Šodien bija mēbeļu diena.
Jau sak iegūt apveidus viss.
Būs forši! Turklāt visas grāmatas būs pa vietam. ;)

Pašķirstīju purniņu grāmatu...
Tā tak cilvēks var kompleksos iedzīvoties. Kates atskaitās par to, ka vairāk, krāšņāk, tautiskāk, gardāk, jautrāk utt.
Ne man bija vainags, ne tautiskie brunči, ne alus, ne šašliks....
Bet man bija lielisks līgo vakars kopā ar vecākiem. ;)

Ieraudzīju Ikea kastīti ar vilkiem:


Kastīti nenopirku, bet.. sapratu, ka man gribas kreklu ar šāda veida vilkiem vai vismaz vienu vilku.

Vilks ir jaunais kaķītis. :D

17.jūnijs.
Ļoti dīvaina un savāda diena.Tā kā vakarā bija plānota izbraukšana uz Varšavu, tad no rīta pamodos ar skaidru mērķi - sakrāmēties braucienam. Tomēr Inetas ziņa par Renāra Evu satrieca. Patiesībā joprojām nespēju noticēt, ka tas ir noticis. Saulstariņš Eva. Zinu, cik vārdi šajā brīdī ir bezjēdzīgi. Un muļķīgi ir jautāt, kāpēc tieši viņu tik agri aizsauca projām. Un vēl skumjāk ir domāt par Renāru un visiem četriem bērniem. Vecākie mammu noteikti atcerēsies, bet jaunākā, kurai tikko palika trīs gadi...? Tik daudz ir "kāpēc"... Un atbildes nav...
Tieši šīs ziņas dēļ ar smagu sirdi braucu projām. Pie otra sev blakus tik ļoti pierodi, ka reizēm šķiet, ka tā būs vienmēr... Bet nebūs.. Novērtēt to, kas ir šobrīd, būt pateicīgam par to.. Neizniekot laiku niekos un nejēdzīgos strīdos. Būt kopā..
Bet, atgriežoties pie dienas kopsavilkuma, savācos diezgan ātri. Neko lieku, vien to, kas tiešām vajadzīgs. Šis īsais brauciens no vienas puses sarežģīts, jo daudz kas ir ieplānots, no otras puses - viegls, jo īss.
Ap 22:30 startējām ar brāli uz Varšavu. Smējāmies, ka testējam viņa jauno auto. Patiesībā pēdējos gados mums bez maz vai tradīcija sāk veidoties - ar katru jauno mašīnu izmetam kādu loku. Ar manu aizšāvām uz Krakovu nedēļas nogalē. Ar vienu brāļa mašīnu izbraukājām Horvātiju, ar otru - Polijas ziemļdaļu, bet ar šo uz Varšavu. :D

