, kaut vienveidīgi - katrās brokastīs gandrīz viens un tas pats.
 

(bez virsraksta) @ 17:13

[info]bozena:
Domāju, nopirkšu Zsv egli. 2,48 eur. Man tās egles žēl, tāpēc arī nopirkšu. Varēs egle augt upmalā. Ja nepaveiksies, viņu nograuzīs bebrs.
Tā nu es stāvu Rajona Maximā, rinda līdz pat desu nodaļai, bet man taču jāpērk egle.
 

(bez virsraksta) @ 17:11

[info]platformene:
pirmo zilo lūpu krāsu nopirku 2009, gadā... tagad ir 4 dažādas XD
 

(bez virsraksta) @ 23:05

[info]penny_lane:
es pēdējā laikā esmu apsēsta ar random informāciju. šrilankā - par radikālā budisma iemesliem un izpausmēm, pilsoņu karu, musulmaņu lomu utt. šodien radās jautājums, vai vīrieši, kas guļ ar leidībojiem, sevi uzskata par homoseksuāliem vai heteroseksuāliem (pārsvarā -otrais variants) - un tāpēc pētīju visa veida saitus, no pētījumiem līdz deitingsaitiem. kaut kad vakar bija malaizijas premjerministri un viņu savdabīgā radniecība. šķiet, divi ir brāļi, bet man radās sajūta, ka no divām mammām, bet šito čekojot samira telefons. un šodien vēl nāvessodi dažādās valstīs - kā un par ko. tās ir jocīgas lietas, kas ienāk prātā un neliek mieru. that said, tagad iešu gūglēt, kāpēc es varu piemiegt tikai vienu aci (labo), bet otru neparko. a bet labā acs, tā man vispār tāda pusacs, lasāmacs, tālumā neredz ne nieka.


p.s. arī otrais autobuss kancelējās. mums ir autobusu veiksmju diena.
 

(bez virsraksta) @ 16:57

*** @ 16:11

[info]konstruktors:
Mūzika: Jeff Rosenstock - We Cool?

Vakar nosvinēju tā it kā svinības būtu čeklists, šodien es neko no čeklista vairs nedaru un viegli nav.
 

*** @ 15:55

[info]konstruktors:
Mūzika: PUP

Nepatīk tie ierobežojumi, arī citu cilvēku privātās telpas radītie ierobežojumi.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata