Sestdiena jeb mūsu ir daudz un mēs esam forši! :)



Beidzot izgulējos! Puša, protams, pamodināja agri. Pirms pieciem un ap septiņiem. Atkal atpirkos ar sauso barību un konserviem. :) Kaķi nemaz neinteresē tas, ka man gribas pagulēt brīvdienā, ka drīkstu pagulēt brīvdienā. Kaķa režīms ir svēta lieta!
Pašai liels prieks par to, ka vakar daudz mājās izdarīts. Šodien no rīta uzrakstīju zāļu sarakstu, ko Ž.no Krievijas jāatved. Ja jaunas zāles atvedīs, tad jāizrevidē šobrīd kastē esošās. Sanāca krietna kaudzīte ar tabletītēm, kuras noteiktā termiņā nav iztērētas, t.sk. vienas manas pretsāpju tabletes, kuras impulsīvi nopirku katram gadījumam, jo bija recepte, tomēr beigās tā arī neiedzēru nevienu. Pagaidām savu galvu nomierinu ar Cinie..Būs vien tas neizlieto zāļu maisiņš jāaiznes uz aptieku pārstrādei.
Nomazgāju orhidejas ar ziepjūdeni. Ceru, ka tās laputis būšu uzvarējusi. Protams, jāskatās, kas notiek dinamikā, bet vismaz pirmais solis ir veikts. Vienu orhideju kā neglābjamu diemžēl izlidināju ārā. Toties prieciņš ir, ka vienai no orhidejām mazulītis aug. Varēs atkal nogriezt un iestādīt. :)
Pēcpusdienā satikāmies ar Juri, Ingu un Lieni ar meitenēm. Tā kā Liene vakar ar Kārli un bērniem atbrauca uz Rīgu, pilsētas svētku apmeklējums bija obligāts pasākums. Visdrīzāk, ja nebūtu šodien ieplānots ceļojuma apspriešanas pasākums, tad nemaz nelīstu ārā no mājām, lasītu grāmatiņas..Bet tā - izvilkos ielās. Jutos pārsteigta, ka pilnas ielas cilvēku, ka Vērmanītis riktīgi piepildīts, pie visām atrakcijām pūļi un rindas.
Bet pašai vislielākais prieks bija par grāmatu alejiņu. Ieraudzīju LU grāmatu galdu un sapratu, ka šodien beidzot tikšu pie sen kārotās grāmatas par 100 latviešu izcilajiem aktieriem. Par pilnu cenu grāmatnīcās žņaudzos to nopirkt, bet ikdienā LU man ir absolūti ne pa ceļam un absolūti nesakrīt darba laiki. Gandrīz uz pusi lētāk sanāca nopirkt abas grāmatas. Zinu, ka tās tādas greznumgrāmatas ir, bet man patīk, kad mājās tādas ir - tās ik pa brīdim var pašķirstīt, palasīt, paskatīties vienkārši bildes. ;) Daažas tādas mājās ir, tāpēc rūpīgi izvēlos nākamās. Lai ir gan saturīgas, gan skaistas. ;)))
Izstaigājušas Vērmanīti, aizgājām uz Krastmalu. Vecrīga ļaužu pilna, bet krastmalā vēl tikai pamazām pulcējās publika. Tā kā šajā reizē neviens no piedāvātajiem māksliniekiem neuzrunāja, devāmies bez sirdsapziņas pārmetumiem pie Juras un Ingas.