18.jūnijs
Visa nakts - brauciens. Viss mierīgi un labi. Poļi turpina būvēt jaunus ceļus. Pavisam drīz brauciens līdz Varšavai būs ļoti ērts. Vispār, jāatzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā brauciens cauri Polijai ir ļoti mainījies. Agrāk - šaurs ceļš, ciemats, aplis, šaurs ceļš, ciemats, aplis.. bet tagad aizvien vairāk ir braukšana ārpus apdzīvotām vietām. Malači! :) Un aizvien mazāk ir reklāmstendi. Agrāk viss vienos stendos, katrs kaut ko centās piedāvāt vai pārdot. Tagad kļūst aizvien smukāk - stendu kļūst mazāk. :)
Kamēr braucām, domāju, vai ar viesnīcu būs viss labi. Kamēr biju Ženēvā, sarakstījos ar viesnīcas cilvēkiem, apskaidroju situāciju, ka būsim nevis vakarā, bet agri no rīta un ka būs nepieciešama stāvvieta. Izskatījās, ka viņi to visu saprata, bet kaut kāda maza neuzticības deva man tomēr saglabājās.
Svētdiena, seši no rīta.. Varšava tukša un klusa, un saules gaismas pielieta. Lieliska sajūta. ;)
Viesnīcu (Residence 1898) atradām ļoti viegli. Arī stāvvieta bija uz ielas pieejama. Un puisis recepcijā arī zināja, ka mēs plānojām būt ap sešiem no rīta. Iečekojāmies un devāmies uz savu numuru. Patīkami pārsteidza numurs ar savu plašumu. Virtuvīte es visu nepieciešamo, pietiekami liels galds, lai varētu paēst pusdienas un vakariņas, dīvāni ērtākai tv vērošanai, atsevišķi guļamistaba un vannas istba ar vannu un dušu atsevišķi, kā arī tualete. :D Smējos, ka riktīgs dzīvoklis sanāk. Forši, ka logi nebija uz ielas pusi. Iekārtojāmies un nolīdām pagulēt dažas stundiņas. Nakts bija grūta, tāpēc šīs dažas stundas ir ļoti, ļoti, ļoti vajadzīgas, jo īpaši man, jo man vakars arī būs garš.
Pēc miega - veikali. Vispirms mēbeles un visādi sīkumi mums. Labi, ka jau mājās visu bijām izplānojuši, kas ir nepieciešams, bija salikts sarakstiņš, ko izprintējām. Visus sīkumus maisā saliku jau pirmajā reizē izejot Ikejai. Pēc mēbelēm gājām otrajā aplī. Gandrīz visu no saraksta paņēmu. Puķu kājas vien neizdevās nopirkt, jo visas bija izpirktas. Bet nekas, sagaidīšu, kad atkal parādīsies un tad pasūtīšu. :) Forši ir arī tas, ka viss, ko gribējās, salīda mašīnā. Nebūs nekas jāpasūta. :)
Pēc tam ierastais lielveikals. Smējāmies ar brāli, ka lielveikalā pavadījām krietni ilgāku laiku nekā Ikeā. Ja ar Ikeu tikām cauri nepilnā pusotrā stundā, tad Auchanā vairāk nekā divas stundas bija nepieciešamas. Toties visu nopirkām i sev, i mammai šo to.
Pēc iepirkšanās atpakaļ uz viesnīcu. Un atkal nedaudz miega. Protams, tāda pasnaušana no rīta un pēcpusdienā nekāda diez ko kvalitatīva nesanāca, tomēr tas ir vismaz kaut kas. Tā kā biju nolēmusi uz pirmajiem iesildītājiem neiet, varēju nedaudz ilgāk pagulēt - stundas divas.
Labi, ka viesnīcu biju izvēlējusies pēc principa - maksimāli taisns ceļš līdz arēnai un ir vieta automašīnai. Taisns ceļš patiesībā daudz vairāk bija nepieciešams atpakaļceļam, lai pēc koncerta nav pa kaut kādām mazām ieliņām jāklīst.
Protams, zināms satraukums bija par to, kā izdosies atrast arēnā ieeju, savas vietas utt. Bet šis jautājums pats par sevi atkrita - cilvēki straumītēm vien plūda uz arēnu. Man atlika vien sekot viņiem. :) Arī savu ieeju atradu ātri un sektoru nenācās ilgi meklēt. Puisim gan pajautāju, kur ir mana vieta un viņš apskaidroja principu, kā ir vietas iezīmētas. Ērti un labi! :)
Patiesībā nedaudz nožēloju, ka atnācu uz otrajiem iesildītājiem. Iepriekš biju paklausījusies šo to jūtūbē un likās, ka būs ok, tomēr lielajā arēnā kaut kā neskanēja. Vai vienkārši es nebiju gatava kaut ko tādu klausīties. Es gaidīju Coldplay..
Koncerts bija lielisks. Visu koncertu visa arēna tā arī kājās nostāvēja. Lai gan nekāda stāvēšana nesanāca - dejojām un dziedājām! :))
Jā, skaņa nebija tika laba, kā Schiller koncertā, bet emocijas.. emocijas! Mūzika, vārdi un tās mirdzošās aprocītes uzbūra neaprakstāmu sajūtu!! Jāsaka, ka šis ir viens no retajiem koncertiem, kad aiz aizkustinājuma apraudājos.
Pirmā dziesma, kas aizkustināja, bija šī:



Patiesībā jau viss slēpja šajos vārdos:
....but when I’m cold, cold
in water rolled, salt
I know that you’re with me and the way you will show
and you’re with me wherever I go
and you give me this feeling this everglow...

Bet otrā bija šī dziesma:

Aizkustināja tāpēc, ka pozitīvās emocijas sita tik augstu vilni.. Būt tur, tajā brīdī, kopā ar visiem tie tūkstošiem un dziedāt līdzi dziesmas, kas jau tik ilgus gadus ir mīļas. ;) 2002.gadā, kad telefonā melodijas vietā bija viņu dziesma Clocks, nemaz nevarēju iedomāties, ka būšu kādreiz viņu koncertā. Un tagad viss ir pa īstam! :)
Lielisks koncerts! Zinu, ka gribēšu atkal uz viņu koncertu aizbraukt. Jo tik daudz pozitīvu emociju sen nav bijis! :)
Un te gan nav Varšavas koncerts, bet no šīs tūres gan:


