| |
[Dec. 16th, 2023|08:32 am] |
Cik ļoti egocentrisks ir vidējais Rīgas iedzīvotājs, ir vērojams ne tikai auto/velo/gājēju kultūrā. To izcili var redzēt aizsnigušajā pilsētā. Slājam mēs visi tādi īpašām vajadzībām, tādi grāfi un hercogienes, viss mums pienākas, bet par to mēs spļausim no augstā torņa un nekad nekad mums nebūs labi. Jo visam ir jābūt ideāli.
Cilvēki iet, un uz augšu neskatās vispār. Es saprotu, ka jāskatās zem kājām, nubet atrodi to sekundi, uzmet aci, kas tur augšā priekšā notiek. Gar fasādi novilkta lente nenorobežo nedrošo vietu no drošās, tā vēsta, ka īpašniekam nav naudas/vēlmes/iespējas notīrīt jumtu, esiet, lūdzu, uzmanīgi.
Un tad tā matu skaldīšana un ļurināšana. Augšā tīra sniegu, ledus krīt acīmredzami lieliem blāķiem. Trotuārs norobežots. Līdz luksoforam, lai pārietu ielu, 15 metri. Kādam vienmēr jālien tur iekšā ar purpināšanu, ka es jau nu sevi neiešu ierobežot. A ko nenorobežojāt jau pie luksofora? Jā, bļe, a ko visu kvartālu neaizklapējām? Nu un ko ar tādu darīt? Sist ar lāpstu? Protams, ka viss apstājas, kamēr persona ir uzvaroši šķērsojusi laukumu.
Vai nīgri nopurpina- nu ļoti jau nu ērti jūs te visu iešanu esat sataisījuši. Tā lūk. Lāstekas krīt- slikti. Tā ir nebeidzama iedvesma īgnībai. Bet es neiešu tā mierīgi paciest nu ne vismazākās neērtības,lai tās lāstekas tiktu nodauzītas.
Realitāte ir, kāda ir. Rīgā nepietiek cilvēkresursa, lai ar visiem jumtiem tiktu laicīgi galā. Tīrot aktuālo sniegu, redzējām tik daudz notīrītu jumtu un kolēģus strādājam kā vēl nekad. Nu nebūs mums te viss un uzreiz, mēs te gadiem dzīvojam, būtu laiks pierast, ka ziemā mums ir Tā. Es nesaku samierināties, es saku, ka vajadzētu mums visiem pārskatīt savus ieradumus un attieksmi. Ar šito "visi vainīgi, es viens tāds cēls un man pienākas, kāpēc nav visi putekļi no takas nolasīti" mēs tak padarām viens otram rutīnas dzīvi pilsētā par elli. Mēs pilnīgi noteikti varam labāk.
Betnu šodien Rīgā tāpat elle bez indijas. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2023|10:55 am] |
Šīs pāris nedēļas, kuras vēl nav beigušās, diezgan tādas paskarbas sanākušas. Gan jau visi Rīgas jumtu ložņātāji ir komai tuvā stāvoklī, jo jumtu ir miljons, un mūsu nav nemaz tik daudz. Es personīgi knapi karoti varu noturēt un pagali krāsnī lieku abām rokām.
Tad agrais pirmsgaiļu rīts, tad vakars pēc ofisu darba laika, kā lai tur vispār kāds režīms noturas nebojāts.
Māja kā tādai vešerienei, dažādu slapjumu un netīrības pakāpes paltraki un inventārs izkārti, kur vien var ko uzkārt. Vakar pat "iejūdziņš" bija izgriežams, kas vispār bezmaz pirmoreiz.
Labi, ka sanāca viņdien lielo zupas grāpi izvārīt, un žēl, ka nevar krāsnis izkurināt nedēļai. Forši tiem, ko sievas sagaida ar siltu māju un ēdienu.
Ļoti pasakos savam ķermenim, es nesaprotu kā viņš vispār to var, no kurienes viņš ņem. Prese man tagad kā profesionālai vieglatlētei, un bicepsi kā jaunam puisim, kurš vēl nav kļuvis masīvs.
Šodien jūtos patrula, vakardiena mani piebeidza. Līdz tam biju kkādā až nedabiskā līksmībā, gan jau dēļ magnija dozām (sasodītā bioķīmija, ciest nevaru).
Šis ir neliels rezumē nevis sūdzēšanās, savu izvēli neesmu nožēlojusi nevienu brīdi. Un brīvdienas, kad beidzot pienāks, būs tik saldas kā nekad.
Un lampiņpilnā Rīga naktī no augšas ir skaista, bet to jau visi tāpat zina. |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2023|09:22 am] |
Gribētos uztaisīt šoziem kopēju sili visiem putniem, lai nav jābrien uz nostūriem bērt katram atsevišķi un arī spriganais kazlēns terjerbērns netiek aprīties. Ar sektoriem, lai sīkiem nav jābaidās no vārnveidīgajiem.
Nav jau raķešzinātne, bet pameklēju tomēr idejas. Pārsvarā viss, ko atradu, ir kā no lielajiem putniem tikt vaļā. Lai tās pretīgās vārnas ar baložiem neizrītu dārgos putraimus, un jūs varētu priecāties par iemīļotajiem dziedātājputniem. |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2023|09:01 am] |
|
A kaimiņi baigie viltnieki. Viņiem nebūs jāšķūrē sniegs no trotuāra, jo tur stalažas. |
|
|
| |
[Aug. 20th, 2023|06:01 am] |
Teknes tīrot, mani sadzēla laikam jau bite, kas tur visus tos zibošos strīpainos, kas pajumtēs dzīvo, lai ātrumā atšķir.
Ne pirmo ne pēdējo reizi. Pa dienu šeptējot, dzīšanas niezi ignorēju, bet naktī zaudēju kontroli un bērnišķīgā destruktīvā nesavaldībā kasījos, kasījos un kasījos.
Pamodos ar karlsona rociņu, apaļu kā šķiņķīti un joprojām niezošu. Nozvērējos vairs nekasīties nekad mūžā.
A naktī atkal vai pa sienu rāpties. Kad sapratu, ka "es te tikai ar pirksta galu maigi paberzēšu" nedarbosies, gāju uz aukstu ūdeni.
Neko, šorīt roka jau izskatās līdzīga otrai nevis palienēta no 20 kg smagākas personas.
Nesen man iedzēla arī maza kamene, salīdzinoši tie bija pilnīgi ziediņi. |
|
|
| laika mašīna pa lēto |
[Aug. 11th, 2023|07:57 pm] |
Nesen nopirku kautkādu nivea krēmu. Reti to lietoju, bet katrreiz, kad lietoju, nonāku mirklīgā "KAd es esmu" mulsumā. Smaržo tas tāpat kā pirms miljons gadiem. Tajā laikā taisni arī bija modē Q10, tā kā mierīgi varētu būt.
Šādas ārkārtīgi dīvainas sajūtas man vispār nekad ne no kā cita nav bijis, esmu šokā.
Nevis "ā, šitais man atgādina..", bet uz mirkli viss laiks ir vienlaicīgi.
Tad smadzenes noskurinās, un esmu tagadnē, pārsteigta un izbrīnīta. |
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2023|07:52 am] |
Vasaras drēbes turpina rāmi gulēt skapī. Toties būšu demontējusi vasaras kambara griestus un izgrābusi izdedžus, urā urā.
Kad es tiem griestiem pieķēros ar gariem zobiem, bija optimistisks plāns maija beigās sākt tur vasarīgo dzīvi.
Atsedzoties satrupējušajām konstrukcijām, kas stiprinās pie satrupējušām konstrukcijām, šis ieberziens plāns tika pagarināts uz labi, ja līdz jāņiem. Kas joprojām optimistiski. Bet tagad, kad izdedži ārā kaudzē (vai es neesmu varone), tas sāk likties reāli. Jo jaukās lietas, kur nav jābūt līdz ausīm putekļos, kā dizains un krāsu izvēle, ir ātri un patīkami. |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2023|10:12 am] |
Šopavasar baigi gribējās paspēt saskrūvēt zvirbuļmāju,ko līdzīgu šim.
Pārliecinājos, ka nav piemērota platuma dēļa galu. To es jau tāpat zināju, tas bija kā iet tukšo ledusskapi virināt, ajanukaskur nepamanīts. Varbūt atradīšu mājā kaut ko, ko var demontēt :D |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2023|02:49 pm] |
Pie loga, kur man sīkputnu barotava stāv, zeme nospļaudīta biezā slānī ar čauliņām. Spārnotie visu ziemu spļaudījušies.
Tas skats izraisa asociācijas. Gribas paņemt slotu, un dziļumā jūtama tāda nostaļģiska nots no stacijas rajona simfonijas agrā rītā jaunībā. |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2023|02:22 pm] |
Nesen nopirku vingrošanas riņķi. Galvenokārt, lai uzlabotu kustību koordināciju. Tas man vairāk vai mazāk ir izdevies, kaut griešana pretēji pulkstenim joprojām ir jūtami sliktāka.
Bet. Negaidītais blakusefekts- riņķojot es superātri sasildos, kas jauki, kad mājā ap 9 grādi. Nesalīdzināmi ātrāk kā visādi savādāk vingrojot. Dēļ šī vien bija vērts. |
|
|
| |
[Feb. 1st, 2023|12:43 pm] |
Padomju laikos mums, tas ir, vecākiem, kādu brīdi bija akvārijs ar zivtiņām. Gan jau vairāk bija gribējis tēvs, jo viņš veica apkopi. Citādi to darītu māte, ja mājās bija sieva vai meitas, viņš pat sviestmaizi pats netaisīja.
Reiz, kad mājās bijām tikai mēs abi, tēvs nolēma iztīrīt akvāriju. Lai dabūtu pareizo ūdens temperatūru, vajadzēja daļu ūdens uzkarsēt. Mans tēvs, apmēram 30gadīgs pieaudzis vīrietis ar diviem bērniem, ielej ūdeni stikla trīslitrenē un liek uz gāzes plīts uzsildīt.
Man bija kādi astoņi gadi un pilnīgi skaidrs, ka stikls tam neder, bet es neko neteicu. Jo nu, tēvs taču zina, ko dara, un manā bērnībā knīpas vīriešus nemācīja.
Burka, protams, saplīsa. Pārnāca mājinieki. Kad es stāstīju, kas notika, tēvs smējās par manu fantāziju, un neviens man neticēja.
Es viņus ļoti labi saprotu. Joprojām nesaprotu, uz kāda marsa jādzīvo, lai liktu stikla burku uz uguns. |
|
|
| |
[Jan. 22nd, 2023|04:56 pm] |
Ieklīdu drogās, un nopirkās pāris sejas masku (ne TĀS). Tirgotājs, kā ierasts, uzlīmējis savu latvisko birku ar mikroburtiem virsū normāla izmēra angļu tekstam.
Mājās nolēmu iedziļināties saturā, un ko es tur lasu? Sajūties kā bišu karaliene ar bla bla bla mamuka medus attīrošo nolobāmo masku .
Bišu karaliene?! Un kas ellē ir mamuks?
Izsmējos un sāku domāt kā tā bišu karaliene jūtas. Tas vairāk izklausās pēc drauda nevis apsolījuma. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2023|05:21 am] |
|
Reizēm ir tā, ka pamostos ar pārliecību. Šorīt pamodos ar pārliecību, ka pāriet uz biržu bija kļūda. |
|
|
| elektrība |
[Jan. 12th, 2023|05:16 pm] |
Pāriet no elektrum universālā uz enefit biržas būtu izdevīgi? Jūs, kas esat tā izdarījuši, esat apmierināti, tas palīdzēja ietaupīt gada griezumā?
Paldies visiem, kas veltīja laiku mani apgaismot. |
|
|
| |
[Jan. 5th, 2023|07:33 pm] |
|
Eu, bet ja cilvēki pēkšņi varētu iedzert kkādas šaibas un vairs nemirt, vai ticīgie, kuru reliģija sola dzīvi pēc nāves, drīkstētu to izmantot? Tomēr debesis un tā, augstajai būtnei pie rokas. Būtu interesanti. |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2022|02:17 pm] |
|
Šis gads ir gads, kurā es kļuvu par cilvēku bez suņa. |
|
|
| uzmanību, feminisms |
[Dec. 26th, 2022|02:04 pm] |
|
Viss tāds slims un ņerkstīgs un dusmīgs vēl izlasīju Invisible Women. Te var novilkt par brīvu. Daudz nejauku datu, iesaku. Nav jau tā, ka tas būtu kas jauns, katra mirstīgā šito dzīvo katru dienu. |
|
|
| |
[Dec. 22nd, 2022|08:51 am] |
|
Ir kāds vieglais ceļš laša atzvīņošanai? Nez, tur blanšēt kā tomātus vai vēl sazinkā. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2022|08:49 pm] |
Man visvairāk nepatīk - to taču katrs var uzķellēt, es jau pamatskolā šitā mācēju. Nē, tas pimpītis, ko tu uzķellēji vārtrūmē, tikai tev un tādiem kā tu liekas vienāds ar to, ko uzzīmētu piem. Aija Zariņa. Tā ir konkrēta demonstrācija, ka mākslu ne tikai nesaprot (kas normāli), bet nicina.
Interesanti, ja pie tā krusta būtu nevis pimpis, bet vagīna (tad gan drošvien darbam būtu cits nosaukums), eksperti būtu tikpat sašutuši? |
|
|
| |
[Nov. 24th, 2022|05:32 pm] |
M.Nometņu ielā tuvu Krūzes ielai ir bezasfalta gabals, mierīgs tāds. Tur jau sen kaķu mājiņas saliktas un kāds viņus arī baro.
Šodien redzu relaksētu vārnu pulku, pastaigājas tādas apmierinātas, laikam tur pievedums nesen bijis.
Kaķīši nervozi pīpē nabadziņi pie žoga pierāvušies.
Cerams, kaķīšiem kāds ieber arī, kad putni aiziet gulēt.
Es te beru visās silēs, mani uzjautrina vērot kā viņi interaktē. Žagatu un vārnu spēlītes, apsmieties. |
|
|