Nepabeigtā dienasgrāmata


23. Janvāris 2017

ejiet dirst @ 00:24

[info]intenormal:
maukas!!!
 

*** @ 00:20

[info]konstruktors:
Pag, pag. Kāpēc mēs cilvēkus vērtējam pēc viņu domām?
 

rase (kas bija, bet vairs nav) @ 23:55

[info]krishjaanis:
https://en.wikipedia.org/wiki/Race_(human_categorization)

No vikipēdijas šķirkļa netiku gudrs, bet man aptuveni radās sajūta, ka arī tur ir nonākuši līdz modernās rietumu akadēmijas kroņa atklājumam un universālajam skaidrojošajam, uz nobelu pretendējošajam principam, ka "x" (šajā gadījuma rase) visticamāk nemaz neeksistē. Redzi, triks jeb ideja ir vienkārša - jebkurš potenciāli aizskarošs, aizvainojošs vai neērts, kategorijas, robežas un nošķīrumus iezīmējošs koncepts ar reizēm nelāgu vēsturisko slavu nemaz neeksistē. Interesanti, kad šī pieeja attīstīsies tālāk dabaszinātnēs un matemātikā? Es nedaudz pat apjuku, jo atceros, ka savulaik, pirms desmit un vairāk gadiem, skolā ģeogrāfijā un bioloģijā rases mācījā kā kaut ko pašsaprotamu. Kā cilvēces intelektuālā kapacitāte un refleksijas dziļums pa šo laiku pieaudzis!

"Although still used in general contexts, race has often been replaced by less ambiguous and emotionally charged synonyms: populations, people(s), ethnic groups, or communities, depending on context."

Tas ir interesanti, jo rase nemaz neeksistē, bet rasisms gan, turklāt rasisms joprojām pieaugot un ir nopietna problēma gan Eiropā, gan ASV, kur 8 gadus valdījis "melnādains" (nu ko, laikam jāraksta pēdiņās) prezidents un jebkurā progresīvā un sociālo taisnīgumu izcīnošā medijā rases jautājums ir pacelts mesiāniskos augstumos.
 

. @ 00:03

[info]kini:
Mūzika: Jon Bellion - Maybe IDK
Tags: ,

brīvdienas ir beigušās un es esmu vēl vairāk piekususi kā no darba dienām, jo te vēl bonusā bija dejojami vēli, vēli vakari. nesen pirms gulētiešanas domāju par dejošanu, kāpēc tā esmu [atkal, joprojām] aizrāvusies. kaut ko kaut kur esmu darījusi šai jomā jau no kādu 7 gadu vecuma, bet vienmēr kaut kas pārtrūka, pirms kļuva nopietni. bet tā, ka ir nopietni un es varu a la profesionāli to darīt [vismaz kustēties tā], ir bijis tāds paralēlais sapnītis visu apzinīgo dzīvi, jo vienmēr ir labi sanācis. and that's it. uz turieni es šoreiz arī došos un nu jau galvā ir gana liels briedums, lai spētu uzņemties saistības pret sevi arī ilgtermiņā un sasniegt gribamo. damn, I feel good :)
 

22. Janvāris 2017

(bez virsraksta) @ 23:55

[info]_delusion_:
Bērniņš saka "mammiņa mīļa"
 

(bez virsraksta) @ 22:47

[info]mazeltov:
Izskatās, ka vissvarīgākais ziņās par Sieviešu gājienu bija tas, kuras slavenības tajā piedalījās.
Liels panākums!
 

bezgaliigs maigums @ 21:37

[info]methodrone:
mans jaunais hobijs buus peetiit, kaadas lietas var dariit ar sirds energjiju, un par to domaat, un par to runaat. esmu guvusi apstiprinaajumu, ka viss, ko cilveeki nedara deelj miilestiibas, bet deelj baileem, naida, dusmaam un tamliidziigi, ir totaala laika izshkjieshana. tas ir kaa aizziekjeet logu, caur kuru spiid patiesiibas un miilestiibas gaisma, ar melnu zanjkji. es apzinos, ka dziive un pasaule ir sarezhgjiita, bet miilestiiba un patiesiiba ir vienkaarsha, un mees visi no taas esam darinaati. es gribu peetiit:  

