Māsu banda no rīta parasti jau sāk mīņāties ap gultu diezgan agri, lai es ātrāk celtos. Puša šorīt izpildīja visu ierasto trokšņošanas un uzmanības pievēršanas programmu, kas nenostrādāja. Galējais līdzeklis - pavemt (tas mani vienmēr izceļ no gultas). Šodien tika apēstas piecas skujas, lai varētu pavemt (citos apstākļos skujas netiek ēstas).
Neparastais, ka arī Grušiks šorīt atzīmējās ar rīta gultas apmeklējumu un paņurdēšanu, ka bads ir tāds, ka nevar vairs paciesties. Pirmā reize pusotra gada laikā! Ok, to jau es zināju, ka daudzas lietas viņš no māsām mācās. Nu, ir apgūta jauna iemaņa. :D

Šodien bija pirmā reize, kad ierakstus par Dukša pēdējām nedēļām izlasīju bez asarām. Laikam beidzot esmu palaidusi Duksi.
Ikdiena ar māsiņām un trešo ir tik ļoti krāsaina un daudzveidīga. Viņi tiešām ir atnesuši daudz laimes un prieka mūsu dzīvē. Labi vien ir, ka toreiz tik ātri paņēmām māsiņas..