Ceturtdien līdz plkst.14 gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +30,4 grādus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta jūlija trešajā dienā, bija +29,9 grādi 1920.gadā.
Pārspēts arī visas valsts 3.jūlija rekords. Augstākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā līdz plkst.14 bija +31,9 grādi Kolkā un Mērsragā.
Agrākais 3.jūlija nacionālais siltuma rekords bija +30,7 grādi 1936.gadā Rūjienā.
+30 grādu robeža Latvijā pārsniegta pirmo reizi kopš pagājušā gada augusta.

Ceturtdien līdz plkst.16 augstākā gaisa temperatūra bija +15,5 grādi Daugavpilī, un tas ir jauns 6.marta rekords visas valsts mērogā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Par pagājušā gada vārdu izraudzīts "apritīgs".

Par 2024.gada vārda titulu sacentās arī "piesienkorķis", kas apzīmē pudelei piesaistītu plastmasas vāciņu, "bēdiņš" kā "smaidiņa" emocijzīmes pretmets, un "plašapmāns".

Gada nevārds - "grafisks", kas ir neatbilstoši lietots vārdu "tiešs, spilgts, naturālistisks, necenzēts, vardarbīgs" atdarinājums. Šis vārds tiek neatbilstoši lietots arī citās nozīmēs, kā tas novērojams angļu valodā.

Starp gada nevārda finālistiem bija "rezultēties", kura vietā iesaka lietot vārdus "vainagoties", "novest pie", "kļūt", "radīt", "izraisīt", un ar vīrusiem saistītā īpašības vārda "virāls" lietojums par jebko, kas strauji izplatās. Starp finālistiem iekļuva arī "solo vecāks, solomamma vai solotēvs". Aptaujas žūrija aicina Terminoloģijas komisiju rast labskanīgākus risinājumus to vietā.

Par gada savārstījumu atzīts Izglītības un zinātnes ministrijas minētais atbildē opozīcijas deputātei Ramonai Petravičai (LPV) sacītais: "Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts".

Par gada savārstījuma titulu sacentās arī "Jauns.lv" virsraksts "Barojot putnus ar sēklām, Latvijā izplatās bīstams augs". Virsraksts vedina domāt, ka augs pats baro putnus vai ka indīgais augs izplatās, ja putni tiek baroti ar jebkādām sēklām, norādīja žūrijas pārstāvji. Viņi tāpat izcēla "LA.lv" virsrakstu "Pēc skandāla par seksuālu uzmākšanos studentēm Demakova atkāpjas no JVLMA padomes priekšsēdētājas amata" un Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka sacīto: "Konstatētas sistemātiskas nepilnības, kas tiks uzlabotas".

Savukārt par 2024.gada spārnoto teicienu kļuvis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītais gadumijas uzrunā: "Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?". Finālā iekļuva arī ieraksts tviterī "Valdību vadījis Kariņš, bet Saeimu - Mieriņa", Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustais apsauciens deputātam Edvardam Smiltēnam (AS) "Neaizrijies, neapvemies!" un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira sacītais par valsts budžeta skatīšanu "Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti.".

Aptaujā tika iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, piemēram, "tukšnesis" kā tulkojums "wasteland, badlands" un "nobrauktenis" kā tulkojums "roadkill", "miermantiņa" - rotaļlieta sunim, lai saimniekam būtu miers, "skrāpele" - priekšmets skrāpēšanai, kur kaķiem asināt nagus.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvajiem datiem Latvijā sākusies meteoroloģiskā ziema, tomēr noturīgu salu un sniegu sinoptiķi neprognozē.
Meteoroloģiskā ziema iestājas, ja piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Lai gan ne visās novērojumu stacijās šis kritērijs ir izpildīts, valstī kopumā iepriekšējās piecās diennaktīs gaisa temperatūra bijusi nedaudz zem nulles, tādējādi meteoroloģiskā ziema sākusies 4.decembrī, kas bija pirmā diena, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par nulli.
Iepriekšējos divos gados meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās jau 17.novembrī, dažviet Kurzemē tas notika mēnesi agrāk nekā ierasts.
Pašreizējās prognozes liecina, ka noturīgs sals un sniegs tuvākajā laikā nav gaidāms. Decembra otrajā pusē tiek prognozēts lielāks nokrišņu daudzums un brāzmaināks rietumu vējš, līdz ar to cerības sagaidīt baltus Ziemassvētkus nav lielas.

Rīga, 31.marts, LETA. Svētdien augstākā gaisa temperatūra valstī bija +22,8 grādi Zvejniekciemā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Tas ir jauns 31.marta un mēneša siltuma rekords visas valsts mērogā.
Marta maksimālās gaisa temperatūras rekords pārspēts visās novērojumu stacijās, izņemot Kolku un Mērsragu, kur dienvidaustrumu vējš nesa vēsu gaisu no Rīgas līča.
Jaunais marta siltuma rekords galvaspilsētā ir +21,7 grādi.
+22 grādu atzīme pārsniegta ne tikai Zvejniekciemā, bet arī Gulbenē, Jēkabpilī, Madonā, Rēzeknē un Skrīveros.
Mēneša siltuma rekords vietām pārspēts par pieciem grādiem. Rēzeknē iepriekšējais marta siltuma rekords bija +17,2 grādi 2007.gadā, jaunais rekords ir +22,1 grāds. Madonā mēneša siltuma rekords labots no +17,5 uz +22,5 grādiem.
+22 grādi Pirmajās Lieldienās sasniegti arī Zosēnos, Vidzemes augstienē.
Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā reģistrēta pavasara pirmajā mēnesī, bija +20,8 grādi 1968.gada 30.martā Mērsragā. Savukārt 31.marta nacionālais siltuma rekords iepriekš bija +19,1 grāds, kas reģistrēts 2010.gadā Rucavā.
Sagaidāms, ka Otrajās Lieldienās valsts lielākajā daļā tiks pārspēts 1.aprīļa siltuma rekords.

