Nepabeigtā dienasgrāmata


25. Augusts 2019

kad ir skaidrs, kā ir pareizi @ 14:17

[info]indulgence:
Tags:

Sabiedrībā vienmēr bijis tā, ka mazākums meklē un domā, bet vairākums ar dzelžainu pārliecību noreida realitātes pieņemšanu visur, kur tā nesaskan ar viņu empīrisko dzīves pieredzi un uz tās bāzes izveidoto ideāla modeli “kā jābūt”.
1990. gados tie lielāko tiesu bija ļaudis krietni vecāki par mani, attiecīgi, man radās priekšstats, ka tā ir neizbēgama vecuma raksturiezīme. Savukārt 2010. gados ar izbrīnu konstatēju, ka svārsts aizslīdējis otrā pusē, proti, tie, kas pašpārliecināti un bez mazākās paškritikas ēnas noliedz visu, kas nav saprotams un neatbilst iedomām, ir gados ļoti jauni cilvēki. Tikpat lielā mērā, kā šī nevēlēšanās mācīties, taču vēlme mācīt, šajos laikaposmos identiskas, tikpat lielā mērā, attiecībā pret 90. gadu virtuves sektantismu, man vis sir skaidrs piramīda ir apvērsusies spoguļattēlā. Un tā šīs abas piramīdas - 50 un vecāku, 30 un jaunāku, - karājas mentālajā visumā viena virs otras, pa laikam saduroties un atšķeļot skaidas, tos nedaudzos, kas piepeši pieļauj, ka varbūt kļūdas, varbūt jākoriģē savus uzskatus, ņemot vērā pasauli?
 

(bez virsraksta) @ 13:15

[info]zum:
Vai tik beidzot nav kaimiņienes testamentu tiesa atklātībā nodevuši. Radi baigi pieglaimīgi runā ar mazmazmeitiņu.
 

Kamēr braucu uz riteņa @ 13:32

[info]spect_actor:
Domāju - kāpēc ir ok ņirgāties par Trampa ķermeni? Daudzos komēdiju šovos (piemēram, last week tonight, kas man pašai ļoti patīk) nereti tiek jokots par to kā Tramps izskatās. To es vairs nevaru saprast, jo pietiek ne-fizisku lietu, par kurām viņu nicināt. Turklāt, ja tā būtu sieviete, mēs teiktu: "Labi, viņa ir pilnīga dirsa, bet kāds tam sakars ar viņas ķermeni?" Tas man lika atcerēties interviju ar Ye, kuru noskatījos. Viņš teica: "Liberals bully people too"

Pēc tam es domāju, kā latviskot "body shaming" un bija daudz labāku variantu, bet man vislabāk patīk "neslavas celšana ķermenim".
 

(bez virsraksta) @ 12:13

[info]sickboy:
Viss, iešu atheist pēdās un mācīšos franču valodu. No youtūba, no grāmatām nav jēgas, jo vārdus savādāk izrunā nekā raksta. Ja es visus šos desmit gadus, kopš man sāka vajadzēt franceni, būtu to mācījies, pat lēnu, es taču jau mācētu.
 

(bez virsraksta) @ 12:44

[info]santech:
Mūzika: 'Back To The 80's' | Vol. 7 REDUX

Jā, 4k ir nākotne nē, bet šodiena. Nu vismaz tādā amatierfilmēšanā. Es vismaz vēl baigi nejūtu, ka kaut ko jēdzīgu būtu izveidojis, kam rezultātā būtu vajadzīga lielāka izšķirtspēja par FullHD. Bet kropošanai gan - tur es priecātos, ja safilmētais materiāls būtu bijis 4K. Bet tas nozīmē ne tikai mūsdienīgu kameru, bet arī asus objektīvus un jaudīgāku kompi, kā man pašreiz ir. Tāpat kā tie fotoaparāti ar 40+ megapikseļeim. Pēcapstrādē ļoti noder, ja bilde ir pietiekami asa. Var izgriezt daudz labākus variantus. Bet pagaidām praktizēšos ar to, kas man ir.
https://www.youtube.com/watch?v=y0Lm-4O4Fr4
 

lidošanas @ 11:36

[info]belmondo:
viss ir labi. Esmu Kopenhāgenā. Paēdu. Turku zirņus, burkānu kūku, maizīti ar sieru, melnu kafiju::) Lasu Ann Cleeves detektīvromānu Raven black. Patīk.
 

