| Zilonītis bija labs un derīgs dzīvnieks, tikai maz runāja. Zilonītim nekas divreiz nebija jāsaka. Būtība nebija jāsaka vispār. Tikko kādam zvēram gadījās nelaime, zilonītis uzreiz bija klāt un visu nokārtoja. Tā, piemēram, vienreiz vāverei kokā uzkārās internets. Zilonītis uzreiz uzkāpa augšā un paturēja viņai roku. Vāvere lēnām nomierinājās. Galu galā uztraukties jau vispār ne par ko nevajag. |