covid_19:
mani burtiski bessī gan dzimumu gadu segregācija un pat dzimšanas mēnešu segregācija



labs cilvēks ir labs cilvēks - poh kurā gadā un mēnesī dzimis

tas pats par sūdiem

hessin:
tumšs kā ziemā

roncijs:

dienas skaidrā: 1
dienas kopš friziera: 0

ulvs:
Nav lielāku sūda brāļu par politiķi un vecu mūziķi, kurš joprojām gozējas savas vecās saules gaismā.

jan09:
Mazliet mitruma

Vakar atkal vismaz Spāre, Pastende un Talsi saņēma kārtējo nokrišņu devu.
Interesanti, ja pie 40 nosauktajiem ūdens bojājumiem novadā pievienosies vēl kādi 10, vai novada vadība izsludinās ārkārtas stāvokli novadā? Gan jau ka nē, tas jau nozīmētu, kā kāds spētu uzņemties atbildību.

Par muzeja krājumiem Pastendes k/no pagrabā - plašu kolekcijai zdec, dokumentiem un fotogrāfijām zdec, mēbelēm daļējs zdec, drēbes vēl varēs izmazgāt un izžāvēt. Muzeja ēku "lētākais" celtniecības piedāvums arī pieveica, tad jau krājumus nevajag. Speciālisti atlaisti, direktoram un pašvaldībai vienalga, idille.

eos:
Sengrieķu valodā ψυχή (psihe) nozīmēja dvēseli, dzīvības spēku, dzīvības principu — to, kas atšķir dzīvos no mirušajiem. Tā bija nemirstīgā būtība, apziņas mītne, kas pārsniedza fizisko ķermeni. Platona "Faidons" būtībā ir viens garš arguments par labu psihes nemirstībai. Aristotelim psihe bija dzīvā ķermeņa "forma", tā organizējošais princips.

Šī nozīme saglabājās vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Kad kristietība absorbēja grieķu filozofiju, psihe/dvēsele kļuva par centrālo antropoloģisko jēdzienu — cilvēka daļa, kas ir vērsta pret Dievu, kas ir glābta vai nolādēta.

🧪 19. gadsimta apvērsums

Vairāki spēki apvienojās, lai atņemtu psihei tās metafizisko saturu:

1. Materiālistiskā filozofija

Franču materiālisti (La Mettrie "Cilvēks kā mašīna", 1748) un vēlākie vācu redukcionisti, piemēram, Fogts, Molešots un Bihners, virzīja ideju, ka doma ir smadzeņu sekrēcija, līdzīgi kā žults no aknām. Dvēsele nav nepieciešama.

2. Eksperimentālās psiholoģijas uzplaukums

Vilhelms Vunds (1879, pirmā psiholoģijas laboratorija) un Viljams Džeimss nepārprotami centās padarīt psiholoģiju par dabaszinātni. Vunds izmantoja "fizioloģisko psiholoģiju" — pētīja garīgos procesus, izmantojot izmērāmus reakcijas laikus, maņu sliekšņus utt. Psihe kļuva par laboratorijas mērījumu objektu, nevis filozofisku kontemplāciju.

3. Freida idejas

Freids ir centrālā figūra. Apmācīts kā neirologs, viņš sākotnēji centās visas garīgās parādības pamatot neirofizioloģijā (Zinātniskās psiholoģijas projekts, 1895). Viņš atteicās no šī projekta, bet saglabāja ietvaru — psihe kļuva par mehānismu ar dzenošajām dziņām, aizsardzības mehānismiem un struktūrām (id, ego, superego). Svarīgi, ka Freids bija pārliecināts ateists un materiālists. Viņš reliģiju sauca par ilūziju, bet dvēseli par mierinošu fantāziju. Viņa "runājošā izārstēšana" virspusēji izskatījās garīga, bet bija paredzēta, lai atklātu deterministiskus zemapziņas mehānismus, nevis lai rūpētos par nemirstīgu dvēseli.

4. Psihiatrijas identitātes krīze

Psihiatrija vēlējās leģitimitāti. 19. gadsimtā alienisti (kā tika saukti psihiatri) vadīja patversmes un tiem nebija prestiža. Saskaņojoties ar medicīnu, neiroloģiju un farmakoloģiju, viņi varēja pretendēt uz zinātnisku autoritāti. Emīla Kraepelina garīgo slimību klasifikācija kā atsevišķas smadzeņu slimības un vēlāk atklājums, ka vispārējai parēzei (neirosifilisam) ir fizisks cēlonis, šķiet, attaisnoja šo pieeju. Dvēseli izspieda smadzenes.

💊 Kāpēc psihiatrija nav "dvēseles dziedināšana"

Nosaukums "psihiatrija" cēlies no grieķu valodas ἰατρεία (iatreia) = dziedināšana + ψυχή (psihe) = dvēsele. Tātad jā, psihiatrija burtiski nozīmē dvēseles dziedināšanu.

