Nepabeigtā dienasgrāmata


2. Septembris 2014

nostāsts @ 04:44

[info]swimpis:
Garastāvoklis:: jomo sapiens

reiz kaadaa prieka un ceriibu pamestaa valstii, taas pilniigi bezjeedziigajaa nacionaalaas gvardes legjionaa dieneeja zaldaats (roberts), kuram bija praats. tas bija vinja lielaakais nosleepums. ja godiigi, tas bija laasts. vinja domu algoritmu manifestaacijaam apkaarteejaa videe nebija nedz pielietojuma, pat ne apstiprinaajuma. zinaams, ka praatiigam cilveekam ir vienaldziigas apkaarteejo domas par vinja gariigo staavokli, kaa arii zinaams tas, ka shis notikums ir tikai paarpalikums...
kopsh beerniibas jau zinu (kautgan empiiriskaa celjaa noskaidrojaas, ka ir legjitiims iemesls dzershanai sveetdienaas), ka tas nemaz nenotiek, jo man jau buutu jaabuut mirusham un cietumaa un psihenee un pat trenninjbikshu valkaataaju gadskaarteejaa nometnee, to zinaadams es izveeleejos celju iisto, izveeleejos to, kas sola saiisinaat formalitaates, kas ir jaanokaarto pirms naaves. Izraadaas, ir jaanovelk man tikai dreebes, ahh, jaa, ne tikai man, arii tev, vai arii katram sev, nianses ir aizejoshaas esiibas saals, par shaadu dziivesveidu masu programmaa ir teikts, ka kljuushu baals, bezzobains un sauss kaa saulee pussakaltis maals. Alkohols nepadara cilveekus stulbus, tas gluzhi vienkaarshi izgjeerbj centraalaas nervu sisteemas sabiedriibu, un visu kaartu,rasu un mentaalo orientaaciju paarstaavji tajaa,kaa jau taisni skoloti un piekljaajiigi radiijumi kailuma izraisiitaa kauna vajaati zaudee jebkaadu speeju un motivaaciju turpinaat ierastaas gaitas (iznjemot tos, kam nebija dreebes jau pashaa saakumaa(un tie ir tie, pie kaa jums vajadzeetu griezties,kad nomoka jautaajums: "kaa dievs kungs radiija pasauli?"))...
juus (vai iespējams, ka jūsu radi un draugi, pat uzraugi) pirmajā brīdī pretosies domai par to, ka šis viss nav vienīgi hipotētisks momentuzņēmums, tas izrādās ir konkrēts lēmums, tas ir īpašs militārais uzdevums. šovakar var arī nebūt citas iespējas, cita piemērota brīža, tā kunga laikasprīža, tādēļ roberts tiek nekavējoties, lai neteiktu tik ļoti rupji, autoritatīva spiediena stiprā, bet nepatīkami sasvīdušā pirksta bakstīšanas rezultātā, projām dzīts no savas valsts (Prieka un cerību pamestās Republikas (valsts noslēpums ar daļēji veiksmīgiem rezultātiem jau gadsimtiem slēpj faktu, ka sho valsti ir pametušas arī pašas pēdējās saprāta(arī neprāta un ārprāta,mūžiem krāta) paliekas))). Roberts nekavējoties devās ceļā, kā jau zaldāts,kam par lielu lielu brīnumu bij' prāts, viņš saprata - (kas gan palicis mums tad, kad zaudēts gods(šajā gadījumā pats emigrē))vienīgā iespēja glābt visu palikušo glābjamo un novērst beigas ir atrast tos, kas atcerās un piedzīvoja sākumu (varbūt arī inscinēja(varbūt vispār tikai dirš)) - ko tad dieviņš tādu darīja (un ar ko?) ka sākās pasaulīte? ak šī mīļā mazā pelīte, kas pārvērtās par lielu treknu salijušu žurku. roberts dilemmā: "ja veel buutu taada, ietu es uz durku, neiroleptikas paradīzē iekapsulēt mani bez nekādām morālajām paģirām jums lūdzu ceļos krītot rīt jau". Uzdevuma izpildi es tomēr uztveru kā renesanses bildi - dabiski, ka spriedzē uzvar zaldāts ne jau prāts un būs jādara kā pavēlēts...
militārā misija ir vienkārša, kamēr kristaps vēl nav atjēdzies un ir vēl pilns ar šņabi piestrebies, ir iespēja (neteiksim, ka reta, bet īpaša ar to, ka pēdējā, pirms robja mīļo dzimteni ir pametis vēl arī gods) ir jāuzmeklē kāds, kas kails šī kauna paralīzē nonākušā prāta dzīlēs sēdējis ir ilgāk nekā jebkurš cits, kas, pat ja visi kailo vārdi izrādītos meli, savas existences trūkuma rezultātā nekad nespēs uz to norādīt. nu tad hei, es negribu pieņemt šo pasauli (ja iznāks tā, ka tas ir kautkas vairāk nekā vārds), es negribu nepieņemt šo pasauli. tieši tad, kad šķita gandrīz metri 100 ir atlikuši, kamēr varēs vīrus kailos pašus pirmos viedos skatīt viņu krunkām rotātajos vaigos, modās griba, ievas piektā transplantētā riba. un ja godīgi pat nebij' obligāti alkohola imūnajiem vecajiem tik tuvu pienākt klāt, lai visas pazīmes, kas ož pēc līmes, piespieda man noprast beidzās rīmes ...
 