1) kas notiek, kad es (mans ego) pilniibaa padodos, let go and let god 
2) kaadas lietas caur pasauli un cilveekiem man paraada, pasaka, un pamudina dariit sveetais gars 
3) meegjinaat katru savu domu laist caur prizmu 'ko dariitu jeezus' kaa ideaals bodymind 
4) meegjinaat sajust citu cilveeku sirdis 
5) sniegt komfortu peec iespeejas vairaak cilveekiem, ko savaa celjaa satieku 
6) jebkad, kad juutos pazudusi, atkal humbly padoties sveetajam garam 
7) cik vien ir manaas speejaas, lietas dariit ar god's will = loving thought 
8) buut peec iespeejas atveertaakai cilveekiem, kas pie manis grib naakt, sniegt vinjiem tikai miiloshas domas un speeku 
9) buut uzmaniigai, lai es nekljuustu iedomiiga, tad ja tas notiek, atkal padoties un ljaut sveetajam garam mani uzvest atpakalj uz miilestiibas celja pie dieva 

"The politics of scorn and division can deliver votes, but cannot bring people together in a show of anything. Donald Trump’s crowd could not even fill his bleachers. Nigel Farage’s march on the supreme court was buried for lack of interest. Hope and solidarity literally have more energy, and this is an important thing to remember about human beings, even as that energy struggles to find its structural iteration. 

I wasn’t there to overthrow the results of the US election, or to persuade Trump’s supporters that they’d done a bad thing. I wasn’t there because I think that the Affordable Care Act will be saved by women, thousands of miles away, defending the right of each other to healthcare. I wasn’t there because I think my right to a world political stage where women aren’t debased for having pussies equates to a Saudi woman’s right to drive. I expect no concrete result, no change of heart, not even the smallest pause or restraint from our own prime minister, who wears a feminist T-shirt one minute and scuttles to the bidding of an open misogynist the next. I was there because, otherwise, how can we see one another? When we’re refracted through a political and media culture that treats cooperation as schmaltz, equality as passe, honesty as optional, and dissenters as raging weirdos, how other than by congregating can we believe that we’re not alone? Also, it is fun. I’d forgotten that about protests. “Protest” was never the right word: indeed, was wilfully wrong. It’s a celebration of love among strangers. To despise this, to try and tweet it into submission – you might as well throw an egg at a couple snogging on a bridge."
 

(bez virsraksta) @ 23:10

[info]kisswithafist:
man ir žēl savas vecās kaķenes. ar visu jauno iemītnieku situāciju viņa ir tik ļoti dabūjusi īso nūjas galu (labi, ja ignorēs, drīzāk uzbļaus, lai vācas malā, jo spalvas put pa gaisu), ka tagad pietiek viņu paglāstīt pāris reizes un viņa murrā stundu no vietas par katru uzmanības drusku, kas viņai tiek. bet ir visai skaidrs, ka šis kaķis šais mājās ir pēdējais.
 

*** @ 22:13

[info]konstruktors:
Mūzika: Billy Joel - We didn't start the fire!

Sūdīga matemātika aiziet!

Paņem četrus sev tuvus un, tavuprāt, viedus cilvēkus vecumā ap 25. Pieņem, ka viņus pazīsti un zini, kam viņi ir gājuši cauri. Pieņem, ka bumbierus var summēt ar fērenheita grādiem. Sasummē, iegūsti savu dzīves summāro viedumu. Stulbs esi tik un tā.
 

(bez virsraksta) @ 22:04

[info]krishjaanis:
“No war is over until the enemy says it’s over. We may think it over, we may declare it over, but in fact, the enemy gets a vote."
 

(bez virsraksta) @ 21:39

[info]f_g:
Lieliska svētdiena. Vispirms izčalojos ar vecākiem, tad Ivaru un bērniem
Beigās vēl brīnišķīgas izstādes Marka Rotko mākslas centrā!
Lieliska svētdiena!
Vien tas ceļš uz Rīgu pa tumsu -/+ 1 °C un nedaudz migla, un nedaudz smidzeklis... Bet viss beidzās labi un man bija lieliska nedēļas nogale ar ģimeni! ;)
 

