[entries|archive|friends|userinfo]
adinkra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

no ziņām [Jul. 8th, 2024|06:16 am]
"Rietumu civilizācija daļēji izvēlējās iet pa hedonisma ceļu – emancipācija, sieviešu vienlīdzība, kas paredz, ka vispirms obligāti jāsasniedz augsta izglītība un liela karjera. Un tad vairs nav, kas pasaulē laiž bērniņus. Bet ir citas nācijas, kas par to nerūpējas tām ģimenēs ir septiņi-desmit bērnu,” teic Andis Kudors.

Kārtējais gudrinieciņš. Ko nedzemdēji? Ko sadzemdēji, ka nevari uzturēt, ko negāji mācīties?
Neienāk laikam prātā, ka sieviete varētu gribēt to karjeru, lai varētu pati savus bērnus uzturēt un neuztraukties, ka kungs pazūd tālēs zilajās, kur zāle zaļāka?
Fantastiski hedonisma piemēri- emancipācija! sieviešu vienlīdzība!. Tam Kudoram derētu padomāt, varbūt kāda nedaudz sados viņam pa kaklu.
link12 comments|post comment

[Jul. 7th, 2024|08:39 am]
Man ir ieviesusies pele. Nu, vai vesela ģimene. Jau vismaz nedēļu katru vakaru centīgi nolieku lamatas, un no rīta tās ir tukšas un pārsvarā joprojām uzvilktas. Tas laikam liecina vai nu par saprātu vai neprātīgu veiksmi. Šonakt nekauņas uzšķērdušas manu vienīgo nebaltās dienas roltonu.
Vēl man tāds veclaiku skapītis, kuram ir visas detaļas un nesliktā stāvoklī, domāts kkad atjaunot. Tam tagad absolūti nesaprotamu iemeslu pēc ir apgrauzts plaukts. Nubļa..
Protams, ka slepkavība ir tikai laika jautājums, bet tiešām nesaprotu kā tam lopam tik veikli sanāk. Ja vien viš visur nedirstu..
link8 comments|post comment

mūzika galvā [Jun. 12th, 2024|08:07 am]
No daudzajiem garajiem ierakstiem par putniņiem, puķītēm un būšanu, kas katru dienu top manā galvā, maz kas tiek ārā. Visādas nenozīmības, tātad.
Divas nedēļas man bija pielipis Вillijs . Tikai akustiskā versijā ar sievietes vokālu. Lieki teikt, ka par Billija (un viņš laikam pat vēl dzīvs) eksistenci bija pilnībā piemirsies, un nav ne jausmas, no kādas bērnības smadzenes šito izcēla. Bet nu, pēc divām nedēļām vairāk gribas teikt nevis hei, bet ej, māšel.
Tad nu šorīt pamodos ar Veljanova your decision , vai nav mīlīgi. Tikai man tas gabals ne pārāk patīk un nez cik ilgi tagad būs jāklausās.
linkpost comment

[Jun. 6th, 2024|12:29 pm]
Vai cilvēki vēl uztver jokus, ja tur galā nav piemetināts emotikonu pāris? Jo a kā ta vēl var zināt, ka tas ir joks?
Jautājums, protams, retorisks.
link5 comments|post comment

[Jun. 3rd, 2024|02:13 pm]
Nesen, no rīta atverot aizkarus, ieskatījos acīs sudrabkaijai, kurai knābis bij sliekām apkarināts. Tāpēc šodien nebiju milzīgi pārsteigta redzot sudrabkaiju dauzām žurku pret ceļmalas akmeņiem. Agrāk biju pārliecībā, ka visas kaijas pārtiek no zivīm un drusku no miskastēm.

Vēl man reiz bij mazs tāds beibīdēmoniņš slinkumiņš. Nenu, tika jau lolots, bet kā viš pamanījās šitā uzpūsties...
link6 comments|post comment

[Apr. 22nd, 2024|05:02 am]
Karstumizturīgais silikons ir pilnīga maģija. Visas šitās mīkstās cepamformas. Man ir arī silikona paklājiņš, uz kura likt karsto pannu. Tas vēl joprojām raisa dīvainas sajūtas, prāts zīmē bildi, kur tas plastmasīgā paskata paklājiņš smirdīgi kūpēdams apčokurojas ap pannas perimetru.
Šādu disonansi man vēl izraisīja pannas skrāpēšana ar metāla lāpstiņu, kad pārgāju uz čuguna pannu.
link2 comments|post comment

