smth
Svaigākais mans cepiens 
27th-Jun-2019 10:16 am - īsumā par pilsētu
Vakar agri no rīta/naktī pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta rīkojuma Rīgas meži no K.Barona ielas novāca puķu podus. Rītausmā no 92 podiem bija palikuši deviņi. Vides aktīvisti un Rīgas domes opozīcijas deputāti pulcējās pie Leļļu teātra zibakcijā, lai protestētu par zaļās vides iznīcināšanu. Domes departaments trešdien nolēma, ka daļu puķu podu varēs atgūt tie, kuri vēlēsies par augiem rūpēties.

Mjā.. zaļāka pilsēta? Skaistāka pilsēta? Laikam tikai pašiem iedzīvotājiem tā ir vajadzīga, ne pilsētas kungiem.. ;(
Pat mūsu mazajā ieliņā aktīvisti ir ienesuši zāles bunduļus un stilizētas puķu dobes. Un ir foršāk! :) Viss pašu iedzīvotāju rokās.
25th-Jun-2019 11:06 pm - īsumā par svarīgo
Pēc piecu gadu pārtraukuma otrdien Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) nolēma atjaunot Krievijas balsstiesības oganizācijā, kuras bija apturētas pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. Pret to stingri iebilda Ukraina un paziņoja, ka var pārtraukt savu dalību EPPA. Par balsstiesību atjaunošanu Krievijai nobalsoja 118 parlamentārieši, pret bija 62, tai skaitā Baltijas valstu pārstāvji. Krievija vēlas piedalīties trešdienas balsojumā par organizācijas jauno ģenerālsekretāru. EPPA deputāti lēmumu par Krieviju jau apstrīdējuši.

Līgo svētku kopējā melnā statistika - miruši seši cilvēki. Četri no viņiem noslīkuši, viens notriekts uz ceļa, bet vēl viens letāli aizrijies ar gaļu.

Veselības problēmu dēļ pazīstamais diriģents Mariss Jansons atcēlis visas šovasar plānotās uzstāšanās, arī dalību mūzikas festivālā Rīga Jūrmala.

Tartu Universitātes pētnieki pirmoreiz piedalās starptautiskā kosmosa misijā kopā ar Eiropas kosmosa aģentūru un komētas fotografēšanai izstrādā jaunu optisko teleskopu.

Kara muzejā uz laiku eksponēšanai nodos 1919. gadā britu militārās misijas vadītājam majoram Ostinam Henrijam Kīnenam pirms 100 gadiem Kārļa Ulmaņa piešķirtu dzintaru.

SIA Rīgas meži pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta lēmuma novāks visus puķupodus K.Barona ielā, kurus šovasar neviens nekopa.
25th-Jun-2019 10:03 am - īsumā par svarīgo
Siguldai iet secen. 2026. gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, pirmdien Lozannā nolēma Starptautiskā olimpiskā komiteja. Tādējādi cīņā par spēļu sarīkošanu zaudēja Stokholmas-Ores pieteikums no Zviedrijas, kas paredzēja Siguldā aizvadīt sacensības bobslejā, skeletonā un kamaniņu sportā.


Interesenti var iepazīties ar jauno VID rīkotās čeku loterijas tīmekļvietni. Čekus tajā reģistrēt varēs no 1. jūlija, kas ir oficiālais čeku loterijas sākuma datums.
20th-Jun-2019 04:54 pm - Ak, Rīga, Rīga!
Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.
20th-Jun-2019 04:49 pm - īsumā par laikapstākļiem
Ceturtdienas pēcpusdienā Latvijā aug lietus un negaisa mākoņi, un sinoptiķi prognozē, ka tie veidosies arī piektdien - gada garākajā dienā.
Spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izplatītais oranžais brīdinājums par pērkona negaisu, kas, sākot no rietumu daļas, gaidāms daudzviet valstī, ceturtdienas vakarā arī austrumos. Negaisa laikā gaidāmas vēja brāzmas līdz 17 metriem sekundē, lietusgāzes ar nokrišņu daudzumu līdz 25 milimetriem, iespējama lielgraudu krusa.
Nakts un rīta stundās vietām valstī, bet piektdien dienas gaitā atkal daudzviet īslaicīgi līs, vietām gaidāmas intensīvas pērkona lietusgāzes un stipras vēja brāzmas, atsevišķās vietās - arī liela krusa.
Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, kas pāries rietumu vējā. Naktī dažviet gaidāma migla.
Gaisa temperatūra naktī uz piektdienu noslīdēs līdz +14..+19 grādiem, dienā tā pakāpsies līdz +24..+29 grādiem, bet pie jūras Kurzemes rietumkrastā - līdz +21 grādam.
Rīgā tuvākajā diennaktī gaidāms īslaicīgs lietus, iespējamas pērkona lietusgāzes. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +18 grādiem un dienā sasniegs +27 grādus.
Jau ziņots, ka 21.jūnijā plkst.18.54 būs saulgrieži un sāksies astronomiskā vasara. Gada īsākā nakts būs nakts no piektdienas uz sestdienu.
13th-Jun-2019 12:32 pm - par aktuālo.. vardarbība un aizskaršana darbā...
Pētījums: Latvijā 81% darbinieku satrauc ikdienas darbu pienākumu izpildē esošais stress

