Ui, kur tas laiks ir aizskērjis, bet es tikai šodien normāli apskatīju tās bildes, kas tapušas 27.oktobrī tālajā 2011.gadā. Nu, labi, nedaudz izliekos, ka skatījusies nebiju :) Bet nebiju tā kārtīgi apskatījusi, lai saprastu, ko gribas papīrformā...
Nu tad.. viena diena.. ceļš uz Zagreb un pati Zagreba. Horvātija. Rudens.

( klikt, lai apskatītu bildes )

atgriezhoties pie atvaljinaajuma.
25.oktobris bildees.
Pula Horvaatijaa un Triesta Itaalijaa

( klikt, lai skatitos bildes )

kalnaa seedeet un....

25/10
ieraksts daļēji jau tapa, Horvātijā esot:

Šodien: Rijeka, Pula un Triesta.
+16 - +20. Tik silti..jau bija aizmirsies, ka tā var būt :)
Rijekā pelēcīgs laiks, bet nelija. Un šeit man nelika mieru, kā pastnieki šajā pilsētā spēj piegādāt pastu, jo pilsēta izmetusies tik plašā teritorijā kalnos un ielejā.. Bet mīlīgi.
Pula sagaidīja ar nelielu lietutiņu, kas ātri pārstāja līt, bet Triestā jau saulīte staigāja pa zemes virsu.
Pulā lielāko vērību visi tūristi pievērš kolizejam. Protams, pēc Romas šis nekādu „ak un vai” iespaidu neatstāja. Drīzāk pārdomas par to, ko tik šie akmeņi nav redzējuši.. un vēl iesmīnēju bārdā, kad kaut kāda krieviski runājošo tūristu grupa ap to kolizeju staigāja. Viena sieviete īpaši izcēlās. Balinātā blondīne, īsos džinsa svārkos un melnā ādas jakā un melnās zeķubiksēs pie kaut kāda ne pārāk izskatīga alfa romeo apstājās un fotografējoties skaļi visiem izziņoja, ka viņai ir obligāti jāuztaisa bilde pie auto, jo bērns ir pieprasījis bildi ar auto. Mjā.... īpaši piemērots apģērbs ceļošanai busā + vēl īpaši vērtīga bilde no ceļojuma. Nē, nu katrs dara tā, kā viņš uzskata par labu un pareizu esam. Es jau neko..man nav žēl.. bet tomēr tipiskie tūristi mani kaitina. Punkts un āmen baznīcā. Pēc tam paklīdām pa Pulu, uzrāpjoties kalnā augša pie cietokšņa, pavērot pilsētu no augšas.
Pastaiga pa Pulu, protams, rosināja ēstgribu, tādēļ ieklīdām vienā maizīsčeptuvē pakaļ burek`am ar sieru :) Smaržu un garšu nav iespējams aprakstīt ;) Laikam gan šī brauciena garšigākais ātrais ēdiens tas bija ;)
Pēc tam īsais pārbrauciens uz Triestu Itālijā. Kā smējām - ja brauc uz Itāliju, tad šī pilsētiņa pilnīgi noteikti paliek aiz borta - pārāk tālu tā ir no visām citām pilsētam. Bet, ja esi Horvātijā, tad nemaz nav tik traki turp aizšaut :) Protams, lielākais pārbaudījums bija pārvietošanās ar auto pa pilsētas šaurajām ieliņām. Un svarīgākais bija auto neapskādēt. Izdevās gan mums tas, lai gan esu emociju bija daudz :). Sākumā meklējām kādu noparkošanās vietu pašā pilsētā, bet galu galā sapratām, ka varam parkoties pie ostas - tur vietas vairāk un nav jādomā kā iespiesties un pēc tam - kā izbraukt. Neliela pastaiga pa Triestu un pēc tam pusdienas :) Īsta kafija! :) Lazanja tiem, kas vēlās lazanju un pasta carbonara tiem, kas vēlas pastu :) Un saldajā vēl viena kafija un strūdele ;) mmmm.... bija lieliskas pusdienas ;)
vēl nedaudz pastaigas un atpakaļ uz Horvātiju! :)
Negribas neko daudz rakstīt, jo patiesībā jau nevar aprakstīt smaržu, siltumu, sajūtas. Viss liksies ne tas. Bet pāris vārdos šo dienu var aprakstīt: smaržīgi, garšīgi, silti.
Ir bezgala labi. Un mierīgi.

24/10
treshaa diena. ieprieksheejo paaris dienu nogurums dariija savu. pirmdienu izmantojaam absoluuti noderiigam meerkjim - atvilkt elpu. leenaa garaa padzert kafiju un iekost pusdienas. pastaigaat, iepirkt vieteejos nashkjus. nosuutiit atklaatnes vecaakiem un astrai :) piedodiet - bet paareejo draugu adreses man nebija - lidz ar to - atklaanju nebuus ;( :)
vaardu sakot - mieriigaa slinkoshanas dienas Crikvenicaa ;)

( klikt, lai skatitos pirmdienu bildees :) )