Tā kā šovakar bija burgeru vakars, tad visi pieaugušie iesaistījāmies to gatavošanā. Mēs ar Lieni griezām nepieciešamās sastāvdaļas, Juris ap grilu rosījās, Inga gatavoja ābolu šarloti. Nu, un pa vidu par prieku sev dzērām Tequila Sunrise. :D
Burgeri bija izcili, Druvas vaniļas saldējums un ābolu šarlote - lieliski, vīns un kokteiļi - reibinoši. Smējāmies, ka tā mēs varam aizmirst galveno mērķi, kādēļ tikāmies - Kipras brauciena objektu plānošana. Tā kā savas idejas jau daļēji esmu uzlikusi uz lapas, tad izgājām cauri tam. Ingu garlaiko baznīcas, bet patīk dabas objekti, kas ir forši, jo tas nozīmē, ka varēsim staigāt. :) Juris teica, ka viņam bez maz vai vienalga - ko izvēlēsimies, turp arī brauksim. :D
Pārrunājām arī braukšanu ar auto. Pamatā jau laikam gan viņš brauks, bet man arī kādā brīdī iedošot iespēju iemēģināt pretējo braukšanu. Es par to tikai priecāšos, lai saprastu, vai varu pārkārtot savas smadzenes. ;D
Vārdu sakot, bija lielisks vakars! Un mājās ierados tikai ap diviemi naktī. :)))

Svētdiena. Šiverēšanas dienas mājās.



Gulēts ir ārprātīgi maz, jo Pušai režīms. Pamodināja abos laikos. Mēģināju pēc tam pagulēt, bet nesanāca, jo miegs nenāca un ar Ž.sarakstījāmies. Viņam astoņos buss, līdz ar to, kamēr bija internets bildītes un teksti lidoja šurpu turpu.
Vakar un šodien tik daudz no viņa bildīšu saņēmu. Ja godīgi, tiešām sāk likties, ka varētu uz kādu nedēļas nogali aizlaist turp. Izskatās smuki un interesanti. Pilsēta aug un attīstās. Turklāt labi ir tas, ka ir kur palikt pa nakti. Tagad ir arī elektroniskās vīzas, līdz ar to vienkāršāk ir arī papīrus nokārtot. Būs jāpadomā, kad aizlaist turp.
Abi ar Ž.nedaudz pārdzīvojām par to, vai nebūs smaga robežas kontrole - Ž.salīdzinoši daudz zāļu un...vafelīšu veda sev līdzi. :D Bet viss bija mierīgi - pārbaudīja vien dokumentus busa pasažieriem un palaida tālāk. Ž.gan teica, ka busa pasažieri stāstīja, ka reizēm gadās tā, ka līdz pēdējai vīlītei visu pārbauda un tad jau nevar zināt, kā tas viss beigsies.
Kamēr Ž.ceļā, es aktīvi pa māju un ne tikai sāku rosīties.
Aizstaigāju līdz Molam un uzzināju, ka Galactico dāvanu karšu vairs nav.. Nopirku Astrai Douglasā karti, lai viņai ir prieks. :)) Nopirku arī vakariņām visu nepieciešamo, jo sapratu, ka Ž.visu dienu būs kratījies busā un noteikti gribēs kaut ko garšīgu apēst. ;) Pa ceļam vēl ieskrēju Depo, jo šodien man bija tik liela gribēšana pārstādīt puķes, ka nebija nemaz citu variantu. Divi ziemassvētku kaktusi dikti gaidīja lielākus podus. Arī vaska puķei tāds, manuprāt, bija vajadzīgs. Līdz ar to šodien vismaz trīs puķes manās mājās kļuva nedaudz laimīgākas. Ceru, ka ziemassvētku kaktusi mani pateicībā dāsni iepriecinās ar ziediem šogad. ;))
Pēc tam vēl sakārtoju māju, nomainīju gultas veļu, kārtīgi visu izsūcu ar putekļusūcēju. Pati pie sevis smējos, ka parasti no pavasara līdz rudenim šādas rūpīgas mājas kārtošanas man nesanāk, jo gandrīz katru nedēļu braucu uz laukiem. Līdz ar to tiešām šoreiz izmantoju situāciju, ka neesmu laukos, ka esmu viena mājās, ka neviens netraucē, ka gribas to visu darīt. Pašai mega prieks par izdarīto.