(bez virsraksta) @ 09:55

[info]sickboy:
Man vienmēr ir pietrūcis tas ka sievietes man ticētu. Mana māte man sāka neticēt kopš es 16 gadu vecumā kļuvu par krišnaītu. Kopš tā laika viņa vairs nekad nav man ticējusi (un neticēs man vairs nekad līdz savam pēdējam elpas vilcienam). Mana māte man tik ļoti netic, ka pasteidzas informēt visas manas sievietes par manu bezjēdzīgumu, kas bieži vien viņas šokē - nevis dēļ pēkšņās atklāsmes par manu bezjēdzīgumu, bet dēļ tā, ka viņas nav varējušas iedomāties, ka māte ar tādu necieņu var runāt par savu dēlu. Un neviena sieviete, ar ko esmu bijis kopā, nav man ticējusi, vismaz pēc pirmā mēneša, kad esmu kaut cik iepazīts. Tagadējā sieviete man dod tieši to, kas man, kā es saprotu, vienmēr ir pietrūcis - ka sieviete man teiktu: "es tev ticu, tu esi spējīgs, es tevi apbrīnoju". Tieši tas liek vīrietim celties un par kaut ko kļūt. Izņemot vīriešus kuri par kaut ko kļūst bez sieviešu atbalsta (un arī bez neatbalsta - distancējoties no sievietēm, bet šādiem vīriešiem, kā likums, ir bijušas mātes, kuras viņiem jaunībā ir ļoti ticējušas)
Kā Agnese teica: "Vīrieti, lai viņš kļūtu par vīrieti, pirms tam apmāca sievišķā enerğija".
 

(bez virsraksta) @ 10:16

[info]iokaste:
Mūzika: Guts - Aimer sans amour
Tags:

vienādojumos cipari uzrodas un dzēšas, kā acis atveras un aizveras - mēs veidojam attiecības ar dzīvi, ne katru atsevišķo privātpersonu. bet intrumenti ir jā un nē, nezinu, šķiet, ir nē. un tādas garas neskaidras miriādes pašam pie sevis, virzienā no alas.
 

(bez virsraksta) @ 08:48

[info]zum:
Viendien ar vecajiem večiem spriedām par veco ļaužu namiem. Bija mums piesēdusi viena dāma, kura bija izlaista padzert kafiju. Nolēmām, ka labāk nosprāgt, bet brīviem.
 

Brūnā pasaka @ 07:55

[info]pavisam:
Tags:

Top problēma mūsu ģimenē.

Kaimiņiene Nr. 1 spriež, ka ilgā slimošana pie vainas - pārāk vēlu tika ārā un nav sajēgas par lietu kārtošanu ārā.
Kaimiņiene Nr. 2 toties uzskata, ka nepieciešams gads un es par agru psihoju.
Kolēģe Nr. 1 dalījās ar pieredzi, ka viņas Rodēzijas Ridžbeks tā normāli ārā sāka iet gadā un divos mēnešos (!!!), tā kā viss normāli.
Kolēģe Nr. 2 kaut kur lasījusi, ka dzīvoklī ierīko zāles stūrīti, lai lopam ir reflekss kārtoties zālē.
Rudenī stūrītī varēšu saliet dubļus, un ziemā uzklāšu mākslīgo ledu un pārkaisīšu ar retām smiltīm, būs autentiska mūsu miesta ietve.

Esmu mēģinājusi staigāt tik ilgi, kamēr viņa vairs nevar izturēt. Nočāpojām vairāk kā 2h un, kad man bija līdz aknām, atnācām mājās, kurs sunce beidzot varēja mierīgi nokārtot darīšanas.