(bez virsraksta) @ 20:41

[info]neraate:
Garastāvoklis:: smīnīgs

man ir Kvests. līdz vasarai jādabū jauns, labs, skaists peldkostīms. vai jāpārtaisa kāds no esošajiem tā, lai būtu skaists un labs un piesegtu nabu un to, kas ap to darās. man netraucē, es par to nepārdzīvoju, bet laikam drīz sākšu, jo visi dakteri ierauga, novaimanājas un tad staidzīgi saka ka tas jau nekas Tāds, tā ir tikai kosmētiska vaina. lūk, jums, body positivity. vaina jau tikai kosmētiska, tikai izlabot būtu lietotas mašīnas cenā kā Inteliģences Akadēmijas lekcijas laikā teicis Zaržeckis. it kā jau nekas, bet nav man tās lietotās mašīnas kuru sist gaisā. kas zin, varbūt saņemšos konsultācijai kādā estētiskās ķirurģijas klīnikā un pēc tam pa tiešo iešu uz tetovēšanas salonu pa visu vēderu uztetovēt, nezinu, Maļēviča kvadrātu, jo tā droši vien sanāktu lētāk
lol

tiešām varētu ņemt un atsvaidzināt kādu no saviem kopējajiem peldkostīmiem, bet doma par galarezultātu mani drusku bied, jo mani tā vien velk uz rišām, pērlītēm un vizuļiem un man mājās kāreiz ir neliels maišelis ar izejmateriāliem. kā lai zin, ka tiešām neuzcirtīšu tādu grezno no samta un tilla
 

(bez virsraksta) @ 20:26

[info]rkktzd:
savādāk nevar, jo tāda ir dzīve
 

garšīgā svētdiena @ 19:32

[info]zvaigznjustari:
Kamēr laboju lietišķajiem eksāmenu, J. izspieda biešu sulu un atnesa atspirdzinājumam
Novēmu zeķes, bikses, jauno zilo blūzi, poda malu, vannasistabas grīdu iespaidīgā areālā, turpat pakārtos rītasvārkus, tīros dvielīšus, puķu galdiņu...
Vēdinām samulsumu gatavojot Rahmaņinova mīļāko ēdienu, ceptus kartupeļus ar sīpoliņiem.
 

(bez virsraksta) @ 18:30

[info]saccharomyces:
Tags:

pēdējās naktis visu laiku ļoti spilgti sapņoju, un visu laiku tajos principā notiek kaut kas traks, trauksmains, biedējošs.

šonakt, piemēram, kaut kā nejauši biju piekritusi strādāt vides ministrijā, un tā rezultātā saņēmusi svētdienas rītā uz mājām piegādātu milzīgu kartona kasti ar "informāciju", kas jāapstrādā, pirms tūliņ uzsākt tur darbu (visu laiku sapnī raudāju par to, ka nesaprotu, kā atrisināšu problēmu, ka joprojām strādāju abās pašreizējās darba vietās, kā atradīšu kādu derīgu aizstājēju), kas sastāvēja no kāda dīvaina A2 formāta dokumenta no "lietuviešu kolēģes", kam bija jābūt paralēli angļu un lietuviešu valodās, bet tā vietā tas bija rakstīts pilnīgā džibrišā, un es neko, neko, neko nesapratu. apsvēru, ka varbūt esmu vienkārši sajukusi prātā, jo vai tad nu ministrija sūtītu tik kroplīgu dokumentu. tad vēl tur bija sapņa vides ministrijas ziemsvētku balles reklāmas plakāts, kurā bija norādīts, ka katram viesim uz to jāsagādā 111 eur vērta dāvana, bet viens no darbiniekiem izlozes kārta saņems ceļojumu 3000eur vērtībā, es nekur nevarēju atrast līgumu, nevarēju uzzināt, cik daudz man maksās vai arī cikos jābūīt darbā, zināju tikai, ka man tur jābūt jau pirmdien un es nevaru atteikt, jo šī ir iespēja, kas rodas tikai vienu reizi mūžā. kad pamodos, biju ļoti, ļoti laimīga, ka tas nebija pa īstam.

naktī no piektdienas uz sestdienu, savukārt, kāda teroristu organizācija sarīkoja uzbrukumu vietai, kurā atrados arī es, un nolaupīja pēc iespējas vairāk cilvēku, lai laboratorijā to ķermeņos audzētu kādu līdzekli pret sarkomu. es tiku iesēdināta mašīnā kopā ar kādu pusaugu meiteni, kas mēģināja man skaidrot, ka šis jau nav tik traki, tikai pieci gadi tavas dzīves - bet viņa nebija sapratusi, ka izaudzēto līdzekli no ķermeņa ekstrahējot, cilvēks mirst. kaut kāda iemesla pēc mums pa ceļam uz laboratoriju bija jānobrauc gar lidostu - laikam lai savāktu teroristu organizācijas līdera māti, kas no kaut kurienes bija atlidojusi. taču viņa māte neatbalstīja šo pasākumu, tādēļ apzināti izraisīja avāriju ar mašīnu, kurā sēdēju, tādējādi dodot man iespēju izbēgt. es zināju, ka, ja man izdodies tikt kādā lidmašīnā un doties uz ārzemēm (biju izdomājusi, ka lidošu uz londonu), es būšu no šī briesmīgā likteņa glābta. taču, kā jau sapņos, es nevarēju īpaši labi vai ātri paskriet - bet es tam atradu lielisku risinājumu, visapkārt bija daudz cilvēku, kā jau lidostā un tās teritorijā, un es stiepu tiem pretī roku, kuru viņi arī saņēma un mani pavilka uz savu pusi, tādējādi ļaujot kā palekties, un uz brīdi kustēties ātrāk. tā es lēkšoju no viena cilvēka pie otra, līdz kamēr nokļuvu lidostā.