Kad māja bija izberzta, sāku gatavot vakariņas. Ietestēju multikatlu sacepumu gatavošanā. Negaidīju, ka būs tik labs rezultāts! Skaidrs, ka turpmāk biežāk mūsmājās būs sacepumi. Man parasti katināja tas, ka jāvelk ārā cepeškrāsns, jākrāmējas ar to.. Bet šodien es atklāju, ka viss ir krietni vienkāršāk un ērtāk! :) Kārtīgi iemarinēju paliju un notvaicēju. Atradu saldētavā ķiršus un uzvārīju kompotu. Viss sanāca tik gardi! :)
Kad Ž.atbrauca, varēja redzēt, ka māsiņas priecājas viņu redzēt. Tomēr ne tikai pēc manis viņas ilgojas. Joprojām atceros to vakaru, kad Triša sēdēja priekšnamā un skatījās uz ārdurvīm. Gaidīja... ;)
Vakarā vēl pāris stundas gludināju veļu. Neskatoties, ka viens gludināšanas vakars jau bija, pēc šī vakara saprotu, ka vēl vienam gludināšanas vakaram man drēbju pietiks. Bet vismaz redzu, kā tā milzu kaudze ir pamatīgi noplakusi.
Tā kā "Katls" esmu pabeigusi, tad šobrīd lasu "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta". Cerēju, ka tagad būs savādāk, bet pagaidām šī grāmata tik lēni lasās.. Gluži kā bērnībā. Tomēr multene man tik ļoti patika, ka grāmata (salīdzinoši) šķiet garlaicīga. Bet es zinu, ka šoreiz to neatstāšu pusratā. Es to izlasīšu! :D
Bet vispār.. ārprātīgi nāk miegs, jo iepriekšējā naktī tikai dažas stundas gulētas. Šodien pa dienu nesanāca pagulēt. Jāmēģina tagad laicīgi nolīst gultā. Jācer, ka rīt no rīta pamodīšos mundra.
Jebkurā gadījumā šī nedēļas nogale bija lieliska! Man ir forši brālēni un māsīcas! Ž.man atsūtīja kaudzi ar bildēm no Kaļiņingradas. Ak, jā! Ivars man taču arī no Horvātijas gan bildes atsūtīja! Vēl arī piezvanīja, lai varu paklausīties jūras ērģeles un paskatīties sveicienu saulei. Un atsūtīja arī video, ko samontējis - Dalmācijas vecais ceļš. Nu, bezgala foršs viņam šis maršruts ir saplānots. Norunājām, ka vajadzētu nākamgad pašiem to izbraukt. :)
Ak, jā, runājot par braukšanu! Liene vakar ieminējās, ka viņa arī domājot, ka varētu kaut kur beidzot sākt braukt, jo meitenes jau paaugušās. Jāzeps ar Kristīni pamatā brauc ar draugiem un nekādi nesanāk viņiem apvienot spēkus. Bet Inga ieminējās, ka varētu mēs kopīgi paskatīties kādas biļetes un pa lēto, piemēram, līdz tai pašai Berlīnei aizlidot visi kopā. Ja godīgi, man šāda ideja patika. Kompānijā tomēr ir jautrāk. Un mēs - brālēni-māsīcas esam varen jestri! Iepriekšējā naktī Jurim un Lienei tieši to arī teicu, ka es atceros savu bērnību, kad mana mamma tikās ar abu brāļu ģimenēm. Mēs bērni diezgan agri nolūzām, bet reizēm naktī pamodos un tad nevarēju nekādi saprast, kāpēc viņi tik skaļi runā, joko, smejas, kaut ko pārrunā. Tagad mēs esam kļuvuši tieši tādi paši un, iespejams, Lienes meitām vakardiena un vakars paliks atmiņā tieši tādēļ, ka mēs tādi jestri sēdējām virtuvē pie lielā galda un jokojām, pārrunājām nopietnas un ne tik nopietnas lietas.
Mēs visi esam forši! Un tas ir pats galvenais!