Līdz brošai grīdu slaucīšana un kaku vākšana. Reiz sapsihojos tā, ka saģērbusies sēdēju, gaidīju, kad suņam nāks iedvesma, lai rautu procesā ārā.
Lēmums nenāca viegli - riska analīzē leca sarkani brīdinājumi - otrais stāvs tomēr, būs sūdi. No otras puses - būs šā kā tā. Jautājums tikai - te vai tur.
Tā mēs pavadījām vakaru - viņa meklēdama kādu privātu kaktiņu, es staigādama pakaļ.
Līdz es piekusu un uz brīdi piesēdu, tikmēr mošķis daudz nevilcinājās un tvēra mirkli.

Es tik pacietīgi vēroju un gaidu brīdi, kad bekai mice vai kotletei sāni paliks brūni, bet katru reizi kaut kas novērš uzmanību un varu vien konstatēt faktu...

Šad un tad netīšām sanāk arī ārā, es teiktu, ka esam izmantojušas kādus 5 maisiņus kopš drīkstam iet ārā. Labi, ka neiepirku tos vairumā, samestos kodes pat plastmasā, kamēr tā vellata iemācīsies...
Beeeeeet!!!! Vakar, nesot miseni, izdarījām visu kā lielie suņi! Domāju - varbūt no rīta pietrūka tās 5 minūtes (jo parasti nenesām miseni - ārā, pačurāt un atpakaļ)?
Šorīt staigājām parasto laiku +5min un IR!!!

Pirksti krustā, ka vismaz rīta tiesa aizies.

Pastaigās visvienkāršāk ir iet divatā - viens iet pa priekšu, otrs ved. Tad ir kaut cik organizēta kāda kustība. Citādi bezcers.
Ar skaudību domāju par Dinča Riču, kuram, ejot staigāt, uzliek siksniņu ap kaklu un viņš iet rātni kā jēriņš. Bez pavadiņas, bez nekā. Ir siksniņa ap kaklu, ir disciplīna. Apbrīnojami.
Vai mā Džese, kura izvēlas maršrutu un cilpo, nokārto pa ceļam lietas, viss kā vajag.
Manai besetai - iemauktiņi, pavadiņa un tad tik sākas lielā jautrība - vai nu es velku viņu, vai viņa mani. Pa labi, pa kreisi, uz riņķi, te skrējējs, tur velobraucējs, omgomg - cits suns - kamēr abas sapinušās murskulī.

Kopumā sāk iezīmēties nelāga tendence - Margo guļ manā istabā, nu jau pat, ja Pupa ir mājās. Joprojām guļ man uz kājām. Braukājam kopā ciemos, jo visiem citiem ir savi plāni.
Stiepju pasistu padusē slapju muguru, otrā rokā misene, trešajā - pārējie loriņi.
Esmu sirmā vecumā tikusi pie bebja...

Smadzeņu krokojums arī iztaisnojies gluži kā pēc bērna dzimšanas - kā tā nedrīkst ieiet veikalā ar suņiem? Un arī jūrā? Nu un, ka jūsu bērnam bail no suņiem?
Visiem citiem varbūt suņi un lopiņi, mums taču ir bebis! Allaž tīrām ķepiņām, tīrīga un kārtīga, kakas ēd reti (tikai, ja paspēj pirms es pamanu), negrauž (tā taburete pati izšķīda), nemūžam nevienam nekostu (Līva pati vainīga, pati allaž sakacina).
Nu tā kaut kā.
Rakstu, kā parasti, par sūdiem, taču pirmo reizi burtiski :>
 

(bez virsraksta) @ 04:57

[info]ulvs:
Raksīt vispār nav vērts neparko. Nemāku rakstīt rakstīt.
 

(bez virsraksta) @ 01:55

[info]sickboy:
Un cieņa un atbalsts neizpaužas kā: "Kad es tev esmu ko aizliegusi?", bet: "Es tev ticu, tu esi spējīgs, es ticu taviem mērķiem un plāniem" - tā būtu zelta sieviete, kas tā teiktu savam vīrietim vai dēlam, un man tāda ir. Nevis kaut kāda bezgalīgo katastrofu un neizdošanos paredzētāja, parodija par sievieti vai māti.
 

