Šoreiz bildei ir tikai ilustratīva nozīme, tā ņemta no interneta un neatbilst patiesai situācijai. et par visu pēc kārtas



Tā kā redze joprojām viļ, lai gan pamazām kļūst labāk, nespēju savākties darbiem, tāpēc atkal knibinājos knibinājos ar sīkumiem, kuri līdz šim ir stāvējuši rindā un gaidījuši, kad manas rokas līdz tiem aizsniegsies.
Šodien bija interesanti pavērot kolēģus. Redzu, ka pēdējā laikā tiešām ļoti satuvināmies ar Olgu. Un arī ar Ilzi sāk palikt tuvākas un atklātākas sarunas. Agrāk vairāk tikai par darbu, par darbu, bet šobrīd sāk ieskanēties arī privātās dzīves notiņas. Tas nedaudz mulsina, bet no otras puses ir arī patīkami, jo pārejam nedaudz savādākā koleģialitātes stadjā.
Bija interesanti arī tajā brīdī, kad mans kabinets reāli pārvērtās par riktīgu domnīcu. Vispirms mēs ar bosu un Airīnu mētājām idejas par vienu lietu. Tad pievienojās Olga jau par citu lietu. Kur ir tur rodas, kad kabineta durvis vaļā un cilvēku daudz, tad arī citi sāk bāzt savas galvas. Atnāca Ilze un mums patiešām ļoti saturīga prāta vētra sanāca. :) Forši!
Mājās ejot, zvanu mammai, lai noskaidrotu, kā viņai šodien gājis, bet viņa man paziņo, ka salauzusi ribu. Sākumā pat nespēju noticēt tam, ka viņa to nopietni domā. Esot tīrījusi lielo saldētavu, pieliekusies, atspiedusies, salauzusi. Jautāju, vai uz uzņemšanas nodaļu aizbrauca, vai rentgenu uztaisīja, atbilde skanēja - braukšu rīt. Man, protams, neliels wtf iestājās. Kāds rīt? Mamma atbildēja, ka elpot var, ja nekustas, tad nesāp, sazvanījus ģimenes ārstu un Elvīru, sarunājusi vizīti.. Man vien jānoskaidro, kad rīt kāds ķirurgs mūsu miestā strādā. Mjā.. Rīga un lauki - absolūti dažādas pieejas..
Ja godīgi, tad mani šī situācija ļoti bažīgu dara. Ja jau vienkārši ar savu svaru pietiek, lai salauztu ribu, tad mammai kauli ir kļuvuši ļoti trausli. Savulaik viņa dzēra zāles osteoporozei, bet kādu laiku atpakaļ daktere esot pateikusi, ka vairs nevajag.. Un tagad šis.. Oi.. vecums, protams, nenāk viens, bet nu kaulu trauslums..
Labi, ka vairs nav govs, jo citādi nezinu, kā mamma to varētu izslaukt. Labi, ka dārzu esam sastādījuši. Jā, kāpostu vēl būtu lielajā dārzā jāiestāda, bet tas nav tik kritiski. Viss pārējais jau ir iebakstīts.
Un vispār interesanti - šodien ar Ilzi runājām par viņas lauzto kāju un pieredzi ar lauzto roku, bet diena beigās mamma paziņo šādu lietu.. Nu, ko.. jāgaida rītdiena, kad tiks nobildēts mammas krūšu kurvis, lai saprastu, kas tur īsti ir noticis un cik liela nelaime ir. Raizējos, protams, ne pa jokam..
Un vēl pa dienu sanāca saruna ar UpīšInesi par gājienu. Par to, ko un kā vajag/nevajag šādos gājienos. Vakarā Inese atbrauca pakaļ apavu uzmaviņām. Ceru, ka viņai tiešām noderēs. Ja pati šogad neeju, tad vismaz daļa no mana ekipējuma tiks pārbaudīta.