1915. gada 25. decembris @ 05:55

[info]kira_alendorfa:

Šodien Ziemassvētki. Kā tēvocis paredzēja, tā notika. Šura saslima 23. datumā no rīta, viņam bija temperatūra trīsdesmit septiņi un četri. Kā reizi bija atnākuši grīdu tīrītāji*, un māmiņa lika Šuram celties augšā no gultas. Vakarā viņa temperatūra jau bija trīsdesmit astoņi un seši. Nākamajā dienā viņam šausmīgi sāka sāpēt galva. Vakar tētis man nopirka biļetes uz "Cūkganu", ko rādīs 29. decembrī. Šura laikam celsies augšā no gultas parīt, jo šodien viņam jau trīsdesmit septiņi [grādi].
Vakar tētis mums uzdāvināja albumu, kurā rakstīt dzejoļus, bet šorīt māmiņa man un Šuram uzdāvināja riekstu ar pārsteigumu (riekstā bija dzēšgumija) un lielu petardi, pilnu ar konfeti. Tēvocis Erja man uzdāvināja grāmatu "Kaštanka", bet Šuram divas grāmatas par Puškinu (tēvocis Erja tās bija atvedis, kad 21. decembrī pie mums viesojās, un iedevis māmiņai, lai tā mums viņa vārdā uzdāvina Ziemassvētkos).

* Akorda strādnieki, parketa grīdu vaskotāji.
 

(bez virsraksta) @ 22:30

[info]mazeltov:
Izglītības sistēmai jānodrošina labi apmaksāts darbs (tik labs, ka pat nevajadzētu krāpties, lai daudz nopelnītu?)? Bet varbūt izglītības sistēmai vajadzētu nodrošināt spēju domāt patstāvīgi, analizēt, izgudrot, radīt, utt.?

Respektīvi, čakarētājprāt, izglītības sistēmai ir jānodrošina grozs ar zivīm nevis makšķere.
 

(bez virsraksta) @ 04:17

[info]xxxxxxxxx:
čau,

var  sarunāt, ka tu atbrauc svētdien ciemos, paķer mani un
vēlreiz uztaisi to betmena spārnu nospiedumu griestos?
 

habit @ 00:00

[info]methodrone:
tad, kad kaadu laiku ar tevi nekas labs nenotiek, vai arii kad ar tevi kaadu laiku jau viss ir labi, tad shkjiet, ka nekas labaaks arii nenotiks. un pohuj, ka shodiena ir vakardienas 'kaut kas labaaks'. varbuut man dziive shkjiet tagad kaa taads no grandiozaam lietaam prom veersts fraktaalis, kas it kaa izpleshas bet kljuust siikaaks.
taapeec, aizvien aatraak un efektiigaak es tiishaam un netiishaam izraveeju visus siikos potenciaali lielo un grandiozo naakotnes notikum asninjus, aiz bloody ieraduma. varbuut naakotnes iespeejas un soliijumi vairs nespeej mani pavedinaat
 

1. Septembris 2014

Slavenību kailselfiji -- Penija joprojām neatklāta @ 23:20

[info]qgmr101:

Te kaut kad tikko izplūda tā saucamie noplūdušie tā saucamo slavenību pašuzņējumi, taču Lielā Sprādziena teorijas Penijas miesas tā arī palikušas aizklātas un neredzētas, skat. Kaley Cuoco New Celeb leaked pics. All in ONE place! : TheFappening. Abet pārējās es vispār nezinu, lol.

Šajā sakarā man visvairāk intelektuāli mīļi stāv uz šo:


Šai izpriecai ar kailajiem ķermenīšiem un to izmisīgajai slēpšanai gan manuprāt nav lemts ilgs mūžs, jo šajos pāris gados man arvien retāk ir bijušas vajadzīgas peldbikses, esmu peldējies pāris reizes kails nesaistītu cilvēku klātbūtnē bez kādām emocijām no viņu puses, domāju, ka piedzīvošu laikus, kad pat tādā Līvu Akvaparkā peldēšanās dresskods kļūs brīvs -- gribi velc lupatiņas, gribi nē -- jo nu nekā Tāda zem šīm drēbītēm kaut kā vairs neredzu... Par nūdistu kaut kā man nav izdevies kļūt -- pāris reizes Vecāķos aizbraucu var velo, un, lai nav jākrāmējas ar slapjām peldbiksēm, aizstūmos līdz nūdistu staba otrai pusei, novilku peldbikses un izpeldējos, tas laikam neskaitās.

Man vispār nūdisms kā tāds vispār liekas dīvains, neredzu jēgu kaut kādā kailuma propogandā. Man ir vienkārša problēma -- ja es izpeldos ar peldbiksēm, un pēc tam tajās uzturos pludmalē, man tajās ir mežonīgi auksti, man ļoti salst slapjās peldbiksēs un riebjas šī aukstā, slapjā sajūta, esmu ļoti salīgs, tās vienkārši uz manis žūst stundām ilgi un ļoti dzesē, tas arī viss -- slapjas peldbikses sūdīgi un slikti, pliks silts dibens un loceklis + sēklinieki -- labi. Hvz, varbūt man vienam tā.
 

(bez virsraksta) @ 23:21

[info]sirena:
Tags:

kad paliek aukstāks var dzirdēt kā vilciens svilpj.
 

... @ 21:07

[info]jan09:
elektrobuss gala versija v0.333333 salikts, un pirmās pārsimts jūdzes noripinātas.
daļa no tām manā kontā.
skaidrs, ka līnijas busa šoferis 100% nav mans sapņu darbs (sapnis par tūristu pārvadāšanu paliek nepārbaudīts) ;)
attiecīgi pāris nedēļas gaidāmi PR pasākumi, lai reklamētu zaļo dzīvesveidu, nākotnes transportu utt, jeb padsmit veidi, kā iztērēt daudz naudas mākslīgi radītu problēmu risinājumiem.

priecē, ka buss ir patiesi kluss, un uzrāviens ne sliktāks kā dīzeļmodeļiem.
 

par 1.septembri @ 23:12

[info]f_g:

Ilveram šodien ir pirmā skolas diena.
Santai rīt būs savs pirmais septembris - pirmā diena dārziņā. Būtu bijis jau šodien jāiet, bel Ivera skolas diena bija svarīgāka.
Man pašai kaut kā arī šogad ir īpaša sajūta... Ir svētku diena..Gladiolas no savām dobēm dara to svētku sajūtu vēl īpašāku.
Bet vispār.. viens poļu aveņu alus ir par maz, bet divi būs par daudz!
 