nokļuvu rindā it kā uz izlidošanu, bet neredzēju nekādu izeju, tuvojoties tās galam. kad biju rindā pati pirmā, izrādījās, ka tur ir tikai neliels kamīns un tā priekšā čupiņa vēstuļu. aiz manis rindā bija pāris attāli pazīstami cilvēki, redzēju, ka pūlī tālu ir iejukuši daži teroristi un mani meklē. paņēmu vēstules, domājot, ka varbūt tajās būs kādas norādes, redzēju, ka vienu no tām rakstījusi mana IM kolēģe ilze, bet kāds no pazīstamajiem man uzliedza, ka šīs lietas jāatstāj pagātnē, un iemeta kamīnā. tad man paskaidroja, ka tur esot eja, un parādīja, ka siena patiesībā ir gatavota no cieši kopā saliktiem mīksta, sūklim līdzīga materiāla sloksnēm, kuras var tā kā paplest, izveidojot eju, pa kuru var līst. zināju, ka teroristi tuvojas, tādēļ daudz nedomājot metos ejā un līdu uz priekšu, taču sūkļi nespēja noturēt manu svaru, es sāku slīdēt tiem cauri uz leju, un attapos atkal lidostas uzgaidāmajā zālē, turpat, kur biju pašā sākumā. un tur mani sagaidīja pats teroristu organizācijas līderis, kurš bija donalds saterlends (https://en.wikipedia.org/wiki/Donald_Sutherland).

taču viņš bija mainījies uz labo pusi un izlēmis, ka kaut kas šajā nav pareizi, tādēļ gribēja palīdzēt man izglābties. viņš man iedeva mapi, nokia 3310 un kaut ko, kas izskatījās pēc pases/lidmašīnas biļetes, un teica, lai skrienu. es skrēju arī, pie cilvēka, kas izskatījās kā uz izeju laidējs, viņš apskatīja manu dokumentu, atdeva atpakaļ, un ielaida pa durvīm, pa kurām es nonācu pelēkā betona kāpņutelpā, kas bija diezgan tāda noplukusi, šādi tādi uzraksti uz sienām, skrēju augšā pa kāpnēm, ne par ko nedomājot, tad vienā stāvā iegāju pa durvīm, un nonācu diezgan blīvi cilvēkiem pildītā telpā, daudz mājīgākā, vēl gaiteņi, zāles utt, kā jau lidostās mēdz būt. nolēmu apskatīties savā biļetē, uz kurieni man jādodas, taču izrādijās, ka tas "dokuments", kas man iedots, ir nevis biļete, bet gan kāda veikala reklāmlapiņa, uz kuras ir kāds kodēts vēstījums, kas reklamē iespēju konkursā laimēt lidojumu. sapratu, ka laikam ar šo lapiņu dabūšu biļeti, bet nezināju, kur veikals atrodas. jautāju apkārt esošajiem cilvēkiem, bet viņi visi runāja franciski. es viņiem teicu, ka nerunāju franciski tik labi, lai saprastu visus viņu skaidrojumus, lai vienkārši pasaka man, kurā stāvā ir šis veikals. veikals atradās piektajā stāvā, bet, kad jautāju, kurā stāvā esmu es, izrādījās, ka savā izmisumā esmu uzskrējusi līdz pat desmitajam stāvam. gāju atpakaļ uz pelēko gaiteni un kāpu lejā, bet tikmēr tajā tremjtelpā bija parādījušies teroristi, un man nācās divus stāvus zemāk atkal iesprukt stāva gaitenī. tur ienākot, izmisīgi domāju, cik ļoti man nepieciešama palīdzība, un tad no kādas telpas iznāca sieviete ar sprogainiem matiem, kas turēja galvu rokās saķērusi un pie sevis murmināja pilnīgi visas manas domas. es sapratu, ka viņa ir supervaronis, kas man palīdzēs, un skrēju viņai klāt. mēs iegājām viņas kabinetā, viņas vārdu neatceros, bet zinu, ka tajā bija burty "w" un "y", un viņa man iedeva jaunu apģērbu - īsus, zaļus šortiņus un gliteru krekliņu. es teicu, ka man šis apģērbs šķiet pārlieku uzmanību piesaistošs, un varbūt viņai ir kas cits - tad dabūju zemes toņu jumpsuit. viņa teica, ka palīdzēs man izbēgt, norādīja uz logu un teica, ka jādodas pa to uz priekšu un tad pa kreisi. es atvēru logu, bet tur nekā nebija, tikai koki apkārt ēkai un mēs astotajā stāvā. nolēmu viņai uzticēties un vienkārši lecu uz koku, un man izdevās tajā arī piezemēties, tad pakāpeniski lēkājot pa kokiem nonākt zemē, kur atkal satiku supervaroni, kura izskatījās pārbijusies un teica, ka "i fucked up, they're everywhere, they're going to get us", bet apkārt neviena nebija. bija jau pienācis vakars un bija ļoti tumšs, taču es uzticējos savai redzei un pieņēmu, ka varbūt vienkārši esmu kļūdījusies, un viņa ir nevis supervaronis, bet traka.

