un peedeejais pagaidaam pieejamais ziloniitis:

"Ziloniitis bija labs un deriigs dziivnieks, tikai maz runaaja. Ziloniitim bija taads princips - dari otram to, ko gribi, lai dra tev. Taapeec vinjsh visiem paliidzeeja. Kakjiitim vinjsh dzirnavinjas paliidzeeja salabot, laacim - laimi nest. Citi zveeri domaaja, ka vinjsh ir cilveeks, kas paargjeerbies par ziloniiti. Dazhreiz ziloniitis arii pats pie sevis nodomaaja: vai tik nebuushu cilveeks, kas paargjeerbies par ziloniiti? Lai arii, ja tu esi labs un deriigs, nav nekaadas starpiibas, vai tu esi cilveeks vai ziloniitis."

tomeer miiljsh txt :)

kaadu briidi ieprieksh biju ierakstiijusi sheit pastaastinju no viena ziloniishjogurta par ziloniitu. vakar mana miiljaa laima jogurtinjdzeeriena veikalaa nebija, taapeec iepirku avenju jogurtinjdzeerienu. Bet uz taa atradu pavisam citu tekstu :), nevis ierasto par ziloniiti vaaveri un internetu ;))
taa ka - naakamais pastaasts par ziloniiti ;)

"Ziloniitis bija labs un deriigs dziivnieks, tikai maz runaaja. Vinjam patika sagaadaat prieku saviem draugiem. Vienam vinjsh atnesa mazu pukjiiti, citam - kaadu odzinju vai kraasainu dziiparinju. "Tu ziloniiti zini? Tas gan ir iists miiluliitis!" zveeri saciija viens otram, bet ziloniitis to nekad nedzirdeeja, jo, izdariijis labo darbinju, tuulinj gaaja prom. Ziloniitis jau vispaar bija no tiem, kas vairaak dara un mazaak runaa."

Zilonītis bija labs un derīgs dzīvnieks, tikai maz runāja.
Zilonītim nekas divreiz nebija jāsaka.
Būtība nebija jāsaka vispār.
Tikko kādam zvēram gadījās nelaime, zilonītis uzreiz bija klāt un visu nokārtoja. Tā, piemēram, vienreiz vāverei kokā uzkārās internets. Zilonītis uzreiz uzkāpa augšā un paturēja viņai roku. Vāvere lēnām nomierinājās. Galu galā uztraukties jau vispār ne par ko nevajag.