Garfield @ 23:11

[info]f_g:
Tags:

garfield
 

diezgan piepildīta diena @ 22:31

[info]santech:
Un tad vēl neizdarīju visu, ko gribēju. Bet tas, ko izdarīju, ir vnk lieliski.
Respektīvi:
- vienojos ar jauno darba devēju par jauno darbu;
- pieslēdzu siltā ūdens sildītāju, 100-litrīgu.
-- pirmo reizi lietoju plastmas cauruļu kausēšanas tehniku. easy. kad piešaujas.
- tiku pie jaunas frizūras

kopā it kā ne tik daudz. bet katrs punkts prasīja diezgan daudz ieguldījuma no manas un citu puses.=
 

Hello September @ 22:31

[info]heishy:
Mūzika: Nikonn - walking on the clouds

It's Autumn! | via Tumblr
 

rezerves variants @ 22:30

[info]baby_amfik:
kur jāzvana, ja grib Jaunzēlandē lasīt tomātus, vai Itālijā vīnogas?
 

(bez virsraksta) @ 22:08

[info]fermenta:
Tags: , ,

Gaidot vakaru, kad mājās būšu vienatnē, bija divi varianti par to, ko darīt - biju plānojusi vai nu sēdēt un atsākt rakstīt (galvā pat spēju izdomāt pirmos teikumus tai mirklī, teksts pats skrēja kā senos laikos), vai beidzot izgludināt veļu (dienas laikā ir mazo rociņu uzbrukums gludināmajam dēlim un vadiem, bet vakaros negribas tērēt divatnes mirkļus). Šodien, kad beidzot tas ir noticis, esmu uzrakstījusi sen vajadzīgās vēstules un nu plānoju doties gulēt.
 

(bez virsraksta) @ 21:57

[info]murxxe:
Vannas istabas zirneklis sadzīvojis bērnus - ja ieskatās, var redzēt tādu caurspīdīgu bumbiņu tīklā, pilnu mazām zirnekļa galviņām.

Es neesmu laimīga, bet... kā lai izmet slapjajā, aukstajā pasaulē vientuļo māti ar pārsimts bērniem?
 

Par anon'im'am, bezadresāta vēstulēm @ 21:58

[info]racoon:
Baibuk,

Rakstu šīs rindas, jo šodien atkal dzirdēju par Tavām izdarībām, kuras kārtējo reizi robežojās un pat pārkāpj veselīga saprāta robežas. Šodien bija 1. septembris gan Pumpuros, gan Taurenītī, gan jebkurā citā, laimīgākā mācību iestādē. Es ceru, ka iesoļojot skolā un jaunajā klasē Tu juties lepna par savu veikumu un gandarījuma sajūta baro Tavu nožēlojamo, mazā cilvēka ego.

Tu laikam neapzinies cik maza un nožēlojama radība patiesībā esi. Cilvēki, kuri Tevis dēļ maina mācību iestādes pelna krietni lielāku līdzcietību nekā Tava šizofrēnija. Slimi cilvēki ir jāžēlo, bet Tu mērķtiecīgi izdzēs jebkādus žēlastības iedīgļus.

Skumji Baibuk, Tu mani skumdini. Jo skumjāku mani darīja apziņa, ka Tu ar kaut kādām interneta izdrukām aizskrēji uz policiju ne mirkli neapsverot domu, ka policijā izlasīs ne tikai Tevis uzsvērtos atslēgas vārdus, bet arī būtību. Ar visu to sarakstīto, Tu nepakautrējies pateikt – Tas ir par mani!