Rīga, 13.jūn., LETA. Latvijā 81% aptaujāto darbinieku satrauc stress, kas saistīts ar viņu ikdienas darba pienākumu izpildi, aģentūrai LETA pavēstīja pētījumu kompānijā "Kantar TNS", atsaucoties uz tās veiktās aptaujas par darba vidi Latvijā datiem.
Atbilstoši aptaujas datiem gandrīz 40% strādājošo satrauc iebiedēšana vai "psiholoģiskais terors" darbavietā, piemēram, apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses, bet 23% darbinieku savā darba vietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās draudiem.
Pētījumā noskaidrots, ka iebiedēšana vai "psiholoģiskais terors", kā arī bailes saistībā ar vardarbību, tās draudiem vidēji biežāk satrauc darbiniekus ar zemu ģimenes vidējo ienākumu līmeni (līdz 300 eiro), kā arī sabiedriskajā sektorā strādājošos.
Pēc pētījuma datiem, kopumā 28% aptaujāto darbinieku ir atzinuši, ka uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā, notiek strīdi vai domstarpības starp vadītāju un darbiniekiem par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem.
Pētījumā secināts, ka psihosociālie riski, ar kuriem salīdzinoši biežāk saskaras uzņēmumu un iestāžu darbinieki, ir darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem (46%), laika trūkums (43%), problēmas vadības un darbinieku attiecībās (35%), nespēja ietekmēt sava darba organizāciju (34%), neskaidra cilvēkresursu politika (33%), kā arī vāja sadarbība kolēģu starpā (27%).
Pētījumā arī atklāts, ka stresu darbā ar sarežģītiem klientiem vidēji biežāk minējuši sabiedriskā sektora darbinieki, ar laika trūkumu biežāk nekā vidēji saskaras vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī tie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, savukārt komunikācijas problēmas ar vadību un citiem darbiniekiem biežāk rodas gados jaunākajiem darbiniekiem (18-24 gadu vecumam). Ar nespēju ietekmēt sava darba organizāciju un neskaidru cilvēkresursu politiku salīdzinoši biežāk saskaras lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) strādājošie.
Tāpat pētījuma dati liecina, ka dažādu apmācību nodrošināšana (50%) ir veids, ko darba devēji izmanto salīdzinoši biežāk, lai novērstu psihosociālos riskus uzņēmumos un iestādēs, nākamie biežāk izmantotie rīcības veidi ir izmaiņas darba organizācijā (36%) vai darba vietas pārplānošana (31%). Retāk darba devēji risku novēršanai izmanto konfidenciālas darbinieku konsultācijas (18%) un sistemātisku konfliktu risināšanas kārtības plānošanu (18%).
"Kantar" personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norādīja, ka darba vidi raksturojošie aspekti Latvijā kopumā uzlabojas, tomēr uzņēmumiem un iestādēm Latvijā vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības un labsajūtas celšanā. Turklāt uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā arī viņu ieteikumus.
Pētījums par darba vidi Latvijā veikts 2019.gada maijā, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 710 darba ņēmēju. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi.
6th-Jun-2019 12:24 pm - tepat ir silti! :D
Pagājušajā naktī Rīgas centra novērojumu stacijā gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tādējādi sasniegts agrākās tropiskās nakts rekords, pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Par tropiskām sinoptiķi sauc naktis, kurās gaisa temperatūra nepazeminās zem +20 grādiem. Iepriekšējā agrākā tropiskā nakts Latvijā bija 1988.gada 8.jūnijā Skultē, Saulkrastu apkaimē.
30th-May-2019 11:05 pm - Rīgai jauns saimnieks
Jaunais mērs - Dainis Turlais.
Man pašai ir jautājums, kā cilvēks, kuram bija tomēr jātur rūpi par korupcijas mazināšanu pilsētā, situācijā, kad ir tik daudz korupcijas skandālu Rīgā, tomēr vēlās būt par pilsētas galvu. Neērtuma sajūtas laikam nav...
29th-May-2019 01:25 pm - mums ir jauns prezidents!
Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.
Kopumā bija 93 derīgas vēlēšanu zīmes, bet nederīgas - divas. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.
27th-May-2019 03:27 pm - Par Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas "Saskaņa", par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.
Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.
EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet "Progresīvie" - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma "KPV LV" - 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" - 0,67%, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.
Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
No astoņiem EP deputātiem pieci ir vīrieši, bet trīs - sievietes. Četri deputāti ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, divi - vecumā no 51 līdz 60 gadiem, un divi - vecumā no 61 līdz 70 gadiem. Vidējais ievēlēto deputātu vecums ir 44,5 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 42 gadi, bet vecākajam - 69 gadi. Visiem EP ievēlētajiem deputātiem ir augstākā izglītība. Septiņu deputātu dzīvesvieta ir Rīga, bet vienam - Jūrmala.

