aiz žoga [entries|archive|friends|userinfo]
adinkra

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 25th, 2018|07:26 pm]
Šovasar esmu "uzsēdusies" uz vīna kokteiļa. Sarkanvīns+ saldēti ķirši/zemenes+ limonādveidīgs gāzētais. Pudele vīna visai nedēļas nogalei, ja nav jāstrādā. Varētu vīnu aizvietot ar ko citu, bet kam tad vēl ir tāda skāņi rūgtena garša. Pirkt bezalkoholisko vīnu kautkā tomēr pošla .
link2 comments|post comment

[Apr. 5th, 2018|08:49 pm]
Mazgāju šauru glāzi, stūmu sūkli uz leju, izlūza robs, atšķēla no pirkstiņa. Drošvien universums gribēja dot man pielietot jauno zināšanu, ka cukurs aptur asiņošanu. Bet man bija žēl cukurtrauka cukura, citu trauku ķērnāt arī negribējās, aptinu salveti+līmlenti kā parasti. Gan jau arī cukuram reiz tiks.
link2 comments|post comment

[Apr. 1st, 2018|07:09 pm]
linkpost comment

[Mar. 18th, 2018|06:26 pm]
[mood |šokā]

Šodien pirmoreiz izdevās nogriezt bulterjera tērauda nagu tā, ka viņa nepamana. Būtu pamanījusi, mestos taisni uz virtuvi pēc likumīgā burkāna.
link3 comments|post comment

[Mar. 14th, 2018|01:12 pm]
Terjērs bija pie daktera, skaidrības joprojām nav, nokasījumos demodex ērce nav konstatēta (kas nepārsteidz, jo to varot reāli atrast 20% gadījumu, un tu vari būt bezmaz laimīgs, ja atrodas), varbūt tas niezeklis pat ir no saules trūkuma. Nu, redzēs, ko mums pilieni dos. Varbūt šis ir tas gadījums, kad iesnas pāriet pēc nedēļas vai 7 dienām. Sliktāk nepaliek un lipīgs arī nav.
Bet man jau kopš iepazīšanās tā daktere ļoti patīk, būtu es vīrietis, mēģinātu aicināt uz tēju :) Smuka, gudra, savaldīga, zina kā palīdzēt dzīvniekiem, ko vēl var vēlēties.
link

[Mar. 12th, 2018|11:18 pm]
Viena vientuļa, bet ļoti mīlīga vilnas pusgarzeķe vairāk kā gadu, pateicoties savam mīlīgumam un manām pretrunīgajām jūtām pret šādu villainu mīlīgumu, neizmesta vāļājās pa zeķu kastes kaktiem. Un tikko atradās otra. Aj. Un pat tīra, uzreiz uzvilku.
A vakar krēslā bakstos pa datoru un skatos, kkāda jocīga čupiņa pie kājas až plānvidū. Domāju, malkas miza, piebakstu, krietns zirneklis, kurš negribīgi aiztinas. Pēc stundas pīpēju pie krāsns un pamanu, ka atkal pie kājas zirneklis. Pabakstu, aiztinas. Ceru, atrada vietu, kur nesamīs un neapēdīs.
Maģiskā reālisma pasaulē zirneklis ir viens no maniem diviem neizlēmīgās būtnes totēmiem, bet to man tagad negribas.
link

[Mar. 10th, 2018|12:02 pm]
[mood |pašironisks]

Dzīve, kas esot ciešanas, savā laikā ir devusi man, kā jau katram no mums, gana iespēju pilnveidot spēju dzīvot. Ar suņa miršanu šīs prasmes noteikti pacēlās par vairākiem līmeņiem. Nu, un tagad man sniegta lieliskā iespēja piestrādāt pie jaunām niansēm. Pieņemot, ka vēl jau kāds brīdis dzīvot atlicis, laikam nomiršu apskaidrota :)
link

