smth
Svaigākais mans cepiens 
24th-May-2019 05:27 am - labs rīts!
Pirmie čivinātāji šorīt aizsāka dziesmu 3:54. Tagad viss pagalms jau piečalots. Ir vēsāks,un kaķi jau teju stundu šiverē apkārt. Kad bija karsti, abas pa tumšiem,vēsiem stūriem slapstījās.
18th-May-2019 11:48 pm - nakts ainiņas
Šovakar mēness dūmakains. Ar lielu dārzu apkārt.
Putni pieklusuši, bet ciema suņi rej. Kāds traucē suņu mieru.
17th-May-2019 11:49 pm - nakts
Gaiša nakts. Pilnais mēnestiņš spīd logos.
Nez, kā būtu, ja mēness būtu reizes piecas lielāks? Piecreiz gaišākas naktis būtu?
17th-May-2019 11:32 pm - brauciena pārdomas
Man patīk vakara braucieni uz laukiem. Jo īpaši pavasarī. Viss apkārt tik skaists!
6th-May-2019 05:26 am - rīts
Migla..
4th-May-2019 06:43 pm - 4.maijs dabā
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, iepriekšējos gados valstī bijis gan sals un sniegs, gan vasarīga tveice, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
1990.gada 4.maijs visā Latvijā bija saulains un bez nokrišņiem, taču valsts austrumu daļā ziemeļu vēja ātrums brāzmās sasniedza 18 metrus sekundē. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija no +9,9 grādiem Pāvilostā līdz +15,7 grādiem Dobelē. Visvairāk gaiss iesila Daugavpilī, kur temperatūra sasniedza +22,4 grādus, bet diennakts zemākā gaisa temperatūra bija +3,6 grādi Stendē. Gaisa temperatūra Rīgā pakāpās no +6,6 līdz +15,1 grādam. (To, ka diena bija saulaina, atceros, bet vēju... itin nemaz. Un, to, ka silti bija, arī atceros, jo plānāk jau skolu biju saģērbusies un klasē logs vaļā bija.)
Kopumā no 1990.gada līdz 2018.gadam 4.maija diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 grāds. Viszemāk tā noslīdēja 1999.gadā - līdz +3,4 grādiem, togad Zosēnos gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz pat -5,3 grādiem. Siltākais laiks bija 2002.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +19,1 grādu un maksimālā temperatūra Liepājā un Pāvilostā bija pat +28,4 grādi.
Kopš 1990.gada sešas reizes 4.maijs ir pavadīts bez nokrišņiem visā Latvijā, savukārt 2010.gada 4.maijs ir vienīgais, kad nokrišņi novēroti visā valstī. Visvairāk nokrišņu bija Mērsragā 1998.gadā - 28,3 milimetri.
Piecos gados šajā datumā ir novērots slapjš sniegs un sniega graudi, deviņos gados - pērkona negaiss, turklāt sešos no tiem pērkonu pavadīja krusa.
2007.gads ir vienīgais gads kopš 1990.gada, kad kādā novērojumu stacijā 4.maijā bija sniega sega – Alūksnē un Neretā tās biezums sasniedza attiecīgi divus un vienu centimetru.
Stiprākās vēja brāzmas reģistrētas 1997.gadā Dobelē - 22 metri sekundē.
2009.gadā svētku dienā bija vērojamas krasas gaisa temperatūras svārstības Rīgas jūras līča piekrastē. Ainažos saullēktā valdīja divu grādu sals, pēcpusdienā saule gaisu sasildīja līdz +22 grādiem, bet jau sešos vakarā, vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, temperatūra noslīdēja zem +10 grādiem.
Pērn naktī uz 4.maiju vietām valsts centrālajā un austrumu daļā bija pērkona negaiss, dienā īslaicīgi lija. Mākoņi daļēji klāja debesis, dienā Kurzemē bija skaidrs laiks. Gaisa temperatūra saullēktā +2..+13 grādi, dienas vidū - no +8 grādiem Vidzemes krastā līdz +22 grādiem Zilupē.
3rd-May-2019 11:34 pm - salnu laiks
Tik dzestrs! Kā ziemā!
Debesis zvaigžņu pilnas.
Ceru,ka salna tomēr nebūs pārāk stipra...
3rd-May-2019 10:27 pm - no rīta apsēt dārzu, bet vakarā glābt to no salnām
burtiņi un bilde )
2nd-May-2019 11:29 pm - atnāca visus kokus izpurināt
Pamatīgs vējš. Labi, ka logos nepūš, bet vienalga dzirdi, kā koku zaros tas ieķeras.. Bērziem liels pārbaudījums.
Tā kā visu dienu vien +10, nolēmām nedaudz pakurināt māju, lai omulīgāk..
26th-Apr-2019 04:08 pm - bubinātājs
Oh, kā bubina! Vai sagaidīsim pirmo silto pavasara lietu? Sen jau vajadzēja mitrumu - gan zemei, gan augiem, gan..netīrajām ielām!
21st-Apr-2019 11:51 pm - mēnestiņš - čigāniņš
Smuks sarkans mēness aust.
9th-Apr-2019 02:26 pm - Pētnieki izpētīja, ka...
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un DU aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” (LHEI) kopā ar citām Baltijas jūras valstu pētniecības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem piedalās Eiropas Savienības finansētā projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”. Zinātnieki pēta farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu Baltijas jūrā un iekšzemes ūdeņos.

