Šo divu dienu laikā liels darbs ir padarīts! Vēl jau būs jāatgriežas pa sīkumiem, bet nu kopumā - krasts ir savests kārtībā. Vakar visi īrisi izrakti, saknes krietni paraustītas. Toties šodien krastu uzrakām pilnā garumā, pārcēlām lilijas, izvācu visas pavasara puķes un iestādījām īrisus atkal, jo tiem dikti patīk šis krasts - zeme viegla, saules daudz, ir sauss. Ko gan vairāk īrisam vajag? :) Izmantojām to pašu taktiku, ko pagājušajā gadā pie ozola - katra šķirne tiek stādīta tādos kā uzkalniņos, par riņķi, jo pēc tam vieglāk gan apravēt, gan izrakt, ja nepieciešams, tos, kad par biezu saauguši.
Tā kā vakar vakarā laika prognozētāji teica, ka lietus pie mums būs ap pusdienām, šorīt sāku rosīties dārzā jau ap pusdeviņiem. Un knapi pabeidzām līt lietum, kas sākās ap pusdiviem. Prieks, ka izdevās visu laikā pagūt. :)
Pēc tam, lietus laikā neliela atpūta. Es atkal cīnījos ar savu grāmatu par Raini un Aspaziju. :D Tiesa, ir palikusi pēdējā nodaļa, līdz ar to droši zinu, ka Rīgā varēšu sākt citu grāmatu lasīt. :)
Kad lietus beidza līt, man ienāca prātā doma, ka gar maliņu varētu smuki samtenes sastādīt, ko dārzā krūmi riktīgi smuki saauguši un turklāt jau drīz sāks ziedēt! ;) Mammai šī ideja tīri labi patika, jo viņa vēl vakar pati sāka runāt par to, ka nākamgad varētu tur gar maliņu sasēt samtenes. Kādēļ gaidīt nākamo gadu, ja to var izdarīt jau tūlīt. Visi trīs darbojāmies kopā, lai ātrāk tā stādīšana notiktu. Un visi esam ļoti apmierināti ar rezultātu. Ir smuki! Vakar no rīta viss vēl izskatījas ne pārāk forši, tad šodien vakarā paveras pavisam cits skats! Tagad gadus desmit īrisus varēs īpaši nekustināt, bet samtenes katru gadu iestādīt. Vēl rudenī būs jāsabaksta pavasara puķes, lai tas krasts priecīgāks izskatās. Būs forši!
Ak, jā! Uz krastu aiznesām ne tikai vecās šķirnes, bet dažus jaunos īrisus padalījām un aiznesām turp. Patiesībā jūtos nedaudz pārsteigta, ka pa divām ziemām mazie stādiņi ir paguvuši tā sakuplot. No otras puses, ja tā padomā - divas vasaras bija sausas, saulainas, ziemas bija pietiekami mīkstas, līdz ar to arī īrisi saņēmās.
Rīt būs jāsavāc izraktie, jāparok tie, ko Jolanta prasīja, varbūt vēl kādi citi, un jāved uz Rīgu. Mammai šodien Maruta piezvanīja un teica, ka baznīca labprāt paņemtu lielos, kruzuļotos. Nu, ko.. iedos arī, vai mums žēl? :))
Ja godīgi, pēc šīm divām dienām esmu ļoti nogurusi. Pagājušajā naktī sāpēja plaukstas, jo daudz un smags bija roku darbs. Jādomā, ka šonakt būs līdzīgi.. :> Bet man patīk šāds smags darbs. Ja agrāk dikti gribējās baltas, tīras rokas ātrāk dabūt, tad šobrīd lepojos ar netīrām rokām. Netīrās rokas atnes pilnu pagrabu un skaistumu vāzēs. ;)Un ir liela apmierinājuma sajūta, jo uzreiz redzi to, kas izdarīts.
Un vēl šodien atklājām siļķes kažokā sezonu. Dārzā jau viss ir izaudzis, lai mierīgi varētu pagatavot šos salātus. :D Jā, gan bietes, gan burkāni ir diezgan saldi, tomēr tas nekādi neietekmē manas garšas kārpiņas. Bija gardi! Aizbraukšu uz Rīgu un uztaisīšu arī mājās šos salātus. ;))
Un vēl nedaudz par kaķīšiem. Šodien arī Strīpiņam iedevu prettārpu zāles. Nu, ko - pēc pusotras nedēļas atbraukšu un redzēšu, kā ir. Tagad zinu, kā kuram kaķim zāles var iemānīt. Māksla rokā! Tagad galvenais, lai kaķi ir bez tārpiem. Mežoņkaķe gan tik ļoti parādās mājās, ka nekādi viņai nevaram iemānīt zāles.. :(
Eh, labs atvaļinājums bija. Riktīgi izvēdināju galvu! Nedaudz apskatīju pasauli, pasildījos saulīte, pamērcējos Melnajā jūrā, piekārtoju dārzu, pabiju gan mājās, gan laukos.. Un pats galvenais - centos nedomāt par darbu itin nemaz!