Pēc koncerta viss pūlis devās pāri upei atpakaļ uz pilsētu. Patiesībā forši, ka iela bija krietnu gabalu slēgta auto satiksmei, lai visi tie tūkstoši varētu ātrāk tikt pilsētā un "uzsūkties". No drošības viedokļa labi nostrādāts.
Pasmaidīju, kad daudzi pēc koncerta devās visādās mazākās un lielākās ēstuvēs nopirkt kaut ko ēdamu. :) Pazīšanās zīme, protams, bija rokassprādze. :D Daži bija arī lielos balonus no koncerta paņēmuši līdzi. Un diezgan daudziem bija pērtiķsejas rokās. ;) Savējie savējos atpazīst. :D

19.jūnijs
Atnākusi uz viesnīcu kādu brīdi vēl nespēju aizmigt, jo laimes hormoni trakoja. :D Piespiedu sevi gulēt, jo pēc divām stundām jāceļas. Tā kā pirmdienas rīts sp 7 varētu būt jau diezgan nejauks izbraukšanai no Varšavas, turklāt abiem gribas ātrāk nokļūt mājās, nolēmām izbraukt jau trijos naktī. Vēlāk secinājām, ka tas bija pareizs lēmums. No Varšavas tikām ātri ārā un jau septiņos bijām Suvalkos. Ieskrējām vēl Lidlā un Kauflandā dažus sīkumus paņemt un uz mājām!
Es visu ceļu ik pa brīdim pasnaudu, bet nekāda lielā gulēšana nesanāca. Nogurums liels, bet pagulēt nevari. :( :)
Daugavpilī bijām nedaudz pirms diviem dienā. Noguruši, bet priecīgi, ka mājās. Apskatījām, kā es varu nokļūt līdz Rīgai. Pašai it kā labāk patiktu braukt ar vilcienu, bet ātrāk bija buss. Līdz busam pasēdējām papļāpājām ar Annu un Ivaru. Var just, ka patiesībā abi ir nedaudz noguruši no darbiem, skolām un visa pārējā. Tomēr Ivaram drīzumā darbs vairāk būs attālināti, Annai vasarā skolā brīvlaiks. Santa laimīga ir aizbraukusi pie vecāsmammas uz Sventi - mājās nemaz negrib braukt. :D Ilveram nometne.
Autobusā lielākoties gulēju. Pa paradumam pamodos tikai tad, kad autobuss apstājās - Līvānos, Jēkabpilī, Pļaviņās, Ogrē.. :)) Daudzu gadu rūdījums vēl joprojām ir saglabājies. :) Tiesa, vairs nespēju atpazīt vietas pēc krūmiem vai mājām. Braucot ar auto, apkārtni redzi tomēr pavisam savādāku.
Labi, ka mīļotais atbrauca uz autoostu man pakaļ. Atveda mājās, uznesa mantas. :) Bet es, miegaina, paklīdu nedaudz pa mājām un nokritu gulēt Vispirms pie televizora, bet pēc tam sapratu, ka nav ko te mocīties uz dīvāna. Jāiet vien gultā gulēt. Daudz laba miegs ir viss, kas man ir vajadzīgs!

20.jūnijs
Labi, ka man ir šīs brīvdienas pēc komandējuma. Ja šodien būtu jāiet uz darbu, būtu ļoti grūti. Nē, nebūtu neiespējāmi, tomēr liels strādātājs nebūtu.
Pamodos vēlu, lēnā kafija.. kaut ko nedaudz pakrāmējos pa māju.
Kādā brīdī bija doma, ka varētu pie ģimenes dakteres aiziet kājām, bet sāka gāzt lietus un sapratu, ka jāsēžas vien auto un jābrauc uz Āgenskalnu.
Nu, ko.. vēl 10 gadus varēšu mierīgi dzīvot. Medicīniskā uzziņa nokārtota. Sasmaidījos, kad daktere pajautāja, vai neesmu vēl mainījusi uzvārdu. :D Kā viņa teica - neko jau nekad nevar zināt ar tām sievietēm.:))) Izrunājām arī pa manām migrēnas lietām. Apsolīju, ka visus pārbaužu rezultātus nogādāšu viņai, lai viņai arhīvos arī ir.
Vakarā vēl nedaudz pakrāmējos pa mājām un viss - diena galā.
No miegaina cilvēka nav ko vairāk gaidīt! :D

