No rīta aizbraucām pabakstīties pa dārzu, neskatoties uz to, ka ir diezgan vējains un arī pavēss. Pilna mute un acis ar zemi, bet vismaz neapsētais gabals kļūst mazāks. Šodien iesējām zirņus, dažādus zaļumus, redīsus, un acu priekam arī pildītās magones, rudbekijas, gladiolas, kliņģerītes. No lecekts izstādījām nedaudz arī salātus, cerībā, ka tie ātrāk smuki sazaļos.
Toties vakarā, pēc astoņiem, braucām ar mammu glābt dārzu, jo strauji palika dzestrs un laika prognozes piesolīja diezgan lielu salnu. Sasedzām peonijas, kas atrodas mājas dienvidu pusē (jo zemākā vietā atrodas, turklāt šeit ir vairākas jaunas šķirnes iestādītes). Ietinām plūmīti un saldo ķiršu kociņu. Abi kociņi jauni un dikti gribas tos augļus šogad nobaudīt. Apsedzu arī lilijas un šodien iestādītos salātus. Žēl būs, ja nosals. Šobrīd ķirši ir pilnziedā un sāk ziedēt arī cidonijas. Arī jāņogas un upenes izkārušas ķekariņus.. Ļoti žēl būs, ja viss nosals.. Nu, slikti, ka neiedomājos nopirkt dūmu sveces. Un ugunskurus īsti šobrīd arī nesanāk kurināt. Paļausimies uz to, ka aizvējš tomēr neļaus salnai izdarīt savus posta darbus.
Vēl šodien paskatījos uz veco kaķeni, klibiķīti mūsu. Tikusi atkal labā maizē, šobrīd krietni vairāk palutinam - iedodam konservus katru dienu, dzīvo vairāk pa māju..nu, smukāka palikusi. Tiesa, nezinu, kā tā gāja darbosies, bet nu.. dzīva ir, sāk atkopties, ir labi!
Toties vakarā, kad visu ar mammu sedzām un nesām pagrabā vai mājās iekšā, ieraudzījām Domino. Traki sūdzēdamies atnāca no Natas puses. Mēģināju ievilināt pagrabā, kur ir barība, bet negribēja iet, jo māja viņam krietni pievilcīgāka likās. Atnesu paciņu konservu viņam uz balkona. Sākumā skatījās uz mani piesardzīgi, bet pēc tam diezgan negausīgi sāka ēst no šķīvīša piedāvāto gardumu. Tāds dikti tramīgs izskatījās. Laikam teju trīs nedēļas mēs nebijām viņu redzējuši. Kaķu laiks, teritorijas un dāmu iekarošana bija viņu kaut kur aizvilinājusi. Ja godīgi, tad vakar es jau sāku domāt, ka viss, vairāk Domino neredzēsim, bet šodien ir klāt! :)
Pa nakti abi divi - klibiķītis un Domino palika mājās. Abiem saudzējošais mājas režīms līdz rīt rītam. Vecā kaķe gan diez ko priecīga neizskatījās, ka viņai kompanjons klāt, bet nu.. vienu nakti gan jau kaut kā sadalīs mājas divus stāvus.
Kas vēl? Pēcpusdienā un vēl diezgan ilgi vakarā sēdēju pie Ivara jubilejas bildēm. Lielākā daļa ir apstrādāta. Atlikušas vien aptuveni trīsdesmit. Beidzot visiem varēs tās atdod. Šis darbiņš būs padarīts.
Skatījos uz bildēm un nodomāju, ka patiesībā mēs visi tādi forši un priecīgi šajās bildēs. Un pasākums bija foršs! Un bildes ir pozitīvi priecīgas! Būs ko ielikt albumā! :)