cepure, kādu uzadīju
pavisam vienkārša, viegli adāma. vienīgais - man no smalkākas dzijas bija un tumši zila - tā, lai pie šalles iet klāt ;)

cepure pabeigta, izmazgaata un atdota valkaashanai. :) man jau pashai shkjiet, ka vajadzeeja garaaku, bet ja nu man saka, ka nevajag, tad lai nu taa buutu. :) taada iiscepure ir :)))
bildes nav, bet iemetiishu sheit visu rakstu un aprakstu, ja nu kaadreiz atkal shii vienkaarshaa un izskatiigaa cepure buus jaauzada ;)
shodien patamboreeshu veel mezhgjiini dvielim, bet tad kjershos klaat cimdinjiem :)

nakts vidū pamodos un nevarēju stundu aizmigt. klausījos mājas skaņās.. un skatījos, ka duksis nespēj atrast sev vietu - te uz segas, te zem segas, te uz gultas maliņas, te uz palodzes.. :) un uzjautrināja, ka viņa ieperinās zem segas :) uz radiatoriem viņa kaut kā nerāpjas gulēt - laikam pārāk karsti ir.
šorīt man par prieku temperatūras vairs nav. atvilkos uz darbu. un visu ceļu priecājos par to, ka man ir getriņas, ko pāris reizes gadā ir iemesls izvilkt no skapja ;) vajadzētu kādas uzadīt vēl. divas ir - vienas tumši zilas ar dzelteniem, baltiem un sarkaniem rakstiem, otras sūnzaļas ar dzelteno un oranžo ;) patisībā tiešām laikam jāiepērk daudz dažādi krāsaini kamoliņi un jāuzada priecīgi baltas un sarkanās :)
kas vēl? darbstacija sagaida ar jaukiem + 16 grādiem :( atkal sildītājs iekšā jāslēdz, lai var nosēdēt.
un vēl - otrdien uz instrumentiem. jāizmanto ir.lv piedāvātā iespēja ;)))

pirkstaiņi:


vs.

dūraiņi:


53:29. pirkstaiņi vinnē.
skaitīju tikai tos, kurus tiešām spēju identificēt, kā cimdus vai dūraiņus. šaubīgos - neskaitīju. tāpat neskaitīju tos, kuri paslēpti bija kabatās :)) jo nevar tak zināt, kas tajā kabatā slēpjas :)
piefiksēju, ka ir daži, kas arī šajā laikā staigā plikām rokām. var jau būt, ka viņu rokas apģērbs ir kabatā paslēpts un es vnk to neredzu.
pati šodien paņēmu dūraiņus. lai gan somā paslēpušies ir arī pirkstaiņi. aukstā laikā ar dūraiņiem ir siltāk.
turklāt, nākot uz darbu, sapratu, ka laikam jāuzada kādi dūrainīši. lai gan..man taču pasūtījums ir puspirksteņi ar apgērbjamu micīti :)

tas ir baisi no vienas puses, ka jau no rīta sāc domāt, ko lai vakariņās sagatavo :))
bet šķiet, ka šoreiz risinājumu atradu - būs cūkgaļas ribiņu sautējums :) jo šausmīgi negribas iet ārā no mājām tādā aukstumā (neskatoties uz to, ka saule smuki spīd un zilas debesis) :) vakardienas pārsalšana uzvaras bulvārī tomēr dara savu. labi, ka bija mājās karstvīns, ar ko sildīties. un ūdenspīpe vakar arī bija forša ;) un vispār - vakars bija foršs ;)
bet vispār - jāsāk šiverēt pa māju, lai līdz vakaram viss ir gatavs... un lai var mierīgi cepuri adīt.. ;)

laikam adīkli ņemt līdzi, kad būs kamīna kurināšanas pasākums kopā ar ūdenspīpi, nav īsti prāta darbs ;)
bet cepuri tak gribas pabeigt ātrāk :) tiesa, tikai vakar vakarā sāku to adīt, bet esmu apņēmības pilna ;)

sāk likties, ka atdošu galus - rokas tā sāp.. nē, tik centīgi adīt nedrīkst. tomēr vajag pārtraukumus ik pa brīdim paņemt un izlocīt rokas, citādi.. citādi būs āāāāāāāāāāāāā..

