Kad man nav ko darīt, izdomāju mācīties jaunu valodu.
Tagad nolēmu pamēģināt spāņu valodu iemācīties. Ir divi varianti - vai nu es iemācīšos šo valodu, vai arī... esmu par vecu un nepacietīgu. :D

Vecā jaunā kleita.
Izvilku no skapja kleitu, kas bija nedaudz spontāns pirkums netā. Krāsu salikums likās nedaudz traks - zils, zaļš un tumši sarkans. Bet.. kleita bija un ir forša! :) Ļoti daudz komplimentu saņēmu šajā kleitas pirmizrādē.

VID.
No rīta agri devos uz Mežaparku, uz VID, jo 10 sanāksme tur bija paredzēta. Necerēti raiti aizgāju turp. Bet no otras puses, ja tā padomā, tad tā jaunā VID ēka ir tiešām ellē-ratā-sazin-kur. Ja katru dienu turp būtu jādodas..



Darbs.
Sanāksme VID un darbs ofisā..Jūtu, ka pēdējās dienas pirms atvaļinājuma ir iestājušās - žmiedz ārā no manis visas sulas. Runājot par sanāksmi VID, nedaudz nepatīkami bija tas, ka vecais mūsu kašķis ar FM un VID par komandējumiem atkal uzpeldēja, turklāt nācās "kasīties" arī viena uzņēmuma pārstāvju priekšā. Bet mēs tā gribējām no tā izvairīties.. Bet ko lai dara - ne viss notiek pēc plāna.

Nauda.
Jā, cepos par naudas lietām. Pozitīvā ziņa gan ir, ka būs novērtēšanas nauda, līdz ar to brauciens uz BCN būs mierīgāks. Tomēr.. visi braucieni prasa papildus naudas. Tomēr ceru, ka viss būs labi.

Brauciens.
Īsti krāmēties vēl neesmu sākusi. Aptuveni galvā salieku plānu, kas vēl jānopērk, kas varbūt varētu noderēt. Gribas paredzēt visu, būt gatavam visam.
Nedaudz kaitina tas, ka nav vēl 100% skaidrības par viesnīcu, datumiem, laikiem. Bet.. atkal ceru, ka viss beigās būs labi.

Lietus.
Kad karstums mitējas, tad lietus nāk kā atvieglojums. Bet no otras puses - nemaz nav forši atnākt mājās izmirkušai. Un, protams, šoferīši, atkal neņem galvā kājāmgājējus.

Nogurums.
Tas ir vārds ar kuru šobrīd varu apzīmēt savas sajūtas vislabāk. Uz galvas var uzcept olu, jo vienlaikus jātiek galā ar daudzām lietām.
Nekas, pienāks atvaļinājums - izgulēšos, atpūtīšos, izvēdināšu galvu.

Atpakaļ ikdienā. Mājās bijām tikai pēc pusvieniem, jo reiss nedaudz kavējās un bagāžu nācās pagaidīt.. Aizkasījāmies gulēt tikai ap diviem, un pusdeviņos mana mamma jau piezvanīja, lai pārliecinātos, ka esmu atlidojusi, ka viss ir kārtībā
Smieklīgākais ir tas, ka viņa pati teica, ka domājusi, ka agrāk par diviem neaizgājām gulēt, bet vienalga zvana agri no rīta. ;))
Pēc tam nekāda gulēšana vairs nesanāca. Sāku krāmēt koferi ārā, pirmo drēbju tūri arī izmazgāju. Nekur jau tālu to visu nevar likt, jo tūlīt jau atkal brauciens priekšā. Tiesa, autobusceļošanai ir savas iezīmes, kas jāņem vērā, krāmējot mantas, bet gan jau tiksim ar to visu galā! Jāpašķirsta tagad grāmatiņas attiecībā uz Barselonu. Tiesa, paši nebūsim nekādi lielie noteicēji, tomēr ceru, ka redzēsim visu, ko vēlamies redzēt. ;)
Nedaudz piekrāmēju māju, noskatījos iepriekšējās Troņu spēles paralēli nedaudz paminoties. ;) Ir riktīgi laba sajūta pēc tam! ;)
Aizlaidu arī līdz veikalam. Cenas pārsteidz - paguvusi biju piemirst, kā ir pie mums ;)).
Un vēl viena lieta, ko atkal pamanīju - saule šeit tomēr ir tumšāka..
Visādi citādi - atpakaļ ikdienā, atpakaļ rutīnā!

Naktī sāka līt. Divos naktī pamodos no tā, ka zibina un ducina. Žēl, protams, ka laikapstākļi tā sabojājās, tomēr ceru, ka kaut uz brīdi vismaz līt pārstās. Pelēkā debestiņa var palikt.
Izmetīšu mazu lociņu pa pilsētu, pamāšu atvadas, nopirkšu končas un čekošos ārā no viesnīcas. Šodien ir sajūta, ka ļoti savlaicīgi ir jāierodas lidostā. Labāk tur pasēdēt, palasīt žurnālu, nekā piedzīvot pārsteigumus.
Un vēl..pietrūks man tie kalni un spožā saule. No otras puses- pēc divām nedēļām jau braucam uz Barselonu! Būs atkal saule un siltums! ;)

Joprojām aktuāls jautājums ir par apaviem Ženēvai un braucienam uz BCN.
Vakar izmetu nelielu loku (līdz 10 km). Secinājums par krokšiem - ja visu laiku tikai iet, iet un iet, tad krokšos vairāk par 10 km nebūs komfortabli. Tiesa, krokšiem, manuprāt, ir viens liels pluss - gumijai vienalga, vai līst lietus. Līdz ar to skaidrs, ka krokšus jāņem jebkurā gadījumā.
Lielas cerības lieku uz pasūtītajām staigājamzandalēm. Tagad, pavasarīgi-vasarīgajos apavos staigājot, saprotu, ka ļoti labi ir, ja apavi kaut kā piestiprinās pie kājas, nevis vienkārši iešļūc kurpē iekšā un miers. :)) Un staigājamzandales ir tieši tādas.
Un vakar jau sāku domāt par to, ko gribu redzēt Šveicē. Vēlreiz braukt turp, kur jau biju, šoreiz negribas. Šoreiz gribas koncentrēties uz to, kas nav redzēts iepriekš. Piemēram, pagājušajās reizēs tā arī neaizbraucu līdz Cīrihei. Iespējams, ka šoreiz to varētu brīvajā svētdienā arī īstenot. Rūta ieteica aizbraukt līdz Annecy. It kā nav pārāk tālu no Ženēvas, tikai jāpaskatās, kā ir ar transportu tajā virzienā.

Labais, visuvarenais Cibas Diev!
Man ir maziņš lūgumiņš...
Lūdzu izdari tā, lai ar BCN braucienu viss izdotos! :)

Ar mammu šodien daudz dažādas maizes uzcepām.
Pievakarē sastādījām pāris dobes kumelīšu.
Kaķēns mums pa koku galotnēm vien dzīvo.
Un jūnijs būs ceļojumu mēnesis - 9 dienas Šveice, pēc tam ar deju kolektīvu 10 dienās uz Barselonu.

Būtu kompānija, varētu iemēģināt kādu posmu Santiago de Compostela.