Noskatījos stāstu vakaru. Saprotu, ka tiešām daudzas lietas, par ko pati biju aizdomājusies, ir pareizajā virzienā. Par to, ka ceļš ir jāsadala nogriežņos. Iekšēji noskaņojusies esmu, ka vajadzētu aiziet līdz Mērsragam. Tālāk jau jāskatās, kā būs. Par to, ka daudz mantu nemaz nevajag. Kāda zobupasta un zobubirste? :D Svarīgākais ir nodrošināties aukstiem un siltiem laikapstākļiem, neņemot visu garderobi līdzi. :)
Par šo to nebiju domājusi, bet, dzirdot stāstus, saprotu, ka būtu labi, ja paņemtu līdzi. Vieglā dūnu jaka ir viena no lietām. Ja būs auksti, tā sildīs labi. Cimdi, lai naktī nesaltu rokas.
Bet vispār..vispirms jāaiziet mazajā pārgājienā 20-30km pa smiltīm, lai saprastu, cik komfortabli būs pārvietoties pa smiltīm.
Un noteikti vismaz kādu reizi jāaizbrauc uz kopējo pārgājienu.
Kļūstu apsēsta ar šo lietu. :D Turklāt tādas īstas atbildes man nav, kāpēc tas ir jādara. Gluži tāpat kā nav atbildes uz to, kāpēc es šobrīd tik daudz eju kājām. Vienkārši eju. Kā Ilzes brālis Mārtiņš saka: "Ir jāiet!"