21.jūnijs
Lai arī sākumā domāju, ka šodien braukšu uz laukiem, tomēr neaizbraucu. Jūtos vēl joprojām nedaudz miega badā. Turklāt tāpat laukos daļu atvaļinājuma pavadīšu.
Aizbraucām ar mīļoto pie Leo. Nu, riktīgi daudz pozitīvu emociju no šīs tikšanās! :D Galvenais, ka pārsteigums izdevās. :))
Leo, mums tiešām ir jāsatiekas uz kādu glāzi limonādi! :D
Pēc tam - pusdienas un mājas piekrāmēšana, nedaudz palasīju arī žurnālus. Pēc komandējuma krietna kaudze izmazgātu un negludinātu drēbju sakrājusies, tāpēc pieķēros to gludināšanai. Daļa drēbju vēl neizmazgātas, tāpēc arī veļas mašīnu padarbināju. Dažas biezās drēbes, kas maijā vēl bija vajadzīgas, tika ieliktas ziemas guļā. Patiesībā šis tāds gads, kad vasaras drēbes ļoti negribīgi nāk ārā no skapja. Labi, ka bija Ženēva ar saviem + 25-30. Vismaz sasildījos. ;)))
Vārdu sakot, pēcpusdiena mājas zīmē. :D

Ja sevelk visu kopā, tad var droši teikt, ka nedēļas nogale bija intensīva, nogurdinošana, bet emocionāli uzlādējoša, savukārt tagad divas dienas slīmestoju un atpūšos. :D

Beidzot jūtos kā cilvēks, jo izgulējos. :D Bet īsumā - brauciens bija nogurdinošs, bet koncerts - lielisks. ;)
Tiešām lieliska nedēļas nogale izdevās.
Garāk uzrakstīšu pēc tam. :D

Atkal maz bija gulēts. Turklāt uz rīta pusi vienam otram te bija slikti, līdz ar to visa mūsu māja pamodās.
Aizsoļoju uz darbu. Ir atkal nedaudz neparasti atgriezties Rīgā. Saule pelēka, nav tik silti, turklāt pilsēta nedaudz nošņurkusi izskatās.
No rīta agri sanāksme, tad nedaudz vēl pastrādāju un laiks bija pusdienslaikam sagatavoties. :) Vārda dienas mazas svinības.
Atkal secināju, ka Raušu meistarā tomēr ir diezgan gardi kliņģeri. Kolēģiem garšoja un gandrīz visi gribēja arī otro un trešo gabalu. :))
Dienas otrā puses viennozīmīgi Varšavas noskaņās - biļetes, rezervācijas, apdrošināšana, pirkumu saraksts...
Domās jau esmu tur. :D Neticas ka tik ātri laiks pagājis kopš biļetes nopirkšanas. Es tiešām ļoti gaidu šo koncertu. Nedaudz gan uztrauc, kā būs ar savas vietas atrašanu, bet gan jau izdosies. Šodien nedaudz paklausījos arī iesildītājus, izklausās, ka varētu būt pieņemami.
Šodien nosmējos apr to, ka ppec pusdienām mājās abi nokritām diendusu pagulēt. Tomēr tas, ka pēdējās naktis ir maz gulēts, deva ziņu. Tā riktīgi labi pagulējām visi trīs. :)))
Arī māju vēl cenšos nedaudz pievākt. Atkal viena nedēļas nogale, kad nebūs iespēja visu savākt. Pie sevis nosmēju arī par to, ka veļasmašīna pēdējas divas dienas tik daudz tiek darbināta - tas tādēļ, ka divas nedēļas tā klusēja. :D
Nu, ko.. jādodas pie miera.
Diena bija laba. Nedaudz grūti ir atgriezties normālā režīmā, jo normāla režīma vēl nav. Un nebūs tuvākās nedēļas laikā. Pēc jāņiem gan būs nedaudz jāiespringst.

