Pārsteidzošs atklājums - rapšu medus. Balts, salds, biezs... Viennozīmīgi - šobrīd tas ir mans mīļākais medus.
Pasūtīju mūsu biteniecei 3 litrus.
Un vēl - panika un smiekli vienuviet. Tagat itin visur pamanu bites. Agrāk bija vienalga, bet tagad...krītu panikā! :D

Šogad atvēzējos - šodien pasūtījām vienu 3 litru burku medus (pa 16 euro) un vēl arī medus kārīti. Rudenī ņemsim vēl vienus 3 litrus viršu medus.
Bišu dzēlieni manī izraisīja lielāku vēlmi našķot ar medu. :)

Seja aizpampusi un niez, bet.. iztiku bez slimnīcas. Ar vecākiem norunājām, ka bišu aktivitātes periodā man visu laiku somā jābūt antihistamīna tabletītēm.
Līdz ar bišu uzbrukumiem, lielais dārzs man šobrīd iet secen. :(
Toties piemājas dārzā varu parosīties. :)
Un vēl.. pilsētas un datorbērnu cenšos pieradināt pie āra un dārza dzīves. Iet smagi. Sākumā pat bija šņuksti telefonklausulē, lai vecāki ved prom no vecvecākiem bērnu, bet vakar izdevās pat uz ogu lasīšanu nedaudz pierunāt. :D
Atgriešanās Rīgā (kā izskatās pēc sejas) notiks ne agrāk kā trešdien - ceturtdien..

Vakar no rīta iekoda bite, bet tikai pēc 12 stundām sāka pampt koduma vieta. Viena nikna saime mums tur dzīvo.
Varbūt kādreiz tomēr gribēšu bites. Bet varbūt arī nē.
Un vakar uzzināju, ka mamma kādus gadus atpakaļ bija domājusi ieviest bites. Pat vietu stropiem ar mūsu bitenieci Ļenu bija skatījusi (zem ozola). Un Ļena bija solījusi arī sākumam iedot arī kādu saimi.
Varbūt kādreiz man būs bites...