(bez virsraksta) @ 01:39

[info]sickboy:
Un necieņa pret savu vīrieti vai dēlu rodas sievietēm, kuras vai nu augušas bez tēva vai arī tēvs ir bijis, bet viņu nav bijis iespējams cienīt. Pareizāksakot, viņas mātei tēvu nebija iespējams cienīt, un bērns tikai uzsūc mātes viedokli.
 

(bez virsraksta) @ 00:23

[info]zeme:
Svētdienās strādat nepatīk, bet kad sāk , tad tā neko. Patīk zvaniķus dzirdet stradājam , atkarībā uz kura jumta atrodos.
 

(bez virsraksta) @ 00:04

[info]gnidrologs:
Interesanti kāds uzdrīkstētos šodien remeikot "Falling Down" (kur Maiks Duglass amoku skrien)? Tagad skatos fragmentus un domāju, ka tiktu vilktas paralēles ar "deplorables".
 

24. Augusts 2019

(bez virsraksta) @ 23:52

[info]gnidrologs:
Gribu redzēt kā LA taisīs savu damage control, kad tur reāli sāksies buboņa mēra uzplaiksnījumi. Tīfs tur jau ir tagad.
 

. @ 23:42

[info]juriic:
cik ļoti dīvaina sajūta. it kā, es būtu uz citas planētas.
 

(bez virsraksta) @ 23:29

[info]laba_doma:
Nēnu, katrs jau dara, kā grib. Es, piemēram, ceturtdien Cēsīs nopirku tādu brīnumu kā marinētu cūkgaļas karbonādi, un, mmmmm, cik tas bija ņammīgi. Ironiski, ka tas notika uzreiz pēc darba divās cūku fermās, ha ha. Savējie jāatbalsta - tāds bija mans pusdienu moto. :D
 

(bez virsraksta) @ 21:23

[info]sickboy:
https://m.youtube.com/watch?v=zCFWUCc0g88 Šo vajadzētu noklausīties visām sievietēm (arī dēlu mātēm), kuras vēlas veiksmīgas attiecības (īpaši jau tām, kuras fano par DZĪVES MĀKSLAS AKADĒMIJU). Vīrieši attiecībās vēlas pamatā divas lietas: 1)cieņu; un 2)atbalstu. Mana sieviete man dod abas lietas, lai ko es darītu un lai kādi man būtu plāni, un tāpēc es esmu ar viņu kopā. Nederīga sieviete neciena vīrieti un neatbalsta viņu viņa iecerēs un plānos, es nekad nebūtu kopā ar tādu sievieti, vairs nē. Un visā pasaules vēsturē nav bijusi neviena (!) sieviete, kas kaut kad necienījusi savu vīrieti (vai dēlu) un pēc tam sevi izlabojusi un sākusi cienīt. Necieņa nekad netiek izlabota, ja reiz radusies. Ja sieviete kļūst par karotāju, viņa visu dzīvi paliek karotāja, un saindē visas savas attiecības ar vīriešiem.
 

Pleķis telpā @ 21:59

[info]pavisam:
Īsumā par to, kā meitas mani redz - pusceļā uz ciemiem sapratu, ka krekls uz kreiso pusi...
 

