smth
Svaigākais mans cepiens 
26th-Aug-2019 09:37 pm - Pirmdiena darbā un filma par Artmani
burtiņi un bilde )
22nd-Aug-2019 08:15 pm - pārstādīts!
burtiņi un bilde )
31st-Jul-2019 11:15 pm - pārgurums un saldais vakars
burtiņi un bilde )
19th-Jul-2019 09:10 pm - Piektdiena ir klāt jeb kaķīšiem atkal jauna mājiņa
burtiņi un bilde )
3rd-Jul-2019 12:25 am - skumja ziņa
86 gadu vecumā pirmdien mirusi ilggadējā bijusī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva.
Bija tas gods ar viņu vairākas reizes tikties saistībā ar transpersonām. Darba grupā viņa tā dzirksteļoja un spēja apburt...
13th-Jun-2019 12:32 pm - par aktuālo.. vardarbība un aizskaršana darbā...
Pētījums: Latvijā 81% darbinieku satrauc ikdienas darbu pienākumu izpildē esošais stress

Rīga, 13.jūn., LETA. Latvijā 81% aptaujāto darbinieku satrauc stress, kas saistīts ar viņu ikdienas darba pienākumu izpildi, aģentūrai LETA pavēstīja pētījumu kompānijā "Kantar TNS", atsaucoties uz tās veiktās aptaujas par darba vidi Latvijā datiem.
Atbilstoši aptaujas datiem gandrīz 40% strādājošo satrauc iebiedēšana vai "psiholoģiskais terors" darbavietā, piemēram, apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses, bet 23% darbinieku savā darba vietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās draudiem.
Pētījumā noskaidrots, ka iebiedēšana vai "psiholoģiskais terors", kā arī bailes saistībā ar vardarbību, tās draudiem vidēji biežāk satrauc darbiniekus ar zemu ģimenes vidējo ienākumu līmeni (līdz 300 eiro), kā arī sabiedriskajā sektorā strādājošos.
Pēc pētījuma datiem, kopumā 28% aptaujāto darbinieku ir atzinuši, ka uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā, notiek strīdi vai domstarpības starp vadītāju un darbiniekiem par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem.
Pētījumā secināts, ka psihosociālie riski, ar kuriem salīdzinoši biežāk saskaras uzņēmumu un iestāžu darbinieki, ir darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem (46%), laika trūkums (43%), problēmas vadības un darbinieku attiecībās (35%), nespēja ietekmēt sava darba organizāciju (34%), neskaidra cilvēkresursu politika (33%), kā arī vāja sadarbība kolēģu starpā (27%).
Pētījumā arī atklāts, ka stresu darbā ar sarežģītiem klientiem vidēji biežāk minējuši sabiedriskā sektora darbinieki, ar laika trūkumu biežāk nekā vidēji saskaras vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī tie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, savukārt komunikācijas problēmas ar vadību un citiem darbiniekiem biežāk rodas gados jaunākajiem darbiniekiem (18-24 gadu vecumam). Ar nespēju ietekmēt sava darba organizāciju un neskaidru cilvēkresursu politiku salīdzinoši biežāk saskaras lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) strādājošie.
Tāpat pētījuma dati liecina, ka dažādu apmācību nodrošināšana (50%) ir veids, ko darba devēji izmanto salīdzinoši biežāk, lai novērstu psihosociālos riskus uzņēmumos un iestādēs, nākamie biežāk izmantotie rīcības veidi ir izmaiņas darba organizācijā (36%) vai darba vietas pārplānošana (31%). Retāk darba devēji risku novēršanai izmanto konfidenciālas darbinieku konsultācijas (18%) un sistemātisku konfliktu risināšanas kārtības plānošanu (18%).
"Kantar" personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norādīja, ka darba vidi raksturojošie aspekti Latvijā kopumā uzlabojas, tomēr uzņēmumiem un iestādēm Latvijā vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības un labsajūtas celšanā. Turklāt uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā arī viņu ieteikumus.
Pētījums par darba vidi Latvijā veikts 2019.gada maijā, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 710 darba ņēmēju. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi.
7th-Jun-2019 09:20 pm - Kad prieku neatnes pat tas, kas parasti to sagādā
burtiņi un bilde )
7th-Jun-2019 12:58 pm - mirkli pirms
Stress vājprātīgs. Nezinu, ko gaidīt. Centos sagatavoties dažādiem scenārijiem, bet visu izskaitļot jau nav iespējams.
Parunāju ar vienu, ar otru, ar trešo. Visi tik slīpi raksturo cilvēku.
Ceru, ka viss būs labi un mierīgi. Ļoti ceru.