23/10
Sakopushies, saposushies devaamies atpakalj uz Graacu :) Atkal garais tunelis ;) Iebraucot pilseetaa atpakalj - svariigaakais uzdevums - atrast parkoshanaas vietu netaalu no centra. Un izdevaas ar - pavisam netaalu no Herrengasse. Lielais pluss - briivdienaas parkoshanaas centraa nemaksaa itin neko :) un sveetdienas riits ir iipashi piemeerots mieriigaam pastaigaam - tuuristu nav, vieteejie veel snauzh :)
Graaca ir UNESCO dizaina pilseeta, liidz ar to visaadas lietas, kas saistiitas ar dizainu - malu malaas pamanaamas ;)
leenaa garaa staigaajaam pa pilseetu. protamsa, iechekojaam, cikos veras valjaa Landeszeughaus. Dikti gribeejaas apskatiit sho vienu no lielaakajaam ierochu glabaatavaam pasaulee. Kameer arsenaals ciet, tikmeer devamies pari Muuras upei, lai apskatiitu pilseetu no otra krasta un ieveerteetu "cuucinju" :)) un tad - atpakalj uz Muuras krastu - lai dotos augshaa uz 473 metru augsto pilskalnu :) Kameer staigaajaam veel gar Muuras krastu - saaka zvaniit bazniicas zvani. Tik skaisti - liiidz skudrinjaam pa aadu. Protams, ja jaakaapj kalnaa, tad - prieksh kam funikulieris? :) Katrs pakaapiens ir jaaizjuut uz savas aadas :) un tad, kalnaa augshaa esot, lielaaks gandariijums, ka esi pats savaam kaajinjaam to izdariijis ;) turklaat ieksh auto krietni noseedeejushies jutaamies ;)
Skats un pilseetu no augshas kaa jau parasti - liek aizrauties elpai un sajuusminaaties par to, cik viss ir skaisti :)
peec pastaigas pa kalnu, atkal kaapiens lejaa un neliela pastaiga pa pilseetu liidz Landeszeughaus. Ielas piepildiija cepto kastanju smarzha ;) un kaarteejo reizi nopuuta par to, ka zheel, ka pie mums shii labuma nav :D
Landeszaughaus.. Jaa, lielaakoties 16.-17.g.s. ierochi :) Bet.. taadaa skaitaa.. nekad tik daudz nebiju redzeejusi vienuviet ierochu..un brunju. Metaala un eljljas smarzha valdiija shajaa maajaa, bet man patika! :)
Pavadiijushi 3-4 stundas Graacaa, devaamies taalaak. Un tas, kas visvairaak iepriecinaaja - kalni, kalni, kalni apkaart :) Tieshi tas, kas Latvijaa visvairaak pietruukst ;) un shii garaakaa paarbrauciena caur austriju un sloveeniju (izmetaam loku arii caur ljubljanu) gaidiijaam, kad nu beidzot buus horvaatija.
uz horvaatijas robezhas muus siiki un smalki izprashnjaaja, kurp dodamies un ar kaadu meerkji :) un.. beigaas iespieda ziimogu pasee :D tik sen nepiedziivota sajuuta - atkal kaads pratina uz robezhas :) iesmeejaam ne pa jokam par to..
horvaatu maksas celji patiesiibaa laikam man sisteemas deelj pat vairaak patika :) chehijaa, austrijaa un sloveenijaa nopeerc vinjeti un miers. bet horvaati salikushi kontrolpunktus, kur nu vai uzreiz maksaa, vai biezhaak ir taa, ka celja saakumaa panjem kartiti un celja beigaas, viens un divi samaksaa par nobraukto daudzumu. visnotalj eerti ir arii tas, ka var maksat ar karti visos shajos punktos :) nav galva japiebazh ar jautaajumu - kur lai samaina naudinjas, kas liidzpanjemtas uz kunaam :)
un sajuusmas izsaucieni mums bija tajaa briidii, kad starp kalniem ieraudziijaam uudeni :) adrijas juuras piekraste! :) un tieshi sauliite tobriid spiideeja :) un smaids paar visu seju ieziimeejaas :)
pilniigi nereaalas sajuutas ir paarbraucieni paar paarvadiem. kad no malas paskaties, kur brauksi vai jau esi braucis, tad nedaudz kaajas lenjganas paliek, bet tur augshaa to jau nejuut tik ljoti - jo tajaa briidii acis vairaak tiek piesietas smukajiem skatiem aiz loga :)
taa kaa jau bija pievakare, tad pavisam nelielu loku izmetaam pa Krk salu. Taadas nedaudz diivainas sajuutas bija, kad braucaam no kontinenta pa tiltu salu. Aprakstinjos raktiits, ka shis tilts ir lielakais betona tilts pasaulee. Nedaudz nereaala sajuuta, kad iebrauc salaa un redzi, ka patiesiibaa celjsh ir izurbts kalnaa :) Nedaudz apskatiijaam salu, uzmetot aci oliivaudzeem, un devaamies uz savu maajvietu - putekljus noskalot un beidzot paguleet gultaa :) atpuusties peec celja :)
Vakaraa veel aizgaajaam liidz juurai - apostiit un aptaustiit to ;) Taada diezgan raama taa bija..un nemaz nesmarzhoja peec muusu juuras ;) bet vienalga - bija skaisti un labi :)

un tagad bildeees viss shis staasts:

( klikt, lai skatitos )

stirnas uz shoshejas malas, braucot uz brno.
sveetdienas riita bazniicas zvani mieriigajaa graacaa.
kalni, migla..
peleekaa ljubljanas pievaarte.
kalnu celji :)
krkas sala.
pirmdienas priekshpusdienas leenaa kafija crikvenicaa.
adrijas juura tik maz smarzho peec muusu juuras.
un ir pietiekami silti, lai kaut uz briidi pasildiitos sauliitee, izmetoties kreklinjaa ;)
absoluutaa laime - tirkziizilaa juura un kalni.. un saule.

kaads ar savu auto nav braucis uz horvaatiju?
interesee celjsh un laiks (vieta: pati adrijas juras piekraste, t.sk. krka.)