Par pārmaiņām @ 21:58

[info]miligrami:
Vakar tātad drusku iedzēru, bet ne par to. Mēs atkal aizkavējāmies darbā (iedzerot), es atbraucu uz centru un jutu, ka ir iedzerts pietiekami daudz, lai tas neliktos tā ok to vienkārši pārtraukt. Aizgāju uz Cidoniju (of all places), kur izdzēru vēl divas malbeka glāzes viena pati. Tikai neiedomājieties, ka es tur tāda apgaroti pašpietiekama sēdēju - nu nē, es cītīgi browsēju telefonu, pīpēju, bet tieši to es arī gribēju. Cik tad vispār vēl mums tādu vasaras vakaru - cik vēl šogad, cik vēl vispār? Aizgāju mājās, pasūtīju Wolt no Planeta Sushi (of all places) un ap pusnakti jau zvanīja kurjers. Viņā galā kāds laikam kaut ko nebija sapratis, jo bija ielikti līdzi pieci irbulīšu komplekti. Tiesa, visu nemaz neapēdu - ieliku pārpalikušo ledusskapī un nolēmu aiziet uz vēl vienu pēdējo aliņu Aleponijā. Bija jau ap vieniem tobrīd. Un tad pa ceļam, kamēr gāju uz to Aleponiju, es domāju, cik ļoti es mīlu un ienīstu savu dzīvi, vienlaikus pieļaujot iespēju, ka varbūt tas arī ir labākais, ko es varu dabūt, šāds cilvēks esot. Es izšķiežu naudu, es citreiz jūtos vientulīgi, bet citreiz pieduros, ka man ne ar ko nav jārēķinās, un man šķiet, ka tad, kad man būs viss, kas man pietrūkst tagad, tad man pietrūks viss tas, kas man ir tagad. Jo tā vienkārši po žizņi ir. Kad pirms 10+ gadiem nošņurkuši indie tirliņi dziedāja "I'll miss my freedom and my boredom, and my time spent alone", es to jutu. Jebkurā gadījumā, es pārrados mājās un vēl līdz pieciem rītā vaļājos uz dīvāna un skatījos seriālu. Es gan negribu to visu pārvērst arī kaut kādā prozaiskā dročilkā, kā tas raksturīgi, kad kaut ko raksti, jo kur ir loģisks nobeigums un ko tu vispār mēģini pateikt, vai visa tā "nevaru nerakstīt" figņa, un negribās izlikties arī tikai stāstiņa pēc, bet nu kaut kāda tektoniskā kustība mana prāta garoziņā vakarnakt notika, un esmu priecīga, ka varēju to apzināt.
 

(bez virsraksta) @ 21:00

[info]santech:
Mūzika: Dulce Liquido - Ilusion Hecha Mentira
Tags:

Sūdu būšana! F310 būs jāskrūvē vaļā un jālodē vai kā? Jo x360 remap proga nelīdz. Tika irāda, ka kreisais trigeris ķip visu laiku nospiests. Devil may Cry vienā vietā pēkšņi sāka mest uz vienu pusi. Uz kreiso. Sākumā padomāju, ka spēle gļuko, sūdīgi no konsoles noportēta vai kā. Ne sūda. Sainstalierēju vēl čup uar ķip ar džosi spēlējamus visādus 3rd person sūdus. Postals (pirmais) arī visu laiku pa kreisi pagriezies un nevar pašaut. Kaut ko sameklēju, ka ķip draiveri win10 jāmet nost un jāliek win8. Bet tas uz čista cbox360 pulti attiecas. Vēl variants - vads tomēr sapisies. Jānoīsina un jālodē klāt. Ar ko es šobrīd totāli negribu nodarboties. Tāpēc paskatīšos tos gejmus, ko sametu. Pārējos. Jo pietika jau ar Postal, kurš parādījā, ka DmC tomēr nav vainīgs.
 

(bez virsraksta) @ 19:43

[info]fukaeri:
Pārāk daudz stresa,
 

(bez virsraksta) @ 18:46

[info]sickboy:
23 gadus vecajam miljonāram Kārlim Daņilovam ir viss, ko viens sirds kāro, un tagad viņš vēlas atbalstīt arī pārējos latviešus! Šis miljonārs dod lielas naudas summas viņa jaunākajam tiešsaites...
 

(bez virsraksta) @ 18:38

[info]sickboy:
Varbūt ar to armēni nemaz nebūs tik slikti. Mēļo arī, ka es no brīvprātīgā varot arī kļūt par apmaksātu darbinieku, bet pirmajā nedēļā es laikam to neuzdrošinātos pieprasīt. Tagad būs divas brīvdienas.
 

24 privātstundas @ 18:30

[info]eos:
Laiks pagāja ātri. Pirmās privātstundas sakarā ar 2019./2020.m.g.