6th-Jun-2019 10:21 pm - darbs un jaunumi no dārza
burtiņi un daudz, daudz bilžu )
5th-Jun-2019 09:50 pm - ne pārāk laba diena
burtiņi un bilde )
4th-Jun-2019 10:21 pm - darbs, darbs un citas lietas
burtiņi un bilde )
3rd-Jun-2019 11:47 pm - vārda diena
burtiņi un bilde )
2nd-May-2019 10:37 pm - Satversmei neatbilst norma, kas neparedz dubultu samaksu par darbu pārtraukuma laikā
Norma, kas regulē virsstundu atlīdzību amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm, neparedzot dubultu samaksu par darbu pārtraukuma laikā, ir neatbilstoša Satversmē iekļautajam vienlīdzības principam, šodien lēmusi Satversmes tiesa (ST).
Tiesā aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās tiesvedībā ir administratīvā lieta, kurā Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi lūdz uzlikt pienākumu IeVP atlīdzināt tai zaudējumus, kuri esot radušies sakarā ar neizmaksātu piemaksu par virsstundu darbu, kad amatpersonai bija aizliegts pamest dienesta pienākumu izpildes vietu pusdienu pārtraukuma laikā.
Savā spriedumā ST norādījusi, ka likumdevējam no Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas normām izriet pienākums nodrošināt nodarbinātajam par virsstundu darbu tādu atlīdzību, kas ir lielāka par viņam noteikto darba samaksu. Turklāt atbilstoši vienlīdzības principam likumdevējam jānodrošina, ka tādi nodarbinātie, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, par to veikto virsstundu darbu saņem vienādu atlīdzību.
ST spriedumā norādīts, ka dienesta pienākumu raksturs, no tā izrietošais speciālais darba laika organizācijas regulējums un ar amatu saistītie ierobežojumi ļauj secināt, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm neatrodas salīdzināmos apstākļos ar citām amatpersonām un valsts institūciju vai privātā sektora darbiniekiem.
Apstrīdētā norma ir piemērojama tikai tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras veikušas virsstundu darbu laikā, kad tām nebija iespējams piešķirt pārtraukumu. Savukārt amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras veikušas virsstundu darbu jebkurā citā laikā, ir piemērojama norma, kas par attiecīgo virsstundu darbu paredz dubultu darba samaksu.
Attiecīgi ST spriedumā skaidro, ka atbilstoši vienlīdzības principam arī vienai un tai pašai personai, nonākot vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās, jābūt pakļautai vienādai attieksmei. Ja divas faktiskās situācijas no tiesiskā viedokļa ir uzskatāmas par vienādām un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmām situācijām, tad likumdevējam atbilstoši vienlīdzības principam attiecībā uz abām šīm situācijām jānosaka vienāds tiesiskais regulējums.
ST secināja, ka pārtraukuma laikā amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi tiek nodarbināta ārpus tai likumā noteiktā normālā dienesta pienākumu izpildes laika.
Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai "darba laiks" un "atpūtas laiks" ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni un starpkategorijas starp tiem nav iespējamas. Noteicošais darba laika klasificēšanas faktors ir tieši nodarbinātās personas pienākums atrasties darba devēja noteiktā vietā, lai nepieciešamības gadījumā varētu nekavējoties veikt savus profesionālos pienākumus. Tā kā nodarbinātais šādā gadījumā nevar brīvi izvēlēties savu atrašanās vietu, jebkurš šāds laikposms ir uzskatāms par darba laiku, uzsver ST. Šādu darba laika klasifikāciju nevar ietekmēt attiecīgajā laikposmā veiktā darba intensitāte, ražīgums un apjoms vai tas, ka darba devējs nodrošina nodarbinātajam iespēju izmantot atpūtas istabu laikā, kamēr viņa pakalpojumi nav nepieciešami. Tātad "aktīvais dežūrlaiks", kad nodarbinātais uzturas darba devēja norādītā vietā, ir uzskatāms par virsstundu darbu.
Tādējādi ST secināja, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu pārtraukuma laikā, un amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu citā laikā, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Saskaņā ar apstrīdēto normu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu laikā, kad tām nebija iespējams piešķirt pārtraukumu, saņem atlīdzību par šo virsstundu darbu atbilstoši tām noteiktajai stundas algas likmei. Turpretim amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu citā laikā, par veikto virsstundu darbu saņem dubultu darba samaksu. Līdz ar to apstrīdētā norma nosaka atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
ST secināja, ka, nosakot amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par pārtraukuma laikā veiktu virsstundu darbu tādu samaksu, kas ir vienāda ar tām noteikto stundas algas likmi, nevis dubultu darba samaksu, kādu tās ir tiesīgas saņemt par citā laikā veiktu virsstundu darbu, tiek nodrošināts vienīgi valsts budžeta līdzekļu ietaupījums.
ST arī norādīja, ka nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu tās funkciju veikšanai vai vispārēju taupības pasākumu ieviešanu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Konkrētajā gadījumā nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis, kura dēļ vienai un tai pašai amatpersonu grupai par noteiktā laikā veiktu virsstundu darbu būtu nosakāma zemāka atlīdzība nekā par citā laikā veiktu virsstundu darbu. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
No lietas materiāliem izriet, ka administratīvo tiesu lietvedībā ir vairākas lietas, kuru izspriešanā var būt nepieciešams piemērot apstrīdēto normu, turklāt ir iespējams, ka apstrīdētā norma tika piemērota vai ir piemērojama arī citās administratīvajās lietās.