CVK informācija liecina, ka no 1 411 955 balsstiesīgajiem EP vēlēšanās piedalījās 474 390 jeb 33,6%. Kopumā derīgas aploksnes bijušas 473 260, bet derīgas zīmes bija 470 460 jeb 99,41%.

Iedzīvotāji visaktīvāk balsojuši Rīgas apgabalā - kopumā 165 880 jeb 39,71% no balsstiesīgajiem, kam seko Vidzeme ar 141 746 jeb 36,18% balsstiesīgajiem. Zemāka aktivitāte bijusi Kurzemē, kur EP vēlēšanās piedalījušies 55 747 jeb 30,1% balsstiesīgo, Zemgalē - 62 582 jeb 29,58% balsstiesīgo, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur pie vēlēšanu urnām devās 48 435 jeb 23,55% balsstiesīgo.
4th-May-2019 06:43 pm - 4.maijs dabā
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, iepriekšējos gados valstī bijis gan sals un sniegs, gan vasarīga tveice, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
1990.gada 4.maijs visā Latvijā bija saulains un bez nokrišņiem, taču valsts austrumu daļā ziemeļu vēja ātrums brāzmās sasniedza 18 metrus sekundē. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija no +9,9 grādiem Pāvilostā līdz +15,7 grādiem Dobelē. Visvairāk gaiss iesila Daugavpilī, kur temperatūra sasniedza +22,4 grādus, bet diennakts zemākā gaisa temperatūra bija +3,6 grādi Stendē. Gaisa temperatūra Rīgā pakāpās no +6,6 līdz +15,1 grādam. (To, ka diena bija saulaina, atceros, bet vēju... itin nemaz. Un, to, ka silti bija, arī atceros, jo plānāk jau skolu biju saģērbusies un klasē logs vaļā bija.)
Kopumā no 1990.gada līdz 2018.gadam 4.maija diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 grāds. Viszemāk tā noslīdēja 1999.gadā - līdz +3,4 grādiem, togad Zosēnos gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz pat -5,3 grādiem. Siltākais laiks bija 2002.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +19,1 grādu un maksimālā temperatūra Liepājā un Pāvilostā bija pat +28,4 grādi.
Kopš 1990.gada sešas reizes 4.maijs ir pavadīts bez nokrišņiem visā Latvijā, savukārt 2010.gada 4.maijs ir vienīgais, kad nokrišņi novēroti visā valstī. Visvairāk nokrišņu bija Mērsragā 1998.gadā - 28,3 milimetri.
Piecos gados šajā datumā ir novērots slapjš sniegs un sniega graudi, deviņos gados - pērkona negaiss, turklāt sešos no tiem pērkonu pavadīja krusa.
2007.gads ir vienīgais gads kopš 1990.gada, kad kādā novērojumu stacijā 4.maijā bija sniega sega – Alūksnē un Neretā tās biezums sasniedza attiecīgi divus un vienu centimetru.
Stiprākās vēja brāzmas reģistrētas 1997.gadā Dobelē - 22 metri sekundē.
2009.gadā svētku dienā bija vērojamas krasas gaisa temperatūras svārstības Rīgas jūras līča piekrastē. Ainažos saullēktā valdīja divu grādu sals, pēcpusdienā saule gaisu sasildīja līdz +22 grādiem, bet jau sešos vakarā, vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, temperatūra noslīdēja zem +10 grādiem.
Pērn naktī uz 4.maiju vietām valsts centrālajā un austrumu daļā bija pērkona negaiss, dienā īslaicīgi lija. Mākoņi daļēji klāja debesis, dienā Kurzemē bija skaidrs laiks. Gaisa temperatūra saullēktā +2..+13 grādi, dienas vidū - no +8 grādiem Vidzemes krastā līdz +22 grādiem Zilupē.
2nd-May-2019 10:37 pm - Satversmei neatbilst norma, kas neparedz dubultu samaksu par darbu pārtraukuma laikā
Norma, kas regulē virsstundu atlīdzību amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm, neparedzot dubultu samaksu par darbu pārtraukuma laikā, ir neatbilstoša Satversmē iekļautajam vienlīdzības principam, šodien lēmusi Satversmes tiesa (ST).
Tiesā aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās tiesvedībā ir administratīvā lieta, kurā Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi lūdz uzlikt pienākumu IeVP atlīdzināt tai zaudējumus, kuri esot radušies sakarā ar neizmaksātu piemaksu par virsstundu darbu, kad amatpersonai bija aizliegts pamest dienesta pienākumu izpildes vietu pusdienu pārtraukuma laikā.