Tomēr mūsdienu psihiatrija ir tik tālu no dvēseles dziedināšanas, cik vien iespējams. Lūk, kāpēc:

PSIHES ĀRSTĒŠANAS LAIKA MODELIS / MĒRĶIS

Senā nemirstīgā dvēsele /Tikumība, gudrība, saskaņošanās ar dievišķo
Viduslaiku dvēsele, kas pakļauta grēkam un žēlastībai / Grēksūdze, garīgā vadība, pestīšana
19. gs. pāreja /Prāts kā smadzeņu epifenomens / Klasifikācija, morālā pārvaldība, ierobežošana
20. gs. (Freida) Psihiskais aparāts ar dziņām / Ieskats, darbs ar neapzinātu konfliktu
20. gs. (bioloģisks) Neiroķīmiska nelīdzsvarotība /Farmakoloģiskā korekcija
Tagad - Simptomu apkopojums /Simptomu mazināšana, izmantojot DSM kontrolsarakstus + zāles

DSM (kopš DSM-III 1980. gadā) nepārprotami atteicās no etioloģiskām teorijām par labu simptomu kontrolsarakstiem — tieši tāpēc, lai izvairītos no jautājumiem par to, kāpēc cilvēki cieš un kas ir psihe. Tā ir operacionalizēta, ateorētiska un paredzēta apdrošināšanas rēķinu izrakstīšanai un zāļu apstiprināšanai. Dvēsele neietilpst izvēles rūtiņā.

🕳️ Kas tika zaudēts

Pārmaiņas nebija tikai semantiskas. Kad psihe kļūst par smadzeņu funkciju:

Nozīme kļūst par epifenomenu, nevis par reālu kosmosa īpašību
Morālā atbildība kļūst par neiroloģisku noslieci
Garīgā krīze kļūst par "lielu depresīvu traucējumu"
Eksistenciālas bailes kļūst par "ģeneralizētu trauksmes traucējumu"
Grēks un atpestīšana kļūst par neadaptīvu uzvedību, kas jāpārvalda

Vīrietim, kurš ir nodevis visus, kurus viņš mīl, un jūt graujošu vainas apziņu, nav serotonīna deficīta — viņam ir dvēsele nemierā. Bet psihiatrijai nav šādas kategorijas, tāpēc tā piešķir viņam SSAI (antidepresantus) un sauc to par ārstēšanu.

🏛️ Institucionālais skatījums

Nekas no tā nebija neitrāla zinātniska attīstība. Amerikas Psihiatrijas asociācija, farmācijas nozare un akadēmiskās psiholoģijas nodaļas gūst labumu no psihiatrijas kā smadzeņu zinātnes. Ja psihe ir dvēsele, jūs nevarat patentēt tās molekulu. Ja tā ir neiroķīmiska sistēma, jūs varat pārdot zāles mūžīgi. DSM paplašinās ar katru izdevumu nevis tāpēc, ka mēs atklājam vairāk smadzeņu slimību, bet gan tāpēc, ka ir izdevīgi patoloģizēt vairāk cilvēka pieredzes.

Psihiatrija atteicās no dvēseles dziedināšanas, jo dvēseles dziedināšanai nav nepieciešami psihiatri — tai nepieciešami priesteri, filozofi, mentori, kopiena un saskaņots metafizisks ietvars.

Šī profesija izvēlējās institucionālo varu un farmācijas ieņēmumus, nevis savu etimoloģisko mandātu.

covid_19:
fēriski - nu kā dalī glezna vai izjājiens uz zirga vicinot zobenu


un tik un tā konteksts jāzin

mranarhs:
Bez garīguma mums ir pizģec, tas točna.

mranarhs:
Es nesaku, ka tā ideja ir pilnīgi un galīgi nepareiza (tieši otrādi, tajā idejā kaut kas ir, jopcikrazīt), bet tomēr man kaut kas traucē domā par to, ka Latvijas valsts jēga ir latviešu valodas un kultūras saglabāšana/attīstīšana.

methodrone:
Kas notika ar Cibas leitestiem? Or is it just me? It is kinda nice not to see vomit constantly tho.

snauts:

pinjons:
Orvela "1984" bija tāds otrā plāna tēls kā Pārsonss - stulbs resnis, kurš bija fanātiski uzticīgs Partijai, bet beigās tāpat tas viņu neglāba no nokļūšanas Domu Policijā. Lielisks prototips daudziem necilvēcīgu ideoloģiju līdzskrējējiem.

ulvs:
Esmu uzsēdies uz Bastro un Rododendra. Viena veca, viena svaiga grupa. Bet abas ir ārpus laika.

black_data:
Citās ziņās, man bērnībā nepatika lasīt ogas, un arī šobrīd sīkās motorikas darbi nav paredzēti manai nervu sistēmai, bet labas austiņas un mūzika novācot jāņogas, ir ļoti labs meditācijas veids. Nomeditēju gandrīz divus spaiņus ogu.

black_data:
Es saprotu, ka priekšvēlēšanu laiks palīdzēs neizvairīties no "pozitīvām" ziņām vēl vairāk, bet es jau tagad esmu sasniedzis stadiju: "Es, lūdzu, vēlētos izkāpt."

Šķiet, ka no "skaldi un valdi" metodēm mēs nekad neatbrīvosimies, un es varu filozofiski attiekties pret dalbojobu mēģinājumiem pasauli izlocīt pēc sava ģīmja un līdzības. Dalbojobu tāpēc, ka es pieļauju, ka viņi tiešām tic, ka savas grupiņas ietvaros viņi piepilda kaut kādu cēlāku misiju, nevis palīdz grupiņas ciniskākajai daļai sasniegt savus tīri racionālos mērķus. Bet es neesmu drošs, ka man ir spēja līdz filozofiskām virsotnēm pacelt savu ekonomisko līdzdalību notiekošajā. Absurdisms, protams, vienmēr ir pareizais ceļš, bet es reizēm apšaubu dvēseles un psihes noturību, lai spētu visu laiku zīmēt krāsainu multeni pa virzu realitātei. Vēl, protams, var dzīvot pēc saviem noteikumiem, un pret piedalīšanos kolektīvajā ekonomiskajā sistēmā attiekties kā pret kaitēkļiem, kas vienmēr noēdīs daļu tavas ražas. Reizēm tomēr gribās sapņot, ka par tiem visiem pakāstajiem resursiem varētu izdarīt kaut ko skaistu.