Tādēļ ST apstrīdēto normu atzina par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz visām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process tiesā vēl nav noslēdzies, kā arī tām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process jau ir noslēdzies.
2nd-May-2019 10:35 pm - par kvotām
Lai risinātu personu ar invaliditāti nodarbinātības problēmu, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) kā vienu no iespējām apsver katrā iestādē noteikt konkrētu darbavietu skaitu, kurās būtu jānodarbina personas ar invaliditāti.
Intervijā laikrakstam "Diena" ministre norāda, ka šādu kārtību gan vispirms varētu ieviest valsts iestādēs.
"Doma tāda, ka katrā darbavietā noteikt kaut kādu darba vietu skaitu, kurās būtu jāpieņem cilvēki ar invaliditāti. Paskatītos, kā tas strādā, kas uzlabojams, un tad to varbūt varētu attiecināt arī uz privāto sektoru," intervijā laikrakstam pauž Petraviča.
Uz iebildi par šādas darbavietu kvotu sistēmas iespējamiem riskiem un neizdevīgumu uzņēmējiem, ministre atbild, ka arī cilvēki ar invaliditāti ir gatavi mācīties, turklāt viņi dažkārt varot būt vēl cītīgāki strādnieki nekā cilvēki bez īpašajām vajadzībām. "Jo viņi tiešām novērtē, ka darbiņu dabūjuši, tas ir gan materiāls atbalsts, gan iespēja izrauties no savām četrām sienām, iziet sabiedrībā," uzskata Petraviča.
"Protams, ja tiktu radītas vien papildus kādas darba vietas, kur atsēdēt laiku, tas nebūs tas modelis, uz kuru mēs ejam. Bet, kā jau teicu, sadarbībā ar invalīdu biedrībām ir visefektīvāk šīs problēmas apzināt, jo viņi to pārzina, par to stāsta un arī piedāvā risinājumus," laikrakstam klāsta ministre, uzsverot, ka jau ir tikusies ar biedrībām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses.
17th-Apr-2019 11:16 pm - Baltiešu gredzens
burtiņi un bilde )
17th-Apr-2019 12:45 pm - īsumā par aktuālo
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien pieņēma lēmumu par beztermiņa streika organizēšanu septembrī, ja līdz maija vidum netiks grozīti noteikumi par pedagogu darba samaksu.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šā gada novembrī, trešdien, 17. aprīlī, žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Trešdien, 17. aprīlī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī šā gada 2. maijā.Šā gada 3. maijā "Latvijas Vēstnesī" tiks publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4. novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā. Tāpat ģenerālvienošanās paredz 5% piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība.
17th-Apr-2019 10:01 am - Valsts prezidents izsludina pretrunīgi vērtētos grozījumus Darba likumā
Rīga, 17.apr., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien izsludinājis 28.martā pieņemtos grozījumus Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Vienlaikus Valsts prezidents nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), kurā aicina parlamentu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto.
"Likuma pieņemšanā Saeimas vairākums nav sniedzis pamatojumu pieņemtajiem lēmumiem un izvērtējumu par regulējuma iespējamo neatbilstību Satversmei. Tas rada šaubas par labas likumdošanas principa un Satversmes tiesas spriedumos formulēto atziņu ievērošanu. Šāda likumdevēja rīcība vājina uzticēšanos parlamentam un valsts varai kopumā, kā arī nestiprina tiesiskumu Latvijā," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Lai arī Saeima pēc likuma atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai tajā ir veikusi atsevišķus pilnveidojumus, nav ņemti vērā tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja argumenti un Valsts prezidenta iebildumi par nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar virsstundu apmaksu, pauda Valsts prezidenta kancelejā.
Kā ziņots, Saeima 28.martā galīgajā lasījumā pieņēma precizētos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.
Šī norma attiecas uz ģenerālvienošanos slēgšanu, kas paredz, ka piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Vienlaikus grozījumos precizēts, ka ģenerālvienošanās dokumentam būs jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana nozarē - vismaz 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Uz risku, ka šī norma varētu neatbilst Satversmei, iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Arī 28.marta debatēs Saeimā deputāts Andrejs Klementjevs (S) uzsvēra, ka ir šaubas par šo izmaiņu atbilstību Satversmei. Viņš mudināja neatbalstīt šo normu pieņemšanu, kā arī informēja, ka "Saskaņa" vāc deputātu parakstus, lai šīs likuma izmaiņas netiktu izsludinātas.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par šo normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli.
Pagājušā gada 1.novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā Vējonis lūdza otrreiz caurlūkot, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajām vienlīdzības principam.
16th-Apr-2019 09:32 pm - mamma mūs ar želejām lutina! :)
burtiņi un bilde )
7th-Apr-2019 08:51 pm - Laimes kamoliņu diena
burtiņi un bilde )
This page was loaded Sep 20th 2019, 4:59 pm GMT.