Ka no rīta aizgāju, tā vakarā atgriezos. Visa diena pilī, pa sanāksmēm. Nē, no rīta taču BIT mājā biju. Var just, ka divu nedēļu maratons prezidentūrai ir izaicinājums. Šorīt bija trīs dažādi epasti par koordinācijas telpu. Es uzticējos Mari Žoržetes epastam, bet vajadzēja Marielas epastam ticēt. Labā ziņa, ka mūsējie šodien visi tādi paši. Satiku grupiņu savējo un aizbraucam uz BIT mājy draudzīgi. Pēc tam, pēc sanāksmes, tikpat draudzīgi atpakaļ atbraucām.
Fails smagnēji iet. Nez, vai izdosies pieņemamu risinājumu atrast. Lai gan uz beigām jau vienmēr viss tiek darīts diezgan strauji un vairs nav iespēja izplūst garās pļāpās.
Pusdienās izgāju ārā padzīvoties, pie pāviem. Kājas gribas pasauļot un galvu pavēdināt. Ir grūti sanāksmēs visu dienu nosēdēt.
Vakarā balsošana par GB. It kā viss elementāri, bet veselu stundu balsojām!! Nesaprotu es, kāpēc tik ilgi. Ja no katras valsts var tikai divi nobalsot, tad kāpēc tik ilgi cilvēki sēž kaut ko un domā, domā, domā...
Šodien sāku krāmēt arī koferi. Nezinu, kur rītvakar mani ceļi aizvedīs. Atbrauc Jana, un viņa mums arī ir staigātāja. Var jau būt ka kādu kopīgu loku izmetīsim. Ja godīgi ir gan žēl braukt projam, jo gribas vēl daudz ko redzēt, izstaigāt dažādus maršrutus, gan arī gribas mājās. Rīgā pietrūks saule, kalni, dabas tuvā klātbūtne, bet šeit pietrūkst mājas...
Ja kādreiz vēl atbraukšu, tad zinu, ka atkal neku nemukšu projām, bet iešu savos īsākos vai garākos pārgājienos.

Šodien vairāki atnākuši sarkanām rokām, deguniem.. ;) Tātad saulīte ir redzēta!
Nejūtos vienīgā un izņēmums, kas saulītē daudz laika pavadījis.
No otras puses, paskatoties LV prognozi ar lietu un vēsu laiku, gribas sasmelties saules siltuma daudz, daudz, daudz!