devos iekšā ēkā pa pirmajām durvīm, ko varēju atrast, bet nonācu iekšpagalmā, kur atradās bārs un cilvēki ballējās maigu, dzeltenīgu kokos sakārtu gaismiņu pavēnī. panikaini centos atrast ieeju pašā lidostā, un ieraudzīju ansambļa biedrenes L draugu K, kas mani atpazina ļoti pārsteigts - jo zināja, ka mani nolaupījusi teroristu organizācija. viņš teica, ka palīdzēs man nokļūt tur, kur man jābūt, un veda uz lidostas ieeju, tikmēr pa ceļam saradās visi mani ansambļa biedri glītos kostīmos un mēs nonācām zālē, kurā uzstājās kāds koris, un notika kāds vokālais konkurss. biedri man paziņoja, ka tagad mēs šai konkursā piedalīsimies un uzvarēsim, jo galvenā balva ir lidojums mums visiem kopā uz ņujorku, kur es arī būtu drošībā. pamodos, kad mums bija jāiet uz skatuves.
 

(bez virsraksta) @ 18:42

[info]neraate:
jau nedēļu un divas dienas podiņmācība ir aizgājusi. tasir es skaitu ka ir aizgājusi, jo viss notiek ar ļoti lielu prieku un entuziasmu: pats novelk bikses, pats pasaka 'ai, ai, ai malacis!', pats aiznes un izlej podā, pats saslauka, ja kas nolijis garām, pats aiznes podiņu atpakaļ. tik vien ka jānomazgā rokas ar ziepēm un jāuzvelk bikses un bikšeles. pa lielam gan vēl podā nekas nenotiek, bet tur laikam cilvēks nesaprot kā tas jādara: būs jāiet ciemos pie kāda lielāka bērna tieši ar šādu mērķi. diendusā, naktī un pastaigā ejot, protams, jāliek pamperis. bet ats jau ir mazākais
ja nebūtu tik ļoti piekususi, sajūsmē lektu pa gaisu
 

(bez virsraksta) @ 17:48

[info]zazis:
Lai labi sokas Rīgas un tās sadarbības pilsētas - Ventspils darbi!

Mans prieks ir aizvien lielāks.

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/riga-sola-450-kabatu-lielo-ielu-malas-svesiem-grutak-bus-braukt-iekspagalma.a220184/
 

(bez virsraksta) @ 21:46

[info]penny_lane:
Tags:

ierakstīšu arī te. jocīgi, kā mainās perspektīva, mainoties... well... perspektīvai. nebijis manis vjetnamā, skatoties apocalypse now, nekad neaizdomātos par to, vai tādas ciltis un "mežonīgums" maz raksturīgs vjetnamai vai pa taisno izķerts no heart of darkness, neaizdomātos par mazajiem fona vjetnamiešiem (nez, viņi visi patiesībā filipīnieši?), kuriem piemīt tāds kviecošs primitīvisms, kuriem visā filmā, šķiet, nav neviena teksta, kuriem filmā vispār nav īpašas nozīmes, un arī par to, ka tas, kas 1902. gadā būtu piedodams domāšanā, ir daudz apšaubāmāks 1979. gadā, un pavisam traks 17. gadā, tomēr cilvēki droši vien to tā nebūt neizjūt.

