Šobrīd, slinkumu lāpot, pa nedēļu uzrakstu tikai atslēgvārdus, bet nedēļas beigās uzrakstu pilnu atskaiti par to, kas piedzīvots, par ko domāju, kas ir noticis. Jāatzīst, ka šodien bija viena no tām reizēm, kad labi un viegli uzrakstījās atskaite. Reizēm ir tā, ka skaties uz tiem atslēgvārdiem un nesaproti, ko ar to es domāju, ko gribēju uzrakstīt. Daļēji jau kas kas aizmirsies, bet šodien kaut kā visu spēju atcerēties, sajūtas un domas gana spilgtas bija. Tas ļoti iepriecināja.
Jā, dienasgrāmatas rakstīšana ir smags darbs, jo patiesībā pašam sevi nedaudz jālauž, sevi jāpiespiež. Toties pēc gadiem ir tik interesanti palasīt to, ko domāji, kas bijis, kas uztraucis, kas iepriecinājis.
Pēcpusdienā bija smieklīgi. Mīļotais izdzina pastaigā. Vārda tiešā nozīmē. Atbrauca pusdienās un teica, ka es sēžu pelēku seju. Un izdzina pastaigāt mani. :)
Klausot viņam, nolēmu izmest kārtējo garāko loku. Tā kā vakar jau bija plāns atgriezties pie Dienvidu tiltu atpakaļ, lai varētu aiziet līdz pastam, tad arī šoreiz tieši šāds plāns bija - pa Salu tiltu turp, bet pa Dienvidu atpakaļ. Un šoreiz atkal viss nenotika gluži kā plānots. Forši izstaigājos pa Jelgavas, Vienības ielām. Ja godīgi, šis rajons sāka ļoti patikt. Nonācu līdz Ziepniekkalnam un.. nosprāga telefons. Atkal strauji izlādējās. Tā kā no Ziepīša nezināju ceļu, kā nonākt līdz Dienvidu tiltam, tad gāju pa to maršrutu, ko labi pazīstu Salu tilta virzienā.
Ja godīgi, tad aizvien vairāk sāku iemīlēt Salu tiltu pastaigām. Tur gan smuka Rīga, gan pietiekami labs gaiss ;)




Pati brīnos par to, ka tik ilgi ignorēju šo tiltu, vairījos pa to iet kājām. Tagad tas viennozīmīgi ir mans mīļākais tilts pastaigām. :))
Ekipējums ir vēl viena lieta, par ko aizdomājos pēc šīs dienas pastaigām. Vieglā mugursoma tiešām ir laba. Neliela un ļoti viegla. Svarīgāko tur var salikt. Kādreiz nevarēju saprast, kam vajadzīgs tas stiprinājums ap krūtīm, bet šodien sapratu, ka tādējādi tiek atslogoti pleci un ir pilnīgi savādāka iešana. Ietestēju arī garās staigājamzeķes. Patīkami, ka pēda ir ar nelieli polsterējumu. Tas, ka līdz ceļgaliem ir kompresija, arī ir labi - kājas mazāk nogurst. Tiešām pilnīgi cita iešana ar šādām zeķēm.
Jāsāk nopietni skatīties, ko vēl man vajag garajam gājienam. Pat, ja neiešu Kolka-Dubulti, tomēr varēs izmantot savās ikdienas pastaigās. Pēdējā laikā es staigāju daudz.. :) Pati lepojos ar šīs nedēļas rezultātu - 6 dienās 101 km:

Pirmo reizi tik daudz.
Un vakaru mēs forši pavadījām skatoties seriālu Scandal. Vairākas sērijas noskatījāmies. Patīk man šādi kopīgi kino vakari. Pieglausties uz pleciņa... forši. :)