Savā spriedumā ST norādījusi, ka likumdevējam no Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas normām izriet pienākums nodrošināt nodarbinātajam par virsstundu darbu tādu atlīdzību, kas ir lielāka par viņam noteikto darba samaksu. Turklāt atbilstoši vienlīdzības principam likumdevējam jānodrošina, ka tādi nodarbinātie, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, par to veikto virsstundu darbu saņem vienādu atlīdzību.
ST spriedumā norādīts, ka dienesta pienākumu raksturs, no tā izrietošais speciālais darba laika organizācijas regulējums un ar amatu saistītie ierobežojumi ļauj secināt, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm neatrodas salīdzināmos apstākļos ar citām amatpersonām un valsts institūciju vai privātā sektora darbiniekiem.
Apstrīdētā norma ir piemērojama tikai tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras veikušas virsstundu darbu laikā, kad tām nebija iespējams piešķirt pārtraukumu. Savukārt amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras veikušas virsstundu darbu jebkurā citā laikā, ir piemērojama norma, kas par attiecīgo virsstundu darbu paredz dubultu darba samaksu.
Attiecīgi ST spriedumā skaidro, ka atbilstoši vienlīdzības principam arī vienai un tai pašai personai, nonākot vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās, jābūt pakļautai vienādai attieksmei. Ja divas faktiskās situācijas no tiesiskā viedokļa ir uzskatāmas par vienādām un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmām situācijām, tad likumdevējam atbilstoši vienlīdzības principam attiecībā uz abām šīm situācijām jānosaka vienāds tiesiskais regulējums.
ST secināja, ka pārtraukuma laikā amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi tiek nodarbināta ārpus tai likumā noteiktā normālā dienesta pienākumu izpildes laika.
Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai "darba laiks" un "atpūtas laiks" ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni un starpkategorijas starp tiem nav iespējamas. Noteicošais darba laika klasificēšanas faktors ir tieši nodarbinātās personas pienākums atrasties darba devēja noteiktā vietā, lai nepieciešamības gadījumā varētu nekavējoties veikt savus profesionālos pienākumus. Tā kā nodarbinātais šādā gadījumā nevar brīvi izvēlēties savu atrašanās vietu, jebkurš šāds laikposms ir uzskatāms par darba laiku, uzsver ST. Šādu darba laika klasifikāciju nevar ietekmēt attiecīgajā laikposmā veiktā darba intensitāte, ražīgums un apjoms vai tas, ka darba devējs nodrošina nodarbinātajam iespēju izmantot atpūtas istabu laikā, kamēr viņa pakalpojumi nav nepieciešami. Tātad "aktīvais dežūrlaiks", kad nodarbinātais uzturas darba devēja norādītā vietā, ir uzskatāms par virsstundu darbu.
Tādējādi ST secināja, ka amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu pārtraukuma laikā, un amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu citā laikā, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Saskaņā ar apstrīdēto normu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu laikā, kad tām nebija iespējams piešķirt pārtraukumu, saņem atlīdzību par šo virsstundu darbu atbilstoši tām noteiktajai stundas algas likmei. Turpretim amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas veic virsstundu darbu citā laikā, par veikto virsstundu darbu saņem dubultu darba samaksu. Līdz ar to apstrīdētā norma nosaka atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
ST secināja, ka, nosakot amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par pārtraukuma laikā veiktu virsstundu darbu tādu samaksu, kas ir vienāda ar tām noteikto stundas algas likmi, nevis dubultu darba samaksu, kādu tās ir tiesīgas saņemt par citā laikā veiktu virsstundu darbu, tiek nodrošināts vienīgi valsts budžeta līdzekļu ietaupījums.