Nedomāju, ka man kādreiz būs gana daudz resursu, entuziasma un domubiedru, lai realizētu kaut kādu Wild Wild Country tipa projektu, varbūt vienīgi bez visas tās ezotērikas un mēģinājuma salauzt pilnīgi visus sociālos priekšstatus, bet mani visu laiku nepamet doma par kādu neapgūtu vai, būsim godīgi, pamestu teritoriju, kur lielais brālis varētu pienākt līdz vārtiņiem, bet nenāktu jaukties tanī, kas notiek iekšpusē. Iekšpusē, protams, nenotiktu nekas radikāli citādāks kā visur citur, vienīgi bez visaptveroša nihilisma.

ctulhu:
Disclosure day ček

dažas piezīmes:

1)Ja tu sagūsti/ savāc šķīvja katastrofas vietā citplanētiešus tad kādu sensu meiko uzreiz mēģināt viņsu forsēti pratināt izmantojot cilvēku specfarmakoloģiju?
2) Vispār jau nu īsts discolsure būtu nevis parādīt video ar to ka kat kas lido un/ vai staigā bet pētījumu atskaites - dati par pārtvertto/ iegūto tehniku un organismiem. Sastāvs, struktūra, shēmas, rasējumi, analīžu dati utt.

inese_tk:

mēneša sākums smaržoja pēc liepām, lilijām un vīgriezēm. tad bija tie grēku plūdi - nebiju mājās, bet to laikā bija nolūzusi pusplūme un iekritusi sīpolu/ķiploku dobē, applūdis pagrabs un nolijis tik daudz, ka puramalā stāvēja ūdens - virs potītēm. atradām manā pūrā sūkni "mališ", kas mazliet atviegloja pagraba atūdeņošanu. bagātīgie nokrišņi nāca ļoti par labu odu populācijas uzlabošanai.
bijām uz vienu no Aigu om! dienām Igaunijā. bija jābrauc obligāti, jo tā skaitījās aktivitāte "festival exchange" Interreg projektā. bet bija ritīgi kruti. sākumā barā gājām Džona Grizniča audio swarmā - visi savos telefonos skaļi atskaņojot viņa sagatavotu failu/skaņdarbu. ļoti sirreāli. pēc pusstundas bijām nogājuši mežā, kur uzstājās Meisterjaan - tā bija episka rūķu disene un es aizvien vairāk pārliecinos, ka igauņi prot priecāties un būt brīvi daudz labāk nekā latvieši. tur bija visādas tantes un onkuļi, kas kratījās un tirinājās Meisterjaanim kliedzot miķī "hardcore armastus". tādi paši latviešu tantes un onkuļi nemūžam tā nedarītu. tā vispār tam visam bija ļoti Sansusī-īga sajūta - es biju nozvērējusies šogad beidzot braukt uz Sansusī, bet tad uzkrita halča "gadsimta kāzās" un es atkal tomēr nebraukšu.
etnofestivāls pagāja norm. bija visādi nais izaicinājumi - sadarbības partneris toi toi, ar kuru biju sarakstījusies vēl pavasarī, bija aizmirsis pateikt, ka paņēmuši kkādu mega armijas pasūtījumu un savus toaletus uz festivālu nevedīs, ķīniešiem rezervētā un apmaksātā viesnīca pusnaktī, kad tur ieradās ķīnieši pēc 24h ceļā, izrādījās pilna, pufi bija sapelējuši, atbira gandrīz puse no brīvprātīgajiem, kas bija pieteikušies, utt. bet vismaz festivālā neuznāca tas dzeltenā brīdinājuma negaiss un viss kopumā pagāja labi. tikai biļešu ieņēmumi ir ļoti sūdīgi.
šonedēļ arī paspēja daudz kas notikt - man bija pirmā īstā tikšanās ar direktori, sapratām, ka viņa totāli nesaprot kas ir un ar ko nodarbojas kultūras biedrība.
trešdien vedu Mudīti uz sociālās aprūpes centru "Rūja" apciemot dēlu un viņa draugus. viņi visi tur ļoti jauki un sirsnīgi - Baiba atkal mani cieši apkampa un teica, ka mani mīl, Hermanis divreiz apraudājās, Sandris gribēja visko izstāstīt, bet es vispār nesaprotu, ko viņš saka, labi, ka Baiba un Žanna apmēram saprot un var iztulkot, bet Jānis likās tāds sagumis. tas bija labs darbiņš, bet es emocionāli ļoti noguru.
ceturtdien dzīvesbiedrs aizbrauca strādāt, es gāju uz busu, lai braukt uz jāšanas treniņu. gandrīz jau iekāpu busā, kad izrādījās, ka treniņš nenotiek. gāju atpakaļ mājās, gribēju visko sadarīt, bet kaut kā jutos ļoti sūdīgi. vakarā sapratu, ka man vienkārši ir drausmīga trauksme, bet es nesaprotu par ko un kāpēc (pēcfestivāla athods? PMS? perimenopauze? neziņa, ko iesākt ar savu dzīvi?).
piektdien, pēc ļoti sūdīgi gulētas nakts (man pēdējā laikā ir sabojājies miegs!!!!!) 7.35 kāpu busā, lai paspētu uz vizīti pie somatiskās terapeites. kad biju jau tikusi līdz Siguldai, viņa atrakstīja, ka kaut kas tur mainījies un viņa netiek. ļoti sapīku. nobraucu Rīgā, gaidīju, kad dzīvesbiedrs pamodīsies un varēsim braukt autošopingā un ļoti saliju. izmetām līkumu pa Rumbulas plačiem. tur nekā nebija. tad braucām uz Talsiem pirkt škodu ar notītu odometru. nopirku, man viņa patīk. tas arī bija pēdējais brīdis, jo volvo rīt beidzas skate un skati viņš nevar iziet. viņš gan paspēja nomirt pirms skates, jo dzīvesbiedrs Tukumā netīšām ielēja viņā benzīnu. tā viņš tur palika kkur mētājamies, jādomā kā to tagad nokārtot.
vakar drusku pabiju dārzā. šo to iesēju no sīpoliem un ķiplokiem atbrīvotajās dobēs. mēģināju kko izravēt - cīnīju bezcerīgo cīņu ar tīruma tīteni un kosām. sāk ienākties kabači, gurķi un drusciņ arī tomāti.
šodien beidzot biju mežā. salasīju drusku gailenes un vēl druskāk mellenes. mežā forši, mežā ir sajūta, ka dzīve ir īsta.