atkritumu šķirošana padomju laukos [Jan. 10th, 2018|10:07 am]
Mums sētas nostūrī stāvēja apaļa dzelzs muca, kurā tika mesti visi metāliskie atkritumi. Galvenokārt drātis un ungāru kompotbundžas. Pāris gadu laikā muca uzpildījās, un apkārt sāka augt barikāde no visa netilpstošā. Tad pēc ilgstošas bakstīšanas tēvs ar smago visu to kaudzi aizveda prom. Uz kurieni? Smagas aizdomas, ka uz mežu.
Pārtikas atkritumi gāja lopiem vai mēslu kaudzē aiz kūts. Par stikla pudeļu nodošanu bērni kašķējās. Stikla burkas ievārījumiem u.c., papīrs ugunī. Pamatskolā bija visādas makulatūras vākšanas sacensības starp klasēm, tur tad aizgāja liekie vecu avīžu saiņi. Nudien nezinu, tas papīrs aizgāja uz pārstrādi vai pasākums bija tīri ideoloģisks, lai bērneļiem būtu ko darīt. Mož to visu nokurināja turpat, ciema pāris bokmāju centrālapkurē.
Milzīgo plastmasas iepakojumu nebija, kā arī neatceros, ko darīja ar folijveidīgajiem iesaiņojumiem.
Apmēram pēc šādas shēmas viss raičiks arī saimniekoja. Var gadīties, nekāda atkritumu nodošanas servisa nebija vispār, interesanti kā tagad.
link5 comments|post comment

[Jan. 10th, 2018|09:07 am]
Āgenskalna tirgu aizklapēja, un nepaspēju nodibināt kontaktu ar kundzi, kura tirgoja liellopu gaļu un subproduktus. Nāksies uz centrāltirgu. Tas man būtu vesela ekspedīcija, afigennais sasniegums, pēc kura justies kā nopelniem bagātam sagādniekam.
Negribu uz centru.
A tajos jūsu tiešās pirkšanas pulciņos subproduktus var pasūtīt (vai kā nu tā sadarbība izpaužas)? Nutur kuņģi, plaušas, rīkles, jo tik smalki kundziņi mēs diemžēl neesam,lai barotu terjeru ar steikiem vien. Puslops uzreiz šobrīd nav pa kabatai un nelīstu saldētavā.
link3 comments|post comment

[Jan. 9th, 2018|11:41 am]
Besī šitais pusrudens/nedaziema. Ne īsti strādāt ne tīru sirdsapziņu dīvānā gulēt. Iekšdarbus arī negribas ņemt. Vēsture rāda, ka piestrādāšana citur nes tikai bardaku, neapmierinātību, ieberzienu, un beigās pats vēl esi vainīgs, ka gribēji kā labāk.
Latviešiem laikam ir tikai spīguļo saulīt, nevis snieguļo sniedziņ. Īsāk sakot, baltā staltā, es jau vairs nevaru tevi sagaidīt.
link2 comments|post comment

[Dec. 28th, 2017|10:18 am]
Vakar pirmo reizi nopietni iedomājos, ka varbūt jādomā nevis par pārcelšanos uz laukiem kkad, bet par pārcelšanos uz citas valsts laukiem kkad.
link4 comments|post comment

kristaps felzenbergs ir mērglis [Dec. 25th, 2017|09:00 am]
Vasaras sākumā mums bija objekts pašā vecrīgas centrā. Remontējām skursteņus Teātra ielā, kur atlants zemeslodi tur. Bija gandarījums par jauko skatu un paveikto, bet tas arī viss. Tālāk sekoja meli meli meli, telefona necelšana un pārējais, ko jau nu cilvēki šādos gadījumos dara. Un nevar saprast vai tas aigariņš no RNP ir kristapiņam draudziņš vai arī uzmestais. Drīzāk jau draudziņš.
Īsāk sakot, kristap felzenberg no SIA Krisberg- novēlu tev jaunajā gadā daudzveidīgus pazemojumus un vismaz vienu klientu, kurš tevi atradīs un atskaldīs to paša gudrākā šeptētprieku.


Un jā, mēs bijām lohi. Gribējās to objektu, un likās, ka tagad, kad gandrīz vairs nav, kas tādu darbu var izdarīt, tādi mērgļi vairs nevar atļauties uzmest. Kā tad.
Ko vēl es varu darīt... nez, esmu redzējusi, ka cilvēki gāž savu sāpi internetos, brutāli un neizvēlīgi spamojot komentāros visiem rakstiem pēc kārtas. Uzrakstīt vidam kādu zīmīti? Viens no aizbildinājumiem bija, ka šobrīd nu nemaz nemaz nav laika, tās vid dāmas esot sākušas šo drāzt kabinetā ieslēgtu. Kā vēl var apgrūtināt dzīvi cilvēkam, kuru nepazīsti? Šoreiz es vienkārši nespēju samierināties un aizmirst.
link16 comments|post comment

