Pat nezinu, ko lai rakstu.
Par darbu negribu rakstīt. Nav tā, ka nekas nenotiek. Notiek daudz. Varbūt par pārāk daudz. Tomēr negribu to visu nest ārā. Reizēm jau kāja paslīd, tomēr cenšos slēgt ārā to darba pogu. Negribu piedzīvot to, kas bija pirms gada, tāpēc arī turpinu audzināt raksturu. Darbs ir darbs, viss, kas ir ārpus darba, nekādā veidā nav saistīts ar darbu un tāpēc nav telpa un prāts jāpiegružo ar to visu.
Mājās.. mājās viss ir tāpat kā agrāk. Mierīgi, rāmi, bez kādiem satricinājumiem.
Nu, jā, trešdien mīļotā mammu izlaida no slimnīcas. Tagad tikai regulārās pārsiešanas. Ar to gan sanāk garās epopejas - kaut kā jādabū no mājām, jāaizved, slimnīcā pāris stundas sanāk gaidīt un tad atpakaļ uz mājām. Šodien aizsūtīju viņai šo to no saldētavas. Lai panašķo un veseļojas ātrāk.
Vēl veicu izpētes darbus par paleodiētu. Astra vakar pameta ideju, ka varbūt pamēģināt, bet pirmais mirklis man bija pretestība, jo jāatsakās pilnīgi no visa, bez kā grūti - pilngruadu maize un augļi, un piena produkti, bet drīkst to, bez kā spēju ilgstoši iztikt - olas un gaļu. Papētot, gan sāku domāt, ka varbūt kaut kā to var pielāgot... Jāpadomā, jāpapēta un varbūt tiešām izdodas mazināt tās negantnieces vēlmi turpināt perināties manī.
Vēl iepriecina laiks aiz loga. Lai arī ir auksti, tomēr saule tik silti silda. Šodien atkal ar prieku saulei atrādījos. Un aizdevos arī līdz veikalam, iepirkt lielos krājumus nedēļai. Iecienītajā Rimi gan radās neliela neizpratne, jo.. jo kāds izlēmis mainīt preču izkārtojumu veikalā, līdz ar to visur neliels haoss. Nabaga veikala darbinieki staipa preces turpu-šurpu, kārto citos plauktos. Nē, nu var jau būt, ka būs labāk, bet šobrīd gan bija dikti neērti, jo nevari ātri atrast to, kas vajadzīgs. Bet nu labi - gan jau nākamajā nedēļas nogalē atkal viss būs labi un būs tikai jāpierod pie jaunā izkārtojuma.
Ak, jā! Pārmaiņas arī Berģu depo. Spēros pie ierastā kaķbarības plaukta, bet.. tur ir pavisam kaut kas cits :D Pavasarī tātad vairāki veikali nolēmuši mainīt savu iekārtojumu :D

nekas nav labaaks par rezhiimu.. bet eeshaana 5-6 reizes dienaa mani ir padariijusi par atkariigu no paartikas uznjemshanas. vispirms brokastis, tad otraas brokastis, tad pusdienas, tad launags, tad vakarinjas..reizeem arii mazvakarinjas. bet labums gan ir viens - tikliidz saak gribeeties eest, zinu, cik aptuveni ir laiks :D
tagad beidzot saprotu astru un vinjas izmisumu, pazinjojot: 'man gribas eest'.. un tagad saprotu, kaapeec vinjai visos braucienos bija liidzi paartikas maisinjsh ;))nekas jau daudz netiek apeests, bet organisms vnk pieprasa kaarteejo nelielo devu paarstraadei ;)