Giftige Schlangen verletzen mehr als 2,5 Millionen Menschen im Jahr.

Kad runājam ar mammu par vecvecākiem, vecvecvecākiem un citiem radiem, kurus esam atraduši baznīcas grāmatās, tad bieži runājam par Kaņecpoli, Šļosbergu.
Netīšām atnāca pie manis šī Šļosbergas bilde.

Man patīk augusta rīti, kad auto stikli aizsvīduši un auto ir norasojuši.
Man patīk augusta rīti, kad saule spīd augstās zilās debesīs.
Man patīk augusta rīti, kad pa plikiem stilbiem vēsais gaiss glaužas. Vispār interesanti. Ja aprīlī ir +13-+15, es taču neeju ārā sandalēs un svārkos vai kleitā. Bet augustā - nekāda vaina! :D

Vēl viena samērā rāma diena darbā. Pašai nedaudz dīvaina pat šķiet, ka ir tik mierīgi. Nē, nu zvana un raksta cilvēki, tomēr nav nekāds ārprāts. Smejamies, ka vairāk ir dīvainīšu - tas vai nu saules aptumsuma vai arī dižčika dēļ. :))
Remonts darbā nedaudz padara tramīgu. Lai arī šodien tika parādīts viss, tomēr ļoti dīvaini ir stāvēt tualetē un just, ka grīda līgojas, jo trešajā stāvā aktīvi tiek kaut kas remontēts.. Jācer, ka viss būs labi.
Šīs dienas apņemšanās un prieciņš - dzert svaigi spiestās sulas. No laukiem krietnu maisiņu burkānu atvedu, beidzot nolēmu to izlietot sulā, jo citādi savītīs. Mīļotajam palūdzu atnest dažus apelsīnus, jo pēdējās divas dienas no rītiem rodas nepārvarama vēlme ieiet narvesenā pakaļ apelsīnu sulai. :D Tā nu vakarā prātīgi sadzērāmies burkānu - apelsīnu sulu. Rīt vakarā atkal būs sula. :) Kamēr ir, tikmēr jādzer.
Vispār ar sulām šogad kā būs, tā būs. Mamma šodien teica, ka gan āboli, gan bumbieri jau tagad sāk krist, vēl negatavi, bet jau iepuvuši. Slapjā un aukstā vasara dara savu. Šonedēļ vēl laikam nebūs sulu dzīšanas pasākums, bet nākamnedēļ gan.
Nu, un vakarā beidzot pieķēros ierakstu sakārtošanai. Jūlijs ir sakārtots. Bildes pie ierakstiem pievienotas. Bildes no telefona pārmigrēja uz datoru. Tagad vēl ar visu augustu tikt galā un būs labi. :)
Kaut kā ar to slinkumu ir jātiek galā! :D

Laikam neprotu laiku pareizi izmantot. Nepagūstu izlasīt visas grāmatas, ko gribētu, noskatīties visas filmas, kuras ieteiktas, aizbraukt visur, izdarīt visu..
Palasu, paklausos, ko citi sastrādājusi, paguvuši utt., un paliek kauns, jo šķiet, ka pati par maz daru..

Neprotu laiku pareizi izmantot.

Pēc operācijas Duksis pieņēmās svarā un vairs nevarēja ielīst zem gultas. Šorīt dzirdu, kāds laužas ārā no pagultes. Paskatos, jā, uz muguras no pagultes izšļūc kaķīt`s mans.. Nedēļa bez konserviem laikam ir devusi rezultātu. :D
Bet vispār radās jautājums. Kāpēc kaķīt`s mans guļ zem gultas?

Pēc vakardienas brauciena šodien jūtos fiziski nomocīta. Kreisās kājas diena.
Gulēju ilgi, bet piecēlos neizgulējusies. Kafija mundrumu nenesa. Iekārtojos dīvāna stūrītī un tā visu priekšpusdienu pie TV pavadīju. Atkal sāku skatīties deju šovu. Pirmā atlases diena pārāk nepārsteidza - varbūt tikai divi-trīs iekrita acīs.
Mīļotais vakar padīca, ka vajag rasolu. Tāpēc viss bija skaidrs par to, kas būs pusdienās. :D
Pēcpusdiena atkal pa dīvānu pie TV. Vispār tik dīkdienīgas svētdienas man sen nav bijis. Un tik daudz TV sen neesmu skatījusies. Bet reizēm jau gribas..reizēm jau vajag.
Vakarā saņēmos izbrīvēt tīrās veļas grozu. Tā kā pēdējās trīs nedēļās bija arī citi gulētāji mūsu mājās, tad kaudze gultas veļas jāmazgā un jāgludina. Turklāt ar braukāšanu apkārt gludināšana šobrīd bija pabīdījusies uz rītiem - parocies veļas grozā, izvelc to, kas vajadzīgs, izgludini un skrien uz darbu. Noriebies tas jau bija. Šovakar gandrīz visu izgludināju. Un pie sevis nodomāju, ka atkal jāparevidē skapis - liekais jāaizved uz laukiem, jāizmet... Pārāk daudz jau skapī visa. Man atkal gribas visus plauktus mājās parevidēt...
Bet vispār...jūtos šodien kaut kā ne tā.. Var jau būt, ka pēc vakardienas karstuma šīs dienas vēsais un pelēkais laiks tā iedarbojas uz mani.. Ceru, ka rīt vairs nebūs kreisās kājas diena.

Graudu kalte atsākusi darbu, visu nakti trokšņos. Kamēr bija negaiss, nestrādāja. Laikam tāpēc, ka vienu reizi kaut kur tepat iespēra.
Pamalēs vèl zibina, bet laikam gan logu atstāšu vaļā - dikti jau karsti pa dienu bija... Tagad vēl + 23.

Pēc +30 visas dienas garumā pie mums ir tāds negaiss!!!
Uz brīdi ielas apgaismojums pazuda. Man paranoja - es ar pirmo pērkonu elektrību dzīvoklī izslēdzu.

Dzeru Valmiermuižas tumšo (izlejamo) alu un atkal skatos Varšavas koncertu..
Sapratu, ka varētu vēlreiz uz šo koncertu aizbraukt, jo tik daudz pozitīvu emociju tas sagādāja. :))

Bērns uz dīvāna nolūza ielas drēbēs. Bez dušas. :)) Ne lielā gaisma traucē, ne tv.
Tas saucas - patiess nogurums. :D
Sākumā domāju, ka varbūt jāpamodina, jāaizsūta nomazgāties, iztīrīt zobus, jāsaklāj gulta... Tomēr nemodināšanu. Apsegšu, lai guļ uz dīvana. Vismaz no rīta pamodīsies mundrs un labā noskaņojumā. :)

Ienāca prātā, ka vajadzētu pēdējo astoņu gadu bildes nedaudz izdrukāt, lai var ielikt albūmā.
Nez, kur tauta tagad drukā bildes?

Kur diena pazuda? Nepamanīju. Pārāk ātri aizskrēja laiks. Pēc brīvdienām reizēm tā ir, ka visādi lielie un mazie darbiņi ir jāizdara, līdz ar to laiks vienkārši kūst. Šodien lielie laika kausētāji bija garie lasāmgabali. Kamēr tiec ar tām daudzajām lapām galā... Turklāt ir ne tikai jālasa, bet arī jādomā, jāanalizē, jāsaprot, vai konkrētajam tiesas spriedumam ir kāda ietekmi uz mums. Pēcpusdienā visādus rakstāmgabalus nokopu. Ir pāris parādnieki, kuriem jāatgādina par darbu izpildi, bet to rīt izdarīšu, jo šodien negribējās uzģērbt bargās kundzes kostīmiņu. :D
Ražīga diena sanāca, bet vēl ir kaudze lietu, ko šonedēļ jānokopj. Izskatās, ka šonedēļ atkal būs tikai četras darba dienas birojā, jo atkal Rīgas ūdens solīja atstāt mūs bez ūdens. :> Ilveram būs prieks, ka nebūs no rīta atkal agri jāceļas. :)
Vakarā pēc darba ar Ilveru aizstaigājām līdz veikalam. Čīkstēšana bija liela. Maza histērija arī. :) No vienas puses saprotu, ka viņam arī mana samazinātā staigāšana šķiet daudz, no otras puses - visu dienu darbā pie manis sēž, tāpēc izkustēties pilnīgi noteikti vajag. :)
Un vakariņās atkal mums ir ātrais našķis - tortiļas. Bērns un vīrietis laimīgi. :D Ātri, sātīgi, garšīgi. Turklāt katru reizi mums sanāk savādākas tortiļas, jo pie rokas dažādi produkti, kurus kombinējam pildījumam. :)
Ar mammu šodien par īrisiem parunājām. Es jau gaidu, kad pienāks pa pastu mūsu paka. Solīts bija, ka jūlija beigās, augusta pirmās nedēļas laikā tiks izsūtīti stādi. Vēl nav.. Ceru, ka tuvākajās dienās atnāks. Mamma gan pasūkstījās, ka vieta nav iekārtota, bet no otras puses, līdz nedēļas nogalei stādi var pagaidīt, īrisiem neliela apžāvēšana nenāk par skādi (pat ir vēlama). Bet vispār - ir bezgala interesanti, cik daudzi no tiem pasūtītajiem astoņiem īrisiem atnāks..
Parunājām ar mammu arī par kapusvētkiem. Sestdien pēcpusdienā Pļaviņās. Sen tur neesmu bijusi. Tētis pirms pāris gadiem bija un teica, ka viss esot mainījies. Man gribas ar tēti aizbraukt turp, lai es arī zinātu, kur vectēvs ir apbedīts. Domāju par viņu bieži, bet uz kapiem sen neesmu bijusi. Brāļu kapiem... Bet pēc šīs dienas sarunas nezinu, vai aizbrauksim. Mamma izklausījās ne pārāk pārliecināta, ka aizbrauksim, bet teicās ar tēti pārrunāt šo jautājumu. Pasmēju un teicu, lai vismaz savlaicīgi painformē, lai zinu, uz cikiem klinģēri pasūtīt. Viss atkarīgs no tā, ko viņi abi izdomās - ja izdomās nebraukt, tad arī mani plāni mainīsies visdrīzāk. Ilvers kaut kā būs jānogādā vecākiem.. Šodien viņi uzsāka ceļu mājup. Diena pie Balatona un tad garais pārbrauciens. Karsti viņiem Ungārijā šogad. No vienas puses žēl, ka mēs šogad netikām viņiem līdzi. Bet nekas, gan jau citu gadu aizbrauksim kaut kur atkal ar viņiem kopā. :)

Kur mans Megrē???
Sagatavojos lieliskam kino vakaram, bet..skuju!