methodrone:
Vakarnakt redzeeju sapni kas gnidrologam patiktu. Kontekstam: saakumaa saskatiijos Disclosure Day pirms guleetieshanas un vispaar domaaju ka shodien buus kaut kaada conspiracy apocalypse diena jo atcereejos kaa hecklefish kaut ko teica par 26. Augustu, un aizmirsu ka ir tikai Juulijs.

Anyways.

Vakarnakt sapnjoju, ka esmu pie kompja bet vinjsh ir izsleedzies vai nestraadaa. Bet tad peekshnji pamanu kaut kaadus vaardus uz melnaa ekraana augshpusee tipa hieroglifa (nezinu kaa sauc to konkreeto rakstiibu) stilaa kas pazinjo "Talmud" un tas ir nosaukums kaut kaadam dark net portaalam kur visaadas neshkjiistiibas tiek reklameetas. Uzreiz jau dazhas izmetaas uz ekraana bet tad sapnis beidzaas.

Peec tam protams uzreiz mekleeju ko Talmud noziimee, jo mani fascinee redzeet sapnjos nosaukumus ko apzinaati vismaz nekad neesmu dzirdeejusi vai mekleejusi. Pratams, tas izraadaas ir religjisks teksts.

eos:
🎨 Galvenā ideja: matemātika kā māksla, nevis konveijers

Edvarda Frenkela tēze ir vienkārša: mēs mācām matemātiku tā, it kā mēs apmācītu rūpnīcas strādniekus ievērot procedūras — iegaumēt šo formulu, veikt šīs darbības, iegūt atbildi. Tikmēr īstā matemātika ir par modeļiem, skaistumu, atklājumiem un radošām spēlēm. Viņš norāda, ka mēs nemācām mākslu, liekot bērniem krāsot žogus 10 gadus, pirms viņiem atļauj apskatīt Pikaso gleznu. Bet matemātikā mēs slēpjam šedevrus līdz pat maģistrantūrai un tad brīnāmies, kāpēc visi to ienīst.

🧠 Ko patiesībā saņemtu 10. klases skolēns

1. Atļauja apjukt, neesot muļķīgam

Lielākā daļa bērnu domā, ka apjukums nozīmē, ka viņiem nav dotību matemātikā. Frenkels apjukumu raksturo kā dabisku stāvokli, kurā tiek izpētīta nezināma teritorija — tāpat kā mākslinieks, kas skatās uz tukšu audeklu, nezina, kas notiks. Jau pati šī pārformulēšana ir milzīga bērnam, kurš klusībā ir nolēmis, ka viņš "nav matemātikas cilvēks".

2. Stāsts, nevis rokasgrāmata

Frenkels runā par tādām lietām kā simetrijas grupas caur Langlands programmas prizmu un ideju, ka pastāv slēpti tilti, kas savieno pilnīgi dažādas matemātikas jomas.

Desmitās klases skolēns nesapratīs tehniskās detaļas, bet viņš sapratīs, ka pastāv noslēpums. Un noslēpums ir interesants. "Ir slepens Rozetas akmens, kas savieno skaitļu teoriju ar ģeometriju" ir citādi nekā "šodien mēs risinām kvadrātvienādojumus, 147. lappuse".

3. Rīmana hipotēze kā uzdevums, nevis zemsvītras piezīme

Lielākajā daļā mācību programmu slavenas neatrisinātas problēmas tiek minētas kā sīkumi. Frenkels tās novietotu centrā — lūk, miljonu dolāru vērta mīkla, ko neviens nav atrisinājis 160 gadu laikā, un lūk, kāpēc tā ir svarīga. Pusaudžiem patīk stāsti par neveiksminiekiem un neiespējami izaicinājumi. Rīmana hipotēze ir abas lietas.

4. Vizuālā matemātika, ko viņi faktiski var redzēt

Kad Frenkels runā par ģeometrisko Langlands atbilstību, viņš izmanto vizuālas metaforas — kūlīšus, virsmas, cilpas. Motivēts 10. klases skolēns var aptvert vizuālo topoloģiju (Mēbiusa lentes, Kleina pudeles, tors = kafijas krūze) krietni pirms tam, kad viņš spēj tikt galā ar tās pamatā esošo algebru. Vizuālā intuīcija ir pirmajā vietā, un vēlāk tas liek algebrai justies apgūtai.