[Apr. 20th, 2024|06:33 pm]
Kopš seriki ir izrādījies veiksmes stāsts, tajos diezgan bieži parādās aktrises, kuras bija jaunas un ļoti slavenas deviņdesmitajos.
Kaut kad redzēju drāmu ar Nikolu Kidmenu, uj universums, biju nemierīga vairākas dienas, nubļa kā var viena sieviete ŠItā izskatīties. Nejau, ka man būtu žēl, bet auč, Nikola, kur tu to latiņu esi uzbīdījusi priekš parastiem mirstīgajiem.
Tad interneta ārēs uzbridu (godīgi, nemeklēju, pavisam nejauši) foto "no dzīves", viss normāli, normāla sieviete. Es nez, ko tie mākslinieki ar viņas seju izveic priekš kamerām, Džūlija Lamberte kvēlotu skaudībā.
linkpost comment

[Apr. 3rd, 2024|08:20 am]
Mani riktīgi uzvelk Lidl nepārtikas preču nodaļa. Savos reklāmas bukletos viņi lepni un progresīvi rāda sievietes lietojam dažādus elektroinstrumentus, nu prieks redzēt. Bet darba apģērbu un apavu sadaļa gan paredzēta ekskluzīvi vīriešiem, sākas no 48, labākajā gadījumā 45. izmēra. Liekulīgie liekuļi. Un nevajag attaisnoties, ka nav pieprasījuma, es piedāvājumu neesmu redzējusi ne reizes.
A būtu tik ērti pa reizei garāmejot nopirkt kombinezonu vai darba bikses. Klusē, sieviete, reku katlu nodaļa.
link5 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2024|09:06 am]
Johoho, nejauši uzbridu nepelnīti piemirstajai kopienai (ak, gandrīz uzrakstīju komūnai, pasarg die's) http://klab.lv/community/norakstiits/ , sirsnīgi iesaku. Citētajiem autoriem ar būtu interesanti atcerēties savas pērles.
link1 comment|post comment

[Mar. 21st, 2024|06:55 am]
Žagatas "zog" apgrauztās tauku bumbas no barotavas. Bumbas iespīlētas klūgu konstrukcijā, un, kad sīkie apknābājuši, var izcelt. Baigās viltnieces. Man likās, tās atliekas pārāk mirklīgi nozūd pēdējās reizes, tad nu tagad nolūrēju kā tas notiek.
link3 comments|post comment

Haijams protams [Mar. 9th, 2024|08:59 am]
Aizmirsti, vakar ka nācās tev
alga, bet neguvi to.
Esi laimīgs. Nenožēlo nekā un
negaidi itin nekā.
Tas, kam notikt ar tevi,
ierakstīts grāmatā tai,
Kuru, kā gadās, pašķirsta
mūžības vējš.
linkpost comment

[Feb. 18th, 2024|05:36 am]
Apzināti mūziku jau sen gandrīz vispār neklausos. Un tad viņnedēļ pamodos ar gulbju ezera uvertīru galvā. Pēc dažām dienām ar Tracy Chapman I used to be a sailor. Un ko es dzirdu šorīt? Par kristofera robina nedienām
linkpost comment

[Jan. 26th, 2024|09:02 am]
Pa visādiem īres dzīvokļiem ceļojot, jau krietni pasen mājsaimniecības rīcībā nonāca pāris vecu tapsētu ķebļu. Jau tad neizskatījās dekoratīvi, bet bija neticami ērti un iedzīvojās uz palikšanu. Nekur tādus nebiju un neesmu redzējusi. Pazemi, ieliektu virsmu un tām zīmīgajām skandināvu stila lakoniskajām tievajām slīpajām kājām. Melnām.
Pārtapsēts miljons reižu, domājams. Un neviens nav bijis centīgs gana, lai izrautu vecās naglas, kuras tur tagad viena uz otras.
Par ko šis viss. Tātad, rauju naglas, un daļa no tām ir kaltas. Ķeblim! Kaltas naglas!! Nubļe (ļoti atvainojos), kā tas tā vispār var būt. Vēl es domāju, ka frankenšteina ķeblis, kāds vienkārši samontējis sēžamvirsmu no kas pa rokai, tur kājas no vienas vecas mēbeles, vēl kas no citas. Vairs tā nedomāju.
Tagad es domāju par kas tas par zvēru tāds un liekulīgi dusmojos, ka nevarēja būt kaut kas parasts, ko neiespringstot ātri apsist ar jaunu polsteri.
link6 comments|post comment

