Šodien tāda diena, ka pat nezinu, kas ir svarīgākais.
Man personīgi laikam tomēr svarīgākais notikums bija tas, ka pēc vairāk kā mēneša atkal biju darbā. Šoreiz gāju īpašas vajadzības dēļ, jo vispār jau mums diezgan stingri pateikts, ka bez vajadzības nav ko uz darbu nākt. Es nācu šodien paņemt jauno datoru. Pie reizes arī puķes aplaistīt. Kaut kā mēs uz maiņām tās puķes abos kabinetos cenšamies uzpasēt - esam norunājušas, ka tā, kura nāk, tā laista kārtīgi visas puķes, jo nevar zināt, kad pienāks nākamā, kārtējā laistīšanas reize. Es pati, atnākot, leju divreiz - tikko atnāku, tā kārtīgi dodu augiem padzerties, bet pēc dažām stundām, kad eju projām, vēlreiz katru apskatu, ja vajag, vēl uzleju. Oi, nezinu, nezinu, cik daudzas puķes mums izdzīvos šo laiku. Šodien dikti saskumu, kad ieraudzīju, ka visas manas sanpaulijas sērīgas izskatās - lapas retākas, ziedu nav. Agrāk man visi jautāja, ko es tādu īpašu ar tām daru, ja jau tās man nepārtraukti zied. Neko nedarīju, vien regulāri laistīju, nolasīju vecos ziedus un lapas, priecājos par ziediem. Tagad, vienas pašas tās pamatīgi saskumušas. Bet paņemt līdzi es tās arī nevarēju - tad jau drīzāk jābrauc ar mašīnu. Turklāt vēl jautājums ir, vai šeit sanpaulijām patiks, vai kaķi tās nenomocīs.. Līdz ar to visu atstāju, kā ir.
Jaunais dators manu darba dzīvi krietni uzlabos. Pēdējā laikā ļoti mocījos ar visiem zoom, interactio, webex. Bieži vien bija jāpāriet uz telefonu, ja datorā vai nu neko neredzu, vai nu neko nedzirdu, vai arī ne dzirdu, ne redzu. Tagad viss būs savādāk. Vakarā iekārtojām normālu darba vietu, pieslēdzot lielo monitoru, klaviatūru - būs man tiešām ērtāk strādāt.
Darbā, negaidot, satiku Ilzi. Nebijām sarunājušas, ka abas vienlaikus ieradīsimies. ;) Bija forši viņu satikt. Papļāpājām gan par darba lietām, gan arī par auto. ;) Eh, dikti man pietrūkst rogainingi šobrīd. Gaidu ar nepacietību to laiku, kad atkal varēs ar karti un kompasu klīst pa svešiem mežiem. :))
Ejot uz un no darba, pavēroju pilsētu. Kaut kā pēkšņi pamanīju to, cik daudz māju fasādes ir savestas kārtībā. Pilsēta smukāka top. Tas tiešām ļoti priecē.
Vēl pavēroju arī cilvēkus. No rīta bija ne tik daudz, bet pusdienslaikā, kad gāju mājās, krietni vairāk ļaužu. Tiesa, tikai pašā centrā. Jo tālāk no centra, jo tukšākas ielas.
Kamēr biju darbā, mājās izcēlās neliela "ictērija". Triša staigāja pa māju, ņaudēja, krietnu brīdi sēdēja pie tualetes durvīm, cerot, ka es vienkārši tur esmu iespundējusies.. Tomēr arī kaķi pierod pie mūsu atrašanās mājās 24 stundas diennaktī. :)
Bet dienas notikums ir Kariņa un Viņķeles nesaskaņu rezultēšanās demisijas pieprasīšanā. Ilze, protams, nav Laimdota, to zinu. Bet skaidrs ir tas, kas saskaņas viņu starpā nav bijis. Ar Rūtu nedaudz pārrunājām arī kuluāros klīstošo informāciju. Nu, redzēsim, vai tā izrādīsies patiesa. Bet vispār diezgan baisi, kad pandēmijas ne tajā vieglākajā punktā veselības ministrs tiek izmests. Turklāt, skatoties uz to, kas notiek visā Eiropā, var redzēt, ka tāda neapmierinātība rūgst ļoti daudzās valstīs.. Visiem ir grūti, visi ir paguruši..
Un vēl, man šķiet, ka šī bija pirmā reize, kad es tv dzirdēju, ka kāds ministrs paziņo, ka premjers melo. Man gan ir aizdomas, ka premjers kādu informāciju līdz galam nav pareizi sapratis, tāpēc maldās, bet tad jau īsti nozīmes vairs nav. Ja cilvēki nesarunājas, tad rezultāts, tā teikt "na lico".
Un vēl pēc visa šī noskatījos Podnieka filmu "Mēs" jeb "Soviets". Šodien tv izrādīja pirmās divas sērijas, bet es spēju tikai pirmo noskatīties. Daļa notikumu ir diezgan spilgti ierakstījušies manā atmiņā, bet šis tas - absolūti jauns. Un jāatzīst, ka ik pa brīdim gribējās teikt - šausmas. Smagi, skarbi.. Bet skaidrs, ka tuvākājās dienās skatīšos arī otro filmas daļu.