Rīga, 28.marts, LETA. Ceturtdien līdz plkst.15 gaisa temperatūra Ventspilī sasniedza +16,7 grādus, kas ir jauns 28.marta siltuma rekords šajā novērojumu stacijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Tā ir arī līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas šogad reģistrēta Latvijā. Iepriekšējā augstākā temperatūra bija +14,3 grādi 15.martā Mērsragā un 27.martā Pāvilostā.
Nav pārspēts visas valsts 28.marta siltuma rekords - 1999.gadā Dobelē šajā dienā valdīja siltums līdz +18,3 grādiem.
Trijos pēcpusdienā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās bija no +6,7 grādiem Kolkā un +10,5 grādiem Dagdā līdz +15,9 grādiem Liepājā.
Jau ziņots, ka brīvdienas sāksies ar nokrišņiem. Lielajā piektdienā gaidāms lietus, vairāk nokrišņu būs naktī un priekšpusdienā, kad vietām līs stipri, prognozē sinoptiķi.
Piektdien gaiss kļūs vēsāks, bet svētdien, Pirmajās Lieldienās, gaisa temperatūra strauji paaugstināsies un pēcpusdienā sasniegs +17..+22 grādus, vēsāks laiks saglabāsies Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Līdz ar to svētdien, visticamāk, tiks labots ne tikai 31.marta, bet arī visa mēneša siltuma rekords gan atsevišķās novērojumu stacijās, gan valstī kopumā.

Rīgā skaidrs rīts un bezvējš. Pieaudzis gaisa piesārņojums ar sīkajām daļiņām PM2.5, kas galvenokārt rodas degšanas procesos, tādēļ gaisa kvalitāte ir slikta. Temperatūra pilsētas centrā svārstās ap -20 grādiem, lidostā reģistrēts sals līdz 27 grādiem - zemākā gaisa temperatūra kopš 2012.gada 5.februāra.

Saeima šodien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Krīzes vadības padome pieņem lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem

Tiklīdz "dzīvās rindas" gaidītāju skaits tuvosies vakcīnu beigu skaitam, rindas beigās stāvēs Zemessardzes pārstāvis ( lasīt tālāk )

Pēdējo 24h laikā:
veikts 11 971 Covid-19 izmklējums;
reģistrēti 1367 jauni inficēšanās gadījumi;
saņemti ziņojumi par 23 mirušajiem (četri cilvēki vecumā no 55-65 gadiem, astoņi vecumā no 70-80 gadiem, desmit vecumā no 80-90 gadiem, viens vecumā no 90-95 gadiem).
Covid-19 gadījumi stacionāros – 151 (t. sk. 8 pārvesti). Kopā stacionāros ārstējas 1058 pacienti: 998 ar vidēji smagu slimības gaitu, 60 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 129 pacienti (t. sk. 8 pārvesti) – kopā 3317.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
No pagājušajā diennaktī mirušajiem viens bija vecumā no 50 līdz 55 gadiem, seši - no 65 līdz 75 gadiem, desmit - no 75 līdz 85 gadiem, septiņi - vecumā no 85 līdz 95 gadiem, bet vēl viens - vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā miruši 372 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9887 Covid-19 testi, no tiem pozitīvi bijuši 10,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā līdz šim saslimuši 27 495 cilvēki.
Savukārt līdz šim kopumā veikti 750 834 Covid-19 testi.

Pēdējo 24h laikā veikti 9002 Covid-19 izmeklējumi, reģistrēti 690 jauni inficēšanās gadījumi. 14 personas mirušas (četras personas vecuma grupā no 60 līdz 75, četras no 75 līdz 85, sešas no 85 līdz 95).
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 7.8%.
Latvijā kopā saslimušas 18377 personas un 1823 izveseļojušās.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 76 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā stacionāros patlaban ievietoti 516 pacienti. No tiem 470 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 46 - ar smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 63 pacienti, bet līdz šim kopumā stacionārus pametuši 1434 Covid-19 pacienti.

Novembris bija siltākais novērojumu vēsturē, par 0,2°C pārspējot 1928. gada novembri. Līdz ar to 2020. gads tuvojas siltākā gada titulam.

agājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 612 Covid-19 gadījumi, savukārt četri sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, divas no - 55 līdz 65 gadiem, bet vēl viena - no 90 līdz 95 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 210 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 7810 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 7,8%.
Aizvadītajā diennaktī stacionēti 63 cilvēki (t. sk. 1 pārvests). Kopumā stacionāros ārstējas 519 pacienti: 480 ar vidēji smagu slimības gaitu, 39 ar smagu slimības gaitu. Diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 67 pacienti (t. sk. 1 pārvests) – kopumā 1371.

Pēdējo 24h laikā veikti 2135 Covid-19 izmeklējumi, reģistrēti 100 jauni inficēšanās gadījumi, 9 personas mirušas (trīs personas vecuma grupā no 65 līdz 75, divas no 75 līdz 85, četras no 85 līdz 95).
Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 4.7%.
Latvijā kopā saslimušas 17075 personas un 1795 izveseļojušās.
Jauni Covid-19 gadījumi stacionāros – 48 (t. sk. 1 pārvests). Kopā stacionāros ārstējas 534 pacienti: 477 ar vidēji smagu slimības gaitu, 57 ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 15 pacienti (t. sk. 1 pārvests) – kopā 1304.