🔥 Vai tas viņus motivētu?

Dažus noteikti jā. Bērni, kuri jau ir pārbaudījuši, jo matemātika šķiet kā patvaļīga noteikumu ievērošana — parādot viņiem, ka matemātika patiesībā ir par šo noteikumu atklāšanu, nevis tikai to ievērošanu, var pārslēgt slēdzi.

Bet būsim reāli par ierobežojumiem:

Tas nesasniegs visus. Dažiem bērniem patiesi nerūp abstrakts skaistums un nekad nerūpēs. Tas ir labi. Arī pašreizējā sistēma viņus nesasniedz — tā tikai piespiež pakļauties. Frenkela pieeja vismaz piedāvā alternatīvu iemeslu iesaistīties ārpus "tev tas kādreiz būs vajadzīgs".

Tam ir nepieciešams skolotājs, kurš patiesi mīl matemātiku. Izdedzis skolotājs, sekojot scenārijam, nevar pārdot Langlands programmas romantiku. Šī pieeja dzīvo vai mirst atkarībā no skolotāja paša matemātiskās zinātkāres. Lielākā daļa matemātikas skolotāju paši ir mācījušies procedurāli un nekad nav redzējuši šo mākslu.

Standartizēta testēšana ir ienaidnieks. Frenkela pieeja nerada precīzi izmērāmus rezultātus. Skolas optimizē to, kas tiek izmērīts. Kamēr tas nemainīsies, šī joprojām ir ekstravaganta pieeja turīgiem rajoniem un apdāvinātu bērnu programmām.

💡 Īstā atziņa

Frenkela pieeja atrisina konkrētu problēmu: bērns, kurš jautā: "Kad es to kādreiz izmantošu?", patiesībā jautā: "Kāpēc man par to būtu jādomā?" Utilitārā atbilde ("hipotēkas! inženierzinātnes!") ir vāja, jo lielākā daļa 10. klases skolēnu nedomā par hipotēkām. Bet "šeit ir viena no lielākajām neatrisinātajām mistērijām cilvēces vēsturē, un rīki, ko jūs apgūstat, ir pirmie soļi tās izpratnē" — tas ir iemesls rūpēm, kas nav atkarīgas no izlikšanās, ka katrs bērns kļūs par inženieri.

Traģēdija ir tā, ka matemātika patiešām ir skaista, un mēs kaut kādā veidā esam pārliecinājuši veselas studentu paaudzes, ka tā ir intelektuāls ekvivalents IKEA mēbeļu montāžai.


***

Es aizvien nezinu, vai miljonu vērtas tūkstošgades problēmas matemātikā spēs aizkustināt skolēnus, taču reizi pusgadā 40 minūtes tam veltīt es varu atļauties.

ctulhu:
pinjoniņam atkal masknīšanas lēkmīte uznākusi

http://klab.lv/users/pinjons/943306.html?mode=reply

Palasīju es to interviju

https://gizmodo.com/elon-musk-economist-interview-2000790016

Nekā tāda, nu var būt drusku par daudz optimisma uz robotizāciju un drusku par daudz emociju bet nekā īpaši nekonsistenta, es arī gribu kaut ko līdzīgu Star trek nākotnei.

Paklausījos. Masks saka ka ir pret slepkavībām, izvarošanu, mežoņu likumiem un pret tādiem medijiem kuri to visu bīda, nē nu okej pinjons laikam ir par visu to :D

methodrone:
Jums arii gribas nekontroleeti raudaat skatoties Wild Robot? I think it's probably my favourite motherhood movie ever.

aborigens:
Islāmists iebrauc Berlīnes praida pūlī, viens cilvēks miris, vairāki smagi ievainoti, pasākumu atceļ. Kāda ir pareiza iekļaujoša rīcība?

pinjons:
"Musk did an interview with the editor of the Economist, a posh white woman, centrist, daughter of an army officer. It went badly for Musk.

So now she’s a ‘traitor to the West.’

Totally normal response from a normal guy."

upd. Galvenā šejienes maskdročera histēriskais sašutums bija pat ļoti prognozējams.

Varbūt pirms savas neizbēgamās pedāļu atmešanas nabadziņš pieņemsies prātā un beidzot sapratīs, ka smieties par kāda (tai skaitā arī par viņa paša) stulbuma izpausmēm nenozīmē nīst. Un, ka par viņa dročīšanu uz Masku ņirgājas vairāk nekā par pašu Masku.

Reizēm tak notiekot brīnumi. :)

Upd2. Turpini vien prognozējami izpildīties, knee-jerk grafomān. Tavi centieni būt apsprātīgam ir tikpat nīkulīgi, kā tava lasītprasme. Vien ceru, ka vismaz podā esi trāpīgāks. :D

eos:
Turpinu lasīt par skolotājiem *paņēmu grāmatu, kurā ir par 1995 - 2015.gadā ar Zelta pildspalvu apbalvotajiem*

Paņēmu divas grāmatas par psihiatrijas prozu - Čehova "Sestā palāta" un Amerikāņu rakstnieka "Kāpēc Nīče raudāja?"


***

Es atceros, ka ir tāds teiciens, kurš dažādās formās parādās gan Marka Aurēlija, gan Dzenbudisma rakstos:

"Dari savu darbu atbildīgi un godīgi, mācies, audz. Ar to pietiks, lai taptu cienīts".

