Tomēr pieteicos uz Dubulti - Kolka. Visu laiku atliku, bet šodien pieteicos (pirms tam gan pārliecinājos, ka man evakuācijas komanda ir gatavi mani evakuēt jebkurā brīdī).
Es nezinu, kādēļ to gribu darīt. Man nav kaut kādas "šausmīgas" motivācijas. Nav sajūtas, ka gribu sev kaut ko pierādīt, vēl jo mazāk man kaut kas ir jāpierāda citiem.
Vienīgā atbilde, kas man ir: "Jo ir jāiet". Vienalga, cik noiešu. Vienkārši jāiet.

Jau trešo dienu domāju par Dubulti-Kolka. Nevaru sagaidīt pieteikšānas "atvēršanu".
Jo ir jāiet. Vienalga cik. Vienkārši jāiet.

BK Kolka - Dubulti 136km 55h 2018 pārgājiens!

Starts – Kolkas rags, 25. maijā plkst. 16.00
Finišs – Dubultu glābšanas stacija, līdz 27. maija plkst. 23.00

Piegājiens Nr.2. - šajā gadā veselība pievīla, ceru, ka nākamgad izdosies!
Jāsāk atkal vairāk staigāt!

Mērsrags iekarots! Tieši nometnē esot, sāka gāzt lietus.
Ilze beigs šo distanci, jo lauztā kāja tomēr dod ziņu. Inese turpinās gājienu pēc ieturētām brokastīm un miega. Ceru, ka Inesei izdosies! ;)

Pati šogad neeju.
Šobrīd aktīvi sekoju līdzi Ineses, Ilzes un viņas māsu gājienam. Kolka - Roja pievarēta. Minūtes 40 atpakaļ meitenes devās pretī Engurei. Priekšā smagais Kaltenes posms. Ilze rakstīja, ka šobrīd iešot režīmā nevis 10 km un tad atpūta, bet 6 km un tad atpūta. Miegu atlikšot līdz Engurei. Turēšu īkšķus, lai viss ir kārtībā un viss izdotos viņām.
Nakts gājiens gar jūru... vēsi ir. Ziņās teica, ka pie jūras vien + 8 būšot..
Nu, ko.. turpinu turēt īkšķīšus un gaidīšu nākamo ziņu "no frontes līnijas".

Sapnī atkal gāju no Kolkas uz Dubultiem. Sapnī pamodos un blakua esošajiem jautāju, kur es atrodos, cik tālu jau esmu tikusi... Atceros, ka jutos nogurusi, bet vienalga turpināju iet..