Ar puisi pajokoju, ka, ja viņam piesolītu alus kasti par matemātikas risināšanu, gan viņš ko atcerētos pat pēc vasaras. :D

Ar viņa māsu bija daudz vieglāk, jo meitenes daudz runā, viegli prot pastāstīt, ko zina un nezina.

Mamma likās draudzīga.

No vienas puses, jauki atkal mācīt matemātiku pēc vasaras. No otras - šis būs jau septītais gads pēc kārtas. Gribu ko citu arī.

Taču matemātika daudziem ir vajadzīga, pieprasījums ir, tāpēc diez vai tik viegli atradīšu ko tikpat labu (savās mājās, pieklājīga stundas likme).
 

(bez virsraksta) @ 17:17

[info]melnbaltalapsa:
Esmu vīlusies cilvēkos. Daudz. Tikusi pāri tam. Bet, ja tas notiek ar regulāru precizitāti, bļāviens nu.
Es neesmu radīta attiecībām un draugiem.

Bet es tāpat mīlu. Es vienkārši mīlu.
 

(bez virsraksta) @ 14:26

[info]methodrone:
I feel like I am being exorcised.
 

(bez virsraksta) @ 15:54

[info]stradnieks:
ir kaut kur kāds raksta gabals, cik vakar cilvēku bija uz Kurbadu Lucavsalā?
 

(bez virsraksta) @ 15:45

[info]ulvs:
Mūzika: Bromadols

Pirms pāris dienām pavisam klusiņām iznāca grupas MSK pats pēdējais albums "Anno 200H". Tas ir 2009. gada ziemassvētku ieraksts Tornī un 2011. gada Simona Vecrīgas dzīvokļa aksidentālā sesija. Albums iezīmē grupas morālo norietu, pievēršanos lēto sintezatoru, nowave un spoken word estētikai.

Paldies par apņēmību un darbu Stropu Jurkam, bez viņa tas viss būtu palicis vien mūsu cietajos diskos.


Ja kādam interesē kasetes, es kaut kad dabūšu savas, tā kā varēšu padalīties.
 

Ar bitèm ... @ 15:26

[info]mmd:
Vai tas ir normāli, ka bites iekārto māju vecā kurmja alā?

Vai ir vēl kāds zvērs (izņemot lāci), kurš būtu gatavs paciest bišu dzēlienus, lai tikai tiktu pie medus?
 

haha man patīk šitais #trends @ 15:13

[info]gnidrologs:

interesati cik ilgi kamēr (((twitters))) nobanos šos akauntus. Tur vajag manuālu komisāru darbu, Algortims nepalīdzēs.
 

(bez virsraksta) @ 13:20

[info]sickboy:
Jā, tā tiešām ir komūna, tādas eksistē. Viņi šķiro vecus krāmus, kur ir viss, sākot ar elektroniku un beidzot ar mēbelēm un virtuves piederumiem, kaut ko salabo, kaut ko izmet, un derīgo pārdod. Vēl viņiem ir permakultūras dārzs, no kura nāk pārtika un visādi kompoti pārdošanai. Un tiek audzēti putni, aitas, cūkas, bites, ēzeļi, kazas. Vienīgi reti kurš te rubī angliski, viņi nevarēja atrast nevienu, kas novadītu man tūri angliski, galu galā atrada kādu čehu, kurš to paveica krieviski. Un pašlaik mani ielika darboties vietā (iespējams dēļ valodas), kur ir kāds armēnis, kurš arī runā krieviski. Bet es gribu tikt prom no turienes, jo man tas armēnis nepatīk (man parasti neveidojas attiecības ar cilvēkiem no tādām zemēm kā Armēnija, Gruzija, Moldova u.c.). Viņš strādā piedzēries un nedaudz gruzī. Francūžiem gan visiem ir vāji rokasspiedieni. Sievietes te tikai kādas divas ir piemīlīgas, pie tam viena no viņām ir zīdaiņ vai bērnības dvēsele (tas viņai sejā rakstīts), pārējās ir parastas - kā jau politiski kreisās (pētījumi rāda, ka politiski labējās sievietes daudz biežāk ir skaistas nekā kreisās).
 

