Dienas notikums, protams, kaķītis!
Naktī slikti gulēju, jo uztraucos par to, vai kaķis nebūs kaut ko apēdis, par to, vai varēšu noķert un iesēdināt būrī.. Daudz un dažādi uztraukumi.
Pārsteidzošā kārtā izdevās ātri vecāko kaķeni noķert, iesēdināt būrī un aizvest pie ārsta. Ja godīgi, negaidīju, ka Andris tā uzreiz atbruņos. Ar Rīgas vetārstiem kaut kā vienmēr ir tāda kā robeža. Bet šeit..Ārsts, kurš vieš uzticību, ar jokiem nedaudz nomierina tevi un nav bail savu dzīvnieciņu atstāt.
Pēc pāris stundām jau bija zvans, ka varam paņemt kaķeni. Forši, ka uzreiz piekodināja - ja nu kas, zvaniet! Kaķītis dikti miegains vēl bija un dusmīgs. Speciāli braucu vēlāk uz Rīgu, lai redzētu, kāda viņa ir pēcpusdienā. Kad atbraucu ap trijiem, ieraudzīju, ka kaste ir tukša un pirmajā stāvā neviena nav. Atradu kaķeni otrajā stāvā. Sešas stundas pēc operācijas viņa jau uzrāpās pa trepēm augšā uz istabu, kur viņai patīk uzturēties. Iedevu nedaudz konservu. Redzēju, ka palaiza. Tātad viss ir pagaidām labi. Protams, jāskatās, kā būs nākamajās dienās, bet pirmās stundas izskatās par ļoti, ļoti labi! Tas priecē.
Ņemot vērā to, cik pagaidām viss labi izskatās, sāku apsvērt domu savas abas māsiņas aizvest pie Andra. Jā it kā ir vešanas jautājums, bet no otras puses.. Ai, nu jāpadomā.
Brauciens uz Rīgu, neskatoties uz to, ka ir darba dienas vakars, līdzinājās drīzāk brīvdienu braucienam. Daudz mašīnu ne tikai projām no pilsētas, bet arī uz pilsētu. Visiem laikam kādas darīšanas pilsētā.
Pa ceļam daudz dāžadu domu izdomāju. Gan par kaķiem - saviem un vecāku. Labi tomēr, ka pagaidām tik viegli ar vecāko kaķeni viss izdevās. Tas iedvesmo arī pārējos izķert un šo lietu nodarīt. Vismaz visiem būs nedaudz vieglāk. Vēl pa ceļam domāju par to, kur aizbraukt. Tā nu sanācis, ka nekur tālu šogad rudenī neaizbraucām, bet gluži visu atvaļinājumu mājās sēdēt negribas. Druskininki joprojām ir kā variants ar Bjalostokas paķeršanu. Vēl radās doma, ka ne tik tālu ir Igaunija. Pērnava, Tartu, Munameģis.. :) Jāpaskatās nedaudz vairāk netā, jāizdomā un jābrauc! Sen nav būts kaimiņos. Turklāt braukt ar auto ir pilnīgi savādāk nekā ar busu.
Bet dienas skumja - galva. Atkal atnāca mana draudzene. Un pat zinu, kādēļ. Neizgulējos (jo bieži modos), uztraucos par kaķi, vēl garais brauciens. Viss salikās vienā plauktiņā un sāpe klāt. Labi, ka zāles ir. Tagad tabletīti iedzert un gulēt. Jācer, ka ātri atgūšos.