10.septembris
Dāliju zīmē pagāja diena! :)
Bet vispirms bija bezgala skaists rīts, braucot uz Daugavpili:


Kopš bērnības man ir patikusi šī vieta, šis ezers. Nezinu, kādēļ, bet vienmēr ir apbūris.. Un tik skaistā rītā, tas ezers bija divtik skaists.
Brokastis Statoilā un var doties ceļā! :)
Tā kā piekritu būt par šoferētāju atapakļceļā, tad no Jēkabpils gandrīz līdz Tīnūžiem pabraucu ar brāļa milzonīgo mašīnu. Pilnīgi cita bauda braukt! Tiešām iepatikās, lai gan nedaudz problēmas ar gabarītiem bija :).
Ainārs mūs Salaspilī sagaidīja un devāmies iepazīt Salaspili un Doles salu. Kad brauc garām pa šoseju, tad nemaz nenojaut, cik daudz forša slēpjas kādā pilsētā. Šoreiz ieraudzīju Salaspili un tās apkārtni citā gaismā.
Ļoti patika Doles salā. Un forši bija, ka gide izstāstīja daudzas lietas, parādīja daudzas lietas. Kārtējo reizi secinu, ka ir forši, kad ir kāds, kas var kaut ko vairāk pastāstīt par konkrēto vietu.
Pēc tam aizbraucām uz botānisko dārzu, jo mums taču dālijas bija viens no plāna punktiem. Bet pirms tam - gadatirgus. Biju izdomājusi nopirkt mammai kaut ko īpašu - kādu īrisu vai peoniju. Īrisus nepamīju, bet peonijas.. Skaistules! Protams, arī cenas no pāris eiro, līdz vairākiem desmitiem. Nolēmu mammai nopirkt tādu, kādu viņa gribēja - dzelteno. Jācer, ka augs labi! :) Un vēl nopirku pāris lilijas - vienu baltu neparstās formas dēļ, bet otru - zilu (protams, neparastās krāsas dēļ). Jācer, ka arī lilijas labi ieaugs. :)

Kad gadatirgus izķemmēts, tad var doties arī pusdienās. Turpat dārzā, zem magnolijas koka iekārtojāmies. :) Uzcepām gaļu, tie, kas dzer, varēja iedzert Aināra gatavoto Allažu ķimeli un mūsu līkos lokus. ;)) Un visforšākais mirklis bija petankas spēle. Man šķiet, ka visi izbaudīja šo mirkli. Riktīgi izsmējāmies.

Dienas īpašais mirklis pāris stundu garumā. :) Sapratu, ka šādu spēli mēs varētu ieviest arī savā draugu un ģimenes lokā. :)

Bet dienas karalienes bija dālijas. Iemīlējos tajās! :)


















Atpakaļceļš pa tumsiņu uz Daugavpili diezgan mierīgs. Lēnām aizčunčinājām mājās un sapratu, ka esmu tik nogurusi, ka vēl 65 km uz laukiem negribu braukt. Paliku pie Ivara, jo labāk ir izgulēties, nevis bez vajadzības pa ceļiem naktī vazāties.

11.septembris
Pēc garas un aizraujošas dienas ir noguruma pilna svētdiena. Kamēr atbraucu uz laukiem, jau pēcpusdiena. Tad atkal nedaudz pagulēju, jo svešā mājā nav tika labi gulēt kā mājās. Pēc tam ar tēti aizbraucām salasīt kārtējo ābolu devu, lai nākamajā dienā ir ko 'žņaugt". Un tā tā diena arī pagāja. Dīkdienīgi :)



Tiesa, viena lieta gan iepriecināja. Stundu pirms saulrieta +19... Forši! :)


12.septembris
Manas murkšķa dienas rudenī ar ābolu sulu. :)


13.septembris

Murkšķa dienas dienas kārtībā atkal konservi. Šoreiz plūmes un bietes. Nenoliedzami, ar kombainu krietni ātrāk visi salāti top - šņik, šņik un gatavs. Ilgāk sanāk burkas gatavot un pasterizēt, nekā gatavot burkās bāžamo iekšā. :)
Vakarā uzcepu vecākiem kūku un iedzērām vīnu. Tāds nedaudz noguris, bet laimīgs vakars sanāca.

14.septembris
Pupiņu pavēlnieču diena.

