Vakar sāku tamborēt sedziņu, bet, notamborējot krietnu gabalu, sapratu, ka nepatīk. Izārdīju. Esmu pamanījusi, ka mierīgu sirdi varu noārdīt krietnu gabalus "sastrādātā". Vienu džemperi reizes divas vai trīs uzadīju, sašuvu, apstrādāju, izmazgāju un.. izārdīju. Nepatika rezultāts, tāpec arī ārdīju.
Un vēl esmu pamanījusi, ka man ļoti nepatīk visas darbošanās ar rokriņķiem, kakla izgriezumiem, kopā šūšanu un krāgas adīšanu vakarā. Nekad šos darbus nesāku vakarā. Tikai un vienīgi no rīta. Laikam tāpēc, ka tas prasa lielāku koncentrēšanos un sekošanu līdzi nekā vienkārša taisna gabala adīšana uz priekšu.
Nu, ko.. jāatgriežas pie piedurkņu adīšanas, lai tie gabali ātrāk gatavi top.