5.marts
Aizbraucu uz laukiem un gāju staigāt.

Izmetu tādu foršo loku, kas tik daudz un bieži ir ar auto un velo braukts, bet pilnā apmērā tieši tādā veidā nekad nav staigāts. Sākumā bija doma tikai loku izmest, bet beigās tomēr aizgāju līdz vecāsmammas mājām un pakaļ pūpoliem.
Spocīga ir sajūta tur ziemā. Māja tukša.. jau 12 gadus. Un nedaudz bail man tai ir tuvoties. Nezinu, kāpēc, bet tur ir sajūta, ka visi mirušie tās iemītnieki apkārt kaut kur skumji staigā. Bet, ja tā patdomā, tad kopš bērnības man tur ir vienmēr nedaudz bail bijis. Jā, tā ir Kalna Sēta, jā, visu apkārt ļoti labi redzi, bet.. nedaudz spocīgi un bailīgi. Vienmēr ir bijis.
Tur esot, arvien atceros to, ko vecāmamma teica - ka vecaistēvs katru akmeni kūtij savām rokām ir ielicis. Pietiekami liela un pamatīga tā ēka sanākusi. Tik nav vairs kas tur saimnieko...
Mājās atnācu ar nelielu skumju, bet tā forši nogurusi. :) Vakarā vēl smējos par to, ka pēkšņi viss ir savādāk - parasti es nevaru aizkasīties gulēt, bet šoreiz jau ap desmitiem vakarā nevaru sagaidīt, kad vecāki beidzot ies gulēt. Smēju par to, ka mamma datorā on-line skatās savu seriālu, jo tētis šajā vakarā neļauj viņai skatīties to iekš tv kaste - viņam, redziet, savs raidijums skatāms. ;))
Un vēl - ir labi atbraukt pie vecākiem. Ir ļoti labi!








6.marts
Necerēti, negaidīti atbrauca Ivars ;) un mums mājās sākās 8.marta ieskaņās ;))

Šoreiz kaut kā sanāca ļoti daudz runāt par dažādām lietām. Par latviešu valodu Daugavpilī, par Santas dārziņu un Ilvera skolu. Pa vidu vēl par 25.martu parunājām un to, ka mūsu tuvāko ģimeni tas neskāra, jo gan vieniem, gan otriem vecvecākiem bija līdz 15 ha zemes.. Par ceļojumiem un koncertiem arī parunājām - atkal radās pāris idejas, kas īstenojamas. ;)
Un vēl dienas prieks bija vecāku auzdzētie sīpoli:

Kaste loku atbrauca man līdzi. ;)) Varēsim tagad ar saviem lokiem našķoties. ;)
Protams, pēc lēnas savākšanās, braukšanas un izkrāmēšanās jutos atkal sagurusi un neko vairs negribējās darīt, bet šoreiz kaut kā bija dikti laba sajūta. Un nogurumu pozitīvās emocijas noteikti atsver ar uzviju! :)

7.marts

Puse dienas darbā, otrā - konferencē/seminārā. Jā, ja ir tik specifiska tēma - ķēžu atbildība, tad nevar cerētu uz milzīgu apmeklētāju pieplūdumu. Bet no otras puses, kad atnāk cilvēki, kuriem pirmās LV laiki ir romantisma apvīti, tad saruna īsti nesanāk saturīga un laba. Bet labi, ka vismaz kaut kas tomēr notiek un šādā pasākumā ir iespēja visām pusēm padiskutēt kopīgi par to, kā ir, ko darīt, kā būtu labāk..
Tiesa, ir arī cita lieta, kam pievēršu uzmanību. Naudas tērēšana uz šādiem pasākumiem. Man jau šķiet, ka to visu varēja izdarīt arī Bruņinieku ielas mājā, bet nu.. gribējās kā labāk... ;))
Pēc pasākuma aizvēlos pakaļ iztulkotajiem un apliecinātajiem dokumentiem. Tā kā šajā dienā Toma un Zanes mājās ir svētki, tad pa ceļam paķēru arī Donātus, par ko īpaši priecīgs bija Ernests. :D Ja godīgi, nedaudz mulsināja Toma un Zanes jaunā dzīvesvieta, bet no otras puses vieta nav slikta, māja nav liela (vien divi kaimiņi viņiem ir), ir neliels zemes pleķis mājai piederīgs, un patiesībā arī dzīvoklis pietiekami plašs :). Apdzīvos visu, tad jau būs savādāk. ;) Zane, protams, ir nomākta, ņemot vērā slimību. Tomēr turas un tas priecē. Mazā jubilāre ir ārkārtīgi līdzīga Toma mammai. ;) Foršs meituks! :)
Tā kā uz Teiku un atpakaļ atkal gāju kājām, tad pēc šīs reizes apzvērēju sev nekad, nekad, nekad vairs tādus gabalus bez liekas vajadzības nestaigāt uz augstiem papēžiem. Kājas tomēr jura šo savādāko slodzi. ;)

8.marts

Pārāk liels nogurums. Pārāk daudz darbu šobrīd un pārāk maz miega, līdz ar to, atnākot mājās, neko daudz vairs negribas. Nekādu svētku vakariņu. Nekādu svinību. Vien muskares dārzam un citronkociņš ;)

9.marts

Pa dienu - darbs. Šoreiz sanāca diezgan sakarīga sanāksmes Finanšu ministrijā. Protams, viņi ļoti bieži runā no spēka pozicijām, bet šoreiz viss ir nedaudz savādāk, jo viņi paši saprot, ka problēma ir krietna. Atbrīvoties no tā regulējuma, kas ir likumā, nevar, bet naudas arī nav, lai vienkārši pieliktu klāt un būtu miers. Nāksies vien pakustināt smadzenes - gan viņiem, gan mums, kā veiksmīgāk tikt ārā no šīs nepatīkāmas situācijas - gadiem ilgi visi izlikās ka to normu neredz, bet tagad neredzēt vairs nevar.
Bet vakārā.. vakarā bija paredzēta ciemošanās. Tiesa, īsā viesošanās pie Toma un Zanes ievilkās. :) Un divi ali bija par daudz, jo pašsajūta otrajā rītā nebija diez ko forša. Bet vakars vienalga, manuprāt bija foršs. ;)Varbūt mēs esam nedaudz par daudz pļāpīgi un skaļi, bet nu.. tādi mēs esam..

10.marts
Paģiras, darbs un vakarā... Prāta spēles! :)

Šoreiz bijām tikai trijatā, tomēr rezultāts nemaz ne tik slikts. Sapratu, ka tas, ko lasu, tomēr ir noderīgs. Ne tik sen biju lasījusi par Teslu un šoreiz tas noderēja - spēju izvilkt no atmiņas šo to. ;) Un vēl secinājām, ka gadījumā, ja ir pirmā atbilde un ir pārliecība, ka tā ir pareizā atbilde, tad pie tā arī jāpieturas, nevis jāsāk šaubīties un mēģināt izdomāt kaut ko citu.
Vēl viens lielisks vakars Prāta spēlēs! :)
Un visa cita starpā meklējam kādu (labāk pat divus-trīs), kas ir gatavs (-i) būt rezervistu listē un reiz pa reizei ielekt šajā pasākumā, ja kāds no pamatsastāva netiek. ;)

11.marts

Pastaiga pa jaunības takām. Kādreiz pa promenādi bieži staigājām - uz avotu un atpakaļ, vienkārši tāpat.. No vienas puses šķiet, ka nekas daudz nav mainījies, no otras puses - vairākas atpūtas vietas ir iekārtotas, tiltiņi savesti kārtībā.
Izdomāju, ka nākamreiz būs jāpamēģina aizstaigāt to gabalu aiz kvadrāta - uz muižiņu. :)
Nogurums vakarā atkal bija pamatīgs, bet ir arī apmierinājuma sajūta. Vispār man sāk likties, ka tas, ka tik daudz staigāju, pozitīvāk ietekmē arī manu pašsajūtu - galva nav sāpējusi pa īstam jau 18 dienas. Jā, ir bijušas iečīkstēšanās, iepīkstēšanās, bet ļoti īslaicīgas un nepaliekošas. Tas mani ļoti priecē. :)

12.marts

Tā kā kāja nedaudz sāp, jo šķiet, ka ir pārāk aizrāvos ar slodzes palielināšanu, nolēmu paņemt brīvdienu un dzīvot pa mājām ;) Izgulējos, adīju, lasīju grāmatu un žurnālus.
Šodien ar lepnumu man tika parādīta arī mazā bildes. ;) Smukas lielas acis! Tiešām smukas! :D Un ar prieku secināju, ka viens no manis dāvinātajiem bodijiem mazajam ir mugurā. ;) Forši! :) Tiešām tas sagādāja prieku. :)
Bet visādi citādi - tiešām dīkdienīga diena. ;)

13.marts

Tikpat dīkdienīga diena kā sestdiena. Un tieši tāds pats plāns - atpūsties, palasīt, pagulēt, kaut ko paskatīties, kaut ko sagatavot ēst. ;)
Tiesa, vakarā atkal izdomāju skapjos pavasara tīrīšanu sākt. Sāku ar gultas veļu. Secinu, ka man ir daudz "mazās" gultas veļas, kas neder mūsu šī brīza gultai un segai. Tāpēc nolēmu "mazos" palagus pārmazgāt, izgludināt un aizvest pie mammas uz laukiem. Kaut ko viņi paši varēs izmantot, kaut ko atstāsim, lai stāv. Krietna kaudze gultas veļas tika izņemta no skapja un līdz ar to mīļotajam mantām atbrīvojās plaukts. :) Izskatās, ka kādu vakaru vai dienu būs jāturpina šī skapja sakārtošana. Ir doma nopirkt pāris kastes, lai nevajadzīgās lietas var salikt tajās un uzlikt skapjaugšā. tā i neputēs, i smuki viss izskatīties. ;)

14.marts

Pilsoņa un ierēdņa pienākums izpildīts! :D
Tagad tikai nauda jāsagaida. Tiesa, šobrīd smieklīgi ir par to, ka vispirms man parāda kaut kādu parādu, tad atkal ir pārmaksa.. un tas viss notiek bez paskaidrojumiem. ;) Bet nu labi, ka zinu, ka nekādiem parādiem nebūtu jābūt, tāpēc mierīgāku prātu to visu uztveru.
Un pārmaksāto naudu zinu, kur iztērēšu - vai nu veselībā, vai nu ceļošanā. ;))

15.marts.
Nu, protams, kas gan cits šajā dienā varētu būt dienas notikums! :D
Bildes nav, jo negribējās plivināties ar telefonu koncerta laikā.
Lai iet skaņa šoreiz:

Patika. joprojām patīk. Un domāju, ka vienmēr patiks. ;) Pārāk daudz kas saistās ar viņiem. Jā, var jau teikt, ka tā ir zināma dzīvošana atmiņās, bet reizi pāris gados nav jau grēks atcerēties to, kas ir bijis. :)

16.marts
atkal viena diena, kad tikai darbs, darbs, darbs, darbs...
Toties izdevās atrast arī dienas prieciņu:

Jāpatestē vēl, bet vispār jau no pirmā elpas vilciena iepatīkas šīs smaržas. :)

17.marts

Darbs, darbs, darbs... No rīta četras stundas saskaņšanas sanāksmē, pēc tam ātras pusdienas un atkal darbs, darbs, darbs - instrukcijas, pozīcijas, Ženēva... visa nedaudz par daudz bija. Brīnos par cilvēkiem, kas nav kompetenti, bet runā skaļi muļķības. Brīnos par cilvēkiem, kas vēlas, lai visa pasaule viņiem līdzi dancotu un juktu prātā kopā ar viņiem... tas nogurdina.. Ļoti.
Atnācu mājās, mazu mirkli pagrozījos pa māju un gultā iekšā. Nedaudz palasīju un gulēt! Kad ap 21:30 piezvanīja brālis, pamodos ar nelielu neizpratni, jo nesapratu, cik īsti ir laiks, kur atrodos, kas notiek utt. Bet tad jau sarunas gaitā pamodos un izrunājām rītdienas braucienu un koncerta apmeklējumu. :) Tāpat radās ideja par to, ka varbūt Lielajā Piektdienā aizšaut varētu līdz Bjalostokai. Bet par to vēl padomāsim.
Pēc sarunas atkal nolūzu. Kad mīļotais atnāca gulēt, viņš pasmējās, ka guļu šķērsām pāri visai gultai, turklāt sega ir samurcīta kā spilvens. :D Ērti iekārtojos! :)

18.marts
Šī diena (vismaz darba diena) pagāja ļoti ātri. Kamēr tiku galā rīta cēlienā ar Ženēvu, tad mazā iekšējā sanāksme par postingu, tad lielā sanāksme, tad atkal Ženēva, tad postinga instrukcija.. un darba diena beidzās. :)
Kad darba diena beidzas, turklāt, ja tā ir piektdiena, tad bez variantiem - jāiet staigāt! Lai arī diena šodien ļoti vējaina (tā, ka atsevišķos mirkļos bija jāapstājas, lai atkal var uz priekšu tikt), tomēr pastaiga sanāca forša. Atkal aizšāvu pie suitiem pakaļ maizei. Varu teikt tikai pašus labākos vārdus par šo maizi. Rupjmaize kopumā stāvēja mājās (istabā, ne ledusskapī) trīs nedēļas un nekripatiņas pelējuma! Jā, nobriedusi bija, bet ne neēdami cieta. Graudu maize divas nedēļas arī labi stāv, tiesa kļūst cietāka par rupjmaizi ;) Bet vienalga, ēdama, garda! :) Tagad mums mājās ir neliela atkarība no šīs maizes - kamēr neatēdīsimies, tikmēr jau laikam regulāri pie suitiem skriešu. :) Un sklandrauši.. un biezpiena rauši... mmmm... gardi, gardi, gardi! :)

Vārdu sakot, ir bijušas gana rosīgas man šīs divas nedēļas. Un pietiekami pozitīvas arī. Cepos jau par to, kas notiek darbā, bet.. cenšos cepties mierīgāk. :) Un ceru, ka tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc galva pagaidām nesāp. ;)