[Nov. 16th, 2017|11:49 am]
Beidzot nobeidzām objektu. Tas bija izsūcoši, sen nebiju jutusies tik notrenkāta, ilgtermiņā ķerot to sasodīto momentu, kad starp mākoņiem uzspīdēs saule. Un tad vēl mūsu daiļā un negausīgā četrkājainā draudzene pamanījās nokļūt uz operāciju galda, sīkais frankenvīnijs.
Bet nu jau tā kā labi, konkrētie akmeņi no sirdīm noripojuši.
linkpost comment

[Oct. 7th, 2017|06:05 pm]
Mūzika mani ne pārāk vairs interesē. Bet ir jaunības atmiņas, kuru muzikālo daļu reizēm paklausos. Stina Nordenstam, toč viena no manām top3 mūzikas sievietēm.
linkpost comment

[Sep. 23rd, 2017|08:58 am]
Aj, nu kāpēc visu laiku tik drausmīgi jāpiespiež sevi kustēties, pat uz to, ko darīt ir interesanti. Kad sāk, negribas beigt, tad kāpēc ir tik grūti sākt.
link1 comment|post comment

[Sep. 15th, 2017|09:10 pm]
Fragments no ātri ejošu garāmgājēju dzīvas sarunas, sievietes balss: "Великолепно! Шепчет, подпевает и насвыстивает в один раз!"
linkpost comment

[Sep. 12th, 2017|04:43 pm]
Šodien objektā nemūsu prorabs jautāja, vai mēs kādreiz esam strādājuši fizisku darbu. Tur I. uzreiz atteicās turpināt ar viņu sarunāties, un pat es atļāvos uzbrēkt.
Mēs tobrīd bijām nejauki nikni ar pamatīgu šoku un kā lai dzīvo tālāk fonā.
Šorīt, ierodoties objektā, konstatējām, ka aizgājis viss alpīnisma inventārs, nu tāka pa tīro, uzkabes, bleķi, ķiveres.
Un tās ir lietas, bez kurām mēs nekādi nevaram iztikt. Sarēķinot zaudējumus, ap 750 eiro uz personu.
Igauņu vadošais darbinieks laikam nestresoja vispār. Tipa, man te ir 10 cilvēki, ja līdz vakaram neatradīsies, likšu visus rindā.
Es neticēju, ka atradīsies, jo tā vienkārši nemēdz būt, bet tas mērglis laikam samīzās. Varbūt nebija iedomājies, ka no turienes būs pārāk sarežģīti iznest.
Neesmu vēl noticējusi, ka manas mīļās mantiņas nozagtas, tagad jādabū līdz apziņai, ka atradušās.

A tas prorabs gribēja, lai mēs saprotam, ka visu dienu fiziski strādājuši cilvēki jau nu nevilksies uz kādu tur ento stāvu pa pakšiem zagt. Kā tad. Itkā nevarētu darba laikā izmest līkumiņu.
link6 comments|post comment

[Aug. 19th, 2017|09:17 am]
Negribi, lai līst, paņem līdz lietussargu. Vajag karstumu? Tas pa visu vasaru būs tad, kad jākrāso jumtu melnā krāsā ar krāsu, kuru nedrīkst, ja virsmas temperatūra virs 40 grādiem.
linkpost comment

[Aug. 10th, 2017|03:33 pm]
Vakar sienāži sirsināja, pirmoreiz šovasar. Man jau likās, ka tūliņ būs, jo aizvakarvakar redzēju šos kuplā skaitā pa betonu lēkājam.
linkpost comment

putniņš [Aug. 6th, 2017|10:23 am]
Pīpēju zem liepas, sāk mizu gabali uz galvas birt. Žāklī plēš un ārda melnā strazda izmēra putnelis, arī citādi līdzīgs, tikai vēders un krūts raibi kā dzenis, melbalti klekšaini. Spārni likās bez klekšiem. Kas tas varētu būt? Noteikti neviens no dzeņiem.
Gribētos jau riekstrozi, bet tas esot pat lielāks par sīli.
Redzu tādu dārzā otrreiz, iepriekšējā bija pirms vairākiem gadiem, arī ap vasaras vidu.

Ļoti uzjautrinoši arī vērot melno strazdu pusaugušās atvases, kas barā barojas gluži kā zvirbuļi, brīžiem pat saplūcas. Un tādi drosmīgi, lien tik tuvu, ka gandrīz skropstas var saskaitīt :)
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]