Garais miegs peec pastaigas. Ap desmitiem jau guleeju un taa riktiigi pamodos tikai uz astonjiem. Kameer iekusteejos, saposos jau tuvojaas brokastu finisha laiks. Domaaju, ka es buushu vieniigaa, kas nespeej sveetdien no riita izkasiities, bet izraadiijaas, ka muusu ir daudz! Pat veel 10.00 naaca publika un neviens vinjus nedzina prom. :D
Miegamices! :)
Taa kaa seedeet viesniicaa iisti negribeejaas, saposos un aizdevos uz Botaanisko daarzu. Shkjiet, ka taa ir viena no vietaam, kur katru reizi, kad esmu Zheneevaa, iegriezhos. Varbuut ne vienmeer visu izstaigaaju, un tas jau nemaz nav vajadziigs. Vispirms izmetu nelielu loku pa tuvaako daarza dalju. Vienaa no maajaam arii iegaaju, apskatiities, kas ir mainiijies.
Peec tam, saprotot, ka saule paaraak saak cepinaat un krietni patiikamaak ir koku paveenii, aizgaaju pie saviem iemiiljotjiem solinjiem. Par laimi viens no tiem bija briivs. Seedeeju, lasiiju zhurnaalu, kad apnika lasiit, veeroju cilveekus, kad apnika veerot cilveekus, pieveersos telefonam. :) Ljoti ilgu laiku tur pavadiiju, jo klusums, miers, putninji chivina, sauliite spiid.. Taada laba sajuuta. Nu, varbuut solinjsh vareetu buut nedaudz eertaaks, bet visu tachu nevar gribeet. :)
Peec tam veel izmetu loku pa daarzu. Aizgaaju liidz rozhu daarzam, uzkaapu kalnaa, kur pirms 11 gadiem seedeeju un domaaju par to, kas notiek manaa dziivee, ar mani.. Traki amerikaanju kalninji toreiz bija. Tik daudz emociju! Toreiz gribeejaas aizbeegt no visa, kas notiek Latvijaa. Likaas, ka jaamaina savaa dziivee viss. Domaaju, ka varbuut pieteikties uz kaadu darbu sheit, jo nekas jau iisti Latvijaa netur. Toties vakar tur biju un sapratu, ka, lai arii man atkal patiik buut Zheneevaa, tomeer.. esmu mainiijusies un gribu maajaas.
Izstaigaajusies atgriezos viesniicaa, jo vakaraa bija sarunaats nedaudz garaaks paargaajiens ar Katriinu. Aizsuutiiju vinjai vairaaku endomondo marshrutu variantus un vinja izveeleejaas to, kas nav paaraak garsh un nav paaraak taalu no vinjas maajaam un manas viesniicas.
Paaris stundas izmantoju atpuutais un rakstiishanai. Atkal biju palaidusies - katru dienu tikai kaadus atsleegvaardus uzrakstiiju, lai peec tam varu salipinaat bildi. :) Bet arii tas peec tam neveicina aatraaku pieseeshanu pie rakstiishanas. :) Gruti sevi motiveet. Bet shoreiz kaut kaa sanaaca. :) Atlikt taalaak uz priekshu arii ne paaraak gribas, jo naakamaa nedeeljas nogale ir Varshavaa - nebuus laiks pieseest. Peec tam pirmsjaanju nedeelja, kas visdriizaak vismaz daljeeji paiet laukos. Tur ar to rakstiishanu arii nav tik viegli, jo pa dienu nogursti taa, ka neko vairs negribas.
Pastaiga ar Katriinu. Neliels izaicinaajums bija atrast to busa pieturu, par kuru vienojaamies kaa satikshanas punktu. Bet, gods kam gods, maps paliidzeeja. Tikai vienaa vietaa maps nezinaaja, ka tur ir privataa iela un zhogs priekshaa. Taapeec nedaudz korigjeeju marshrutu pati, tomeer kopumaa maps lielaakoties ir paliidzejusi tikt galaa ar sarezhgjiitiem uzdevumiem sveshaa vietaa. Tikko iedomaajos, es tachu papiira karti nevienu pashu reizi neesmu shii brauciena laikaa izmantojusi. :)
Njemot veeraa sleegto ielu un nelielaas korekcijas, tikai par divaam minuuteem kaveejos. :) Bet pashai shis gaajiens liidz pieturai bija interesants, jo sanaaca iet pa iekshpagalmiem, gar maaju logiem.. Un tur ir pilniigi cita dziive, nav viss tik glanceeti. :) Un veel sanaaca iet pa vienu ielinju, kas iet gar mazdaarzinjiem. Buudinja pie buudinjas, daarzinjsh pie daarzinja. Nav nekaads muusu vasarniicu variants - nekaadu zhogu pa vidu. Laksti, tomaati, zaljumi.. ko nu kursh izveelas savaa daarzinjaa bakstiit. :)
Veiksmiigi satikushaas devaamies celjaa. Katriina atzina, ka dalju no shii marshruta vinja jau ar viiru un meitu bija gajusi, tikai nebija nokljuvushi liidz otram tiltam noguruma deelj. Saakumaa asfalts, bet peec tam jau riktiigas mezha takas gar upi. Sajuuta bija gadriiz kaa Latvijaa, ierastie pakaapeni, ko notur deelji vai nelieli baljkjiishi, solinjsh no baljkjiisha... :) Bet blakus upe neierastaa kraasaa un diezgan daudz cilveeku, kas gan skreeja, gan gaaja. Tas, kas man ljoti patika, celja ziimes. Nevis vienkaarshi virziens, bet laiks minuutees un stundaas, lai saprastu, vai speeks pietiks pieveikt. :) Neierasti arii tas, ka daudzi pretiimnaakoshie sveicinaajaas. Taads it kaa siikums, bet ljoti patiikami. ;) Un tad, kad dod celju pa tacinju skrienosham, vinjsh pasaka paldies. Nemaz jau daudz nevajag cilveekam, reizeem pietiek ar labu vaardu. :)
Mums sanaaca lieliska pastaiga un labs kardiotreninjsh! :D Un ljoti daudz ar Katriinu pljaapaajaam. Par visu. Nedaudz pat diivaini shkjiet, ka mees kaut kaa esam abas uz viena viljnja. :) Viena otru saprotam no pusvaarda, papildinam vienu otru... Bija tik labi, ka pat negribeejaas shkjirties, negribeejaas, lai shis kopiigais celjsh beigtos. :)
Maajaas, protams, ieveelos jau ap saulrietu. Piemaajas parcinjaa gan rosiiba bija liela, cilveeki joprojaam atpuutaas, cepa galju, baudiija vakaru peec karstaas dienas. Vispaar man patiik shii vinju uzvediiba - panjemam galdinju, kreeslu un ejam ar gjimeni, draugiem tuseet. Negribam galdinju un kreeslus, panjemam segas un tieshi taaat tuseejam. :) Un nav bail par to, ka staigaa pa zaali, neviens nenaaks un nepaarmetiis..
Shiis divas dienas ir bijushas ljoti piesaatinaatas. Daudz staigaats, daudz redzeets, daudz piedziivots. Un visu laiku domaaju par to, cik muljkjiigi bija skriet projaam. Jaa, arii shogad likaas,ka jaabrauc uz Ciirihi vai Lucernu, vai Baazeli, bet beigaas noleemu palikt Zheneevaa. Un saprotu, ka shii bija ljoti pareiza izveele, jo iipashi taapeec, ka esmu atklaajusi sev garaas staigaashanas prieku. :) Ja naakamgad sanaaks atkal atbraukt, tad laikam atkal nekur neskrieshuprojaam, bet turpinaashu atklaat jaunas takas. :)) Un varbuut pat vareetu doties Janas izveeleetaja celja. Kad vinja atgrieziisies pilseetaa, varees parunaat, noskaidrot kas un kaa, un tad jau taalaak domaat. Kaa pareizi Jana teeica, kaajaam Tu pa leeto celjo un redzi savaadaaku konkreeto vietu. Celjo nesteidzoties.