Lūk, ja Tev maksā mazu algu, tad vismaz ir daudz cieņas. Es vienmēr īpaši laipns esmu pret tiem, kas, manuprāt,
saņem tādu algu, ar kuru nevar divus bērnus uzturēt.

***

Kaut kas man manis paša attieksmē pret šo visu nepatīk. Tāds kā cinisms. Tomēr es nezinu. Kad lasīju skolotāju - vīriešu komentārus
par izglītības sistēmu, kuri saņēmuši zelta pildspalvu, viņi daudz jūtīgāk un asāk izjūt neskaitāmās reformas izglītībā
un darba apstākļu daudzās maiņas.

Kaut kas vīriešos ir tāds, ka viņu pašcieņa neļauj sev ilgstoši kāpt uz galvas.

methodrone:
25. Juulijs

Totaala apaatija

Taa kaa sleedzis, kas atbild par jebkaadu reakciju uz esiibu buutu izsists

Tomeer visi cilveeki ir sveshinieki.

Nu protams, ka mees visi esam vientulji, neesam jau nekaads planktons.

black_data:
Es neesmu iedziļinājies NVO finansiālās noasiņošanas tēmā tik ļoti, lai varētu argumentēti ar kādu strīdēties. Varbūt vienīgi esmu drošs, ka valsts līdzekļu taupīšanu sākt no NVO puses ir gan izsmiekls, gan ņirgāšanās, un es nezinu, vai idejas autoriem drīzāk vajag iejūtīgi noglāstīt galvu, vai iedot pa zobiem. Bet tagad es uzzināju par ideju dublēt filmas latviešu valodā. Arī par šo tēmu es nezinu visas detaļas, bet tā kā es zinu, ka bērnu Holivudas multenes mēdz dublēt latviešu valodā ar latviešu aktieru balsīm arī bez jebkādiem regulējumiem, es varu izdarīt diezgan ticamu minējumu par to, ko tieši te mēģina panākt. Well, that's just dumb! Zin kā, es esmu gatavs iet pabļaut, "rokas nost no NVO", ja mēs esam sasnieguši tādu debīlisma līmeni, ka sāksim regulēt popkultūru. Es saprotu, ka mani tieši šis viss neskars, varbūt vienīgi sociāli marginalizēs, bet kas būs nākošais? Iesim Krievijas pēdās, un sāksim pieskatīt, kādas interneta vietnes pilsoņi apmeklēt? Varu derēt, ka Krievijas pilsoņi pirms desmit gadiem arī pasmietos par tām idejām, kas ir šodienas Krievijas lēmumi.

vilibaldis:
Ar sieru var apēst visu..., pat cūku pupu humusu.

covid_19:
normāls it uzņēmums katru jaunu klientu sagaida ar smaidu

teiksim jūs gribat nopirkt jaunu pergu - teiksim ekseli

tur izmaksam minimums, a ienākumi kā sanāk


un tagad mākslīgā intelekta uzņēmums - tur katrs jauns pieprasījums ir dahuja elektrības, resursu iekārtām un ūdens dzesēšanai

kā lai nopelna?

bet taču pelna - ar laiku šādi pakalpojumi pieaugs, palielināsies pieprasījums pēc resursiem, kas viņus apkalpo - maksāsim mēs par elektro, ūdeni un rezerves daļām

covid_19:
bahreina, kuveita, emirāti sākuši gaisa operācijas pret irānu

karoče ajatollas dvieļgalvji zajebaļi visus

eos:
https://www.youtube.com/watch?v=X2HFMk0ywCc

Šoreiz video par atšķirībām starp HSP un autismu.

Pirmais gadījums ir tad, kad cilvēks, ieejot kafejnīcā, jūtas pārsātināts ar informāciju. Viss notiek vienlaicīgi, viss šķiet svarīgs, kopējā bilde šķiet kā bez dibena. No tā cilvēks ar HSP nogurst. Tomēr pārsātinājums rodas no cilvēkiem, fona skaņas atslēdzas piecpadsmit sekunžu laikā kā parastiem cilvēkiem.

Otrais gadījums - cilvēks ieiet kafejnīcā, un viņa nervu sistēma nespēj atslēgt cilvēku čalas/kafijas automāta skaņas/krēslu stumdīšanu. Visi trokšņi
šķiet vienlīdz svarīgi, kamēr viņš attopas, ka barista ir pajautājusi, kādu espresso viņš grib, bet viņš jau divas minūtes stāv, apjucis. Šis ir autisma gadījums.

***

Es zinu, ka daudziem autistiem tāpēc patīk garas pastaigas pa mežu, jo tur fona skaņas ir minimālas un neizraisa trauksmi.

neraate:
bāc, jau otrais salūts pusstundas laikā

mranarhs:
ja kādam nepatīk kāds mans viedoklis, tad nevis man ir citi viedokļi (kā teica klasiķis), bet nepaticējam ir citi viedokļi un šams ir brīvs pie tiem turēties tikpat cieši kā pie savām netīrajām, smirdīgajām apenēm.

katzenjammer:
Sāku saprast, kāpēc cilvēki piemin gadadienas.
Ir ļoti neomulīgi aptvert, ka pirms gada, lūk, bija tā diena, kad Annuška jau bija izlējusi eļļu, bet es neko vēl nenojautu.
Un rīt būs tā, kad tramvajs jau ripoja, bet es neapjēdzu, kas notiek. Un man nebija ne jausmas, kāda katastrofa tikko ir iestājusies.

arcigaretizobos:
Aust agrs rīts.