Septiņas stundas dārzā, kamēr novācām pupiņas. Toties paguvu iesauļoties nedaudz šajā rudens saulē.
Trīs dzēvju kāši lidoja pāri mūsu pļavām, bet dīvaini, ka tieši virs mūsu pļavas, kur sliktās meliorācijas dēļ ir izveidojies dīķītis, dzērves riņķoja, riņķoja, bet tomēr nolēma nelaisties lejā. Laikam neizskatījās pietiekami barības bagāts šis dīķītis.
Smieklīgi, ka svētdien botāniskā dārza direktors stāstīja, ka spāres ir plēsēji, ka tās ēdot odus, bet pēc pāris dienām pati uz savas rokas varēju vērot ainu, kā spāre apēd odu. :) Mūžu dzīvo, mūžu mācies, mūžu brīnies! :)

15.septembris

Ābolu sula un dienas otrajā pusē beidzot norāvām ķirbjus. Jā, tieši norāvām, jo atkal viņi pāri žogam bija pārkāpuši pāri. :) Nācās raut gan ķirbjus, gan lapas ar visām stīgām. Tik neierasti pliks viss palika - kaimiņu logus atkal var redzēt. :D
bet forši mums tie ķirbji šogad padevušies. ;)

16.septembris
manas murkšķa diena turpinās ;)

Atkal āboli un plūmes tika salasītas. Sievasmātes mēles uztaisītas.
Tirgus, sātys veikals izbraukāts.
Bet vispār..detalizētāks apraksts jau tajā dienā ir! :D

17.septembris

Bilde šeit, bet dienas apraksts - 17.septembrī :)

18.septembris

Bilde šeit, bet dienas apraksts - 18.septembrī. :)

19.septembris

Atgriešanās pilsētā diezgan traumējoša. Grūti atgriezties šajā stresā, burzmā. Redz, pat karti aizmirsu mola narvesenā. Labi, ka viss labi beidzās un karti neviens neaizstiepa un nauda nepazuda..

20.septembris
Beidzot atgriezos pie adīšanas. Vajag džemperi pabeigt, lai jaunu var sākt! :)


21.septembris
Apraksts pie konkrētās dienas izlasāms, bet bilde... lai nu būtu šāda! :D


22.septembris

Ja jau kaut ko izdomā, tad grūti apstāties. Adīt, adīt, adīt, lai džemperis ir gatavs līdz mana atvaļinājuma beigām. Ziema arī nāk, tāpēc silts džemperis noderēs! :)

23.septembris
Dzimšanas diena, kuru īsti nesapratu. Nē, viss bija kārtībā, bet negribējās īpaši kaut kā atzīmēt, svinēt. :) Darīju ierastās lietas, rāvu džemperi uz priekšu. :) Diena pa mājām. Diena ar daudz apsveikumiem.
Jauka diena! :D
Iepriecinājā pagājušajā gadā saņemtā antūrija. Izdevās to saglabāt un vēl - tā uzziedēja tieši uz dzimšanas dienas laiku!

Un šogad dāvanā balta orhideja ;) Nu, dikti smuka! :)


24.septembris

Aizgāju uz pastu, atnesu paciņu. Nu, patīk man saņemt paciņas! :D Nedod ēst, iedod paciņu! Šoreiz atnāca divas grāmatas no grāmatu depozitārija. Būs ko lasīt rudens vakaros!
Papriecājos par pusrudeni pilsētā. Tikai gaiss liecina par to, ka ir rudens, viss pārējais vēl augusta beigās kavējas..

25.septembris

Dienas apraksts pie konkrētās dienas! :)

26.septembris

Ar Gundaru abi nosvinējām darbā savas svinamās dienas. :) Ir interesanti pavērot pēc trīs nedēļu prombūtnes to, kas notiek darbā. Var just, ka bosam manis pietrūka. Pats atzina, ka pietrūkst sparinga partneris, ar ko kopā visādas idejas pamētāt. Bet... pat viņš šo situāciju pieļāva. Es centos savulaik viņu par to brīdināt, bet viņš vai nu negribēja saprast, vai vienkārši nesaprata.

27.septembris

Ar zobiem pagaidām viss izdarīts. Vien jāizrauj gudrības zobs.

28.septembris

Savdabīga izrāde "Veiksmes stāsts" Nacionālajā teātrī. Nepārsteidza pārāk, jo daudzas lietas jau tajā krīzes laikā bija acīmredzamas. Daudzas lietas nojautu, ka tā notiek. Bet..lika padomāt jebkurā gadījumā.
Forši, ka beidzot mēs spējām savākties uz šo kolektīvo darba pasākumu. Reti mēs to daram, vajadzētu biežāk.

29.septembris

Man patīk Prāta spēles. Un ir vienalga, kāds ir gala rezultāts, pats process ir interesants, aizraujošs, un galva tiek izbirstēta pamatīgi.

30.septembris

Rudens sāk ņemt savu. Skaisti. Patīk man šīs laiks. Tiesa, šogad rudens kaut kā negribīgi nāk. Lēni, nesteigdamies.. Bet vienalga - ir skaisti!