(bez virsraksta) @ 13:52

[info]rugetta:
lēnām pabeidzu bindžot "frasier". ļoti mīlīgs un smieklīgs seriāls, piemērots tiem, kam apnikusi vidusskolēnu drāma vai kļuvis pārāk sāpīgi releitot ar viskretīniskāko varoni divdesmitgadnieku drāmās, kā arī iemīlēties viņa(s) drānās, pēcāk ķemmējot visus rīgas un pierīgas veikalus, lai atrastu kaut ko līdzīgu tam, ko redzēji savā noputējušajā monitorā. pastulbs deviņdesmito naivums for the win.
 

(bez virsraksta) @ 13:29

[info]ena:
Tu nevari sevi uzstiept otram cilveekam virsuu kaa taadu dzemperi
 

(bez virsraksta) @ 13:27

[info]almighty_j:
Vēl norit diskusijas, bet var pieņemt, ka mans Spirit Animal ir bomzis.
 

Latvija vo vseij krasote @ 13:22

[info]217:
Šodien pirkām Rimi ēst. Runājam angliski. Sakrāmējam maisos, eju maksāt pie kases, skatos kā palēninājumā sieviete aiz mums izvelk savu Rimi karti, novelk caur kases aparātu. Es vēl nepaspēju saprast, kas notika, uz sekundi padomāju, ka viņa kko sajaukusi un domā, ka viņas pirkums iesists kasē jau. Kamēr es tā domāju, šī paspraucas man garām un aiznesas prom. Kasieris arī nepaspēja saprast, kas notika. Lol. Nebija ilgi nekas tāds piedzīvots. Biju aizmirsusi, ka zaglīgi, viltīgi cilvēki eksistē.
Nu lai jau viņai tiek tie rimi punkti/naudiņas par mūsu pirkumu, bet lol
 

(bez virsraksta) @ 13:19

[info]punkts:
Grafiti uz mūžīgajiem ledājiem
 

(bez virsraksta) @ 13:01

[info]punkts:
Atņemot vajadzīgo no nepieciešamā
 

godīgie mediji @ 10:59

[info]heda:
Tags:

Pēc vasaras, kurā bijis desmitiem šaušanu, spridzināšanu, izvarošanu, pēc nedēļas, kurā sociķu feministu apkampienos gozējies Irānas ārlietu ministrs asiņainiem nagiem, sezonu uzsāk sabiedriskās televīzijas raidījums, kurš pozicionējas kā būtiskāko sabiedrības jautājumu padziļinātas apspriešanas platforma.
Un trīs būtiskākie jautājumi labo cilvēku karaļvalstī, izrādās, ir:
moderātu politiķa rakstības stils tviterī, kurš esot nepiedodami skarbs (skarbuma iemesls un tēma - tā pati Irānas mullu apglaudīšana, protams, netiek pat pieminēta),
sieviešu atbalsta grupa feisbukā - rūpējoties par savstarpēju drošību viņas vakaros patrulē un palīdz viena otrai droši nokļūt mājās, lai netiktu izvarotas (kāpēc risks tikt izvarotām tik dramatiski pieudzis, protams, netiek pat pieminēts),
un... krokodils, kurš korporatīvas ballītes laikā Skansena akvārijā iekodis vīrietim.
Ne tik labie cilvēki, kopējot mediju parastās aizstāvības runas importētiem noziedzniekiem, radījuši krokodila pozitīvisma kampaņu: "Skansena krokodila kaimiņi ir pārsteigti: "Viņš vienmēr bija tik izpalīdzīgs un jauks. Gādīgs ģimenes tēvs."", "Viņam noteikti bijusi grūta bērnība", "Ne jau visi krokodili!", "Krokodilfobija apdraud demokrātiju".
Drošības uzlabošanai tiek piedāvāts Skansena apmeklētājiem izdalīt aproces ar uzrakstu "Nekod!"
 

Nepabeigtā dienasgrāmata