vjetnamiešiem riebjas tā filma. kas, protams, ļoti saprotami. taču sākumā varētu padomāt pavirši- a bet kāpēc, viņa taču parāda baltā cilvēka cūcību un nepārākumu, bet -bulšit - viņa kā reiz parāda to, ka baltais cilvēks tic, ka viņa cūcīgums un viņa ciešanas ir īpašākas, smalkākas un sarežģītākas.

tā ir mana ceļošanas īpatnība, mani absolūti neinteresē redzēt, mani interesē saprast. tā tas vienmēr bijis, tāpēc es emirātos vēlajos padsmit nešaubīgi esmu gājusi līdzi visādiem tolaik aizdomīgiem tipiņiem vārdā muhamedi, tāpēc es parīzē sēdēju ar bezpajumtniekiem pie sanmartēna kanāla un kurināju ugunskurus, tāpēc es nekad neesmu izvēlējusies nesarunāties, bet esmu izvēlējusies neiet iekšā tadžmahalā, neaizbraukt līdz piramīdām, jo tā bija jauka diena lasīšanai, un tamlīdzīgi.

šis kino tūrisms ir īpaši interesants, it sevišķi, ja filma skatās no ierastā lenķīša, bet tu skaties graustu miljonāru mumbajā un diezgan konkrēti sāc tvert, kas nav lāgā.

atgriežoties pie apokalipses. tas ir maigi neērts un maigi iedomīgs lenķis, par kuru atkal var domāt vairākos slāņos. jo arī man piemīt sajūta, ka "es zinu labāk".

kuš, es sev saku. tu neredzi plašāku bildi kā citi. tu redzi citādāku bildi. kuš.
 

(bez virsraksta) @ 16:04

[info]ulvs:
Es esmu deģenerāts.
 

(bez virsraksta) @ 15:56

[info]kjiimikjis:
Tags:

Diezgan kaitinoši ir, meklējot savienojuma sintēzes ceļus, atrast publikāciju iz sērijas "mēs pabarojām kaut kādas baktērijas ar asfaltu un diazometānu (hiperbola neliela, un tikai asfalta aspektā, starp citu), un viena no n-padsmit lietām, ko šīs izdirsa nosprāgstot, ir tas, ko tev vajag".
 

janvāris @ 15:15

[info]inese_tk:
Tags:

es šonedēļ sēdēju teātra pīpētavā, skatījos uz izdrupušo un saplaisājušo sienu un domāju, ka sen nav redzēta Maija Apine. šīs sienas remontu brīvprātīgi un smiedamās bija uzņēmusies tieši viņa. vakar no rīta pienāca ziņa, ka viņas vairs nav. ar viņu bija viegli un jauki strādāt, viņa bija silta, draudzīga un uzmanīga, bet nekad neatstāja sajūta, ka lielākā daļa viņas vienmēr ir kaut kur citur.



https://www.facebook.com/jaunais.rigasteatris/posts/1549154448432494:0
 

(bez virsraksta) @ 15:28

[info]krishjaanis:
Saukļu tulkojumi - http://townhall.com/columnists/johnhawkins/2017/01/21/the-liberal-translation-guide-20-translations-of-things-that-liberals-say-n2274756

"Fascist” -- People who want to cut spending, abide by the Constitution and get the government off your back.

Angry, white male” – A white guy who votes Republican.

"The American Flag” -- A symbol of oppression waved by ignorant, bucktoothed hillbillies dumb enough to think that this is a great place to live.

"Jesus” -- Someone who is completely irrelevant to any and all political matters unless you’re claiming He would definitely support gay marriage or abortion.
 