Komentārus lai iesniedzi. Tavai zināšanai, te mums ir elīta balle un tie kas komentējās pelna vairāk nekā Tavs mazs sūdels zaudējot līgumu, vai uz Latgales granulām. Tā kā, rezumējot, Tu atkal nodarīji sev kaunu, atsevišķās mācību iestādēs šodien biji apspriestākā persona Nr.1 un kūrortpilsētas pigmeji Tev rekomendē pārvākties uz laimīgo pļavu ciematiem, kur ar sev līdzīgajiem kredītniekiem varēsiet virties vienā suliņā.

Tavs Mārcītis
 

1. septembris @ 21:28

[info]qgmr101:
Garastāvoklis:: relieved

Hmm, a tā varētu būt, ka šobrīd Vecrīgas krogos ir iemitušas sadzērušās un piedzīvojumu kāras vecāko vidusskolas klašu skolnieces? Un pirmo kursu studentes?

P.S. OMG, es nu jaukādu laiku *legāli* *teorētiski* *taču man nav vajadzības* varētu koļīt un pist sievietes, divreiz jaunākas par mani #akPaKuruLaikuKļuvuVecs *un Pieredzējis *un Turīgs :-D

Laikam tas gadaskaitlis ir tikpat relatīvs kā viss pārējais...
 

(bez virsraksta) @ 21:05

[info]petrovichs:
Kauč kā esmu pamanījis, ka mātes ļoti mīl un lutina savus dēlus. Ja ir dēls un meita, meita bieži vien jūtas kā sērdienīte, jo mātes uzmanība un visādi ikdienišķi labumi vairāk tiek dēlam.
It kā jau tas nebūtu pat pieminēšanas vērts, bet zinu vairākus gadījumus, kad dēli ir tik izlutināti, ka zaudē saiti ar realitāti un viņiem dzīvē iet grūti, jo visu laiku jau māte klāt nenostāvēs.
Bet meitas? Apdalītās meitas pašas lauž ceļu dzīvē un sasniedz vairāk nekā lutinātie dēli.

Ja gribam saviem puikiem labu darīt, pret tiem drusku vairāk stingrības vajag un vajag viņiem drusku mazāk dot un drusku vairāk no viņiem prasīt.
Vot tāds ir mans šībrīža uzskats.

Nu jā, un meitas atkal manipulē ar tēvu sirdīm un maciņiem. To jūtu pie sevis ;-)
 

domājamā līnija kartē @ 20:17

[info]po:

Ja Baumaņu Kārlis būtu rakstījis par saprātu, nevis "Dievu", tad moška - moooška - būtu kripatiņa cerības, ka Latvija var nebūt šausmīgai nelaimei nolemta cūcība, kā jau katra "valsts" vai cita noziedzīga apvienība.
 

(bez virsraksta) @ 19:57

[info]augsne:
Tags:

Šodien uzzināju, ka man pirmo studējošā kredīta naudiņu ieskaitīs pēc mēneša-pusotra. Pizģec! Un es neatvainojos! Ok, man ir visvisādi atbalstiņi, gan jau, ka intīmpakalpojumu sniegšanu varēšu atstāt tikai teorētiskas izmisuma apceres plauktiņā, bet, es domāju, gan jau studijas šogad uzsāk arī jaunieši, kuri atrodas vēl čābīgākā situācijā nekā es šobrīd. Un IZM (jo tieši tur notiekot šī papīru aizkavēšanās) ir pilnīgi vienalga, ka šīs naudas kavēšanās kādam varētu nozīmēt reālu badu vai problēmas ar dzīvesvietas atrašanu/apmaksāšanu.
 

persiks, joguts, ābols @ 19:35

[info]qgmr101:
Garastāvoklis:: restless

 

(bez virsraksta) @ 19:26

[info]biezpientaure:
Civilisti tiešām var palīdzēt armijai.

http://gordonua.com/news/war/Volontery-otpravili-Aydaru-25-tonny-gumanitarnoy-pomoshchi-v-Luganskuyu-oblast-39221.html
http://vk.com/ukrainianliberal
http://vk.com/club75874977 <-- CELOX для Нацгвардии. Друзья, извините за задержку отчета. Вот первая его часть: фото чека (в злотых, 30 упаковок по 160 злотых), фото купленного celox.
 