[Jan. 18th, 2024|08:01 pm]
"Šobrīd BKUS sadarbojas ar kanisterapeitiem Ričardu Pavlovski un Austru Dzimto-Zemīti no servisa suņu biedrības "Teodors""

Tas sanāk tad Dzimtā-Zemīte? Bet latviski drīkstēja būt uzvārdi ar ā beigās? Nenu kruta jau bezgala. Kanisterapija arī kruta.
link7 comments|post comment

[Jan. 12th, 2024|09:19 am]
Nevaru saņemties atgriezt aizgriezto ūdens krānu. Viss, kas aizsalis, ir atkusis, un kāds nebūt postījums jau būs noticis, ar to esmu mierā un ceru, ka nebūs pārāk dārgi. Bet varētu izlaist to skraidīšanu šur un tur un apkārt ar spaiņiem, lupatām, slapjām grīdām un atsaldētām rokām.
Varētu to visu izlaist nafig līdz pavasarim, a drēbes ta kaut kad būs jāmazgā. Labi, ka skapji piebāztiem vēderiem.
link3 comments|post comment

[Jan. 5th, 2024|10:18 am]
Šorīt piecēlos knapi laikā, lai pievienotos vispārējai pilsētas līksmībai ap aizsalstošajām caurulēm. Poda bāka gan paguvusi aizsalt.
Pēc vairāku stundu apzinīgas krānu virināšanas jebkurš iedomātos, ka šitā tas nevar turpināties. Un pēc tās iedomāšanās iedomājos, ka man taču ir brīnisķā iespēja aizgriezt ūdeni visam aukstajam mājas galam ar vienu rokas kustību. Kura nekad nav tikusi izmantota, jo tanī galā atrodas ūdens sildītājs. Kurš dehermetizējās ar plūdiem kādu laiku atpakaļ, cik veiksmīgi, vai ne?
Ūdens uz podu tāpat jānes spainī, vispār nekādas dilemmas. Kuras patiesībā nav tāpat, jo krupis žņaudz no visa spēka par elektriska sildītāja lietošanu par šodienas biržas supercenām.
link1 comment|post comment

[Dec. 29th, 2023|06:28 am]
Padalieties, lūdzu, pieredzē ar uzpildāmajām šķiltavām. Gāzes, vēlams, tā benzīna dvaka man netīk.
Šobrīd mājās ir kādi pieci visādi tādi vairāk vai mazāk plastmasīgi izstrādājumi dažādās cenu kategorijās. Un skuju viņas uzpildīsi ilgi. Vai nu es kaut ko daru nepareizi.
Kad vajag krāsni kurt, jau iepriekš jāapsver, no kuras ta mēģināt izspiest gana lielu liesmiņu. Reizēm tā ir spēle, biežāk kaitinoši.
Es gribētu nopirkt šķiltavas, kuras darbināt, nez, pāris gadu liekas pat nožēlojami, vismaz trīs gadus es gribētu, jā. Tas tak nav daudz prasīts?
link5 comments|post comment

[Dec. 16th, 2023|08:32 am]
Cik ļoti egocentrisks ir vidējais Rīgas iedzīvotājs, ir vērojams ne tikai auto/velo/gājēju kultūrā. To izcili var redzēt aizsnigušajā pilsētā. Slājam mēs visi tādi īpašām vajadzībām, tādi grāfi un hercogienes, viss mums pienākas, bet par to mēs spļausim no augstā torņa un nekad nekad mums nebūs labi. Jo visam ir jābūt ideāli.
Cilvēki iet, un uz augšu neskatās vispār. Es saprotu, ka jāskatās zem kājām, nubet atrodi to sekundi, uzmet aci, kas tur augšā priekšā notiek. Gar fasādi novilkta lente nenorobežo nedrošo vietu no drošās, tā vēsta, ka īpašniekam nav naudas/vēlmes/iespējas notīrīt jumtu, esiet, lūdzu, uzmanīgi.
Un tad tā matu skaldīšana un ļurināšana. Augšā tīra sniegu, ledus krīt acīmredzami lieliem blāķiem. Trotuārs norobežots. Līdz luksoforam, lai pārietu ielu, 15 metri. Kādam vienmēr jālien tur iekšā ar purpināšanu, ka es jau nu sevi neiešu ierobežot. A ko nenorobežojāt jau pie luksofora? Jā, bļe, a ko visu kvartālu neaizklapējām? Nu un ko ar tādu darīt? Sist ar lāpstu? Protams, ka viss apstājas, kamēr persona ir uzvaroši šķērsojusi laukumu.
Vai nīgri nopurpina- nu ļoti jau nu ērti jūs te visu iešanu esat sataisījuši. Tā lūk. Lāstekas krīt- slikti. Tā ir nebeidzama iedvesma īgnībai. Bet es neiešu tā mierīgi paciest nu ne vismazākās neērtības,lai tās lāstekas tiktu nodauzītas.

Realitāte ir, kāda ir. Rīgā nepietiek cilvēkresursa, lai ar visiem jumtiem tiktu laicīgi galā. Tīrot aktuālo sniegu, redzējām tik daudz notīrītu jumtu un kolēģus strādājam kā vēl nekad. Nu nebūs mums te viss un uzreiz, mēs te gadiem dzīvojam, būtu laiks pierast, ka ziemā mums ir Tā. Es nesaku samierināties, es saku, ka vajadzētu mums visiem pārskatīt savus ieradumus un attieksmi. Ar šito "visi vainīgi, es viens tāds cēls un man pienākas, kāpēc nav visi putekļi no takas nolasīti" mēs tak padarām viens otram rutīnas dzīvi pilsētā par elli. Mēs pilnīgi noteikti varam labāk.

Betnu šodien Rīgā tāpat elle bez indijas.
linkpost comment

[Dec. 14th, 2023|10:55 am]
Šīs pāris nedēļas, kuras vēl nav beigušās, diezgan tādas paskarbas sanākušas. Gan jau visi Rīgas jumtu ložņātāji ir komai tuvā stāvoklī, jo jumtu ir miljons, un mūsu nav nemaz tik daudz. Es personīgi knapi karoti varu noturēt un pagali krāsnī lieku abām rokām.
Tad agrais pirmsgaiļu rīts, tad vakars pēc ofisu darba laika, kā lai tur vispār kāds režīms noturas nebojāts.
Māja kā tādai vešerienei, dažādu slapjumu un netīrības pakāpes paltraki un inventārs izkārti, kur vien var ko uzkārt. Vakar pat "iejūdziņš" bija izgriežams, kas vispār bezmaz pirmoreiz.
Labi, ka sanāca viņdien lielo zupas grāpi izvārīt, un žēl, ka nevar krāsnis izkurināt nedēļai. Forši tiem, ko sievas sagaida ar siltu māju un ēdienu.
Ļoti pasakos savam ķermenim, es nesaprotu kā viņš vispār to var, no kurienes viņš ņem. Prese man tagad kā profesionālai vieglatlētei, un bicepsi kā jaunam puisim, kurš vēl nav kļuvis masīvs.
Šodien jūtos patrula, vakardiena mani piebeidza. Līdz tam biju kkādā až nedabiskā līksmībā, gan jau dēļ magnija dozām (sasodītā bioķīmija, ciest nevaru).

Šis ir neliels rezumē nevis sūdzēšanās, savu izvēli neesmu nožēlojusi nevienu brīdi. Un brīvdienas, kad beidzot pienāks, būs tik saldas kā nekad.

Un lampiņpilnā Rīga naktī no augšas ir skaista, bet to jau visi tāpat zina.
link2 comments|post comment

[Oct. 30th, 2023|09:22 am]
Gribētos uztaisīt šoziem kopēju sili visiem putniem, lai nav jābrien uz nostūriem bērt katram atsevišķi un arī spriganais kazlēns terjerbērns netiek aprīties. Ar sektoriem, lai sīkiem nav jābaidās no vārnveidīgajiem.
Nav jau raķešzinātne, bet pameklēju tomēr idejas. Pārsvarā viss, ko atradu, ir kā no lielajiem putniem tikt vaļā. Lai tās pretīgās vārnas ar baložiem neizrītu dārgos putraimus, un jūs varētu priecāties par iemīļotajiem dziedātājputniem.
link13 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]