Tēta kaķi aizvien vairāk sāk pierast pie manis.
Zjaika-Mazjaika pa šo laiku jau tik ļoti pieradusi pie manis, ka pati klēpī lec.
Strīpiņš izaudzis liels un skaists runcis, garām kājām un ķermeni. Lai arī reizēm ļaujas glaudīšanai, tomēr ik pa brīdim pašņāc.
Pušiks nedaudz bailīgs joprojām, tomēr uz nekur tālu nemūk no manis. Ja dodu našķīšus, nāk klāt.
Bet mežonēns joprojām ir mežonēns. Tētim teicu, ka pa ziemu mežonēns ir jāmēģina kaut kā pie rokām pieradināt, lai var pavasarī sterilizēt.
Un, ja par kaķīšiem, tad šobrīd joprojām smaidu par aizvakar redzēto skatu. Zjaika-Mazjaika noķera peli, atnesa uz pagrabu un spēlējās mūsu acu priekšā. Brīdināju viņu, ka tā var peli pazaudēt. :D Tā arī notika - atvilkās Pušiks un gaidīja īsto mirkli, kad peli varēs paķert un skriet projām. :D Zjaika-Mazjaika krietnu brīdi sēdēja apstulbusi par tādu nekaunību, bet pēc tam aizvilkās uz tālo komposta kaudzi, cerot, ka noķers vēl kādu pelīti. Pasēdēja, pameklēja, bet nekā. Atvilkās sērīga mājās. :)

Klibiķītis pēc prettārpu zālēm sākusi nedaudz apvelties. Arī klibo mazāk. Vismaz tētis tā saka. Izlaidusies viņa gan ir - gan ēdiena ziņā, gan vispār. :D
Strīpiņš un Pušiks vairs tik traki nebēg. Pušiks pat apostīja manu roku.
Jaunā kaķe laižas projām tiklīdz sāc viņai tuvoties.

Izlutināts tēta kaķītis groza degunu, jo konservam pielikts klāt prettārpu līdzeklis. Neizlutināts tēta kaķītis - pārlaimīgs izrij visu šķīvīti. Izlutināto gaida eksekūcija - dvielis un prettārpu pasta mutē. Jāiedod vēl vienam neizlutinātam kaķītim konservs ar pastu, un jācer, ka mežonēnam arī izdosies to iebarot.
Eh.. Savi divi un tēta četri, kaut kā tas pūkdupšu bariņš jāuztur.

Ejot garo maršrutu uz darbu,regulāri satieku divas mammas ar bērniem. Uz bērnudārzu viņus pavada dūmu pelēks kaķītis.

Diezgan daudz suņu saimnieku.
Viens kaķis ar saimnieku.