Agrais rīts. Gruuti pamosties. Taa gribeetos paguleet ilgaak. Dzivoju miega truukumaa, jo no riitiem agri jaaceljas, lai paguutu uz 8 uz Pili, bet vakaraa nekadi nevaru aizkasiities laiciigi guleet. PAt nesaprotu, kas ir tie lielie laika zaglji.
Brokastoju lejaa. Jaa, nav jau nekaada lielaa izveele, bet vismaz dienas lielai daljai ir energjija. Joprojaam lielais bieds ir migreena, kas bada un slaapju rezultaataa piezogas diezgan viegli.
ES koordinācija. Vakar runaajaam, ka buus veelaak, bet shoriit epasts, ka buus agrāk un ilgāk.Paaraak sarezhgjiiti shobriid ir tikt galaaar visiem priekshlikumiem, rast kompromisus.
Taa kaa shodien sestdiena, sapratu, ka jaaielpaano arii veikala ampmekleejums, lai varu mieriigi nedeeljas nogali nodziivot. Protams, atkal svariigaakais ir panjemt lietas no auglju un daarzenju plaukta. Shoreiz panjeemu aprikozes un salaatu galvu, ko varees mieriigi lobiit un grauzt. :) Publika veikalaa raibu raibaa. Piemeeram, viirelis pirms manis kasee.. divi ali, cepumu ar shokolaadi kaste, viena kuucinja, viens iepakojums sagrieztas galjas, 4 ciisinju iepakojums, maize.. Nez,vinjhs viens dzivo, vai dziivesbiedre arii ir? Aiz manis jauneeklis klades vairumaa bija nopircis, makaronus, lupatinjas.. Un nemaz netiec gudrs, kam vinjam tas viss. :D
Ljoti cereeju, ka ap pusdienslaiku apkopeeja jau buus visu sakaartojusi un es vareeshu paarlaist karsto laiku viesniicaa. Bet, vari cereet vien!Nekas nav sakartots. Sapratu, ka jaakramee mantinjas un jaadodas vien pasaigaa. Jaasleepjas zem kokiem, jo karstums diezgan liels. Domaats, dariits! Testeeshanai panjeemu jauno salomon kreklinju un jaunos dzhinsu shortus. Taa teikt paarbaudiisim darbiibaa.
Zinaaju, ka gribu iet gar ezeru, taapeec pamekleeju endomondo nearby roots, kas vareetu buut man noderiigi. Atradu! Garsh posms gar ezeru, bet taalaak jau atpakalj celjsh pa privaatmaaju rajonu, tai skaitaa arii netaalu no muusu vestnieka rezidences.
Tikai pie ezera sapratu, ka shodien bija taa diena, kad ir regate. Pagaajushajaa gadaa redzeeju to nedaudz tuvaak, ne tik ilgi peec starta, bet shodad tikai astes galu knapi redzeeju. ZHeel, protams, bet neko dariit.
Taa kaa diena saulaina un karsta, tad publika gar ezera krastu, kur vien vareeja, bija apmetusies. Zaaliitee, uz akmenjiem pie ezera, uz solinjiem. Dalja sauljojaas, dalja sleepaas no saules. Un bija arii taadi, kas kairinaaja degunu ar ceptas galjas smarzhu. :)
Patiesiibaa marshruts diezgan forssh! Gar ezeru ejot, patiikams svaigums un dazhos briizhos pat veesums, jo ezers veel nav iesilis. Tiesa, diezgan staavs, jo pirmais posms visu laiku bija kalnaa, kalnaa, kalnaa. Atpakaljceljsh vispirms riktiigaa pilseetaa, kur koku maz, bet maaja viena pie otras. Taalaak maajas izretojaas un arvien vairak koku paradiijaas. Izbriinija nedaudz tas, ka reti pie kuras maajas dzirdeju cilveekus rosamies. Karstums visiem lika uztureties telpaas. :)) Bija arii viens riktiigi forshs posms cauri laukiem, viinogulaajiem... Kartiiga latviesha sirds pamirst, redzot taadu skaistumu. :))) Ja godiigi, tad peec taada skaistuma un zaljuma nemaz neribeejaas atgriezties pilseetaa. Lai gan, ja taa padomaa, shii pilseeta tachu arii ir lljoti zalja un lauki ir tepat blakus. Laikam nevienaa pilseetaa tik daudz putnu neesmu dzirdeejusi! :))
Maajaas atgriezos nogurusi un piecepusies nedaudz. Kaajas juta neierasto slodzi. Taapeec pr prieku kjermenim ljoti ilgi meerceejos veesaa vanna. :) Taa kaa Jana iet dalju no Santjago celja, kas iet no Zheneevas uz Franciju, tad vinja man zinjo, kaa vinjai iet. suuta bildes. Es, vannaa guljot, suutiju vinjai savus pastaigu mirkljus. Mums abaam bezgala skaisti gaajieni sanaaca. :)
Bet, ja ar noveerojumiem, tad jaasaka, ka bija dazhi patiikami noveerojumi. Pirmkaart, uudens. Ja iet pa diezgan apdziivotaam vietaam, tad uudens nav liela probleema - savu pudeli vienmeer atradiisi kur piepildiit. Tualetes. Tur, kur cilveeki vairaak uzturas arii taa nav probleema. Saakumaa biju skeptiska pret publisku tualeshu apmekleejumu, jo liidz shim daudzaas valstiis ir bijushi arii nepatiikami paarsteigumi, bet sheit.. visas, ko apmekleeju, tiiras, patiikamas. :) Parkaa, kur savulaik mums bija vakarinjas, paseedeeju uz solinja, izdzeeru savu skaabpiena produktu un gribeeju izmest iepakojumu. Miskates nav! Neko dariit, njemu savu pacinju un eju uz priekshu. Miskastes atradu pie ieejas parkaa. No vienas puses labi, katrs aiznes savu atkritumu uz lielo miskasti un nav iipashi jaaskraida ap mazajaam miskasteem visaa parka teritorijaa. No otras puses, risks, protams, ir, ka visi nebuus tik apziniigi. :> Un veel, par sho parku runaajot, ir forshi tomeer, ka blakus izlaiziitajam zaalienam ir atrasta vieta ari nepljautai plavinjai, kur staav bishu stropi un dzivo aitas. :) Lauki ienaak pilseetaa. :)
Laba diena sanaaca, un nogurums bija liels. Tomeer paguvu gan riita ceelienaa pastraadaat, gan peecpusdienaa izstaigaaties, gan iedegt.. :D
Peec shaadas garas un piesaatinaatas dienas agri uznaaca miegs. Jau ap pusdesmitiem gruuti bija acis notureet valjaa, taapeec iisi pirms desmitiem devos pie miera. :D