ST arī norādīja, ka nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu tās funkciju veikšanai vai vispārēju taupības pasākumu ieviešanu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Konkrētajā gadījumā nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis, kura dēļ vienai un tai pašai amatpersonu grupai par noteiktā laikā veiktu virsstundu darbu būtu nosakāma zemāka atlīdzība nekā par citā laikā veiktu virsstundu darbu. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kas paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
No lietas materiāliem izriet, ka administratīvo tiesu lietvedībā ir vairākas lietas, kuru izspriešanā var būt nepieciešams piemērot apstrīdēto normu, turklāt ir iespējams, ka apstrīdētā norma tika piemērota vai ir piemērojama arī citās administratīvajās lietās.
Tādēļ ST apstrīdēto normu atzina par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz visām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process tiesā vēl nav noslēdzies, kā arī tām personām, kuras savu tiesību aizsardzībai likumā noteiktajā kārtībā vērsušās tiesā un attiecībā uz kurām administratīvais process jau ir noslēdzies.
2nd-May-2019 10:35 pm - par kvotām
Lai risinātu personu ar invaliditāti nodarbinātības problēmu, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) kā vienu no iespējām apsver katrā iestādē noteikt konkrētu darbavietu skaitu, kurās būtu jānodarbina personas ar invaliditāti.
Intervijā laikrakstam "Diena" ministre norāda, ka šādu kārtību gan vispirms varētu ieviest valsts iestādēs.
"Doma tāda, ka katrā darbavietā noteikt kaut kādu darba vietu skaitu, kurās būtu jāpieņem cilvēki ar invaliditāti. Paskatītos, kā tas strādā, kas uzlabojams, un tad to varbūt varētu attiecināt arī uz privāto sektoru," intervijā laikrakstam pauž Petraviča.
Uz iebildi par šādas darbavietu kvotu sistēmas iespējamiem riskiem un neizdevīgumu uzņēmējiem, ministre atbild, ka arī cilvēki ar invaliditāti ir gatavi mācīties, turklāt viņi dažkārt varot būt vēl cītīgāki strādnieki nekā cilvēki bez īpašajām vajadzībām. "Jo viņi tiešām novērtē, ka darbiņu dabūjuši, tas ir gan materiāls atbalsts, gan iespēja izrauties no savām četrām sienām, iziet sabiedrībā," uzskata Petraviča.
"Protams, ja tiktu radītas vien papildus kādas darba vietas, kur atsēdēt laiku, tas nebūs tas modelis, uz kuru mēs ejam. Bet, kā jau teicu, sadarbībā ar invalīdu biedrībām ir visefektīvāk šīs problēmas apzināt, jo viņi to pārzina, par to stāsta un arī piedāvā risinājumus," laikrakstam klāsta ministre, uzsverot, ka jau ir tikusies ar biedrībām, kas pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses.
24th-Apr-2019 09:46 pm - ak, Rīgas tilti!
Satiksmi pār Augusta Deglava ielas pārvadu slēgs ceturtdien, 25.aprīlī, plkst.5, trešdien preses konferencē informēja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
"Tilts tiks slēgts līdz brīdim, kad Rīgas dome iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) dokumentus, lai BVKB varētu pārliecināties par šī objekta drošību," sacīja Ķuzis.
Patlaban viss liecina, ka tilts apdraud sabiedrības drošību, tāpēc pieņemts šāds lēmums, skaidroja Ķuzis, norādot, ka tilts būs slēgts ne tikai automašīnām un sabiedriskajam transportam, bet arī operatīvajam transportam, gājējiem un velosipēdistiem.
17th-Apr-2019 12:45 pm - īsumā par aktuālo