Pētījuma rezultāti

Projekta vidusposmā marta beigās Latvijas zinātnieki rīkoja tikšanos ar dažādu nozaru pārstāvjiem un prezentēja veikto pētījumu rezultātus. Secinājums ir tāds, ka Latvijas ūdeņos konstatēti visdažādāko grupu aktīvās farmaceitiskās vielas, arī kofeīns, ko dēvē par indikatoru civilizācijas klātbūtnei.
Piemēram, vienā no Latvijas upēm – Puplā – kofeīna daudzums 11,4 m3 ūdens ir tikpat liels kā vienā kafijas tasītē.
Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē. Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir vispārzināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti.
Zinātnieki Latvijā analizēja virszemes ūdeņus, notekūdeņus un notekūdeņu dūņas no pilsētu attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, ūdens paraugus jūrā, kā arī sedimentus jeb nogulšņu paraugus aptuveni 1,5 km no jūras krasta Daugavgrīvā. Latvijā paraugi 12 vietās tika ņemti pavasarī un rudenī Driksā, Rīgas jūras līcī, Puplā, Lielupē, Mēmelē, Mūsā, Vēģerupē un Jaunbērzē.
Virszemes ūdeņos tika analizētas 66 vielas, no kurām 52 vielām rezultāti bija izmērāmi - lielākās maksimālās koncentrācijas tika konstatētas metformīnam (2254 ng/l, pavasaris), atorvastatīnam (1116 ng/l, rudens) un diklofenakam (1094 ng/l, pavasaris). Vielu ķīmiskās analīzes tika veiktas Somijas Vides institūta (SYKE) laboratorijā.

Kādi medikamenti?