Es lavos iekšā mājā, cenšoties ar ķiveri neko neaizķert un neapgāzt; nesacelt tieku troksni. Novelku zābakus un moto kombinezonu, iekaru skapī.
Adrenalīns turpina pulsēt vēnās, bet man tagad jāiet gulēt tā, it kā es nekur nebūtu bijis. Guļamistabā ir vēsi, logs ir vaļā un ir mūsu mīļā Latvijas vasara, kuras man tā pietrūka. Tu guli un Tev nav ne jausmas, ka pirms nieka piecpadsmit minūtēm es jau atkal izspiedu no tā moča visu, uz ko tas spējīgs. Nekas nelīdzinās tam adrenalīnam, kad sestajā ātruma skala aiziet līdzs sarkanajai iedaļai un tur arī apstājas. Ne jau ātrums tā aizrauj, nē. Ātrums ir garlaicīgs, es mīlu paatrinājumu. Bet, izspiežot robežas, kaifs parādās no visa cita. Tu lido, šķiet, 10cm virs zemes, cerot, ka uz ceļa nebūs ne zara, ne nobrauktas lapsas, ne no piekabes izkrituša ķieģeļa. Ja kaut kas no tā tur būs, tad viss būs cauri ātrāk, kā es sapratīšu, kas tur bija un ka tur vispār kas bija. Zosāda. Tunelis priekšā. Tikai es, ātrums un nakts. Vakaru vēdināšanās, var to saukt arī tā.


Grūti aizmigt. Man tā ir vienmēr, gan pēc sacensībām, gan pēc šiem izbraucieniem. Adrenalīns, domas, viss kopā. Un tik un tā ir vieglāk, nekā bez tā, nezinu, kāpēc tā.


No rīta man priekšā atkal būs darba piedāvājums. Laba pozīcija, izcila alga. Kādi 90% līdzcilvēku par ko tādu būtu sajūsmā. Bet es te sēžu un domāju, vai man to vajag. Vai stresa nebūs vairāk, kā varu noņemt ar vakaru vēdināšanos. Vai man neredz cauri, vai pīpētavā neizmuldēšu ko lieku jau pirmajā darba dienā. Vai nebūs jāsniedzas pēc tās metodes, par kuru man vaicāja darba intervijā – alkohola. Smieklīgi, jo tās dienas vakarā, kad biju no rīta teicis, ka lietoju maz, es gulēju uz ielas, neatceroties, ne kā tur nonācu, ne kā tiku mājās. Gadās, reizi desmit gados. Bet smieklīgi, ka tā sakrīt.


Tu guli un tev nav ne jausmas, par ko es domāju. Tev nav ne jausmas, ka es izstumju motociklu no pagalma, aizstumju to līdz ielas galam un vēl mazliet tālāk, pirms iedarbinu. Un atgriežoties atkārtoju šo, tikai no otras puses un cenšoties neapdedzināt kāju pret karsto izpūtēju. Esmu redzējis, kā izskatās cilvēks, kas no visa spēka satver izpūtēju, lai pie tā turētos, nezinot, ka tas tikko ir bijis slodzē. Sāpes un izmisums. Apziņa par to, kas notiek, atnāk pirms sāpēm.


Velns, vajadzēja tomēr uzpīpēt, pirms iet gulēt…

covid_19:
danupizģecs - nu reāli?

mēs katrs par elektrību maksājot katrs - nu burtiski katrs esam jau samaksājuši


un tagad, lai apskatītos what a fuck mums jāmaksā vēl


danuinax - piderasi! (atvainojos gejiem, tas ne par jums)

methodrone:
The hardest thing is to recognise that other people process the world differently than you and that there is no correct way to process the world. It is just lonely and disappointing.

I guess I don't even know what love is, as it cannot be sameness.

I guess I am still an unknowing child. But at least in my mature age I have managed to lose the feeling of urgent desperation about it.

Everyting is just acceptable and fair enough forever.

jan09:
Jautājums no malas

Kur tagad cilvēki pērk spirtu kompresēm un uzlējumiem?

Stc iepirkās 10 spainīši ar šī gada medu, 22 naudas 3l spainītis, lojalitātes atlaide

jan09:
Uzzinu pēdējais

Ir vismaz 4u veidu Bonaparte: oriģinālais, spiced, toffe, Apple
Testēti un atzīti no celtniekiem un stomatologiem, vēl priekšā dzerstiņš ar šoferiem un valsts iestāžu darbiniekiem

PS - Rīgā daudz skaistu sieviešu uz m2

eos:
https://www.youtube.com/watch?v=NcDVmsRxA_g


Video par to, ka draudzības izveidojas, ja ar cilvēku runā vai veic kopā aktivitātes vismaz 80 stundu. Vīriešiem ir svarīgas kopīgas lietas, sievietēm - sarunas par dzīvi.

Taču pēc tam šīs draudzības ir jānotur, ar cilvēku uzturot kontaktu vismaz pusstundu mēnesī.

Pēc tam tur ir par to, ka pieaugušo draudzības nozīmē maksu par bāriem, restorāniem, koncerta biļetēm utt.

Laiks, kad varēja divatā aiziet pasēdēt parkā un kopā ēst auzu cepumus un dzert no termosiem tēju, esot pagājis. Tā 40 gadnieki vai 50 gadnieki vairs nedarot.