Piedzīvot Ženēvas autobusā kontroli.. Vakarā pēc plkst.22... :)
Un man jau likās, ka te tādu nav.:)

Klīdu es pa apkārtni, kas tuvāk Francijas robežai, tur diezgan daudz staigātāju un skrējēju. Biju pārsteigta par to, ka daudzi pretīm nākošie bērni mani sveicināja. Un vēl pārsteidz, ka daži skrējēji pateica paldies par to, ka gāju nevis pa takas vidu, bet gan pa maliņu. ;))

Un vēl satiku foršu suni ar dažādas krāsas acīm - viena zila, otra tumša. ;)

Pēc šādas garas un bada dienas galva, protams, parādīja raksturu.. Labi, ka glābējtabletes līdzi. Pagulēju dažas stundas, kļuva labāk. Mācība: jāņem līdzi ēdamais un dzeramais gadījumam, ja nesanāk paēst un padzert.

Rūta ar vīru vakarvakarā bija Londonā. Netālu no vietas, kur notika koncerts viss tas ārprāts notika.
Šorīt Rūta atbildēja uz manu sms. Ar viņiem viss kārtībā. Sirds mierīga.
Nemierīga gan man tā sirds ir, jo tagad pati lidoju prom, pēc divām nedēļām braucu uz koncertu. Tiesa, Varšavā tomēr mierīgāk kā Londonā. Vismaz pagaidām. Un ceru, ka Ženēvā arī nekas nenotiks.

Diena jau pusē, bet koferī 0. Kaut kā jāpierunā sevj beidzot sākt krāmēties.
Negribas, bet vajag.