Pamodos agri, bet bija bail skatīties pa logu. Mamma, tiesa, plkst.6 no rīta paskatījās. Tepat, pie daudzdzīvokļu mājām, pagalmā zeme balta bija, līdz ar to skaidrs, ka pie mājas mums noteikti ir salna.
No rīta aizbraucām ar mammu apskatīt mūsu dārzu. Abi ietītie augļu kociņi izskatījās labi. Apsegtās peonijas, lai arī nedaudz saņurcītām lapām, tomēr dzīvas. Vienīgā, kas nedaudz cieta - lilija zem spaiņa. Pārējais (paldies agroplēvei) izskatījās normāli. Peonijas aizvējā un ziemeļu pusē, kur ir augstākas dobes, izskatījās diezgan labi.
Lai drošāk būtu, palaistīju visas peonijas, iestādītos salātiņus, lilijas. Ja arī kādam salna bija iekodusies, ir cerība, ka ūdens palīdzēs atdzīvināt lapas. Uzlēju pa spainim ūdens arī jaunajai daudzšķirņu ābelei un cidonijām. Vasara bija karsta, rudens - sauss, pavasaris arī, visam pietrūkst mitrums. Vismaz nedaudz uz mirkli mazināju dažu augu slāpes.
Pēcpusdienā, kad pastaigājos, atnācu līdz mājām, jo gribēju pārliecināties, vai nav lapas samelnējušas un sačokurojušās. Tepat pie daudzdzīvokļu mājām viens etiķkoks cietis - visas jaunās lapiņas melnas. Bet mums pagaidām viss smuks.
Vakarā, ap saulrietu, ar mammu atkal aizbraucām uz dārzu, paskatīties, ko darīt. Tā kā nedaudz smidzināja, bija samācies, atstājām dārzu tā, kā ir. Cerēsim, ka salna nebūs.
No rīta novērojām interesantu situāciju ar vecāku kaķīšiem. Vecā kaķene šodien no rīta raiti devās pastaigā. Šodien viņa nolēma, ka mājās sēdēt negribas. Domino it kā gribēja padzīvoties pa māju, bet kāds no strīpaino bandas izdzina Domino. Nabags pa priekšu bļaudams aizskrēja Natas mājas virzienā, bet strīpainis pakaļ. Sākām domāt, ka vai nu Strīpiņa, vai nu jaunā kaķe negrib redzēt viņu mūsu teritorijā. Nabagam smags pavasaris.. Pirmais viņa dzīvē. Pušu redzēju pagrabā slapstamies, bet tā arī nelīda ārā, kamēr es tur grozījos.
Tā kā vakarā neviens neatnāca, kad mēs ar mammu atbraucām, tad šonakt atkal visi kaķīši apkārt tusēs. Nedaudz uztraucos par veco kaķi - klibiķīti un Domino. Viņiem šobrīd ir vissarežģītākais mirklis. Jācer, ka būs viss labi.
Ko vēl šodien darīju? Diezgan ilgi lasīju "Viņpus Alpiem". Ļoti ceru, ka tomēr šajās brīvdienās beidzot to pabeigšu. Jau esmu nogurusi no šīs grāmatas. Manuprāt, daudz par daudz dažādu blakus līniju un novēršanās no tieši Raiņa un Aspazijas dzīves. Tomēr tas, kas ir par viņiem abiem, ir interesanti!
Vēl šodien beidzot pabeidzu Ivara jubilejas bilžu rediģēšanu. Beidzot tas ir izdarīts. Tagad pamazām jāsakārto arī citu pasākumu bildes un jānosūta bildēs redzamajiem. Katram jau gribas savā albumiņā bildi no zīmīga pasākuma. :)
Mamma ar tēti skatījās bildes vairākas reizes un teica, ka ir smukas. Mamma atzina, ka viņa vairākās bildēs arī tīri tā neko izskatoties. ;)) Pie sevis nodomāju, ka nav sarežģīti smuki nobildēt tos cilvēkus, kurus mīli. Nobildē viņus tā, kā redzi viņus un viņiem tas patīk. Un man patīk tas, ka viņiem patīk! :) Ceru, ka Ivars un pārējie arī nebūs vīlušies. ;)
Un vēl.. jau sāk gribēties mājās. Jau teju nedēļu esmu projām. No vienas puses labi, ka man bija šī nedēļa ārpus darba. Nedaudz arī dārzu apstādījām.. Bet no otras puses, protams, tas iemesls, kādēļ man sanāca tik ilgas brīvdienas, nav nemaz foršs. Skumji patiesībā.. ļoti. Joprojām nedaudz neticība ir, ka nedēļu atpakaļ nomira Aļozs..