Visbiežāk virs kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas noteiktās farmaceitisko vielu grupas virszemes ūdeņos Latvijā (un arī visās pētītajās Baltijas jūras valstīs kopā) ir pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas ārstēšanas medikamenti, endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti. Īpaši lielas pretsāpju līdzekļa diklofenaka koncentrācijas konstatētas Puplas upē, lejpus (976 ng/l) un augšpus (395 ng/l) Olaines, kā arī Mūsā, pie Latvijas – Lietuvas robežas (45 ng/l), pārsniedzot vides kvalitātes standartu (gada vidējai vērtībai tas iekšzemes virszemes ūdeņos ir 10 ng/l).
Bez virszemes ūdeņiem tika analizēti arī notekūdeņi komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ražošanas uzņēmumos. Kopumā analizēja 75 vielas, no kurām 23 sasniegušas daudzumu, ko iespējams izmērīt jeb tā dēvēto kvantitatīvo noteikšanas koncentrāciju. Lielākās maksimālās koncentrācijas Latvijā konstatētas paracetamolam (16396,5 ng/l (rudens), kofeīnam (8770,5 ng/l, rudens), hidrohlortirazīdam (6904,1 ng/l, pavasaris), estronam (E1) 5483,3 ng/l, rudens).
Notekūdeņu dūņu paraugos kopumā tika analizēta 31 viela, no kurām 25 pārsniedza kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas. Visbiežāk konstatētās ir zāles endokrīno slimību ārstēšanai; antibakteriālās, pretsēnīšu un prettārpu zāles, kā arī medikamenti centrālās nervu sistēmas ārstēšanai.
Savukārt ņemot augsnes paraugus pie Jaunbērzes, kur izmantoti kūtsmēsli, tika analizētas 63 vielas, un zinātnieki secināja, ka visbiežāk konstatētās augsnes zāļu grupas ir veterinārās zāles, kā arī alerģiju un deguna saslimšanu ārstēšanas medikamenti. Līdzīga aina vērojama pārējās Baltijas jūras valstīs, kur projektā tika analizēta ar kūtsmēsliem sajauktā zemes virskārta. Augsnes paraugi tika ņemti, lai pētītu, cik lielā apmērā augsnē nonāk farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojums ar ekskrementiem un notekūdeņu dūņām.
Projekta “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” otrs partneris no Latvijas - Latvijas Hidroekoloģijas institūts analizēja ūdens paraugus aptuveni 1,5 km no krasta un sedimentu paraugus. Ūdens paraugos no analizētajām 54 vielām, 19 konstatētajām vielām augstākā koncentrācija bija pretsāpju un pretiekaisuma aktīvajai farmaceitiskajai vielai mesalazīnam un kardiovaskulārajai aktīvajai farmaceitiskajai vielai gemfibrozilam.
Baltijas jūras sedimentu paraugā, ko ievāca LHEI, tika analizētas 65 vielas, no kurām 30 bija zem kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas, bet vislielāko koncentrāciju uzrādīja centrālās nervu sistēmas aktīvās farmaceitiskās vielas levetiracetāms un kofeīns.

Vielas nonāk ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

“Farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tradicionālās attīrīšanas metodes nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām farmaceitiskajām vielām. Turklāt, izmantojot bioloģiskās attīrīšanas metodes, daudzu farmaceitisko vielu savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos notekūdeņos. Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās,” uzsver Linda Fībiga, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste.
Savukārt pētniece Ieva Putna-Nīmane no Latvijas Hidroekoloģijas institūta uzskata, ka vides piesārņojumu var samazināt, attīstot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas, sakārtojot veco medikamentu savākšanas sistēmas, kā arī izvēloties videi draudzīgākus medikamentus: “Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, nepieciešams veikt izmaiņas, gan esošajās tradicionālajās notekūdeņu attīrīšanas metodēs, piemēram, izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli, gan strādāt pie izmaiņām zāļu apriti reglamentējošajā likumdošanā, gan veikt sabiedrības izglītošanu.”
Iegūtos datus paredzēts iestrādāt rekomendācijās, kuras tālāk tiks nodotas vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterinārārstiem.
5th-Apr-2019 10:28 pm - Garā pastaiga un foršais Getto Gulyas
burtiņi un bilde )
27th-Mar-2019 09:25 pm - bet šeit jau ir pavasaris!
burtiņi un bilde )
10th-Mar-2019 09:38 pm - mierpilna svētdiena ar ābolkūku mājās
burtiņi un bilde )
2nd-Mar-2019 09:23 pm - Embūtes rogainings
burtiņi un bildes )
28th-Feb-2019 09:02 pm - ļoti pārgurusi, bet ir labi būt mājās
burtiņi un bilde )
This page was loaded May 26th 2019, 6:29 am GMT.