Šodien bija dārza diena. No rīta izraku daļu zemeņu. Kamēr es raku ārā vienā mājas pusē, mamma otrā mājas pusē stādīja jaunas. Sākās viss it kā pa jokam - vienu rindiņu mamma gribēja iestādīt, bet beigās atradās stādi piecām. :)
Pēc tam sākām lielo darbu ar lielās īrisu malas rakšanu. Daļu atlasījām sev, jo nolēmām, ka tajā pašā malā atkal iestādīsim īrisus, tiesa, gudrāk nekā pirms tam. Vairākus gadus atpakaļ ar mammu abas sastādījām pārāk tuvu šos īrisus, tādēļ saauga tāds mežs, ka vairs īsti apkopt nevarēja, pašiem viņiem bija arī grūti, visas šķirnes saaugušas kopā, līdz ar to īsti nevari saprast, kurš ir kurš.
Daļu īrisu salikām kaudzēs, lai var izdalīt gribētājiem. Kaimiņienes un mammas bijušās kolēģes jau šo to ir paņēmušas. Es šovakar kaimiņiene no augšas un viņas māsai atvedu. Vakarā tagad vēl ar Jolantu sarunājām, ko viņai atvest, būs maisiņš jāieliek Līgai un Leo. :D
Un vēl daļa aizgāja kompostā - jo pārāk mazi, pārāk nesmuki, vēl kāda vaina tika atrasta. :D Uz kompostu šoreiz aizbrauca tikai pāris ķerras. :D
Šobrīd tā krastmala ir pavisam tukša, bet rīt tur atkal atgriezīsies īrisi, tiesa, uzlabotā zemē un savādākā kompozīcijā. ;)
Ņemot vērā to, ka pa šiem gadiem, kamēr tur auga īrisi, vairākas plūmes tika nozāģētas, šodien arī krietnu kaudzīti ar saknēm izrakām. Protams, būs vēl jāturpina pa vienai vien tās saknes jārok, bet nu vismaz šobrīd īrisiem mazāk traucēs plūmju džungļi. Jāņos riktīgi daudz izraustīju jaunos dzinumus, bet šobrīd atkal vairāki ir izlīduši ārā.
Pašiem ir riktīgs prieks par paveikto darbu. :)
Vēl šodien sasmējos, kad no rīta piefiksēju, ka ne tikai tētis nolēma appļaut mūsu teritoriju, arī kaimiņos Viktors un Nata dūcināja savus agregātus, lai zālāju savestu kārtībā. ;) Visi vienā laikā, vienā dienā piedudina pilnu pagalmu ar skaņām. ;)
Vēl šodien tēta diviem kaķiem iebaroju prettārpu zāles. Klibiķītim pilnīgi noteikti ir tārpi, jo, inspicējot kakas šodien, konstatēju, karedzami balti apakšīrnieku gabaliņi. Centos būt viltīga, nopirku ne tikai zāles šodien, bet arī gardus dārgā gala konservus, bet klibiķītis apostīja to maisījumu, sarauca degunu un aiztinās projām. Tiesa, pievakarē pamanīju, ka tēta Pušiks vazājas zem eglēm. Atnesu klibiķīša neizēsto konservu ar zālēm un.. atnācu mājās ar tukšu šķīvīti. Pušiks atzina konservu par labu esam. :D Vakarā izveicu dvielīša eksekūciju attiecībā uz klibiķīti. Biju pārsteigta, ka viņa pārāk nepretojās, līdz ar to iestūmu mutē viņai zāļu devu un paaicināju pie našķīšiem, kuri atkal tika izbrāķēti. Tētis iebēra sauso barību un kaķis pārlaimīgs metās tai virsū. :D Nevajag nekādus našķus! :D Nu, ko.. pēc divām nedēļām būšu atkal laukos un varēšu novērtēt situāciju. Jādomā, ka būs labāk viss un kaķītis normāli sāks pieņemties svarā. Kad atnāca mājās pēc savas nezin kur iegūtās traumas, bija vājiņa un vārgiņa. Tagad pāris mēnešus vēlāk, dzenā savus bērnus un svešos kaķus, bet joprojām ir vājiņa. Ēd un dzer kārtīgi, bet nu svars nenāk klāt. Tieši tāpēc jau arī es sāku skatīties uz viņu ar aizdomām. Nu, jācer, ka viss ies uz labo pusi un rudenī jau būs mūsu klibiķītis apaļvaidzītis. :)
Tagad vēl Strīpiņam un jaunajai kaķei jāiebaro zāles un man būs zināms miers, jo vismaz kaut ko es esmu izdarījusi šo kaķu labā. Pēc pusotras nedēļas jāatved tētim arī sausā barība, lai var šo bandu pabarot.
Ja jau par kaķīšiem sāku rakstīt, tad jāuzraksta kaut kas par savējiem diviem bandītiem. Ž.no rīta pasūdzējās, ka bandīti visu virtuvi ir sagāzuši. Abas no rīta krietni paplosījušās bija, sagrauza rozmarīna zarus, fotoaprāts ar visu somiņu nogāzts no plaukta un vēl, un vēl.. Ž.smējās un teica, ka sūtīšot abus divus man pa pastu uz laukiem. :D Bet vakarā, kad runājām, viņš atzina, ka visdrīzāk viss tas rīta grautiņš ir bijis tādēļ, ka abas medī mušas mājās. Kad ir medības, tad neviens jau neskatās, kur tiek lekts, kas tiek darīts. :)
Eh, lai cik labi būtu šeit, laukos, tomēr ļoti gribas mājās. Nē, nu varbūt šodien nē, jo pie mums joprojām vēl spīd saulīte, bet Ž.no Rīgas man jau sūta lietus bildes. ;) Man tomēr patīk saule, patīk tās dienas, kad ir silti. Šodien tieši bija tāda diena - noķēru saulīti, nedaudz iesauļojos arī, sasildījos. Vienīgais, kas pietrūkst, siltie vakari, kad lenču krekliņā vari sēdēt zem eglītes un pļāpāt ar vecākiem. Pārāk vēsi ir vakari.
Tieši tāpēc tagad ietrausīšos ērtāk dīvānā un iedzeršu baltvīna glāzi. :)
Atvaļinājums tomēr ir laba lieta, jo īpaši tad, kad vispār atslēdzies no ziņām, epastiem, dažādiem portāliem. Dzīvo saskaņā ar dabas ritmu un iekšējo pulksteni. :)