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien pieņēma lēmumu par beztermiņa streika organizēšanu septembrī, ja līdz maija vidum netiks grozīti noteikumi par pedagogu darba samaksu.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šā gada novembrī, trešdien, 17. aprīlī, žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Trešdien, 17. aprīlī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī šā gada 2. maijā.Šā gada 3. maijā "Latvijas Vēstnesī" tiks publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4. novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā. Tāpat ģenerālvienošanās paredz 5% piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība.
17th-Apr-2019 10:01 am - Valsts prezidents izsludina pretrunīgi vērtētos grozījumus Darba likumā
Rīga, 17.apr., LETA. Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien izsludinājis 28.martā pieņemtos grozījumus Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Vienlaikus Valsts prezidents nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), kurā aicina parlamentu pievērst lielāku uzmanību Satversmes un labas likumdošanas principa prasību nodrošināšanai likumdošanas procesā, jo īpaši ievērojot Satversmes tiesas iepriekš nolemto.
"Likuma pieņemšanā Saeimas vairākums nav sniedzis pamatojumu pieņemtajiem lēmumiem un izvērtējumu par regulējuma iespējamo neatbilstību Satversmei. Tas rada šaubas par labas likumdošanas principa un Satversmes tiesas spriedumos formulēto atziņu ievērošanu. Šāda likumdevēja rīcība vājina uzticēšanos parlamentam un valsts varai kopumā, kā arī nestiprina tiesiskumu Latvijā," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norāda Valsts prezidents.
Lai arī Saeima pēc likuma atgriešanas otrreizējai caurlūkošanai tajā ir veikusi atsevišķus pilnveidojumus, nav ņemti vērā tiesībsarga, Saeimas Juridiskā biroja argumenti un Valsts prezidenta iebildumi par nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un darba devējiem saistībā ar virsstundu apmaksu, pauda Valsts prezidenta kancelejā.
Kā ziņots, Saeima 28.martā galīgajā lasījumā pieņēma precizētos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.
Šī norma attiecas uz ģenerālvienošanos slēgšanu, kas paredz, ka piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt ne mazāku kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50% apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Vienlaikus grozījumos precizēts, ka ģenerālvienošanās dokumentam būs jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana nozarē - vismaz 50% virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
Uz risku, ka šī norma varētu neatbilst Satversmei, iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Arī 28.marta debatēs Saeimā deputāts Andrejs Klementjevs (S) uzsvēra, ka ir šaubas par šo izmaiņu atbilstību Satversmei. Viņš mudināja neatbalstīt šo normu pieņemšanu, kā arī informēja, ka "Saskaņa" vāc deputātu parakstus, lai šīs likuma izmaiņas netiktu izsludinātas.
Likuma pārejas noteikumi papildināti ar deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2021.gada 1.februārim iesniegt Saeimā izvērtējumu par šo normu piemērošanu praksē un to ietekmi uz darbinieku tiesisko stāvokli.
Pagājušā gada 1.novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā Vējonis lūdza otrreiz caurlūkot, aicinot deputātus vērtēt pieņemtās normas atbilstību Satversmē nostiprinātajām vienlīdzības principam.
15th-Apr-2019 09:19 pm - Lai mammai veselākas acis!
burtiņi un bilde )
9th-Apr-2019 02:26 pm - Pētnieki izpētīja, ka...
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un DU aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” (LHEI) kopā ar citām Baltijas jūras valstu pētniecības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem piedalās Eiropas Savienības finansētā projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”. Zinātnieki pēta farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu Baltijas jūrā un iekšzemes ūdeņos.