(bez virsraksta) @ 19:09

[info]zeme:
Šodien biju skolā, rīt ar utt. līdz pavasarim. Uz klinšu sienu mūs vel kādu laiku nelaidīs. Kruta , ka var atmīties majā 35 km, mocis būtu fantasķika braukt pa Ērgļi-Pļaviņas ceļu. Mocis ir tiesību nav un bail no moča. Kaut kas labs, kaut kas slikts.
 

(bez virsraksta) @ 18:58

[info]safe:
rudens ir bijušo draugu parāde Rīgas ielās //
viņi ir visur, un ne tikai tie, ar kuriem gulēts vienā gultā, bet arī tie, ar kuriem pirms gadiem 2/4/6/10 sēdēts pie alus // tas pat kļūst bailīgi,
un tad viens nesenāks bijušais te cenšas mani sasniegt ar savām "kā tev klājas?" ; "piedod, ka biju tik bērnišķīgs" utt. vēstulēm. ir pagājis gads un mana ieinteresētība tajā visā ir nokritusi līdz -5 \\ un man arī negribas sveicināties ar visām tām aizmirstajām sejām, man vispār gribētos tos visus cilvēkus no pagātnes izgriezt tā kā mazas papīra lellītes un salīmēt kaut kur tālu kosmosā.
 

(bez virsraksta) @ 19:02

[info]15:
vēl man sāp sirds, bet tas ir normāli.
 

(bez virsraksta) @ 18:59

[info]15:
tāds efekts: kad skatos taisni uz priekšu, ar sānu redzi redzu visādas kustības (telefons iespīdas, kkas paiet garām vai aizlido), bet kad paskatos tur nekā un neviena tomēr nav. nolādēju arī tās 4chan nopludinātās bildes un video. nenoturējos. interesanti taču. dansta, loresa un lārsone, riterra ļoti glītas meitenes:)
 

#秋は夕暮れ @ 18:54

[info]yeux_glauques:
Mūzika: erik satie

septembra agrās dienas, kad neviens vēl īsti netic, ka ir rudens, un spītīgi turpina skraidīt apkārt šortos un maiciņās, kamēr es pastaigājos dzestrajā stikla gaisā, ziemas jakā ietinies.
 

(bez virsraksta) @ 18:47

[info]scope:
Vakar, paralēli dzelzceļa ekspedīcijai, sanāca arī daži ar dzelzceļu nesaistīti kadri.
Varēšu papildināt sēriju.
... )
 

ko sakiet @ 18:45

[info]likvidet:
jāpārvācas uz citu dzīvi
 

femme. homme. pomme. @ 15:53

[info]neoplasm:
Garastāvoklis:: ok
Mūzika: Bauhaus - She's In Parties

man bija ļoti jauka nedēļas nogale. izdauzījāmies, atstiepām pilnas mugursomas ar biezpiensieriņiem un kondensēto pienu, aizskeitojām uz savu tālo spotu - policija mūs ieraudzīja un uzreiz aizlaidās :)) bija īsts vasaras laikapstāklis, gar velōceliņu salkani smirdēja jūkejas fauna un flōra, gandrīz dabūju balodi sejā. tur vispār ir kaut kādi džungļi un nevar saprast, kurš labdaris tādā nekurienes vidū izbūvējis tik pirmšķirīgu skeitojamo virsmu [muhosranskas kokaīna ceļš?]. un tur ir tik kluss un pamests, un vakaros aizdomīgs. pēc dušas, slapji un pidžammās, nokāpām ap stūri uz restorānu. also, novilku vairākas spēlītes, 2 spilgtākās ir max gentlemen un depression quest [haļavnās steam'ā pieejamās]. džentlmenī uz galvas jākrauj un jābalansē visādas glaunas cepures kamēr tev met ar aluskausiem vai tās mēģina taranēt baloži, ļoti jauka spēlīte - sevišķi, kur lokālā fōnā pizģījas puspliki 19.gs. beigu bokserīši un bļaun "to the Queen!" :)) depresijas kvestā, savukārt, jālasa par depresīva cilvēka dzīvi, jāpieņem viņa vietā viskādi ikdienišķi lēmumi un jāklausās skumjā klaviermūzikā, thoroughly enjoyed the experience.

