Dienas bilde:


Ja zini, kas jādara, tad iestājas zināms miers. No rīta ieskrēju aptiekā, lai nopirktu zāles. 30 euro par divām kastītēm.. Diez kas nav. Slimot ir dārgi, bet šobrīd jau nav variantu. Pirmās tabletītes jau iedzēru darbā, lai viss sāk darīt savus labos darbiņus.
Tā kā atkal man ir īsā darba diena, tad izmantoju šīs stundas, lai darītu īsos darbiņus, kurus var ātri izdarīt un aizmirst. Sakārtoju nedaudz arī e-pastu - izdrukāju, kas ieliekams lietās, saglabāju to, kas nepieciešamas nākotnē būs, izdzēsu, kas lieks. Pa divām nedēļam daudz kas sakrājies e-pastos.
Pēc darba izdomāju izmest garāku loku. Ideāli, ja kādus 20-25 km. Ja izdosies vairāk, pavisam forši! Gala rezultātā - 30 km noieti. Lai arī saulīte bija ar zobiem, tomēr foršs gājiens sanāca - vispirms no darba uz Sarkandaugavu, tad uz Mežaparku, Čiekurkalnu, Suitu maizi, Pērnavas, Avotu ielu, vēl atcerējos, ka Duksim vajag sauso barību, aizklīdu arī uz Krasta Depo un beigās mājās. :)
Staigāšana kājām ļauj iepazīt labāk pilsētu. Ir sanācis braukt pa Tvaika ielu ar auto, bet nepamanīju tik daudz interesantu lietu! Piemēram vecie rūpnīcas korpusi, mājas un to pagalmi.. Čiekurkalns arī sāka iepatikties. Bet Mežaparkā izstaigājos pa riktīgām meža takām. ;) Nedaudz bailīgi bija, jo svešs mežs un es viena pati, bet tomēr bija forši. :)



Nolēmu aiziet arī līdz ezeram. Laikam gadus desmit neesmu tur bijusi. Šķiet, ka pēdējo reizi tur bijām kopā ar Zajcu. Arī pavasarī, kādā saulainā dienā, kad saulīte bija ar zobiem un vējš pamatīgi pūta.
Nekas nav mainījies. Viss tur ir kā agrāk.



Pie ezera jau iekšēji sāku padoties. Sāku just nogurumu. Sāka gribēties ēst. Tāpēc izlēmu, ka jāiet pakaļ maizei, ja vien izdosies pa ceļam atrast bankomātu. Viss izdevās un nopirku maizi un citus našķus. Atzīšos godīgi, Suitu maizes sēklu cepumi bija īsts atradums. Apēdu četrus un sajutu, ka spēks atgriežas. :))
Tuvojoties mājām, sapratu, ka jāizmet vēl neliels loks - līdz Depo. Tā kā nedēļas nogalē plānoju braukt uz laukiem, tad kaķim vajadzēja nopirkt jaunu maisu barības. Negribējās, bet aizgāju. :)
Tuvojoties mājām, iestājās forša eiforija (kā pēc šampanieša glāzes). Galvā tāds vieglums! Kājas jutu, bet nebija pārāk mokoši.. Bet... Pēc šodienas saprotu, ka tiešām ļoti labi jāpadomā par to gājienu. Jā, ja turpināšu tādā garā trenēties, iespējams, ka izdosies noiet visu to ceļu. Tomēr saprotu, ka vieglprātībai šajā lietā nav vietas!

Un atgriežoties pie sākumā rakstītā.. tā kā šodien sāku antibiotiku kursu un labās baktērijas, tad domāju un ceru, ka būs labi viss. Savādāk nemaz nevar būt.