adu. centiigi uz priekshu. prieksha gatava. mugurpuse iesaakta. gribas tuvaakajaas dienaas pabeigt tomeer to dzhemperi. it kaa nepiedodami, ka visu nedeljas nogali novartiijos pa gultu. bet taadaa staavoklii jau vienalga nespeetu neko daudz izdariit. toties shodien.. shodien jau rokas saap, bet vienalga - adu.
shodien nopirku diegus sarkanaam mezhgjiineem ;)) un tumshi zilai cepurei :)
kjimereeju uz priekshu ;) un ideju tik daudz :) galvenais - visu paguut iistenot ;)

viena mežģīne gatava. lēnāk iet kā pirmā. jo platāka. jo ne tik daudz sēdēju pēdējas dienās pie tās mežģīnes. bet vienalga - ir gatava.
nedaudz džemperi arī paadīju uz priekšu. tuvākās dienas laikam tomēr prioritāte būs pabeigt džemperi un tad otru mežģīni uztapināt ;)
bet tagad.. tagad var iet gulēt ;)

pirmais vakars, kad atnāku mājās un tomēr nenokrītu gulēt. vēl kaut ko esmu spējīga darīt. neko daudz, bet vienalga - neesmu vismaz horizontāli.
darbā rodas, protams, nedaudz vainas sajūta, ka visu nespēju izdarīt. viens jautā, vai šis ir jau izdarīts, otrs jautā par kaut ko citu.. bet es tik atbildu - šis nē un tas arī nē.. bet ir virkne citu lietu izdarīta.. un jūtos vainīga par to, kas nav izdarīts. laikam jau tas īsti pareizi nav, bet neko nespēju ar sevi izdarīt...tomēr pie visa tā cenšos aiziet laicīgi aiziet mājās, lai nav gluži katru vakaru tikai miegs un miegs un miegs. ir tik daudz visādu ķimerējamo... šodien būtu jāpabeidz mežģīne, tad varētu atgriezties pie džempera. jau ir jauns pasūtījums - cepure..tā ka ķimerējamie viens pēc otra stājas rindā...

zaļa mežģīne pusratā. vakardien krietni padevās uz priekšu-šodien pavisam nedaudz.. nekas, rīt vai tuvākajās dienās noteikti turpināšu :) tiesa, tagad būs jāizvēlas, ko vairāk gribu - adīt džemperi vai tamborēt mežģīni ;) bet patiesībā - pašai prieks, ka ķimerējos ;) mierīgāks prāts kļūst ;)

shii diena izveertaas negaidiiti neparasta un jauka.
no riita pamodos paarlieciibaa, ka visu dienu dziivoshos pie vecaakiem. bet nee. peekshnji viens zvans un...diena pilniigi savaadaka. aatri gjeerbos un braucu uz d-pili, lai paguutu uz kino. visi chetri aizgaajaam uz Arthur Christmas (2011) 3D. bez liekiem spiiguljiem, vienkaarshi ziemassveetku staasts. aizkustinaaja un iepriecinaaja :)
protams, ja jau kino, tad arii kola un saldais popkorns :) liidz aciim :))un tad veel aizstaigaajaam liidz Veesmai :) kuukas un kafija, un milzu zivis akvaarijaa ;)
tad pa maajaam - kameer braalis ar manu pacientu, tikmeer es ar mezhgjiinu tamboreeshanu :) vairaak nekaa pusi notamboreeju :) riit pabeigshu un varees saakt otru - un tad jau varees otru dvieli iepriecinaat ar mezhgjiini :)
ilveram atkal mazais histeeriskais, kad man jaabrauc prom. saakumaa pat nedaudz neomuliigi palika, kad beerns pazinjo - es tevi vairs neredzeeshu. bet tad saakaam shkjetinaat domu un tas viss bija domaats taa, ka vinjsh aizies guleet un manis vairs nebuus no riita. naacaas apsoliit buut peec divaam nedeeljaam atkal klaat ;)
vispaar - pozitiiva diena sanaaca ;)
smaidaas :)

hobbywool izshivereets un daavanu kartes lieti nodereeja :))
tagad tikai jaatapina augshaa "maakslas darbi" :)

duksis stiepj prom piparkuukas. laiza un stiepj prom. uzjautrina. neuzjautrina tas, ka shodien duksis atkal gultaa izveema bariibu. laikam jaapameegjina nomainiit bariibu. ceru, ka taa ir tikai nepatika pret bariibu, jo nekaa cita nav - dauzaas, skraapeejaas un rij lopinjsh.
atkal redzeeju vienu auto ar izsistu logu. palika skumji.
darbaa trako maaja. nekaadu paarsteigumu. bet labi, ka kloneeties riitdien nevajadzees - uz vienu seedi aizieshu es, uz otru - ostins. un tad veel viena seede man. iespeejams, vienai. un tad viena sanaaksme ar breinoshanas ieziimeem. un tad diena jau buus galaa. izdziivot riit. bet nav pirmaa reize.
jauns tambordiegs nopirkts. buus zaljas mezhgjiines. un adatas arii nopirktas. ceru, ka reiz buus visas nepiecieshamaas adatas un nebuus vairs jaapeerk. vajag kaadu forshu kasti, kur gan iisaas, gan garaas, gan apljadaamaas, gan tamboradatas salikt vienkopus, citaadi shobriid viss meetaajas dazhaados plauktos. kad meklee, ne vienmeer var atrast.
bet vispaar - juutos nogurusi peec sunja. jaatin guleet driiz - riit buus ljoti gara un sarezhgjiita diena.

man reizēm jautā - ko es un cik lieku, beru, leju.. un es vienmēr atbildu - visu daru uz aci. nav konkrētu mērvienību. nav noteikta garšvielu komplekta. viss ir uz sajūtām.
prezīci dauzumi/mērvienības utt. ēdienu gatavošanā nav mana stihija. ļaujos sajūtām un acu mēram. jo tā šķiet pareizāk ;) kā vienmēr saku - recepte ir tikai vadmotīvs, tālāk viss notiek galvā - cenšos salikt garšas galvā pirms vēl tas viss ir tapis bļodā, katlā vai pannā.
bet vispār. šovakar vairak domāju par mežģīnēm. piezvanīju mammai un pajautāju, vai viņai nav kāds linu dvielis, kuram mežģines var meistarot klāt. mamma domīgi noteica, ka es laikam jau visus esmu apadījusi, bet viņa vēl paskatīsies.. nu, ko, ja izrādīsies, ka brīvības ielā vēl ir larelini veikals, tad būs jādodas turp. jo mežģīnes tak ne tikai vajag uztamborēt, bet vajag kaut kam piemeistarot klāt. labi, ka man mājās pāris dvieļi ir, kurus ikdienā virtuvē izmantoju. tiem arī būs pirmās mežģines. šitādos tempos ir skaidrs, ka viens šonedēļ jau būs apcakināts ;)

šodien ķimerējoties, aizdomājos par šādu lietu.
agrāk sievietes, kas ķimerējās, tika augsti novērtētas, jo viņām esot zelta rokas - i auda, i adīja, i izšuva i ko tik vēl nē. visu ģimeni varēja saģērbt, sapucēt.. tagad visu var nopirkt. vai sievietei rokdarbnieces talants ir vajadzīgs? vai ir zelta vērts?

piparkūku smarža.
un tamborētas mežģīnes.
tā pagāja pirmā adventa svētdiena.
mamma palūdza kādu kilogramu piparkūku uzcept viņai. sāku cept. šodien uztapa mūsu receptes piparkūkas, bet no kviešu pilngraudu miltiem. beigās uztaisīju arī klasisko recepti. tiesa, visu vēl neuzcepu - būs pa nedēļu jāiespringst..
ar mammu vēl sarunājām, ka dažas receptes viņa man iedos, lai varu vēl kādu našķīti uztaisīt pirms ziemassvētkiem.
vēl šodien gandrīz stundu konsultēju mammu darbam ar datoru ;) iesmēju, ka pirmais, kas tiek apgūts - video pleijeris ;) un tikai pēc tam words :) pamazām, pamazām, soli pa solim virzamies uz priekšu. šo to brālis jau ir ierādījis, tas priecē. tētis gan fonā smēja un teica, ka mammai jāiet kursos, bet mamma nopietni viņam atbildēja, ka viņa jau ir kursos! telefonkursos! :) sasmaidījos par šo dialogu ;)
par mežģīnēm runājot, šobrīd ir kaut kāda lielā patikšana uz tām. neskatoties uz to, ka pāris gadus vismaz nebiju ņēmusi tamboradatu rokās, bet uzreiz viss aizgāja, it kā pārtraukums nemaz nav bijis.. tāds patīkams pārsteigums. turklāt patikšana ir tik liela, ka galvā rosās jau vesels plāns, kas vēl jāuztamborē.. :)
eh.. un atkal ir sajūta, ka brīvdienas ir nedaudz par īsu. jo vakardienu pabojāja migrēns ;( bet nekas.. tagad ir ko darba dienās gaidīt - būs mājās regulāri piparkūku smarža un tamboradata rokās :)

nu, un kas, ka tagad to vairs nedara.
izvilku no skapja garos linu dvieljus, kuriem mezhgjiines savulaik pietamboreeju. jaa, ir smuki. goda dvielis. veel tikai monogrammas truukst :>
sapratu, ka arii parastos linu roku dvieljus gribu aptamboreet. nu, un, ka ikdienaa lietoshu to dvieli. nu, un, ka tas vairaak virtuvei piederiigs. bet gribas to skaistumu redzeet.
noleemu, ka mezhgjiine nebuus balta, jo ikdienas roku dvielim var buut "valjiigaaks" tas tonis.
tagad tikai iistaa mezhgjiine jaaierauga un jaatapina augshaa.
vispaar, shodien man te neliek mieru arii mezhgjiines spilvendraanaam un varbuut arii segas paarvalkam. bet tad man vajag kaadu, kas vareetu man to mezhgjiini tajaa gultas veljaa iedabuut iekshaa. jo varu adiit, varu izshuut, varu tamboreet. kaadreiz arii mezgloju nedaudz. bet shuut...shuut neprotu :( un peedeejaa laikaa kaut kaa saak gribeeties iemaaciities knipeleet.

vajag iedvesmas avotu adiitaam spilvendraanaam.