noskatījos beidzot to blue is the warmest colour. tāds jauks, itkā neuzfrišināts lovstōrijs. bet mani nogalina tās adeles mūžam pusatvērtā mute. es saprotu, ka viņai jābūt franciski autentiskai un seksīgai un viss tāds, bet es visu filmu iekšēji bļāvu "turi savu fokin' rijamcaurumu ciet!!". man ir pašai savs kaut kāds kompulsīvais uzkāriens vai kas, ka es nespēju uztvert nopietni [un cienīt] cilvēkus, kas nemāk savākties, nemāk savākt savu ķermeni - nu, tur ēdot čāpstina, netur ciet muti, staigā puņķaini u.tml., tā ka adele man bija nopietns izaicinājums un principā izpurgāja manām trauslajām estētiskajām jūtām visu filmu. sevišķi tā drausmīgā, mūžīgā un neapstādināmā, puņķu niagāra pa taisno viņai mutē katru reizi, kad viņa ņuņņā, agdiefs, jēziņ un zomg. fuck this sort of art, guys. noskatījos farinelli [1994], tur gan viss čotka.
 

dldzd @ 08:34

[info]daria:
Puisītim Prāta Vētra patīk tā, ka apdirsties. Burtiski.
 

(bez virsraksta) @ 18:27

[info]lmr:
kaut kādi truli nervi. neasi jutekļi?

mazgāju otu, berzēju to ziepēs, bet skatos cauri ziepēm uz izlietni. skatos ekrānā, bet skatos tam cauri uz galdu. it kā starp mani un visu, kas notiktu, būtu plēve.

es gribu pīpēt, bet es vairs nepīpēju.
 

Izvarošana @ 17:01

[info]nomirusi:
Šodien lūk kādas domiņas galvā. Un lai gan temats ir visai šausmīgs un nomācošs, bet toties man ļoti, ļoti fascinējošs un aizraujošs.

Viens no jautājumiem, kas mani nodarbina - kāpēc lapās, kurās ir pornogrāfiska satura materiāli (dēm! Vai es tikko atzinu, ka skatos pornogrāfiju?!) ir tik daudz reālu izvarošanas gadījumu no Krievijas un Japānas. Tieši šīs valstis. Japānā, cik saprotu vispār ir ļoti zems ziņoto izvarošanas gadījumu skaits, turklāt par viņu psiholoģisko veselību man nav labs priekšstats. No redzētajiem video slāvu sievietes pretojas, lamājas, raud. Japānietes vienkārši cieš.

Un vēl man interesanti cik ļoti ir izplatīta izvarošanas kultūra. Mīti, atrunas un stereotipi, kas visu pasliktina. Pati vainīga, nafig vilka īsus svārkus utml, bučoties taču atļāva, nav ko iet uz tusiņiem, kur dzerstās utml. Ir interesanti arī tas, ka ir tikai runas par to, kā sievietēm izvairīties no izvarošanas situācijām (ir izgudrota pat nagulaka, kas dzērienā spēj noteikt šajos gadījumos dāmai nevēlamas vielas), bet uz vīriešu publiku tendētu rakstu par šo tematu nav (attiecīgi kā tomēr ieklausīties sievietes nē, jo erm.. manuprāt tas ir jāiemācās). Bet tomēr - cik reāli un bieži ir šāda sabiedrības attieksme, no kā tas?