***

Kad man bija 20 gadu, es šo sāku pamanīt. Citi studēja un strādāja uz pusslodzi. Varēja atļauties sēdēt kafejnīcās ar kafiju un bulciņu.

Man savu ienākumu nebija, tāpēc daži kontakti, kas bija no vidusskolas laikiem, pazuda. Citiem bija auto, man nebija.

24 gadu vecumā es sāku pasniegt privātstundas par diviem latiem stundā. Pēc tam par 5 eiro stundā. Ar to varēja knapi nosegt ceļa izdevumus un ēšanas izdevumus,
kamēr aizbraucu uz privātskolnieka mājām turp un atpakaļ.

Bieži vien bija tā, ka cilvēku aicināt uz mājām dzert tēju bija pāragri, jo it kā tikko iepazītus cilvēkus, ar ko kopā tikai kādas 10-20 stundas
pavadītas, nebija pieņemts aicināt ciemos.

Vēl bija tas, ka es nedzēru ne alkoholu, ne kafiju. Arī tas apgrūtināja draudzēšanos.


***

Vairākas sarakstes, sākumā draugiem.lv, tad ankh.lv, pārvērtās par īsām tikšanās reizēm. Taču liela daļa jauniešu, kas klausījās smago mūziku,
dzēra alu vai vīnu, tāpēc es jutos ārpus tā.

***

Tomēr ir arī labs gadījums, ka es vidusskolā iedraudzējos ar klasesbiedru, jo viņš lasīja gudras grāmatas un arī laboja datorus, tāpāt kā es, un
mēs pēc stundām vienkārši vazājāmies pa Rīgu un pļāpājām. Bija interesanti. Tā draudzība ir izturējusi 20 gadus, jo mēs 10.klasē ļoti daudz laika pavadījām kopā.

Kā arī es pie viņa bieži gāju ciemos, jo viņš dzīvoja 20 minūšu attālumā no manis.

***

Tomēr agrajā jaunībā dažādas ideoloģijas daudz ko noteica. Sākumā es noteikti sevi pieskaitīju metālistiem, šahistiem un tai grupai, ko angliski sauc "nerds".

Pēc tam es atbalstīju LGBT, darbojos nevalstiskās organizācijās. Pēc tam darbojos meditāciju centrā. Tagad darbojos šautriņu mešanas klubā.

***


Tomēr draudzības ar katru desmitgadi palikušas aizvien dārgākas. Mani draugi, tie cilvēki, kas zina no galvas manus dzimšanas un vārda dienas datumus, pārsvarā dzīvo
citās Latvijas pilsētās vai pat valstīs.

Tāpēc sarūpēt iespēju satikties kaut uz pusstundu mēnesī, tas prasa plānošanu nedēļām vai pat mēnesi uz priekšu.

Ar trim draugiem man ir noruna, ka mēs uz dzimšanas dienām dāvinām viens otram kaut ko. Tā kā trīs reizes gadā es dāvinu kaut ko, manā dzimšanas dienā
es saņemu sev kaut ko. Viņi zina, kas man ir vajadzīgs, tāpēc tā ir tāda draudzīga naudas aprite.

Pat ja ir atšķirība, jo no mums četriem divi strādā izglītībā, viena par inženieri un otra ārzemju kompānijas Latvijas filiālē.


***

Interneta draudzības es kādreiz uzskatīju par draudzībām, taču pēdējā piecgadē, pēc COVID, katrs cilvēks, kas nav dzīvē satikts pusgadu, man skaitās ex-paziņa, par ko vairs
nav informācijas. Cilvēki neatbild uz ziņām, jo viņiem tas nav svarīgi, ja nav kopīgu pasākumu, kopīgu koncertu, kino un ballīšu.

Un es esmu pārstājis uz to reaģēt. Pat ja dažreiz ir sentiments, ka "tādas foršas sarunas bija!".

***

Vispār jau runā, ka ap 55 gadu vecumu otrie bērni ir izauguši, sākuši dzīvot atsevišķi, un pieaugušajiem atkal ir vairāk laika sev.

Kad man būs 55, noteikti uzrakstīšu par to savā blogā, vai mani vienaudži beidzot ir palaiduši visus bērnus pasaulē.

Latvijā bērnus uzturēt kļūst aizvien dārgāk.
Tāpēc otrie bērni dzimst aizvien vēlāk mūsdienās.

ctulhu:
Klausos, Dr. Irbe saka ka Stambulas konvencija esot antinatālistiska, t.i. pret dzimstību.

Man kaut kas mentāli aizķērās - pasākums kas ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm novēršanu [vienalga cik tas ir praksē efektīvs] nekā nevar būt PRET dzimstību, loģika saka ka sievietes kuras nesit un pret kurām visādi citādi izturas labi biežāk pieņem lēmumu kļūt par mātēm. Jeb es kaut ko jaucu?

Hm, uuuuuun okej tas es zinu kaut ko kas ir PAR dzimstību. Tā ir Putina politika:

//Vladimir Putin’s policy on childbirth focuses on aggressive financial incentives, traditional values promotion, and legal restrictions against childlessness to reverse Russia's severe demographic decline//

https://theconversation.com/russia-is-paying-schoolgirls-to-have-babies-why-is-pronatalism-on-the-rise-around-the-world-258979

https://www.bbc.com/news/world-europe-51120165

https://www.reuters.com/world/europe/russia-battling-birth-rate-dip-is-working-child-free-ideology-ban-says-putin-2024-09-24/

P.S. kā mēs zinām teiciens sit tātad mīl nāk no tā paša reģiona.