Pētījuma rezultāti

Projekta vidusposmā marta beigās Latvijas zinātnieki rīkoja tikšanos ar dažādu nozaru pārstāvjiem un prezentēja veikto pētījumu rezultātus. Secinājums ir tāds, ka Latvijas ūdeņos konstatēti visdažādāko grupu aktīvās farmaceitiskās vielas, arī kofeīns, ko dēvē par indikatoru civilizācijas klātbūtnei.
Piemēram, vienā no Latvijas upēm – Puplā – kofeīna daudzums 11,4 m3 ūdens ir tikpat liels kā vienā kafijas tasītē.
Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē. Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir vispārzināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti.
Zinātnieki Latvijā analizēja virszemes ūdeņus, notekūdeņus un notekūdeņu dūņas no pilsētu attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, ūdens paraugus jūrā, kā arī sedimentus jeb nogulšņu paraugus aptuveni 1,5 km no jūras krasta Daugavgrīvā. Latvijā paraugi 12 vietās tika ņemti pavasarī un rudenī Driksā, Rīgas jūras līcī, Puplā, Lielupē, Mēmelē, Mūsā, Vēģerupē un Jaunbērzē.
Virszemes ūdeņos tika analizētas 66 vielas, no kurām 52 vielām rezultāti bija izmērāmi - lielākās maksimālās koncentrācijas tika konstatētas metformīnam (2254 ng/l, pavasaris), atorvastatīnam (1116 ng/l, rudens) un diklofenakam (1094 ng/l, pavasaris). Vielu ķīmiskās analīzes tika veiktas Somijas Vides institūta (SYKE) laboratorijā.

Kādi medikamenti?

Visbiežāk virs kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas noteiktās farmaceitisko vielu grupas virszemes ūdeņos Latvijā (un arī visās pētītajās Baltijas jūras valstīs kopā) ir pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas ārstēšanas medikamenti, endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti. Īpaši lielas pretsāpju līdzekļa diklofenaka koncentrācijas konstatētas Puplas upē, lejpus (976 ng/l) un augšpus (395 ng/l) Olaines, kā arī Mūsā, pie Latvijas – Lietuvas robežas (45 ng/l), pārsniedzot vides kvalitātes standartu (gada vidējai vērtībai tas iekšzemes virszemes ūdeņos ir 10 ng/l).
Bez virszemes ūdeņiem tika analizēti arī notekūdeņi komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ražošanas uzņēmumos. Kopumā analizēja 75 vielas, no kurām 23 sasniegušas daudzumu, ko iespējams izmērīt jeb tā dēvēto kvantitatīvo noteikšanas koncentrāciju. Lielākās maksimālās koncentrācijas Latvijā konstatētas paracetamolam (16396,5 ng/l (rudens), kofeīnam (8770,5 ng/l, rudens), hidrohlortirazīdam (6904,1 ng/l, pavasaris), estronam (E1) 5483,3 ng/l, rudens).
Notekūdeņu dūņu paraugos kopumā tika analizēta 31 viela, no kurām 25 pārsniedza kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas. Visbiežāk konstatētās ir zāles endokrīno slimību ārstēšanai; antibakteriālās, pretsēnīšu un prettārpu zāles, kā arī medikamenti centrālās nervu sistēmas ārstēšanai.
Savukārt ņemot augsnes paraugus pie Jaunbērzes, kur izmantoti kūtsmēsli, tika analizētas 63 vielas, un zinātnieki secināja, ka visbiežāk konstatētās augsnes zāļu grupas ir veterinārās zāles, kā arī alerģiju un deguna saslimšanu ārstēšanas medikamenti. Līdzīga aina vērojama pārējās Baltijas jūras valstīs, kur projektā tika analizēta ar kūtsmēsliem sajauktā zemes virskārta. Augsnes paraugi tika ņemti, lai pētītu, cik lielā apmērā augsnē nonāk farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojums ar ekskrementiem un notekūdeņu dūņām.
Projekta “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” otrs partneris no Latvijas - Latvijas Hidroekoloģijas institūts analizēja ūdens paraugus aptuveni 1,5 km no krasta un sedimentu paraugus. Ūdens paraugos no analizētajām 54 vielām, 19 konstatētajām vielām augstākā koncentrācija bija pretsāpju un pretiekaisuma aktīvajai farmaceitiskajai vielai mesalazīnam un kardiovaskulārajai aktīvajai farmaceitiskajai vielai gemfibrozilam.
Baltijas jūras sedimentu paraugā, ko ievāca LHEI, tika analizētas 65 vielas, no kurām 30 bija zem kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas, bet vislielāko koncentrāciju uzrādīja centrālās nervu sistēmas aktīvās farmaceitiskās vielas levetiracetāms un kofeīns.