(bez virsraksta) @ 14:23

[info]bozena:
Meklējot vajadzīgus papīrus, uzdūros saviem diplomiem un atzīmju lapām. Es esmu noklausījusies kursu Ievads psihoanalīzē! OMFG! Pirmā kursa duraciņiem. Psihoanalīzē! Jā, atceros, nāca tāds pajoliņš, nebija neinteresanti. Deviņdesmitie gadi bija visnotaļīgi visu iespēju laiks.
Kultūras vēstures pasniedzējs mūs nicināja, kā visus dabaszinību, tehniskos un fizmatu studentus, jo mēs nebijām kultūras cilvēki. Vēlāk uzzinājām, ka rokas viņš allaž turēja sadotas uz vēdera, lai mēs, varžu griezēji, viņam neatņemtu enerģiju.
Filosofijas pasniedzējs bija ārkārtīgi interesants uz harizmātisks, bet viņa priekšmetā man galīgi nevedās, un es tiku cauri tikai tāpēc, ka biju lasījusi Kamī.
Toties esmu piedzīvojusi 5 dažādas ķīmijas; ķīmijas pasniedzēji arī nebija par mums augstās domās, jo mēs nebijām ķīmiķi. Pavisam nejauši atklāju, ka dusmīgākais, bet foršākais ķīmijas pasniedzējs pie viena bija arī luterāņu mācītājs vēl padomju laikos. Tad tāpēc viņam visi šie " ...un tie pirmie būs tie pēdējie, un tie pēdējie būs tie pirmie..." un "Meklējiet rakstos!"
Vārdu sakot atcerējos, sadomājos, un mazohistiski sagribējās vēl kaut ko pamācīties.
Upd. Latvijas vēstures pasniedzējs bija alkoholiķis. Žēl, jo visādi citādi lekcijas bija ok, vienīgi peregāru pirmajās rindās varēja just. Eksāmenā viņš izmeta divas trešdaļas kursa, kas bija zīme, ka pārlikt jāiet ar polšu.
Viena meitene aiznesa laboratorijas spirtu burciņā. Pasniedzējs bija ļoti gandarīts.
 

Sagrābstīts twiterī @ 14:22

[info]porcupine:

The besis iekrita tevī.
 

(bez virsraksta) @ 18:36

[info]penny_lane:
ak vai, es tikko sapratu, ka nav "he's looking at you, kid", bet ir "here's looking at you, kid". pārlasīšanās dzīves garumā.
 

(bez virsraksta) @ 13:27

[info]fermenta:
Tags:

Dziesmu krājumam pievienojas angļu alfabēts.
 

rases jautājums (Čikāga) @ 13:05

[info]krishjaanis:
Esmu ievērojis un dzīves empīriskā pieredze man rāda, ka melnādainās rases pārstāvji skrien ātrāk par baltās rases pārstāvjiem un labāk spēlē basketbolu. (Meitenes mēdz teikt, ka melnādainie labāk dejo un viņiem ir izteiktāka ritma izjūta. ) Ne velti to, t.i., sportā novērtē arī dažādas Eiropas nacionālo valstu komandas vai noteiktu individuālo sporta veidu izlases, piemēram, Francijas vai Holandes. Tas ir saprotami, performance un spējas pāri visam, šajā gadījumā melnādaino r a s e s pārstāvju konkrētas jomas spējas pēc vidējā statistiskā vairāk pārspēj baltās rases pārstāvju performanci noteiktā jomā. Ļoti jauki, man prieks, ka melnādainajiem tik labi izdodas!

Taču tiklīdz es paceltu jautājumu par baltās rases salīdzinošajām spējām un performanci, mani nosauktu par rasistu un uzliktu publiskā diskursa anatēmu uz mūžu. Ko lai saka, white man's burden..
 

(bez virsraksta) @ 12:52

[info]vilibaldis:
Ha, telefons pēc pārvākšanās uz citu operātoru daļu nummuru dubultojis, bet citus vienkārši pazaudējis, pie kam pazaudējis lietotākos. Tā kā, ja kāds zvana lūgums neapvainoties, kad prasu _ kas tu tāds?.
 

(bez virsraksta) @ 12:36

[info]ulvs:
Kukaiņi ir tik faking kruti. Tā lapsene ir totāls psihotropais aģents.
 

roku darbi - adīt par pežām, dejot par mieru @ 11:09

[info]heda:
Lūdzu, lūdzu pasakiet, ka vēl neesmu pamodusies, un šis pusiju cepuru projekts ir tikai smieklīgs sapnis vai falšā ziņa.

https://www.pussyhatproject.com/
 

ego-tripa gājiens @ 11:42

[info]rubija:
Ciklēšanās uz viena dzimuma problēmām, wow, cik netipiski laikmetīgajam feminismam. 



 

G5 @ 11:32

[info]dunduks:
Tags:

Kā gāja fināla otrajā daļā varēs dzirdēt šodien LR1 14:05 vai drīz pēc tam arī arhīvā.
 