Ir vēl viena lieta, kas mani fascinē - pelēkā zona. Piekrišana nav dota, bet nav arī spēcīgas, aktīvas pretošanās kaut kādu apstākļu dēļ. Te man jāsaka, ka vērtēju vienādi nespēju pretoties vielu ietekmē un nespēju pretoties emocionālu apsvērumu ietekmē. Retāki ir gadījumi, kad izvaro svešinieks, bieži tas ir pazīstams cilvēks, kas brutāli pārkāpj robežu. Vai arī vēl sarežģītāk - pazīstamais, kurš pārkāpj robežu, bet ne brutālā viedā tā, ka upuris izskatās vairāk pēc muļķa, ja mēģina norādīt vai pierādīt, ka tas bij nepareizi.

Un būtu negodīgi nepieminēt falsificētos variantus. Ir reāli varianti, kad izvarošanas upuri nav upuri, bet gan labumu meklētāji/as, uztaisa tejāteri naudas vai atriebības gūšanai. Man šķiet, ka tas ir diezgan bieži, ka uz katriem n upuriem uzrodas viens falšais (un nav runa tikai par izvarošanu). Un šis ir ļoti, ļoti, bīstami. Jo reālo gadījumu tomēr ir vairāk un tie tiek diskreditēti un noniecināti ar šiem retajiem izņēmumiem. Un attiecīgi netiek reaģēts pienācīgi, kad upuris ir upuris.
 

(bez virsraksta) @ 17:52

[info]vilibaldis:
Uzlēju kurmim kafiju, laikam apvainojās. Aizvācās izrakāt ķirbjus.
 

(bez virsraksta) @ 17:35

[info]augsne:
Mēs sēžam zālītē, pelnufeja mani pacienā ar pasaulē gardāko maizīti, taurenis liels un raibs paciemojas uz manu svārku malas; visu vasaru to gaidīju. Tad eju uz tramvaju, manas kājas stieg asfaltā, esmu lēna. Tādas skumjas nepazīstu. It kā pret mani tiktu pavērsti balonu ieroči.
 

rudens, ja @ 07:18

[info]daria:
Vēss no rīta, uzvilku jaciņu un zeķes. Miegs arī nāk.
 

(bez virsraksta) @ 15:29

[info]vilibaldis:
un kamēr mēs apkārt dauzījāmies svaigi sakoptajā pļaviņā ieviesies kurmis. un tā nu mēs te izklaidējamies kāpjot kurmim uz galvas brīžos kad veidojas jauns rakums. zāli gan laikam nāksies sēt no jauna.

Asīnes klasei audzinātāja svaigi no Universitātes, izklausās vēl ļoti aizrautīga un ņipra.
 

Jauna dzīve @ 13:59

[info]nomirusi:
Garastāvoklis:: amused

Pēdējā laikā ir tik izteikta mainības sajūta, ka likās, ka tieši šodien sāku jaunu dzīvi. Bet dzīve mēdz būt asprātīga - tieši šodien pakāsu visus telefona kontaktus.
 

realitāte @ 13:42

[info]saccharomyces:
man vienā no klasēm būs puika-bēglis no ukrainas
 

(bez virsraksta) @ 13:00

[info]es_esmu_dzhims:
nesaprotu, kāpēc vienmēr visi nejauki izsakās par filozofiju, viedokļi parasti dalās divās grupās: pirmie, pavisam primitīvie, kas heito, jo "kur tad tu strādāsi", un tad ir otrā, vēl noslēpumainākā grupa, kuriem nepatīk, bet kāpēc nepatīk, es tiešām, tiešām nezinu, neviens no viņiem nekad to nav paskaidrojis, un, ja jautā tieši, tad atbild: "nē, kāpēc tad nepatīk, normāli", bet ir skaidrs, ka tie ir meli un tāpat nepatīk. es nejūtos pelnījusi šo naidu.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata