9.janvāris

Šī gada apņemšanās - vairāk adīt, tamborēt un visādi citādi ar rokdarbiem izpildīties. Krietnu brīdi nogulējis novārtā bija aizsāktais džemperis. Svētku laikā bija krietni vairāk un interesantākās nodarbes. Tagad nolēmu, ka sestdienas, svētdienas veltīšu ķimerēšanās darbiem. Paralēli var skatīties arī visādas filmas. Tā kā savulaik nebiju pabeigusi skatīties House M.D., tad nolēmu pēdējās divas sezonas pievarēt. ;)
Un, ja godīgi, man dikti patīk šī darbošanās!

10.janvāris

Tuprinu adīt un skatīties filmas. Un pie reizes parādus ar bilžu atskaiti šeit uzrakstīju. :)
Un atkal ir tas pats, kas parasti - brīvdienās mostos agri, bet darba dienās grūti sevi piespiest piecelties..
Bet vispār.. man patīk šādas brīvdienas! Dienu pavadi ar rokdarbu rokās un vakarā redzi rezultātu! :)

11.janvāris

Atnāk pirmdiena un atkal tikai darbs, darbs, darbs. Jūtu to, ka palikuši mazāk esam. Krietni vairāk darba. Vakaros, atveļoties mājās, vairs itin neko negribas - vien atpūsties, gulēt..
Tiesa, šī diena bija izņēmums - vakarā vēl nedaudz paadīju, jo gribas ātrāk ar to džemperi tikt galā.

12.janvāris

Un atkal darbs, darbs, darbs... Tiesa, vakarā nedaudz paadīju. Bet nekāda lielā adīšana nesanāca, jo viens pie vieniem sāniem ierāpās gulēt, otrs sākumā pie otriem sāniem, bet pēc tam man un adīklim virsū. Miers! Nekāda adīšana! :D

13.janvāris

Zajcam šodien dzimšanas diena. Joprojām nedaudz neticas, ka viss tik strauji ir noticis - viņa atradusi darbu Cēsīs un pēdējās nedēļās līdz ar to sanāk vairāk komunicēt par darba lietām (kamēr viņa atkal pēc garā atvaļinājuma būs uz strīpas). Un pārcēlušies viņi uz citām mājām. Kādā piektdienā jāuzprasās pie viņiem ciemos. ;)
Un šodien no skapjaugšas nocēlu amarilli. Domāju, ka būs metams ārā, bet viņš... viņš sācis mosties! :) Tagad centīgi laistu, cerībā, ka būs kāds zieds! :)
Pašsajūta gan dienas beigās nebija pārāk jauka, vai nu kāds vīruss, vai nu vienkārši pārāk nogurusi esmu un organisms prasa atpūtu.

14.janvāris.

Neskatoties uz sniegiem, kas snieg un snieg, un sasnieg lēni, tomēr šī vakara plāns ir nemainīgs - tiekamies ar Rūtu!
Tā kā facebook dievi teica, ka Rūtai derot japāņu virtuve, tad devāmies uz Vecrīgu meklēt kādu japāņu ēdienvietu. Vienīgais, ko ātrumā atradām - Tokyo City. Paņēmām gan ne japāņu virtuvi. Un vispār biju pārsteigta, ka tur tagad ir viss. Kamēr vēl nebiju izšķirstījusi ēdienkarti, teicu Rūtai, ka jāņem borščs. Tas bija tāds nejauks joks, bet izrādījās, ka borščs tur arī ir! :D
Vakars bija tiešām jauks! Paēdām, izpļāpājāmies, izsmējāmies. Un pastaiga mājup pa siegu bija vienkārši burvīga - pilsēta klusa un rāma! :)
Bet vakarā.. vakarā uzzināju, ka pasaulē ir nācis kāds mazulis. Sajūta dīvaina..

15.janvāris

Un atkal tikai ap padsmitajiem datumiem egli iznesam ārā. Arī šogad tā minimāla bira. Iznesu ārā, jo sāka likties, ka jau ir par daudz/par ilgu tā egle. Jā, man ļoti patīk Ziemassvētki, jā man patīk eglītes, bet pienāk brīdis, kad es no tā visa arī sāku pagurt. Sāk gribēties pavasari. :)
Pēc darba atnācu mājās un lielu pēcpusdienas daļu nogulšņāju, jo iepriekšējās naktīs "mazgulītis" darīja savu.

16.janvāris

Diena, kad atkal daudz ķimerējos. Pabeidzu sedziņu mazulim, sakrāmēju maisiņu, kas vedams jaunizceptajiem vecākiem. Adīju, adīju, adīju un skatījos House M.D. Rokas sāp, bet spīts ir liels - jāada, jo darba dienās vienalga viss darbs stāvēs uz vietas.
Brīvdiena pa mājām. Laba brīvdiena. Un nemaz nav sirdsapziņas pārmetumu par to, ka burvīgā laikā sēžu mājās, jo sēžu "ar jēgu" ;)
Protams, ir viena lieta, kas šobrīd nomāc/nodarbina manu prātu. Man vienkārši šī doma jāpieņem. Tā tas vienkārši ir un viss. Mana šūšanās par to nekādi nemainīs lietas.. Jāmaina sava attieksme... Tas ir viss, ko varu darīt. Bet vienkārši tas nebūs.

17.janvāris

Caur sāpēm pabeidzu rokriņķus. Pirksts ir pamatīgi noberzts. Tāpēc ķēros klāt tam, ko varu darīt - tamborēšanai. Tas magoņu projekts tomēr jāpabeidz. :) Kā izskatās, magonēm tomēr vēl papildus dzija būs vajadzīga. Vienlaikus jāsāk skatīties dzija segai. Zinu, ka gribu tādu smuki zaļu - drīzāk uz salātu zaļumu, nevis zāles zaļumu. Bet nu jāskatās, vai būs tas, ko esmu izdomājusi.
Pie reizes arī pameklēju rakstu sedziņai, ko saņems Līgas mazais puika raudzībās. Nespēju izšķirties, ko labāk gribu - adīt vai tamborēt. Iepriekšējās trīs adīju un aptamborēju malu, tagad it kā vairāk gribas tamborēt, bet pašai šķiet, ka tamborētās ir krietni cietākas, nekā adītās.

18.janvāris

Kādam šodien bija jestra diena, kamēr mēs pa darbiem. Atnāku mājās, bet uz galda.. sadauzīts viens no trijiem foršajiem svečturiem. Duksītis izklaidējis.. Sen viņa neko nebija gāzusi, sadauzījusi. Neko jau pārmest nevar - kaķim kaķa prāts.
Man pašai.. man pašai joprojām iekšā ir sajukums. Saprotu, ka no vienas puses mana reakcija ir nedaudz neadekvāta, bet no otras puses.. no otras puses - gana adekvāta. Vienkārši ir vajadzīgs laiks. Un negribas slēpt galvu smiltīs un 'aiziet darbā ar galvu'.

19.janvāris

Darbā atkal darbs, darbs, darbs, darbs. Daudz darba. Par daudz darba. Ceru, ka izdosies to vēl vienu darbinieku un kļūs pēc kāda brīža vieglāk. Šobrīd vienkārši jāpaciešas.
Un milzīgs prieks ir par to, ka ar rokām kaut ko daru. Kad rokas aizņemtas, tad galvā mazāk sviesta. Domas tiek iepītas adīklī. Vēl vienai sedziņai dzija ir, tagad tikai raksta un adīšanas vaina.

20.janvāris

Sen nebija būts pie daļas no 100 gudrajām. Šī laikam gan ir viena no miermīlīgajām komisijām, tāpēc arī viss diezgan mierīgi pagāja. Pieņemu, ka tieši tādēļ, ka manējais jautājums bija specifisks, neviena jautājuma nebija. Kā priekšnieks pasmēja - neviens negribēja izskatīties pēc muļķa, jautājot, kas postings tāds ir un ar ko to ēd. :D
Atzīšos godīgi, bija interesanti pavērot Solvitu. Joprojām nespēju saprast, nu, kā tā var varu nomest zemē visiem pie kājām. Labi, Laimdota nekāds spīdeklis nebija, bet, kad pašas partija sāk uzbrukt premjeram. Nu, nelāgi, nelāgi.. Bet nu labi, politiķi paši ir lieli un gudri un zina, ko dara. :>

21.janvāris

Kamēr mēs pa darbiem... kaķītim izklaide! Visu nakti abas fices smuki gulēja uz galda un kaķim tās nebija vajadzīgas. Tāpēc paļāvos uz kaķa godaprātu un domāju, ka nekas slikts nevar notikt. Hā! Kaķis par to visu pasmīnēja bārdā un... pusdienās mīļotais ieraudzīja aizraujošu skatu. Viena fice istabas vidū, bet otra, aizvilkta uz gultu un nolikta gultas vidū. :) Protams, pa ceļam tā fice krietni izplosīta. :) Kaķītim bija ļoti jautri. :)) Jau otro reizi šajā nedēļā kaķītis paguva izcelties. Lai arī viņai jau 12,5 gadi, bet blēņas strādā kā sīkā! :))
Vēl bija interesanti šodien pavērot kolēģus un izdarīt attiecīgus secinājumus. Nekādu pārsteigumu jau nav - viss notiek tieši tā, kā paredzēju. Par to jau savulaik arī biju brīdinājusi priekšnieku, bet viņam tobrīd tas nelikās svarīgi. Katrs laikam mācās uz saviem puniem.
Un vakara noslēgums bija neparasts. Joprojām nedaudz jocīgi šķiet, ka Ilvers tieši mani izvēlējās, lai parunātu un izstāstītu savu sāpi. Protams, jūtos priecīga, ka viņš manī redz to pieaugušo, ar kuru var parunāt, kas viņu uzklausa un saprot, bet ir lietas, kas man uztrauc, un kas laikam tomēr ar viņa vecākiem ir jāpārrunā. Lai viņi zina, par ko viņu bērns ar mani runā.
Vispār tāda nedaudz savāda diena sanāca.

22.janvāris.

Šī diena. Darbā laiks paskrēja ļoti ātri. Nedaudz negaidīta saruna sanāca ar A. Ņemot vērā to, ka pēdējos pāris gadus mums attiecības bija gana saspringtas, šodien kaut kā viss salikās tā, ka saruna sanāca ļoti atklāta, sirsnīga un emocionāla. Viņa par tēvu, omi un mantojuma lietām sakreņķējusies - jautāja, kā būtu labāk darīt. Izstāstīju savu pieredzi šajā jautājumā un atstāju viņas pašas izlemšanai šo jautājumu. Bet tad kaut kā sākām runāt par bērniem.. Un mani patiešām pārsteidza tas, ko viņa teica. Pozitīvā nozīmē pārsteidza.
Pēc tam bija sanāksmes par darbinieku vērtēšanu. Diemžēl sajūta bija, ka kaut kā nejēdzīgā virzienā tā saruna tiek virzīta, bet.. vadībai vienmēr taisnība. Tāpēc nav ko par to cepties.
Pēc tam zobdakteris. Ja godīgi, cerēju, ka būs savādāk. Sanāca nedaudz tīrīt rētu, jo nedaudz tur krājās "nelabumiņi". Būtu jau jāsadzīst, bet tā kā nedaudz iekaisa, tad dzīšana nenotiek tik raiti. Par pārējiem zobiem... Nu, ko lai saka - rtg parāda visu to, ko ar parastu aci neredz. Varēšu atkal kādu brīdi piestaigāt pie zobdaktera. Saskumu, protams, bet no otras puses - labi, ka aizgāju, zinu, kas jādara. Salabos un būs labi. Un ļoti priecājos (pagaidām), ka tomēr tā netīšām sanāca nokļūt pie šīs dakteres. Patīk, kā strādā, patīk, ka visu izstāsta, patīk, ka paskaidro, patīk, ka varējām pasmiet par dažām lietām kopā. Patīk man viņa!
Un vēl šodien pēcpusdienā noskatījos Dailes teātra "Aija pēc Jaunsudarbiņa". Savāda pēcgarša. Nevaru teikt, ka patika. Bet nevaru teikt, ka nepatika. "Aija" vispār ir tāda dīvaina grāmata. Daudz kaislību, daudz emociju..it kā visa par daudz, ka līdz galam netici, ka tiešām tā var būt. Bet var jau būt...

Lūk tādas bija manas divas nedēļas..
Un tomēr ir labi, ka esmu atsākusi rakstīt. :)