KINO: Apocalypse Now @ 15:57

[info]black_data:
Tags:

Ir mazliet īpatnēji Vjetnamā skatīties Apocalypse Now, lai arī filmai ir ļoti pastiprināts sakars ar pašu Vjetnamu. Īpašs līdzpārdzīvojums ir epizodē, kad "ļoti nogurušajam" Šīna varonim mēģina iebarot rīsus. Šī īpašā baltā cilvēka sajūta par rīsiem atnāk pie tevis pēc zināma laika, atrodoties šeit.

Taču stāsts par filmas tapšanu, šķiet, ir interesantāks par pašu filmu. Šķiet, slikto zēnu aura ap šo filmu ir galvenais tās veiksmes stāsts.
 

(bez virsraksta) @ 15:53

[info]penny_lane:
-ko tu dari?
-dusmojos.
-par ko?
-es biju tviterī, palasīju šausmīgi asprātīgos komentārus par sieviešu gājienu.
-neej tviterī.
-bet es gribu strīdēties!
-tu zini, ka nav jēgas. nevienu tur tāpat neinteresē pretējās puses argumenti, interesē tikai asprātīgākie veidi, kā norādīt, ka kādam citam nav taisnība.
-un tas vēl ir tikai labais tviteris!
-kas ir labais tviteris?
-burbuļtviteris. nosacīti saprātīgie cilvēki.
-vienkārši neej tviterī.
-labi, es iešu dzīvot tālāk burbulī un skatīšos feministu televīziju.
-nu, lūk!


taču runājot par svarīgo, ja es turpināšu būt slima un mierinājumam iekšu klepošanas ārā starplaikos ēst saldumus, es drīz būšu īsta feministe, jo īsta feministe ir resna feministe, to mēs visi zinām, un, ja mēs to nezinām, tad edijs majors tviterī to ir gatavs mums pavēstīt. toč laikam nevajag iet tviterī. man jau tagad der bikses, kas neder d. viņš visu laiku atkārto "gurni", bet es zinu, ka tie nav gurni, tās noteikti ir manas pasaules beigas.
 

(bez virsraksta) @ 10:04

[info]bozena:
Jūtu ar dibena vaigiem un kaut kādiem apzarnu muskuļiem, ka fizio vingrošana (ārstnieciskā vingrošana grupās, nu ziniet tak, kā veciem ļaudīm droši vien, kas gan tur tāāds) mums vakar bijusi pie Artūra, dižākā no Dižajiem.
 

(bez virsraksta) @ 14:03

[info]penny_lane:
vakar piepūtu 140 balonus, šodien sāp vaigu muskuļi. es nemaz nezināju, ka tādi ir.
 

(bez virsraksta) @ 08:22

[info]iokaste:
audzēju matus un tie ir tajā ševeļuras stadijā, kad vairs nav īsi, bet aiz ausīm vēl nevar aizbāzt. risinājums - cepurīte visu laiku.
par to sieviešu maršu.
prieks par sabiedriskām aktivitātēm, bet neredzēju nevienu plakātu pret alkoholismu, kas ir liela sieviešu problēma. ne jau, ka dāmas dzer, bet tieši viņas no tā cieš. mātes, sievas.. junaited, teik ouver!
 

Par formu un par būtību @ 01:51

[info]pinjons, posting in [info]norakstiits:
"Būtu briesmīgi, ja mēs piedzīvotu vēl vienu fizisku okupāciju no Krievijas puses. Bet tikpat briesmīgi būtu, ja mūsu paši bāleliņi padarītu šo vietu par miniatūru Krieviju ar tās kroplajām pseidovērtībām, un vienīgā atšķirība būtu latviešu valoda kā valsts valoda."

krii
 

. @ 01:21

[info]kini:
Mūzika: Jon Bellion - All Time Low

foršs bīts dziesmai un tas tekstiņš 'I've been trying to fix my pride but that shit's broken'. nejūtos gan related ar to, vecums vairs nav tas, bet kādreiz dzīvē noteikti bijis un vienkārši skaisti skan. miegam.
 

janvāris @ 00:51

[info]inese_tk:
Tags:

man šodien visu dienu liekas, ka manī notiek kaut kāds liels un dziļš domāšanas process, kurā man pašai nav atļauts piedalīties un iesaistīties. nu, ja iztēlojas, ka es esmu telpa, tad tajā telpā esmu apzinātā es un kaut kāda aizslēgta kaste, kurā nepārprotami kaut kas procesējas. mani moka ziņkāre un ir arī drusku bailīgi.
(es ceru, ka tā kaste vienkārši neuzsprāgs)
 

Nepabeigtā dienasgrāmata