Vielas nonāk ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

“Farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tradicionālās attīrīšanas metodes nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām farmaceitiskajām vielām. Turklāt, izmantojot bioloģiskās attīrīšanas metodes, daudzu farmaceitisko vielu savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos notekūdeņos. Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās,” uzsver Linda Fībiga, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste.
Savukārt pētniece Ieva Putna-Nīmane no Latvijas Hidroekoloģijas institūta uzskata, ka vides piesārņojumu var samazināt, attīstot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas, sakārtojot veco medikamentu savākšanas sistēmas, kā arī izvēloties videi draudzīgākus medikamentus: “Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, nepieciešams veikt izmaiņas, gan esošajās tradicionālajās notekūdeņu attīrīšanas metodēs, piemēram, izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli, gan strādāt pie izmaiņām zāļu apriti reglamentējošajā likumdošanā, gan veikt sabiedrības izglītošanu.”
Iegūtos datus paredzēts iestrādāt rekomendācijās, kuras tālāk tiks nodotas vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterinārārstiem.
14th-Feb-2019 04:59 pm - Kolkā pārspēts šī gada pirmais temperatūras rekords; sācies meteoroloģiskais pavasaris
Rīga, 14.febr., LETA. Ceturtdien Kolkā termometra stabiņš pakāpās līdz +6,3 grādiem, par pusgrādu pārspējot 14.februāra siltuma rekordu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Tas ir pirmais temperatūras rekords, kas Latvijā labots kopš pagājušā gada 29.novembra. Toreiz Kolkā ar -9 grādiem tika pārspēts aukstuma rekords, savukārt iepriekšējie siltuma rekordi bija 6.novembrī, Liepājā un Rucavā termometra stabiņam pakāpjoties līdz +13 grādiem.
Turklāt trešdien Liepājā tika atkārtoti sasniegts 13.februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords, ceturtdien Rīgā un Mērsragā - 14.februāra siltuma rekords. Termometra stabiņš Rīgā pakāpās līdz +6,1 grādam, un tikpat augsta gaisa temperatūra šajā datumā galvaspilsētā bija arī tālajā 1925.gadā.
Līdz +6 grādiem gaiss ceturtdien sasila arī citviet valsts centrālajā un rietumu daļā, savukārt vietām Vidzemes piekrastē un valsts austrumos gaisa temperatūra nesasniedza +3 grādus.
Pirms diviem gadiem 14.februāra maksimālā gaisa temperatūra Rūjienā bija +7,1 grāds, savukārt 1995.gadā Latgalē - pat +7,5 grādi.
Diennakts vidējai gaisa temperatūrai piecas dienas pēc kārtas pārsniedzot nulles atzīmi, kā arī ņemot vērā turpmāk gaidāmo siltumu, šonedēļ Latvijā iestājies meteoroloģiskais pavasaris.
No Rietumeiropas turpinot ieplūst siltam gaisam, sestdien gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies līdz +10 grādiem, pārspējot rekordus, savukārt svētdien kļūs vēsāks. Arī nākamnedēļ siltākas dienas mīsies ar vēsākām, brīžiem gaidāmi nelieli nokrišņi un brāzmaini vēji, prognozē sinoptiķi.
23rd-Jan-2019 03:49 pm - liekam jaunu bildi iekšā!
Nu, ko.. Jauna valdība ir apstiprināta.
Būs atkal interesanti vērot, kā tas valsts kuģis tiek vadīts...
This page was loaded Sep 18th 2019, 7:00 pm GMT.