Kaut kā pārāk ātri atvaļinājums ir pagājis. Neticas, ka trīs ar astīti nedēļas ir aizritējušas. Ir mazuma sajūta, bet varu atzīt, ka galva tomēr ir riktīgi izvēdināta.
Bet nu par šo dienu..
Ja godīgi, no rīta nebiju paredzējusi, ka visa diena būs ar plūmēm. Domāju, ka ātri tikšu galā ar trīs groziem plūmju un tad varēšu vēl dārzā pašiverēt. Mhm! Kā tad! Secinājums pēc šīs dienas - sula ātri tek tikai no ļoti gatavām plūmēm. Pusgatavas plūmes ir viena liela mocība.. :D Pēdējo katlu nemaz nevārīju, ko mamma ar tēti sāka runāt, ka nav ko pa nakti te ar sulu ņemties (lai gan bija tikai pusastoņi vakarā). :D Rīt salasīsim pie mājām gatavās plūmes un uzvārīšu atlikušās plūmes. Savas piecas burciņas gan jau vēl sanāks. Atbraukšu pēc pusotras nedēļas un tad jau varēšu ņemties ar plūmju sulu līdz apnikumam. Es vismaz tā ceru, ka plūmes vēl būs.
Kamēr bija neliels pārtraukums sulas gatavošanā, palīdzēju mammai pārstādīt īrisus. Pie ozola mamma ar tēti iekopa dobi vasaras sākumā, šodien tur pārstādījām daļu īrisu. Secinājām, ka ir labāk stādīt tā, kā iestādījām no Zaķa pirktos īrisus - puduriņos un pa krietnu gabaliņu vienu no otra - tā vismaz nepazaudēsim konkrētās šķirnes īrisus. Savukārt, ja gribas kādu dobi riktīgi aizaudzēt ar īrisiem, tad var tos tuvāk vienam otram stādīt. Runājot par Zaķa īrisiem, priecājos, ka šogad tik silta un saulaina vasara bija. Pagājušajā gadā Paul Black uzziedēja (tas forši) un dabūja saknes puvi (nemaz nebija forši). Knapi izglābām. Šogad saņēmies šis īriss, bet neziedēja. Ar mammu norunājām, ka nākamā vasara pirmajiem četriem Zaķa īrisiem būs jau ceturtā vasara, līdz ar to teorētiski būtu jābūt lielajai ziedēšanai. Pagājušajā rudenī atbraukušie īrisi šogad arī ir smuki saauguši, bet neesmu pārliecināta, ka uzziedēs nākamgad kāds. Vēl nedaudz par agru. Bet tad jau redzēs.
Vēl jau šoruden divas peonijas atbrauks. Tās jāizdomā, kur iestādīt. Bet to jau septembrī izdomāsim.
Vēl Ivars bija iebraucis. Pabarojām, papļāpājām. Viņa ir radusies ideja par nākamā gada rudens braucienu kopā - mēs un viņi. Atkarībā no tā, vai ņemsim līdzi bērnus, brauciens varētu būt vai nu ar kemperi vai nu ar Ivara auto. Ideja man patīk, virziens arī foršs - Horvātija. Pirms septiņiem gadiem oktobrī izbraukājām Ziemeļhorvātiju un nedaudz centrālo. Tas bija lielisks brauciens. Tagad viņš septembrī ved vienu ģimeni uz centrālo Horvātiju, bet kārdinājums tagad ir arī izbraukāt Dienvidus. Jāpadomā, jāpaplāno viss..izklausās pagaidām ļoti laba ideja! :)
Parunājām nedaudz arī par Jura un Ingas rožu kāzām. Arī viņiem pagaidām konkrētu ideju nav. Vēl jau ir laiks padomāt, gan jau izdomāsim.
Nu, un kaķīšu seriāls... Tētis šodien, barojot, tomēr Domino noķēra un apskatīja, kas tad tur zem astes ir.. Un tiešām ir! :D Domino ir riktīgs runcis. :)) Savukārt Pušiks ir mazais barvedis, kas bračkas ved uz mājām. Kamēr durvis vaļā, visa trijotne iešmauc mājā. Puša jau salīdzinoši diezgan drosmīgi pārvietojas pa māju. Savukārt Domino un Strīpiņš uz katru skaņu reaģē saasināti - viņi vēl nepazīst mājas un cilvēku darbošanās skaņas. Protams, tiklīdz ej kaķēnu virzienā, tā tikai ķepas un astes redzi, kā šie laižas ārdurvju virzienā. :D Pieķēru visu trijotni sēžam uz kāpnēm - bija izdomājuši uzkāpt otrajā stāvā. Pētnieki.. :)
Eh.. negribas man atgriezties Rīgā.. un vēl gribas atvilkt elpu. Tomēr astoņas darba dienas kaut kā izturēšu un tad.. tad atpakaļ uz laukiem! Un varēšu šo skatu bieži redzēt: