| |
[May. 22nd, 2026|06:27 pm] |
|
Pamanīju, kurā no daudzajām sētas ligzdām šogad ligzdo vārnas. Sajūta kā kad būtu uzvarējusi spēlītē, kaut tā ir visredzamākā no visām ligzdām, un viņas tur jau ilgi. |
|
|
| |
[May. 21st, 2026|09:33 am] |
|
Hmm. Angļiem ir Hope, krieviem Nadježda, spāņiem Esperanza. Latviski sievietes par Cerību nesauc. Vāciešiem gan varētu būt Hoffnung kā vīriešu personvārds, ja nebūtu sieviešu dzimtē :D |
|
|
| putni |
[May. 19th, 2026|07:59 pm] |
Šodien vārnas ļoti ieinteresēti dzīvojas pa kaimiņjumtu. Vai tik tam nav kāds sakars ar zvirbuļiem, kuri ieperinājušies aiz siltinājuma. Precīzāk, ar mazajiem dumajiem zvirbuļbērniem, kuri tūlīt izlidos vai pat jau kāds izlidojis taisni vārnām nagos.
Viņnedēļ viņas sēdēja pie strazdu būra, kurš teorētiski ir vārnu drošs. Saplauka lapas, un vairs nevar redzēt, kas tur notiek, bet vecāki šeptīgi ganās, tad jau viss labi. |
|
|
| |
[May. 19th, 2026|04:59 am] |
|
Šonakt zaļais sazaļojis necaurredzams. Tādas milzu lapas izaugušas. |
|
|
| darbs |
[Apr. 28th, 2026|09:00 pm] |
|
Mēs ar kolēģi šo dienu pavadījām ērģelēs. |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2026|07:32 pm] |
Laukos, kur es izaugu, neviens krieviski nerunāja, un mēs skolotājus saucām par skolotājiem. Tas neliecina par pieklājību, mēs visādi, bet nemaz ne tik bieži, spokojām viņu uzvārdus. Vārdā saukt vispār bija neiedomājami.
Vēlāk, pilsētā, es uzzināju, ka viņus sauc par učukiem.
Un kā skolotājus saukā tagadējie skolēni, kuri krieviski vairs nerunā? Učuks mūžam dzīvs vai tomēr atkal skolotājs? |
|
|
| darbs |
[Apr. 27th, 2026|07:02 pm] |
Par sarežģītu darbu pirms 20 gadiem- štrunts par pišu, galvenais, tikt galā. Tagad- nu tiks jau galā, bet būs jāāpišās...
Slava arī vairs īsti nerūp, svarīgāk, lai interesanti. Diemžēl, interesanti reti mēdz būt vienkārši. |
|
|
| dienas prieks |
[Apr. 23rd, 2026|12:26 pm] |
No komentāriem pie raksta par kā celtnieki izdarījuši absolūti neiespējamo un nekad agrāk nedzirdēto- devuši zināt cilvēkiem, ka remonta laikā būs troksnis un vienojušies par laikiem.
"Jptv 19:19, 22. aprīlis 2026
Zinu meistarus kuri vispār netrokšņo, paņem no klienta avansu un vienkārši pazūd
jomama 20:23, 22. aprīlis 2026
Tādi meistari vislabāk sasilda kaimiņu sirdis. 😂"
Smējos skaļi. |
|
|
| |
[Apr. 16th, 2026|08:22 am] |
Atnāca jaunā kindle. Un, protams, uzreiz izdevās ieslēgt saplīsušo, kuru es mēnesi 3x dienā lūdzu un labināju bez rezultātiem.
Upd. Sirsniņa var būt mierīga, vecais mīļais aparāts atkal nav iedarbināms. Patīkami būt sagatavotai :) |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2026|02:15 pm] |
Vairākas reizes mēģināju pietaisīties ārā ko padarīt, nesanāca. Līdz vakaram tālu, kaut kas jāšeptē, lai pēc tanī vakarā var mierīgi nosēdēt un ir kāds nebūt gandarījums.
Nolēmu, ka taisīšu plauktiņu hermētiķiem, kas spainī ir pārāk nepārredzami. Parakājos pa dēļu galiem un atradu dažus, kuru biezumi un platumi ideāli saliekas kopā. Tādu tur bija tieši tik, cik vajag. Un, ja nu ar to ir par maz, garums tāds, kurā precīzi ietilpst 13 hermētiķu tūbas. Tik, cik man šobrīd ir mājās, pārskaitīju.
Kā man patīk, ka šitā sanāk, es to saucu par zīmi. |
|
|
| telefons |
[Mar. 3rd, 2026|01:57 pm] |
|
Kolēģis piešķīra mazliet apsistu vecu aifonu. Pagaidām man no sirds riebj. Vienīgais, kas patīk- maziņš. Un tas, ka ponijs dāvināts un pat pakaļ nebija jāiet. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2026|03:00 pm] |
|
Pagalmā vistu vanags plūc laupījumu. Liels un skaists pieaugušais. Kāreiz pirms dažām dienām padomāju, ka šoziem vēl nav bijis sētā spalvu čupas. Būs jāiet vēlāk aplūkot kurš nabags dabūjis galu. Droši vien kāds no tiem dažiem atlikušajiem baložiem. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2026|08:32 am] |
|
Telefons nobeidzās. Iesakiet kādu lētuci, lūdzu. Iepriekš paldies par ieteikumiem. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2026|08:35 am] |
|
Pamanīju, ka pasei jau septembrī kārtējo reizi pienākušas beigas, atkal 50 eiro. ID karti nevaru šobrīd atļauties. Vienīgais labums, ka pasu daļa tuvējā kvartālā. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2026|03:37 pm] |
|
Ieslēdzās hokejs 3 min pirms beigām. Kādu brīdi nācās padzīvot šausmās, ka tas varētu būt noticis, lai es redzētu kā mūsējie grandiozi pakāš, bet nē, malači, latvieši šodien par kripatu priecīgāki. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2026|02:38 pm] |
Kindle nomira. Vienreiz jau nomira, brīnumainā kārtā augšāmcēlās uz ilgu laiku, bet tagad nomira atkal.
Un man sāpīgi trūkst.
Nez ir jēga meklēt, kur lietotas tirgo, jeb šī ir manta, kas jāpērk jauna? |
|
|
| |
[Feb. 4th, 2026|12:50 pm] |
Pirms miljons, nē, kādiem 3 gadiem uz baltā dēļa pierakstīju par fantastiskāko labāko pasaulē neticamu un vēlreiz fantastisku nodēvētas sejas maskas sastāvdaļas. 2.ēk medus, 1 ēk kokoseļļas un banāns. Ar domu, ka tā manta gan man mājās vienmēr atrodas, ja nu uznāk luste.
Luste varbūt rastos, bet pa visu šo laiku šo 3 sastāvdaļu mājās nekad nav bijis vienlaicīgi. Reizēm iedomājos, ka varbūt beidzot viss reizē jānopērk, bet tas nav interesanti. |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2026|11:36 am] |
Tad tagad šito sauc par sniegvilksni. Rets un unikāls esot. Kam unikāls, kam ne. Jumtu šķūrētāji un sētnieki to sastop vairākas reizes sezonā, apzīmējums- vēja sapūsts. Gandrīz vienmēr uz jumta ir visādi pakši, kur sniegs līdz ceļiem, kamēr citur jumts cauri spīd.
Sniegvilksnis gan skan interesantāk, turpmāk tā arī teikšu. Bet vispār šogad šo vārdu dzirdu pirmoreiz dzīvē, un mans leksikons nav trūcīgs.
Jūs bijāt dzirdējuši par sniegvilksni? |
|
|
| |
[Jan. 8th, 2026|02:17 pm] |
|
Smukais slepkavnieks ir atkal klāt. Baltmelns ar sārtu degunu, siksniņa uzradusies. Šķiet, pagājušogad, kad senjors nogrāba un apēda balodi pie barotavas, vēl nebija. Nebaidās, izlien pa žogu, un gaida, kad aiziešu, sīkais nelietis. Atradis sev lielisku medību lauku. Tas rozā snuķis viņam piešķir īpaši nevainīgu paskatu. Kaķis, protams. |
|
|
| bietes |
[Jan. 4th, 2026|11:04 am] |
Vakar beidzot izdomāju sev jaunā gada apņemšanos- jāsāk lietot pārtikā sarkanās bietes. Tas līdz šim ir bijis vienīgais produkts, ko es konkrēti neēdu nekādā sastāvā un necik. Nepatīk ne smarža ne garša ne krāsojošās īpašības. Aukstā zupa un siļķe kažokā- produktu esenciāli slikta izlietošana.
Un kāpēc tad sākt tagad? Jo lien acīs visādi propagandas raksti par to, kāds supersakņaugs ir biete un kā mums visiem vajadzētu to ēst. Jo dārzeņi ir mans pamatracions, un, teiksim godīgi, latvju dārzeņus uz pirkstiem var saskaitīt, tāpēc katrs ir svarīgs.
Un aizspriedumi ar laiku pāriet, es tak neēdu visādus rosolveidīgos līdz až gadiem trīsdesmit, bet tagad ēdu. Sajūsmā neesmu, bet reizēm ir ok. Varbūt es varu tikt galā vismaz ar savu nepatiku pret bietēm, ja reiz smēķešanu atmest nespēju.
Apņemšanos nevajagot atlikt, neatliku uz šodienu un kātoju uz veikalu. Cita starpā iegādāju 400g rīvētu biešu ar domu vārīt zupveidīgo.
Tagad vajadzētu sākt to darīt, un es jūtos priecīgi pacilāta un dziļi skeptiska. |
|
|